Foto

Ieguldot 1,4 miljonus, Leax Rēzeknē sāk rūdīt metāla izstrādājumus

Māris Ķirsons,29.04.2014

Jaunākais izdevums

Ieguldot 1,4 miljonus eiro, metālapstrādes uzņēmumā Leax Rēzekne izveidots metāla rūdīšanas iecirknis ar rūdīto detaļu pēcapstrādi, augs uzņēmuma eksporta ieņēmumi.

Pērn aizsāktais investīciju projekts par jaunas ražošanas ēkas būvniecību 1000 m2 platībā, kuras infrastruktūra pielāgota metāla detaļu rūdīšanai, ir pabeigts. Rūdīšana nozīmē konkrētās detaļas virskārtu padarīt ievērojami cietāku un izturīgāku, nekā tā būtu bez rūdīšanas.

Divas krāsnis

«Šobrīd ir uzstādītas divas metāla rūdīšanas krāsnis ar to darbībai nepieciešamo infrastaruktūru, kas rada astoņas jaunas darba vietas,» skaidro SIA Leax Rēzekne tehniskais direktors Gints Jačuks. Viņš atzīst – lai arī abas divas metāla rūdīšanas krāsnis nav jaunas, tomēr tās ir aprīkotas ar jaunāko elektroniku, kā arī ar vadības sistēmām, tādējādi neatpaliekot no pilnīgi jaunām. «Līdz šim Leax grupā Baltijas reģionā visa detaļu rūdīšana notika Zviedrijā, Kopingā, tagad daudzas detaļas tiks rūdītas Rēzeknē,» ar lepnumu stāsta G. Jačuks. Viņš atzīst, ka pašlaik Rēzeknē saražotās detaļas masīnbūves kompānijā bija jāsūta rūdīt uz Zviedriju. «Rēzeknē tiks rūdītas ne tikai Latgalē, bet arī Piņķos (Leax Baltix) ražotās detaļas,» stāsta G. Jačuks. Viņš atzīst, ka Rēzekne atrodas izdevīgā ģeogrāfiskā stāvoklī, tāpēc Leax rūpnīcā rūdīšana varētu tikt veikta Krievijā, Sanktpēterburgā, saražotajām detaļām, kuras šobrīd tiek vestas rūdīt uz Kopingu. «Tas būtu lētāk un arī tuvāk,» tā par Rēzeknes priekšrocībām atbild G. Jačuks.

Vēl viena krāsns

Metāla rūdīšanas iecirknī ir tukša vieta, kas atbilst vēl vienas rūdīšanas krāsns parametriem. «Tas ir speciāli darīts, jo perspektīvās attīstības plānā ir iecerēta arī trešā rūdīšanas krāsns,» skaidro G. Jačuks. Viņš pieļauj, ka jau šā gada nogalē Rēzeknē būs trīs metāla rūdīšanas krāsnis. «Tās nav lielas investīcijas – aptuveni 0,3 milj. eiro, jo visa krāsnij paredzētā infrastruktūra jau ir izveidota,» viņš piebilst. Uzņēmējs norāda, ka darbinieki, kuri strādā pie rūdīšanas krāsnīm, tikuši apmācīti tepat uz vietas. «Strādājošos apmācīja Leax speciālisti no Zviedijas, tagad pašiem jāstrādā, un, ja kas jautājams, tad var nekavējoties lūgt padomu zviedru speciālistiem,» tā G. Jačuks, norādot, ka elektroniskā vadības sistēma ļauj visu rūdīšanas procesu un receptes uzraudzīt arī attālināti – no Zviedrijas.

«Šobrīd svarīgākais būs, sekmīgi strādājot, pakāpeniski sasniegt plānotās jaudas,» – tā G. Jačuks. Rūdīšanas krāšņu radīto siltumu izmantos telpu apsildei, turklāt ar perspektīvu, ka līdzās esošajai ražotnei varētu pakāpeniski tikt piebūvēti vēl divi moduļi, katrs 1000 m2 platībā. Tā esot nedaudz tālāka perspektīva, taču dažu gadu laikā varētu kļūt par realitāti. Īstenojot šādu plānu, Leax kopējās ražošanas telpas Rēzeknē aizņems 6000 m2, un tālākai attīstībai būs jālūkojas pēc jaunām teritorijām.

