Pēc vairāk nekā nedēļu garām pārrunām Liepājas partija nolēmusi veidot koalīciju pašvaldībā kopā ar politisko partiju apvienību Saskaņas centrs.

Šodien, 10.jūnijā, notikusi kārtējā Liepājas partijas tikšanās ar Saskaņas centra pārstāvjiem, kuras laikā panākta vienošanās par turpmāku sadarbību Liepājas domes darbā.

Pārrunas par sadarbības veidošanu Liepājas domē šogad bija ļoti smagas un ilgas, jo iekļuvušas ir tikai trīs lielās partijas un katrai ir savi redzējumi, mērķi un ambīcijas, situāciju raksturo Lipājas domes līdzšinējais priekšsēdētājs Uldis Sesks. Ar Saskaņas centru panākta vienošanās par prioritātēm un turpmākajiem rīcības soļiem. Reformu partijai sarunās piedāvāts domes priekšsēdētāja vietnieka amats un vairāku komiteju vadība, kā arī citas iespējas līdzdarboties pilsētas pārvaldē, taču ar šo politisko spēku visas sarunas ir nonākušas strupceļā, atzīst U.Sesks. Viņaprāt, sarunas ar otru visvairāk balsu ieguvušo partiju nonākušas strupceļā RP personisko ambīciju, politiskā brieduma trūkuma un nelokāmas stūrgalvības dēļ. Pēc U.Seska teiktā, ar Reformu partiju nav iespējamas konstruktīvas sarunas. Viņš arī norāda, ka Liepājas partija kā kompromisa modeli piedāvājusi veidot koalīciju ar visām trim domē iekļuvušajām partijām, nodrošinot to pārstāvjiem pārstāvību domes vadībā un komitejās, taču arī no šāda modeļa Reformu partija atteikusies kā nepieņemama.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Lētākais būvnieku iesniegtais piedāvājums par Liepājas koncertzāles Lielais dzintars būvniecību - nedaudz vairāk kā 20 miljoni latu - ir tuvs pašvaldības iepriekš prognozētajām koncertzāles būvniecības izmaksām, Rietumu Radio atzina Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija), piebilstot, ka būvnieku piedāvātās cenas bijušas ļoti atšķirīgas.

Šādu summu - 20 278 845 latus - koncertzāles būvniecībai piedāvājusi SIA Merks, kas darbus apņēmusies paveikt divu gadu laikā. «Lētākais būvnieku piedāvājums ir tuvu pašvaldības iepriekš veiktajiem aprēķiniem par koncertzāles būvniecības izmaksām,» atzina Sesks.

Koncertzāles Lielais dzintars būvniecības konkursa otrās kārtas piedāvājumi tika atvērti 5.aprīlī.

Uzņēmuma Skonto Būve piedāvājums ir 23 973 512 lati, bet akciju sabiedrības UPB piedāvātā cena - 24 133 70 lati. Iepriekš pašvaldība rēķinājusi, ka koncertzāles būvniecības izmaksas varētu būt aptuveni 20 miljoni latu, un šī summa, puse no kuras ir Eiropas Savienības finansējums, kā apliecināja Sesks, jau ir pieejama.

Lai uzzinātu, kā un ar kādiem instrumentiem vēlēšanās startējošie politiskie spēki plāno risināt valstiski svarīgus jautājumus, Dienas Bizness uz sarunu aicināja 14. Saeimas vēlēšanās startējošo partiju un to apvienību sarakstu izvirzītos Ministru prezidenta amata kandidātus.

Dienas Bizness visiem piedāvāja trīs pamatjautājumus, kas atainoti uzskatāmos grafikos:

Dienas Biznesa jautājumi aicina nevis kritizēt esošo, bet piedāvāt risinājumus situācijai, aicina atbildēt uz svarīgāko - ko darīt, lai palielinātu iedzīvotāju skaitu valstī, būtu vairāk darba vietu un inflācija atgrieztos «saprātīgos rāmjos».

Ņemot vērā, ka pašvaldību vēlēšanās kandidējošie Saeimas deputāti ievēlēšanas gadījumā zaudē parlamentāriešu mandātu, pēc vēlēšanām varētu mainīties arī parlamenta frakciju sastāvs.

