Valsts ieņēmumu dienests (VID) investēs miljonus informācijas sistēmās, tai skaitā šogad gaidāmas vismaz divas EDS versijas, vienlaikus netiek atmestas cerības iegūt datus no kredītiestādēm.
Valsts attieksme ir atkarīga no tā, kā tiek maksāti nodokļi. Proti, ja ir problēmas un tiek izrādīta vēlme sadarboties nodokļu nomaksā, tad nāc, risināsim, taču, ja netiek izrādīta vēlme sadarboties un pēc brīdinājumu saņemšanas nekas nemainās, tad izeja ir represīvo metožu pielietojumā, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, atzīmēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone. VID lielu uzmanību turpmāk paredzējis pievērst informācijas tehnoloģiju sadaļai. Kopumā ir daudz funkciju, ar ko šobrīd VID nodarbojas, bet darbībām nav nepieciešami darbinieki ar augstāko izglītību, jo sistēmas daudz vairāk var palīdzēt automatizēt, atlasīt nepieciešamos datus, tādējādi efektivizējot nodokļu iekasēšanas procesus.
Piemēram, šobrīd daudz resursu tērējam, lai iespējamos aplokšņu algu maksātājus uzrunātu un norādītu nozarē vidējo darba samaksu. Ir daļa, kas uzreiz reaģē – palielina algu un piereģistrē darbiniekus, bet ir daļa, kas ignorē, tāpēc ir būtiski automatizēt procesus un piesaistīt vairāk cilvēkus uzraudzības pasākumiem, piemēru minēja I. Pētersone.
Arī mobilajā tālrunī
Šogad būs vismaz divas Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) versijas. Pirmā uzsāks darbību maija beigās. 1. jūnijs ir noteicošais datums, kas ir saistīts ar normatīvajiem aktiem, jo no iepriekš minētā datuma algas nodokļu grāmatiņas būs pieejamas tikai elektroniskā dokumenta formā. Līdz šim šajā jomā atbildība bija gan darba devēja, gan darba ņēmēja pusē, bet beidzot ir izstrādāts IT risinājums, lai cilvēks varētu autorizēties un veikt nepieciešamās izmaiņas. VID plāno strādāt arī pie tā, lai EDS varētu ērti lietot ne tikai datorā, bet arī mobilajā tālrunī. Izmaiņas ir paredzētas arī vizuālajā tēlā.
«Jau šobrīd, ejot iekšā EDS, nav bordo krāsas, diemžēl likumdevējs ir lēmis, ka visi logo, kas saistīti ar iestādēm, no nākamā gada vairs nevar eksistēt. Arī mums no sava logo ir jāatsākās un jāpāriet uz Finanšu ministrijas resora zilo krāsu,» pamatoja I. Pētersone. Otrajā EDS versijā vasaras beigās VID mēģinās strādāt atgādinājumu jomā. Piemēram, daļa nodokļu maksātāju vērsās VID un aicināja, ka saistībā ar braucieniem un komandējumiem būtu labi, ja deklarāciju varētu sagatavot un norādīt, ka tā tiek iesniegta pēc divām nedēļām. Šāda iespēja arī tiks paredzēta. Iecerēts arī kalkulators saistībā ar parādiem, kavējuma naudas aprēķiniem. Automātiski nodokļu rēķinus – maksājumu uzdevumus – ceram attīstīt nedaudz vēlāk. Uz jautājumu, cik līdzekļus VID plāno investēt EDS un IT jomā, VID ģenerāldirektore atbildēja: «Mums kopumā ir liels budžets, manuprāt, paredzēti 8–9 milj. Ls (11,4–12,8 milj. eiro) šim gadam. Vislielākais budžets ir atalgojumam un sociālajām garantijām, nākamais ir IT. Ir jāsaprot, ka visā valstī VID ar savām IT lietām ir vissarežģītākais, jo ir daudz sistēmu, bet tās dod arī lielu efektu,» pamatoja I. Pētersone.