Jaunas darba vietas

Detaļu rūdīšana un to pēcapstrāde ir savstarpēji saistīts un neatņemams process. «Tieši pēcapstrādē būs vairāk nodarbināto nekā rūdīšanā, jo pēcapstrādē pašlaik tiek nodarbināti 12, kamēr rūdīšanā – tikai 8 strādājošie,» skaidro G. Jačuks. Tādējādi papildu esošajiem 132 darbiniekiem darbs būs vēl 20 cilvēkiem, kas biznesa sektorā ir otrs augstākais rādītājs visā Rēzeknes apkaimē (vairāk ir tikai bērzu saplākšņu ražotājam SIA Verems). Leax Rēzeknē ir izveidota arī laboratorija, lai varētu pārbaudīt rūdīšanas kvalitāti. «Ir radīta visa infrastrukūra, lai varētu nodrošināt ne tikai detaļu sērijveida rūdīšanu, bet arī visa procesa izsekojamību, kas ir obligāta klientu prasība,» – tā G. Jačuks. Viņš ir samērā skeptisks pret iespējamu rūdīšanas ārpakalpojumu sniegšanu. «Ja rūdīšanas process nebūs noslogots ar Leax pasūtījumu izpildi un būs runa par kādu regulāru partiju rūdīšanai, tad par to varētu diskutēt.»

Miljons apgrozījumā

Līdz ar metāla rūdīšanas un tālākās pēcapstrādes nodrošināšanu SIA Leax Rēzekne neto apgrozījums gadā pieaugs vidēji par vienu miljonu eiro, paredz G. Jačuks. Kopš Leax Baltix 2010. gadā atdalīja Rēzeknes ražotni atsevišķā uzņēmumā, SIA Leax Rēzekne ik gadu ir auguši gan ražošanas apjomi, gan neto apgrozījums. Pērn uzņēmuma apgrozījums sasniedza 10,47 milj. eiro, savukārt 2012. gadā tas bija 9,75 milj. eiro.

«Šogad sākām arī MAN automašīnu detaļu ražošanu, tādējādi paplašināsies arī produkcijas noieta ģeogrāfija ar Vāciju, jo līdz šim lielākās piegādes notikušas klientiem uz Zviedriju, bet, kur tās nonāk tālāk, nav zināms,» tā par noieta tirgu atbild G. Jačuks. Viņš norāda, ka ik gadu no SIA Leax Baltix tiek pārņemta kādu detaļu ražošana, un to kvalitātes nodrošināšanai darbojas speciāla laboratorija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sāks ražot elektroautomobiļu zobratus

Kristīne Stepiņa,03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Leax Rēzekne investē 12 miljonus eiro jaunā ražošanas līnijā un iekāpj vieglo automašīnu detaļu segmentā

Uzņēmums ir noslēdzis vērienīgu sadarbības līgumu ar autobūves kompāniju Volvo Cars Corporation par detaļu ražošanu elektromašīnām, kas tiks sākta šā gada beigās. Līdz šim SIA Leax Rēzekne izgatavoja detaļas galvenokārt kravas automašīnām. Ražošanas telpu paplašināšana un moderna aprīkojuma iegāde pacels uzņēmumu nākamajā attīstības līmenī un ļaus būtiski palielināt konkurētspēju un apgrozījumu, norāda Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA Leax Rēzekne vadītājs Gints Jacuks.

