Šonedēļ Latvijā tiks atklāts trešais reģionālais kultūras centrs, tā uzturēšanas pienākumi sadalīti starp valsti, pašvaldību un kultūras dzīves organizētājiem

Koncerti, izrādes, filmas – jaunās Vidzemes koncertzāles Cēsis programma ir saplānota līdz gada beigām. Un, lai arī ar dažiem izņēmumiem popmūzikas projektu izskatā, tā ir tuvu koncertzāles vadības izlolotajam ideālam.

Mācās no pilotprojekta

Kopš 2007. gada rīkotais Cēsu Mākslas festivāls kalpojis kā pilotprojekts Cēsu koncertzālei auditorijas un tās gaumes izpētes ziņā. «Tas daudz devis un, cerams, ļaus neizdarīt kļūdas,» saka koncertzāles valdes priekšsēdētājs Juris Žagars, kurš ir arī viens no festivāla organizatoriem. Gan festivāla, gan koncertzāles programma tiek būvēta «pēc savas līdzības. Ja tas mums patīk, tad arī mūsu draugiem patiks. Tas ir svarīgs kritērijs. Es arī biznesā tā saku – varu efektīgi pārdot tikai to, kas man patīk, ko es pats lietoju,» skaidro J. Žagars. Organizējot festivālu, šī taktika atmaksājusies, festivāla programmu izvēlas tikai tā komanda, un festivālam ir nozīmīga loma Latvijas vasaras kultūras aktivitātēs. Vai tas izdosies arī koncertzālē, vēl pāragri spriest, piekrīt valdes priekšsēdētājs, norādot, ka atšķirībā no festivāla koncertzālē kvalitāte būs jānotur ilgtermiņā. Tādēļ viņam jau bijušas asas vārdu pārmaiņas ar producentiem par atsevišķiem projektiem, kuru norise koncertzālē akceptēta, bet zem kuriem J. Žagars savu parakstu neliktu. «Nerunāju par to, vai tā ir popmūzika vai akadēmiskā mūzika. Arī popmūzika var būt kvalitatīva, stilīga, bet var būt vienkārši garlaicīga un slikta. Man patīk teiciens, ka jebkurā sabiedriskā aktivitātē ir privātā ieinteresētība, un es uzskatu – ja šī privātā ieinteresētība neizpaužas tikai vēlmē nopelnīt naudu, tad tā ir ārkārtīgi pozitīva. Tās var būt ambīcijas, labāku dzīves apstākļu radīšana pilsētā, kur tur dzīvo. Tā kā es dzīvoju Cēsīs, manās ambīcijas ir padarīt šo vietu par ideālo vietu dzīvošanai, par vietu, kur es ļoti, ļoti gribu dzīvot un kur man ļoti patīk,» viņš skaidro.

Diskusijās par Nacionālās akustiskās koncertzāles izvietojumu tagad izskan iespēja arhitekta Anda Sīļa izstrādāto koncertzāles projektu, kas paredz to veidot uz AB dambja, realizēt Daugavas akvatorija Andrejsalas teritorijā.

Sīļa «Rīgas koncertzāles» projekts tika atzīts par labāko starptautiskā konkursā. Kā šodien žurnālistiem sacīja Sīlis, viņš piekristu iespējai realizēt projektu Andrejsalas teritorijā. Pēc viņa paustā, projektu būtu iespējams pielāgot arī būvniecībai šajā vietā. Vienlaikus, viņaprāt, labāks un, iespējams, lētāks variants būtu koncertzāles būvniecība uz AB dambja, ņemot vērā, ka projekta realizācijai Andrejsalā būtu nepieciešams veikt arī būtiskas izmaiņas ceļu infrastruktūrā.

Vienlaikus bijusī kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) savā vērtējumā par šādu iespēju bija skeptiska, saucot šo ideju par «ļoti teorētisku». Viņasprāt, vietas maiņa varētu nozīmēt jaunu projekta konkursu.

AB dambis vairs netiek izskatīts kā akustiskās koncertzāles atrašanās vieta, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Premjers atzina, ka iepriekšējam plānam būvēt akustisko koncertzāli uz AB dambja ir vairāki trūkumi, piemēram, atrašanās vieta, pieejamība un lielās izmaksas, kas aplēstas virs 100 miljoniem eiro.