Parlamenta Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere skaidroja, ka neatkarīgi no tā, vai Saeimas deputāts ir vai nav uzrakstījis iesniegumu par mandāta nolikšanu, deputāts uz likuma pamata zaudē mandātu, ja tiek ievēlēts kādā pašvaldībā. Meisteres ieskatā, Saeimas deputāts zaudē mandātu dienā, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā pašvaldības dome. No šīs dienas politiķim arī vairs nemaksā mēnešalgu par Saeimas deputāta pienākumu pildīšanu.

Kopumā pašvaldību vēlēšanās piedalās astoņi Saeimas deputāti. No Saskaņas Liepājā ar pirmo numuru kandidē šī politiskā spēka parlamenta frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins. Pirmais «aiz strīpas» Saeimas vēlēšanās šajā vēlēšanu apgabalā bija pašreizējais Liepājas pilsētas domes deputāts Romans Miloslavskis, kurš kandidē arī šajās vēlēšanās, bet no partijas Liepāja kvadrātā. Miloslavskis ir bijušais Saskaņas pārstāvis, kurš pērn tika izslēgts no Saskaņas, saņemot partijas vadības pārmetumus par «pārmērīgu sadarbību» ar Liepājas mēru Uldi Sesku (Liepājas partija). Nākamais pretendents uz Agešina vietu Saeimā būtu Aleksejs Medvedevs, kurš arī kandidē pašvaldību vēlēšanās.

Liepājas partija un politisko partiju apvienība Saskaņas centrs parakstījusi līgumu par ciešāku sadarbību darbam Liepājas domē, kā prioritāti nosakot nepieciešamību nodrošināt līdzsvarotu Liepājas attīstību, ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un pilsētas Attīstības pamatnostādnēs noteikto uzdevumu izpildi.

Tādējādi nākamajiem četriem gadiem ir nodrošināta stabila Liepājas domes darbība, koalīcijā apvienojot desmit no 15 domē ievēlētajiem deputātiem, norāda Liepājas dome.

Tāpat līgums nosaka abu partiju deputātu ētiskos standartus kopējā darbā, lēmumu saskaņošanas procedūras, savstarpējo atbildību, pienākumus un tiesības.

No Liepājas partijas puses sadarbības līgumu parakstījuši šajā sasaukumā ievēlētie deputāti G.Ansiņš, M.Ceirulis, S.Golde, U.Sesks, V.Skujiņš, H.Valcis un V.Vitkovskis, savukārt no partiju apvienības Saskaņas centrs puses līgumu parakstījuši ievēlētie deputāti J.Hadarovičs, R.Miloslavskis un N.Vorobeičiks.

Liepājas lidlauka sertifikāciju plāno pabeigt līdz nākamā gada pavasarim, šodien parakstot dokumentus par lidostas pieņemšanu ekspluatācijā, sacīja lidostas vadītājs Agris Sprūde.

«Šis ir pirmais solis Liepājas lidostas attīstībā, un tagad priekšā liels darbs, lai lidosta saņemtu sertifikātu un varētu sākties regulāri lidojumi,» sacīja Sprūde. Viņš prognozē, ka jau nākamā gada vasarā lidosta darbosies un nākotnē lidojumi būs regulāri.

Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija) sacīja, ka notiek sarunas ar airBaltic un citām aviokompānijām, tomēr plašāk šīs sarunas nekomentēja. Viņš netieši atzina, ka Liepājas pašvaldība varētu daļēji līdzfinansēt lidojumus, norādot, ka «Eiropā tāda prakse ir», taču konkrētu atbildi nesniedza, jo sarunas ar aviokompānijām patlaban joprojām notiekot.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) vadībai Valsts kontrole (VK) noteikusi 16 ieteikumus, kas tai jāievieš līdz nākamā gada februārim, to trešdien akceptēja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē.

Veicot pārbaudi par Liepājas SEZ pārvaldes darbību 2012. un 2013.gadā, VK konstatēja, ka viens no faktoriem ostas nespējai attīstīties ir tas, ka 2008.gadā izstrādātā attīstības stratēģija, kurā iezīmēti projekti, noteikti termiņi, sasniedzamie finanšu rādītāji, ieņēmumi un kravu skaits, pastāv tikai uz papīra.