Leax Rēzekne ir viens no diviem Zviedrijas koncerna Leax Group AB uzņēmumiem Latvijā. Otrs – Leax Baltix – darbojas Babītes novada Piņķos. Zviedrijas koncernam pieder arī metālapstrādes uzņēmumi Zviedrijā, Vācijā, Ungārijā, Brazīlijā un Ķīnā. Uzņēmums Rēzeknē nodarbojas ar sērijveida metālapstrādes pakalpojumu veikšanu. Tā galvenā tirgus niša ir vidēja izmēra rotējošu detaļu ražošana. «Mēs neražojam masveidā ļoti mazas detaļiņas, kā arī neesam ļoti lielu detaļu ražošanas segmentā, kur ir nepieciešami lieli darbagaldi. Esam kaut kur pa vidu un ražojam sērijveida produkciju, sākot no simts detaļām. Tas ir regulārs darbs, kas atkārtojas visu konkrēto līgumu darbības laiku, pat gadu desmitiem, gan mūsu, gan grupas uzņēmumu ietvaros,» klāsta G. Jacuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rēzeknes SEZ gada uzņēmumi: LEAX Rēzekne un Rēzeknes dzirnavnieks

Dienas Bizness,24.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (RSEZ) komercsabiedrību gada balvas konkursā par 2014. gada darbības rezultātiem Gada uzņēmuma apbalvojums piešķirts divām RSEZ komercsabiedrībām - metālapstrādes uzņēmumam SIA LEAX un uzņēmumam Rēzeknes Dzirnavnieks, informē RSEZ pārstāve Skaidrīte Baltace.

Pašvaldību kopīgās iestādes Rēzeknes speciālās ekonomiskas zonas pārvalde RSEZ komercsabiedrību gada balvas mērķis ir atzinīgi novērtēt un godināt sekmīgākos komersantus, izvērtējot uzņēmumu iepriekšējā gada darbības rezultātus, t.sk. veiktās investīcijas ražošanas uzlabošanā, saražotās, arī eksportētās produkcijas apjomu, nomaksāto nodokļu apjomu, utt. Uzņēmumi tiek vērtēti lielo/vidējo un mazo komercsabiedrību grupās.

Metālapstrādes uzņēmumam SIA LEAX Rēzekne RSEZ apbalvojumi piešķirti nominācijās Lielākais eksportētājs, Gada inovācijas, Lielākais nodokļu maksātājs, Gada investīcijas, Straujāk augošais uzņēmums, Gada ražotājs. LEAX Rēzekne pārstāv vienu no LEAX Group metālapstrādes uzņēmumiem Latvijā un Zviedrijā, otra ražotne Latvijā darbojas Rīgas reģiona Babītē. 2014. gadā LEAX Rēzekne apgrozījums bija 11,13 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Leax Baltix reģistrējis jaunas komercķīlas 3,4 miljonu eiro vērtībā

Žanete Hāka,06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divas jaunas komercķīlas vakar reģistrētas mehānisko komponentu ražotājam SIA “Leax Baltix”, liecina Lursoft dati.

Abu komercķīlu ņēmējs ir AS “Danske Bank” un to kopējā nodrošinātā prasījuma maksimālā summa veido 3,4 miljonus eiro. Komercķīlas izziņas rāda, ka uzņēmums par labu bankai ieķīlājis visu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas.

Iesniegtajā gada pārskatā par 2018.gadu teikts, ka pērn uzņēmums veicis investīcijas ražošanā un ražošanas iekārtās, kas sniedz tam lielākas priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem. 2018.gadā SIA “Leax Baltix” uzsākusi ražot produktus, kuri saistīti ar tālāku ražošanas robotizāciju un automatizāciju. Tāpat arī turpināts pilnveidot ražošanas vidi, kas vērsta uz energoefektivitāti un piesārņojuma samazināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Cerībā uz labāku gadu