«Valdība šodien lēma palielināt akustiskās koncertzāles projekta ambīcijas un neizvēlēties pieticīgu projektu, bet projekta ietvaros līdz ar koncertzāli attīstīt lielāku publiskās un privātās partnerības projektu. Neformāli ir runāts par šāda projekta īstenošanu Skanstes rajonā, tomēr nekas netraucē izvēlēties citu vietu un citus nosacījumus,» uzsvēra Kučinskis.

Akustiskās koncertzāles projektu plānots īstenot ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu programmā, kas paredz degradētu teritoriju sakārtošanu. Tomēr premjers piebilda, ka degradēta teritorija ir nosacīts apzīmējums, jo minētās ES fondu programmas izpratnē degradēta teritorija var būt jebkura teritorija pilsētas ietvaros.

Turpmāk sāksies diskusijas par arhitektu piedāvātajām trīs Nacionālās akustiskās koncertzāles iespējamajām novietnēm, kuru laikā jānonāk līdz vienam izsvērtam risinājumam, ceturtdien potenciālo novietņu izvērtējuma prezentācijā sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Ministrs prognozēja, ka katrai no izraudzītajām novietnēm - Andrejsalai, Rīgas Kongresu namam un Rūpniecības preču tirgus teritorijai - būs savi kvēli aizstāvji un pretinieki, bet diskusijās un kompromisos būs jānonāk līdz vienai konkrētai vietai.

Jau tuvākajā laikā kultūras ministrs plānojis tikties ar Mūzikas padomes pārstāvjiem un Rīgas domi. Tāpat Puntuļa ieskatā nepieciešama plašāka publiska sabiedrības aptauja par piemērotāko koncertzāles vietu.

Puntulis atzina, ka visām trīs piedāvātajām novietnēm ir savi izaicinājumi, jo neviena no tām nav ideāla.

Jautāts, vai vēl ir iespējama atgriešanās pie Kultūras ministrijas izraudzītās un valdībā apstiprinātās novietnes Elizabetes ielā 2, Puntulis sacīja, ka gadījumā, ja turpmākajās diskusijās nebūs iespējams pārvarēt trīs patlaban piedāvāto novietņu izaicinājumus, iespējams, nāksies atgriezties pie izvērtējuma pēdējam posmam virzītajām sešām novietnēm, starp kurām ir arī Elizabetes iela 2.

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā Diena saruna ar arhitektu, biroja Sīlis, Zābers un Kļava vadītāju Andi Sīli.

Publiski tiek apgalvots, ka arhitektu vidū esot panākta vienošanās par Kongresu nama pārbūvi par akustisko koncertzāli. Jūs esat Kultūras ministrijas izveidotajā koncertzāles projekta darba grupā. Vai tiešām ir tā, ka visi vienprātīgi ir sajūsmā par Kongresu namu kā akustiskās koncertzāles vietu?

Tā tas noteikti nav. Arhitekti parasti ne par ko nespēj vienoties. Un tas ir labi – arhitektu vidū ir jābūt dažādiem viedokļiem, citādi mēs dzīvotu vienveidīgās ēkās un vidēs. Runājot par Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar arhitektūru vai no šīs jomas kaut ko saprot, vairums no viņiem uzskata, ka Kongresu nams nepavisam nav tā labākā vieta akustiskajai koncertzālei. Lielāks konsenss, tieši pretēji, ir par Andrejsalu. Jo skaidrs, ka Andrejsala ir vieta ar pietiekami lielu potenciālu, koncertzāles funkcija tur ietilpst ideāli. Kongresu nams varbūt arī nebūtu slikta vieta, ja mūsu kultūras pieminekļu speciālisti teiktu – labi, Dievs ar to, jaucam gandrīz pilnībā nost un būvējam kaut ko jaunu tajā vietā. Bet finansiāli tas nebūtu prātīgs lēmums. Jāņem arī vērā, ka tur jau kāds miljons ir iztērēts, projektējot ēkas pārbūvi par mākslīgi apskaņotu koncertzāli, kas arī Rīgai ir nepieciešama. Tā tur diezgan labi ietilpst, un šis projekts ir visai racionāls un viegli realizējams.