Saeimas komisijas sēdē tika demonstrēts VK Liepājā sagatavots sižets, kurā asi tika kritizēta SEZ pārvalde. Pēc šī video rullīša noskatīšanās Liepājas mērs Uldis Sesks (Liepājas partija) visai emocionālā uzrunā norādīja, ka video rullītis veidots dzeltenās preses līmenī, turklāt VK esot nodarījusi lielu kaitējumu, jo tieši negatīvā vērtējuma dēļ tai garām varot paiet miljonus eiro vērtas investīcijas no kāda Itālijas uzņēmuma, kurš izvēlējies apturēt investīcijas, kamēr būs skaidrība par situāciju SEZ. Sesks uzskata, ka VK apdraud kopumā investīciju ienākšanu Latvijā. Uz aizrādījumu, ka viņš pārāk skaļi Saeimas komisijā kliedz, Sesks skaidroja, ka viņš esot pārāk aizvainots par VK sižetu. Viņš savukārt demonstrēja prezentāciju par Liepājas SEZ un pilsētas sasniegumiem.

AS "Lauma Lingerie" valdes locekle Linda Matisone atstājusi uzņēmuma vadītājas amatu, liecina Matisones paziņojums vietnē "Facebook".

Matisone norāda, ka izlēmusi uz laiku pārtraukt darbošanos uzņēmējdarbībā un noslēdz 17 gadus ilgušo darbu "Lauma Lingerie" valdē kā vienīgā valdes locekle.

Vienlaikus Matisone ierakstā pauda pateicību uzņēmuma akcionāriem, darbinieku komandai, klientiem, piegādātājiem, kā arī sadarbības partneriem.

Savukārt portāls "liepajniekiem.lv" vēsta, ka Matisone saņēmusi piedāvājumu rudenī startēt Saeimas vēlēšanās, kā viena no politisko partiju apvienības "Apvienotais saraksts - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija" kandidātēm.

Vienlaikus Matisone norāda, ka amata atstāšana uzņēmumā "Lauma Lingerie" nenozīmē to, ka ģeopolitisko norišu dēļ uzņēmumam klājas slikti. "Pieprasījums ir ļoti liels, uzņēmums strādā ar peļņu, un apgrozījuma pieaugums ir divciparu skaitļa lielumā," skaidro Matisone.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Saeimas vēlēšanu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumiem, vēlēšanu komisiju locekļu atalgojumam un vēlētāju informēšanai 2022.gadā papildu nepieciešami 4 128 412 eiro, informē Centrālā vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Zaharova.

CVK prioritārajiem pasākumiem šo summu lūdz piešķirt 2022.gada budžetā, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu nākamā gada oktobrī gaidāmās Saeimas vēlēšanas, ieviestu elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru Saeimas vēlēšanās, palielinātu atalgojumu un ēdināšanas izdevumu kompensāciju pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem, stiprinātu iestādes IT kapacitāti un īstenotu pasākumus vēlētāju līdzdalības veicināšanai.

Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra ieviešanai un nodrošināšanai Saeimas vēlēšanās papildus nepieciešami 1 039 356 eiro. No šīs summas 470 569 eiro nepieciešami CVK viedierīču nomai vēlēšanu iecirkņos un reģistrācijas aploksnēm balsošanas nodrošināšanai gadījumos, kad elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs nav pieejams. Savukārt 568 787 eiro nepieciešami Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra pielāgošanai izmantošanai Saeimas vēlēšanās.

Jau šogad VAS Latvijas dzelzceļš plāno uzsākt Skrundas dzelzceļa tilta rekonstrukciju un izstrādāt Liepājas preču stacijas automatizācijas projektu.

Tā apsolījuši VAS Latvijas dzelzceļš vadības pārstāvji vizītes laikā Liepājā. Liepājas ostas kravu plūsma pērn parādīja, ka dzelzceļa infrastruktūra ir nepilnīga un nespēj kvalitatīvi un ātri nodrošināt vagonu padošanu un sastāvu komplektēšanu. Ilgstošās VAS Latvijas dzelzceļš un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes diskusijās panākta vienošanās par plānotajiem pasākumiem, lai uzlabotu dzelzceļa pakalpojumu nodrošinājumu.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš (Liepājas partija) norāda, ka panākta vienošanās ar Latvijas dzelzceļu, ka, piesaistot ES struktūrfondu finansējumu, līdz 2015. gadam tiks rekonstruēts Skrundas dzelzceļa tilts un automatizēta Liepājas preču stacija. Savukārt Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde paplašinās Ziemeļu parku, izbūvējot papildu sliežu ceļus.