Lāsma Vaivare,21.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apgrozījums aug, peļņa sarūk – izriet no pirmajām ziņām par lielāko Latvijas metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumu pagājušā gada finanšu rādītājiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Pagājušā gada vidū nobruka Krievijas tirgus – tas radīja zaudējumus,» peļņas kritumu DB skaidro Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. Ņemot vērā eksporta īpatsvaru nozarē, jebkur svārstība ārvalstu tirgos uzreiz ir jūtama, un pērnais gads arī apjomu ziņā nebija spīdošs, viņš saka, taču uzreiz piebilst, ka «nevajag taisīt traģēdiju, nozare ir tik daudz sista, ka iemācījusies elastīgi reaģēt un attīstīties.» Lai gan šā gada pirmie mēneši nav izrādījušies īpaši veiksmīgi, kopumā gads solās būt labāks par iepriekšējo, kaut vai ņemot vērā KVV Liepājas metalurgs simbolisko ražošanas atjaunošanu, iespējamu vairāku citu projektu iekustēšanos, investīcijas modernizācijā. Statistika liecina, ka janvārī, salīdzinot ar pērnā gada decembri, gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozares, izņemot mašīnas un iekārtas, apgrozījums (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās) auga par 6,2%, pieaugums bija gan vietējā tirgū, gan eksportā. Savukārt februārī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, piedzīvots apgrozījuma samazinājums par 3,9%, saruka arī automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas apjoms par 3,5% – izriet no Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LEAX Baltix neto apgrozījums pagājušajā gadā saglabājies iepriekšējā gada līmenī - 14,64 miljoni eiro, liecina Lursoft dati.

Neskatoties uz to, ka apgrozījumā nav vērojamas būtiskas izmaiņas, ražotāja peļņa saruka teju uz pusi, pēc nodokļu nomaksas veidojot vien 595,363 tūkstošus eiri. 2013. gadā uzņēmums nopelnīja teju vienu miljonu eiro.

Aizvadītajā pārskata gadā LEAX Baltix ražošanā sekmīgi ir ieviesis pirmos robotus un palielinājis rūdīšanas iekārtu skaitu. Ražošanas uzņēmuma vadība norāda, ka pērnā gada beigās ir noslēgti jauni sadarbības līgumi, kuru izpilde tiks uzsākta šā gada pirmajā pusgadā.

Pie savām nākotnes perspektīvām uzņēmuma vadība min plānoto apgrozījuma pieaugumu saistībā ar jaunu līgumu noslēgšanu.

LEAX Baltix pamatdarbības veids ir mehānisko komponentu, tādu kā transmisiju sastāvdaļu, asu un darbarīku lielu un vidēja apjoma sēriju ražošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Noskaidroti Rēzeknes SEZ "Gada uzņēmumi"

Db.lv,16.08.2022

Uzvarētājs lielo/vidējo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Verems".

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) "Gada uzņēmumiem" atzīti SIA "Verems" un AS "Rēzeknes dzirnavnieks", informē Rēzeknes SEZ pārstāvji.

Uzņēmumi tika vērtēti vairākās nominācijās - "Gada produkts", "Gada pakalpojums", "Gada eksportētājs", "Gada sadarbības partneris", "Gada inovācija", "Videi draudzīgākais uzņēmums", "Gada darba devējs", "Sociāli atbildīgākais uzņēmums".

Kopumā tika vērtētas 19 Rēzeknes SEZ komercsabiedrības. Ņemot vērā gan iegūtās nominācijas, gan iepriekšējā gada darbības rādītājus, tika noteikti uzvarētāji arī galvenajai nominācijai "Gada uzņēmums".

Uzvarētājs mazo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Rēzeknes dzirnavnieks". Otro vietu ieguva SIA "Midis", bet trešo vietu - SIA "Energy Resources CHP".

Uzvarētājs lielo/vidējo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Verems". Otro vietu ieguva SIA "NewFuels", bet trešo vietu - SIA "Leax Rēzekne".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas tehnoloģiju uzņēmums Anodox Energy Systems ir paziņojis par ienākšanu Latvijā un iecerējis Rīgas ostas teritorijā attīstīt elektroautomašīnu bateriju ražotni.

Kopējais investīciju apjoms pirmajā posmā sasniegs 50 miljonus eiro kā arī tiks izveidotas līdz 300 jaunas darba vietas.

Paredzams, ka pirmā rūpnīca Rīgas ostas teritorijā sāks darboties 2022. gada decembrī, bet pēc tam tiks izveidota arī otra rūpnīca, kurā tiks izmantota šobrīd pasaulē populārā LFP (Litija dzelzs fosfātu akumulators) tehnoloģija.