Nodokļu amnestija
Vai ir plāns, vērsts pret tiem, kas veic uzņēmējdarbību, bet nemaz nav reģistrējušies, jautāja Latvijas balzama ģenerāldirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš. Šajā jomā ar iniciatīvu gāju pie Ekonomikas ministrijas, lai pārrunātu iespējas aicināt uzņēmumus konkrētā dienā iznākt no pelēkās vai melnās zonas, solot tiem, ka netiks skatīta nodokļu nomaksa pirms diviem trim gadiem, atbildēja I. Pētersone. PricewaterhouseCoopers vadošā partnere Latvijā un valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska vēlējās noskaidrot, vai baltais saraksts ir sasniedzis savus mērķus. Bonusi acīmredzot nav tik efektīvi, lai nodokļu maksātājs uzņemtos šo procesu un tiktu iekļauts programmā. Jā, ir diskusijas par atvieglotu dokumentu iesniegšanu iepirkumus, tomēr process šajā jomā ir gauss, neslēpa I. Pētersone. Sajūta ir tāda, ka šobrīd no VID puses ir uzsvars darbam ar juridiskām personām, tāpēc ir ieceres vairāk pievērsties fiziskām personām, jautāja viens no RBSSKALS akcionāriem Andris Treijs. Viņš arī vēlējās noskaidrot, vai nodokļu amnestijas piemērošana iepirkumos sliktākā situācijā nenostādīs nodokļu maksātājus. Tas būtu stimuls, lai tie, kuri ir pagrīdē, iznāktu gaismā, savukārt, ja runāsim tikai par konkurenci, tad nekas nemainīsies, atbildēja I. Pētersone.
Savukārt runājot par fiziskām personām, viņa atgādināja, ka VID vēl aizvien netiek klāt kredītiestāžu informācijai. Mēs visi zinām, ka mēneša pirmajās dienās pie bankomātiem tiek iemaksātas summas, cilvēki stāv rindās, tāpēc VID cenšas sadarboties ar Finanšu ministriju un risināt šo problēmu. Viegli nav, jo mēs zinām, kas ir kredītie- stādes un to pārstāvošās organizācijas, piebilda I. Pētersone.
Pārbaudīt šaubīgos
Dobeles dzirnavnieka darbības specifikā ietilpst dažādu izejvielu iepirkumi, un mūsu sadarbību partneru skaits ir liels, tāpēc Dobeles dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils vēlējās noskaidrot iespējas iegūt informāciju no VID partneru izvērtēšanai, jo nereti VID ir vairāk informācijas par sadarbības partneri nekā uzņēmumam. Protams, esam domājuši, ko varam un drīkstam darīt saskaņā ar normatīvajiem aktiem, jo, ja uzņēmums ir riska zonā, tas nenozīmē, ka ar to nevar sadarboties. Tādējādi ir iespējamas arī tiesiskas sekas, kas var tikt izvirzītas pret VID, sacīja I. Pētersone. Balticovo valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs vēlējās uzzināt, kā tomēr varētu iegūt pirmos signālus par sadarbības partneru godaprātu. Tas ir absurds, ka mūsu jurists skatās, vai zemnieku saimniecībā, kura vedīs graudus, pieder zeme, kur tā ir reģistrēta, lai noskaidrotu, vai viņš var nodarboties ar šādu uzņēmējdarbību. Plānoju pārrunāt iespējas ar Lursoft, lai tiktu izveidota datu bāze, kurā tiktu apvienota informācija no visiem reģistriem, kas sniegtu ziņas par iespējamiem riskiem, piemēram, Sodu reģistra, tiesu uzskaites un citiem, rezumēja I. Pētersone.
#1/27
#2/27
#3/27
#4/27
#5/27
I. Pētersone
#6/27
#7/27
#8/27
#9/27
#10/27
#11/27
#12/27
#13/27
#14/27
#15/27
#16/27
#17/27
#18/27
#19/27
#20/27
#21/27
#22/27
#23/27
#24/27
#25/27
#26/27