Pašvaldību vēlēšanās kopumā visvairāk deputātu tika ievēlēts no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstiem, otrajā vietā ir Vienotība, bet trešajā - nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, no kuras pavisam nedaudz atpaliek politiskā apvienība Saskaņas centrs.

ZZS pēc vēlēšanām pašvaldībās pārstāvēs 369 deputāti, informēja ZZS. Salīdzinot ar iepriekšējām - 2009.gada - pašvaldību vēlēšanām, šogad ZZS spējusi palielināt savu pārstāvniecību visos Latvijas reģionos. 2009.gadā Latvijas novadu un pilsētu domēs ievēlēja 346 ZZS pārstāvjus.

No 110 novadiem un deviņām republikas pilsētām 21 pašvaldībā ZZS ieguvis absolūto balsu vairākumu, 37 pašvaldībās ZZS saraksti ieguvuši no 20% līdz 50% lielu atbalstu, savukārt 35 pašvaldībās iedzīvotāju atbalsts bijis 5% līdz 20% robežās.

Otrajā vietā ierindojas Vienotība, kuru 66 pašvaldībās pārstāvēs 203 deputāti. Visvairāk deputātu no Vienotības tika ievēlēts Vidzemē - 111 deputāti 33 pašvaldībās, Zemgalē Vienotību pārstāvēs 47 deputāti 15 pašvaldībās, Kurzemē 12 pašvaldībās ievēlēti 29 šīs partijas deputāti, bet Latgalē - septiņi deputāti piecās pašvaldībās, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

13.Saeimas vēlēšanās sestdien un trīs iepriekšējās dienās kopā nobalsojuši vairāk nekā 54% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, kas ir mazāk nekā 12.Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par 1038 no kopumā 1076 vēlēšanu iecirkņiem.

Vēlāk gan aktivitāte varētu pieaugt, ņemot vērā, ka vēl tiks apkopoti dati par daudziem ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem, no kuriem atsevišķos balsošana vēl turpinās.

Iepriekšējā balsošanā šogad nobalsoja 33 791 vēlētājs jeb 2,18% no vēlētāju skaita.

13.Saeimas vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri balsi nodeva glabāšanā iepriekšējās dienās, aktīvākie vēlētāji bija Vidzemē, bet neaktīvākie - Latgalē, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Līdz plkst.20, ieskaitot iepriekš glabāšanā nodotos balojumus, Vidzemē nobalsojuši 239 173 vēlētāji jeb 60,96% no šī reģiona kopējā vēlētāju skaita, kamēr iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2014.gadā, Vidzemē bija nobalsojuši 62,97% balsstiesīgo.

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā, apzinoties iespējamos riskus, no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Kā liecina paziņojums Tiesībsarga biroja mājaslapā, Jansona ieskatā e-vēlēšanu pastāvēšanas iespēja nav izslēgta, un tieši tāpēc noteikti būtu atbalstāma pētniecība par rezultātu verificēšanu un drošības garantijām e-vēlēšanu procesā, tomēr šobrīd šī modeļa ieviešana Latvijā nebūtu vēlama.

Tiesībsargs skaidro, ka valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu, kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās līdzdalības formās, kas atvieglo ne tikai piekļuvi valsts un pašvaldību pārvaldei, bet tiek saskatīts kā risinājums aktīvākai sabiedrības iesaistei valsts politikas veidošanā.

Krīze attiecībās starp Eiropas Savienību (ES) un Krieviju var negatīvi ietekmēt maksātnespējīgās a/s Liepājas metalurgs pārdošanu, un investoru meklēšanas process patlaban neizskatās optimistisks, intervijā Rietumu radio sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija).

Viņš norāda, ka pašvaldība rūpīgi seko līdzi Liepājas metalurga maksātnespējas administratora Haralda Velmera darbībām, ko viņš veic rūpnīcas darbības atjaunošanai, un tam, kā tiek uzrunāti potenciālie investori.