“Latvijas uzņēmēji ir daļa no autoražošanas vērtību ķēdes Eiropā. Tādi uzņēmumi kā Bucher Municipal, LEAX Rēzekne, LAS-1 kompānija, LEAX Baltix, Dinex Latvia, EMJ Metāls, SFM Latvia, Metaro, Defence Partnership Latvia un LANOS ražotie produkti ir daudzās pasaules labākajās automašīnās. Mūsu mērķis ir papildināt šo produktu klāstu un panākt lai Latvijā notiktu arī automašīnu komplektācija. Šāds projekts nostiprinās Latvijas pozīcijas mašīnbūves nozarē, piedāvājot ne vien modernākos tehnoloģiskos risinājumus un augsti apmaksātas darba vietas, bet arī paplašinot sadarbību ar globāliem spēlētājiem un eksporta tirgiem. Vienlaikus tas nozīmē arī daudz straujāku visas mašīnbūves nozares un ar to saistīto uzņēmumu attīstību, jo tiks veicināta gan produktivitāte, gan zināšanu ietilpīgu preču un pakalpojumu eksports tādā veidā padarot Latvijas sabiedrību bagātāku un drošāku. Tāpēc svarīgi ir turpināt “zaļā koridora” principu prioritārajiem investīciju projektiem, lai paātrinātu arī automašīnu komplektācijas sertifikācijas procesu,” komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 93 komercķīlas, bet 64 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 225,98 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 157,20 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 68,79 miljardi eiro.

Aizvadītajā nedēļā lielāko komercķīlu devis Gunārs Ķirsons – 26,9 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS DNB banka.

Otru lielāko komercķīlu devusi Rēzeknes SEZ SIA LEAX Rēzekne – 3,5 miljonu eiro vērtībā, bet ķīlu 3 miljonu eiro vērtībā – SIA LEAX Baltix. Ķīlas ņēmusi Svenska Handelsbanken AB.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv,11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Lielākā komercķīla – SIA Livonia Print

Žanete Hāka,08.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstītas 88komercķīlas, bet 110 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 193 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 132 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 61 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi SIA Livonia Print – 17,62 miljonu eiro vērtībā. Komercķīlas ņēmēja ir AS Swedbank. Komercķīlu izziņās redzams, ka uzņēmums pēdējā laikā pārjaunojis divas komercķīlas, kuru kopējā vērtība sasniedz 34,721 miljonus eiro. Par labu ķīlas ņēmējai AS Swedbank ir ieķīlāti vērtspapīri, krājumi, nemateriālie ieguldījumi, ķermeniskie pamatlīdzekļi un prasījuma tiesības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mašīnbūves un metālapstrādes nozares uzņēmumu nākotni vairāk ietekmēs nevis Latvijā, bet Eiropas tirgū un pat visā pasaulē notiekošie procesi.

Tādu pozīciju pauž aptaujātie šīs jomas uzņēmēji. Proti, nozare pati par sevi ir cieši saistīta ar citām industrijām un arī globālo pasaules tirgu.

Uzņēmumu vadītāju noskaņojums arī ir ļoti atšķirīgs, īpaši ņemot vērā, kā tirgū klājas konkrētajam ražotājam. Pašmāju tirgū nav novērotas krasas svārstības, jo pieprasījums ir stabils, taču vienlaikus jāņem vērā, ka uzņēmuma produkcijas pircēji to lielākoties izmanto savos izstrādājumos, kuri galu galā tāpat tiek pārdoti aiz Latvijas robežām – citās Eiropas valstīs. «Neviens neko «klāt nenesīs», tāpēc viss atkarīgs no pašiem,» situāciju raksturo SIA KnK Mefab valdes loceklis Kārlis Jansons.

Šūpošanās efekts

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakārtota ielu infrastruktūra, Latgales vēstniecība Gors, jaunu veidolu un saturu ieguvusi augstskola – beidzamajos gados Rēzekne ir ieguvusi šādus vaibstus

Cerams, ka cilvēki to novērtēs un nebrauks prom, izsakās vairāki Rēzeknes uzņēmēji un organizāciju pārstāvji. Demogrāfiskie dati liecina par iedzīvotāju skaita samazināšanos – no 36,8 tūkst. 2005. gadā līdz 30 tūkst. pērn. Pēdējos gados Rēzeknē samazinājies bezdarba līmenis, pašlaik tas ir 15,7%, tomēr tas ir augstāks nekā valstī vidēji. Rādītājs, kas varētu viest mazliet optimisma, ir darba devēju skaits – tas ir bijis augošs kopš 2008. gada, kad pilsētā bija reģistrēti 1264 darba devēji, bet šogad to ir par 400 vairāk. Tiesa gan, pieaugums vairāk ir bijis uz mikrouzņēmumu rēķina. «Ja infrastruktūras projekti tiktu īstenoti dažus gadus ātrāk, varbūt Rēzekne nebūtu tik tukša kā tagad,» saka Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes dekāne Ērika Teirumnieka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Leax Baltix vēlas iegādāties iekārtas par vairāk nekā 700 tūkstošiem eiro

Žanete Hāka,06.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Leax Baltix izsludinājusi vairākus iepirkumus, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums plāno iegādāties mērīšanas aprīkojumu ar elektroniskiem devējiem un mērīšanas datoru detaļām Scania Diffhouses par aptuveni 25 tūkstošiem eiro un mērīšanas aprīkojumu ar elektroniskiem devējiem un mērīšanas datoru detaļām Meritor Diffhouses – arī par aptuveni 25 tūkstošiem eiro. Par tikpat lielu summu paredzēts iegādāties arī mērīšanas aprīkojumu ar elektroniskiem devējiem un mērīšanas datoru.

Par 450 tūkstošiem eiro paredzēts iegādāties augstas produktivitātes horizontālo apstrādes centru, bet par 250 tūkstošiem - augstas produktivitātes daudzplakņu vertikālo apstrādes centru ar virpošanas funkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noskaidroti piecās kategorijās nominētie 57 uzņēmumi "Eksporta un inovācijas balvai 2022", informē pasākuma organizatori Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Kā norāda LIAA, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz uzņēmumu nominācijas tika izvirzītas, izvērtējot Centrālās statistikas pārvaldes informāciju. Tika vērtēti dati par uzņēmumu eksportu, radīto pievienoto vērtību, rentabilitāti un nodarbināto skaitu.

Tāpat žūrija, uzklausot uzņēmumu prezentācijas, iepazinās ar uzņēmumu attīstības plāniem, ieguldījumiem cilvēkkapitālā, ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā, sadarbībā ar zinātniski pētnieciskajām iestādēm. Atsevišķi tika vērtēti arī uzņēmumu panākumi mārketingā savu produktu virzībai ārvalstu tirgos.

Kopumā konkursā izvirzītas piecas kategorijas "Eksporta jaunpienācējs", "Eksporta līderis", "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts". Konkursa nominantus noteica žūrija, kurā piedalījās finanšu institūciju, uzņēmēju organizāciju, Ekonomikas ministrijas, LIAA un plašsaziņas līdzekļu deleģētie pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kas tev jāzina

Kas Tev jāzina 29. aprīlī (atjaunota plkst. 18:12)

Dienas Bizness,29.04.2014

Latvijā.

Latvijas ekonomikai lielākais risks patlaban ir notikumi Ukrainā

Ģeopolitiskais risks saistībā ar situāciju Ukrainā šobrīd ir būtiskākais risks Latvijas ekonomikas izaugsmei, teikts otrdien Ministru kabinetā uzklausītajā Ekonomikas ministrijas progresa ziņojumā par Latvijas nacionālās reformu programmas Eiropa 2020 stratēģijas kontekstā īstenošanu. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Asiņainas sadursmes notikušas Doņeckā. Ieguldot 1,4 miljonus, Leax Rēzeknē sāk rūdīt metāla izstrādājumus. Valmieras Stikla šķiedra atvērs ražotni ASV, nevis Latvijā. Godmanis uzskaita trīs, viņaprāt, būtiskākos ieguvumus, Latvijai esot Eiropas Savienībā.

Šīs un citas šodien aktuālākās un svarīgākās ziņas skatiet galerijā augstāk!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godinot Latvijas lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sveicis 17 uzņēmumus. Tradicionālais VID apbalvojums šogad tiek veltīts lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem.