«Tas ir pietiekami sarežģīts process, sevišķi patlaban, kad ekonomikā nav vērojama augšupeja un uzņēmēji, kuri ir plānojuši savas investīcijas, ir pietiekami rezervēti, ņemot vērā krīzi, kas veidojas attiecībās starp ES un Krieviju,» sacīja U. Sesks.

Viņš uzsver, ka šādi procesi neveicina biznesa un ekonomikas attīstību, līdz ar to investoru meklēšana nav tik optimistiska. Vienlaikus U. Sesks norāda, ka Liepājas metalurga rūpnīca joprojām ir stabils aktīvs, kas tiek rūpīgi uzturēts.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē notikusi amatpersonu rotācija, tostarp izveidots jauns amats attīstības un investīciju projektu vadībai.

Līdzšinējā mārketinga un investīciju daļa reorganizēta, nodalot atsevišķi mārketinga un investīciju vadības funkcijas. Mārketinga daļu turpinās vadīt Ivo Koliņš, savukārt par investīciju un attīstības projektu vadību turpmāk atbildīgs būs Liepājas domes deputāts Vilnis Vitkovskis (Liepājas partija). V.Vitkovskis pirms ievēlēšanas Liepājas domē vadīja pašvaldības Attīstības pārvaldi, līdz ar to ir atbilstošs amatam, preses konferencē skaidroja LSEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš. Līdzšinējais amats domē V.Vitkovskim bija jāatstāj saskaņā ar likumu. Savukārt Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks ostas jautājumos Aivars Boja devies pensijā, viņa vietā stāsties Jānis Lapiņš, kurš SEZ pārvaldē līdz šim vadīja vairākus attīstības projektus.

Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu avārijas rezultātā vidē noplūduši aptuveni 1250 kubikmetri (m3) neattīrītu notekūdeņu, informē Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Viņa norāda, ka ārkārtas situācijas dēļ Liepājā uz vietas strādā VVD eksperti, lai kopā ar citiem speciālistiem apzinātu situāciju un iespējamos vides piesārņojuma draudus. Tāpat tiek strādāts pie iespējamiem risinājumiem operatīvai avārijas novēršanai.

VVD reģionālās vides pārvades direktore Evita Šestakova informē, ka pašlaik tiek apsekota SIA "Liepājas ūdens" teritorija, tajā skaitā notekūdeņu pieņemšanas kamera, kur tiek attīrīti sērudeņi. Šī kamera sastāv no diviem kanāliem, no kuriem viens ir bojāts, proti, tam ir sagruvusi siena. Tikmēr otrs kanāls ir funkcionējošs, tā darbība tiks atjaunota diennakts laikā. Inspektori veic teritorijas apsekošanu un filmēšanu ar dronu jūrā, skaidroja Šestakova.

Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka Liepājā tālu priekšā citām partijām izvirzījusies līdzšinējā mēra Ulda Seska vadītā Liepājas partija un uzņēmēja Jāņa Vilnīša pārstāvētā Reformu partija.

Līdz ticamu rezultātu iegūšanai neviena no partijām sarunas par koalīcijas veidošanu nebija sākusi, db.lv informēja partiju birojos un svinību vietās, kur partijas gaidīja vēlēšanu rezultātus. Reformu partija iepriekš tika cerējusi uz lielāku atbalstu Nacionālajai apvienībai, taču šī partija guvusi salīdzinoši nelielu balsu skaitu Liepājā.

J.Vilnītis db.lv atzina, ka ir gatavs runāt par koalīcijas veidošanu arī ar Liepājas partiju, taču tikai ar nosacījumu, ka mēra amatam netiks virzīts Uldis Sesks. Savā priekšvēlēšanu aģitācijā RP aicināja liepājniekus «atvērt logu un izvēdināt Liepāju», tāpēc mēram, ja balsu nepietiekamības dēļ tas nevarēs būt Jānis Vilnītis, jābūt kādam jaunam un uzņēmīgam cilvēkam, uzskata RP Liepājas saraksta pārstāvji. Savukārt Uldis Sesks uzsvēra, ka acinās uz sarunām visas partijas, kas būs pārvarējušas 5% barjeru, un atturējās prognozēt jebkādus koalīcijas modeļus.