“Darbaspēka nodokļi ir viens no ilgtspējīgas Latvijas pamatiem un nobriedušas uzņēmējdarbības rādītājiem. Tā ir cilvēka drošības garantija un abpusējas atbildības uzņemšanās par brīžiem, kad darbiniekam būs nepieciešams atbalsts, jo ģimenē ienāk bērniņš, sašķobījusies veselība, uz laiku iestājies bezdarbs; tas ir ieguldījums viņa pensijā. Tā ir arī solidaritāte ar tiem, kam šo nodokli nav bijusi iespēja nomaksāt veselības, vecuma vai citu iemeslu dēļ. Mēs vēlamies pateikties un izcelt tos uzņēmumus, kas to novērtē un apzinās, ka tas ir ieguldījums viņu darbinieku un visas Latvijas labklājībā un nepārtrauktībā,” stāsta VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais nodokļu maksātājs Latvijā pagājušajā gadā, tāpat kā gadu iepriekš, bija SIA "Orlen Latvija", informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Šogad kopumā 21 balva tiek pasniegtas lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem piecos Latvijas reģionos lielo, vidējo, mazo un mikrouzņēmumu grupā, un lielākajam nodokļu maksātājam Latvijā 2023.gadā.

Tostarp lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji Rīgā un Rīgas reģionā lielo uzņēmumu grupā pagājušajā gadā bija "Accenture" Latvijas filiāle, vidējo uzņēmumu grupā - SIA "EIS Group Latvia", savukārt mazo uzņēmumu grupā Rīgas reģionā lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs bijis SIA "ALSO Cloud Latvia", bet lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs mikrouzņēmumu grupā bija AS "Antares Venture Capital".

Kurzemes reģiona lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji 2023.gadā lielo uzņēmumu grupā bija AS "UPB", vidējo uzņēmumu grupā - SIA "Niedrāji MR", mazo uzņēmumu grupā - SIA "Algoritms L", bet mikrouzņēmumu grupā - SIA "Digi-INK".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunas darbavietas šajā novadā neradīsies bez ilgtermiņa valsts politikas, kā arī investīcijām infrastruktūrā un vietējo pašvaldību pretimnākšanas, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tāds ir Latgalē strādājošo DB aptaujāto dažādu nozaru uzņēmēju viedoklis par šī reģiona ekonomisko attīstību, kas ir svarīga ne tikai no reģionālā, bet arī no ģeopolitiskā skatpunkta.

«Lai jauniešiem būtu darbs laukos, vispirms ir vajadzīgas darbavietas, jo īpaši jaunas, taču tādu radīšanai bez speciālas valsts politikas investīciju (gan ārvalstu, gan Latvijas) piesaistei tieši Latgalei nekā nebūs, jo – kāpēc ārvalstu vai Rīgas uzņēmējam būtu jāinvestē Latgalē? Ko viņš no tā iegūs?» situāciju skarbi vērtē viens no neliela uzņēmuma līdzīpašniekiem, kurš nevēlas, lai viņa vārds tiktu publiskots. Viņaprāt, ja valsts tikai vārdos atbalstīs investīciju projektus Latgalē, tad to arī nebūs vai būs ļoti maz, bet jaunieši dosies peļņā uz Rīgu vai ārzemēm. Tas nozīmē, ka pēc laika nebūs vajadzīga ne veselība, ne izglītība, ne kultūra, kurā tiek ieguldīta nauda. Piemērs: savulaik ar Eiropas Savienības naudu izremontēja ne vienu vien skolu, kuras tagad ir slēgtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 98 komercķīlas, bet 84 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 236,25 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 167,56 miljardi eiro.

Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 68,69 miljardi eiro.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devusi SIA EK6 – 16,45 miljonu eiro vērtībā, un to ņēmusi AS Baltikums Bank.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA LSEZ Laskana un SIA Laskana-Mežs – 7,15 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS DNB banka.

Savukārt trešo lielāko komercķīlu devusi SIA LEAX Baltix – 1,21 miljona eiro vērtībā. To ņēmusi Svenska Handelsbanken AB.

Komentāri

Pievienot komentāru