Valdība otrdien izvirzījusi vairākus nosacījumus grūtībās nonākušajai a/s Liepājas metalurgs – to izpildes gadījumā uzņēmums var cerēt uz valsts atbalstu.

Proti, akcionāriem ir jāiegulda uzņēmumā 25 milj. latu no saviem personīgajiem līdzekļiem un jāievēl jauna uzņēmuma valde, kura baudītu visu a/s Liepājas metalurgs akcionāru atbalstu.

Tāpat uzņēmuma akcionāriem ir jāveic kredītprocentu maksājums 1,2 milj. latu apmērā Unicredit bank, jānodrošina, ka uzņēmuma darbības nodrošināšanai nepieciešamie metāllūžņi tiek iepirkti Baltijas tirgū, kā arī jau tuvākajā laikā jāizstrādā uzņēmuma naudas plūsmas plāns un restrukturizācijas plāns, pēc valdības sēdes klāstīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (Reformu partija).

Ja šie nosacījumi tiks izpildīti, valsts sniegs Liepājas metalurgam nepieciešamo atbalstu, tostarp kompānijas vietā veiks valsts galvotā kredīta pamatsummas maksājumu Unicredit bank.

Liepājas dome pēc ilgām diskusijām pieņēmusi lēmumu no 1.jūnija ievērojami palielināt braukšanas maksu Liepājas sabiedriskajā transportā.

Jaunie saistošie noteikumi vēl jāapstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Braukšanas maksu vienam braucienam plānots noteikt iepriekšpārdošanā 0,70 eiro, bet, pērkot pie vadītāja, - 0,80 eiro. Līdz šim tie bija attiecīgi 0,57 un 0,70 eiro, līdz ar to biļešu cenas pieaugums plānots aptuveni 22,8% apjomā.

Abonementa biļešu maksu, līdzīgi kā līdz šim, tiek plānots noteikt diferencēti atkarībā no izvēlētā transporta veida, kā arī izmantošanas biežuma. Mēnešbiļete braukšanai autobusā katru dienu izmaksās 30 eiro, turpretī braukšanai darba dienās - 22 eiro vai dienas vidū - 19 eiro. Līdzīgi maksa tiks diferencēta arī tramvaja mēnešbiļetēm attiecīgi 26 eiro, 22 eiro vai 17 eiro atkarībā no biļetes veida.

Liepājas ekonomika patlaban nepiedzīvo labākos laikus, jo krīzes nāk viena pēc otras, turklāt atšķirīgas, intervijā Rietumu radio sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija).

«Viena situācija ir KVV Liepājas metalurgā, bet pavisam cita situācija ir zivju pārstrādes nozarē,» sacīja Sesks, norādot, ka zivju pārstrādes nozares problēmas ir jārisina starpvaldību un arī Valsts prezidenta līmenī - kā Latvijas ražotājiem «atvērt durvis» uz dažādiem eksporta tirgiem. «Šai nozarei tas ir izdzīvošanas jautājums,» sacīja Sesks.

Liepājas domes deputāts Stīns Lorenss kļuvis par partijas Reģionu alianse Liepājas pārstāvniecības vadītāju.

Reģionu alianse ir orientēta uz Latvijas laukiem un mazpilsētām. Faktu par iestāšanos partijā portālam irliepaja.lv apliecinājis pats S. Lorenss, plašākus komentārus tomēr nav sniedzis, aizbildinoties ar laika trūkumu.

Reģionu alianses valdes priekšsēdētājs Andrejs Ence pastāstījis, ka Lorenss partijā uzņemts 20.martā. A. Ence arī nenoliedz, ka Lorensa iestāšanās Reģionu aliansē saistīta ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, kurās viņš plāno startēt, veidojot Reģionu alianses sarakstu Liepājā.

Stīna Lorensa, pazīstama arī kā mūziķis Luijs Fonteins, ekscentriskais publiskais tēls pagaidām Reģionu alianses valdes priekšsēdētāju nebaida. «Katrs mēs esam ar savām īpatnībām, cits lielākām, cits mazākām,» portālam teicis Ence, skaidrojot, ka viņa vadītā partija ļaujot tās pārstāvjiem uz vietām rīkoties pēc saviem ieskatiem, bez diktāta no valdes puses.

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.