Valsts ar savu naudu tik vērienīgi un kvalitatīvi ir ienākusi tirgū, ka privātiem producentiem un reģionālajām koncertzālēm ir pamatīgi jāiespringst, lai pat labi profesionālās mākslas notikumi vienmēr būtu apmeklēti

Tā saka aktieris, uzņēmējs un Cēsu koncertzāles direktors Juris Žagars.

Viņaprāt, šobrīd ir jādomā, kā pieregulēt tirgu, lai reģionālās koncertzāles un visi citi kultūras infrastruktūras objekti būtu piepildīti, lai katrs to kvadrātmetrs tiktu maksimāli noslogots. J. Žagars apsver iespēju kandidēt uz Dailes teātra direktora amatu; ja vadības groži nonāks viņa rokās, tiks meklēti risinājumi, kā šis lielākais valsts dramatiskais teātris ar laiku varētu tikt arī pie tādas zāles un skatuves, kādu savulaik bija iecerējis tā dibinātājs Eduards Smiļģis.

Vēl viņš gaida ziemu, kad varēs kāpt uz slēpēm, un vairs tik ļoti nesatraucas par laika apstākļiem, jo Žagarkalnā sniegs būs – slēpotājiem no pērnās ziemas ir saglabāti teju pieci tūkstoši kubikmetru baltās substances.

Neskaitāmās nozares profesionāļu un valsts pārvaldes pārstāvju diskusijās par Nacionālo akustisko koncertzāli Latvijas galvaspilsētā pausts vienots viedoklis, ka tās trūkums mazina Latvijas ekonomikas, kultūras un tūrisma konkurētspēju starptautiskajā vidē. Ir pilnībā skaidrs un neapstrīdams, ka augsta līmeņa koncertzāle, turklāt ar ambīcijām uz nacionālas akustiskās koncertzāles statusu Rīgā, ir nepieciešama.

Par to tiek runāts un diskutēts jau vismaz 15 gadus, nacionāla līmeņa akustiskā koncertzāle kā prioritāte minēta arī stratēģiskos attīstības dokumentos, un jau kopš 2004. gada ir pieņemti dažādi motivēti lēmumi, piemēram, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā «Latvija 2030», Nacionālajā attīstības plānā un Rīgas pilsētas attīstības programmā.

Tomēr līdz šim tālāk par aptuvenu koncertzāles programmu, tās metu (vizualizācijām!?) iespējamai būvei uz AB dambja, pretrunīgiem pieņēmumiem par tās izmaksām un diskusijai par iespējamām novietnes alternatīvām neesam tikuši. Tuvojoties Nacionālās akustiskās koncertzāles vīzijas īstenošanai rezervētās Eiropas struktūrfondu naudas – 23 miljonu eiro – apguves galatermiņam, koncertzāles jautājums atbildīgo amatpersonu un nozares speciālistu dienaskārtībā parādās ar jaunu sparu.

Jūlija beigās durvis vērs 25 milj. eiro vērtā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola un koncertzāle Latvija

Tajā būs divi pasaules mērogā unikāli mūzikas instrumenti, pārdomāti energoefektivitātes un daudzfunkcionāli telpu risinājumi. Mūzikas vidusskola ar klasēm, koncertzāle ar lielo un mazo zāli, publiskā mūzikas bibliotēka, kurā apvienosies Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas bibliotēka ar pilsētas bibliotēkas mūzikas nodaļu, skaņu ierakstu studija, mūzikas instrumentu veikals, kafejnīca divos stāvos ar terasi, ēdnīca un neliela frizētava – tas viss tiks apvienots vienā ēkā.

Šī kompleksa būvdarbi aizsākās 2017. gada februārī. Tiesa, jau tālajā 2005. gadā tika vērtētas arhitektu idejas par Lielā laukuma iekārtojumu un perspektīvās jaunās koncertzāles ēkas veidolu. Pēc Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde pasūtījuma ēkas būvprojekts izstrādāts vācu arhitekta Deivida Kuka (David Cook) pārstāvētajā Haascookzemmrich Studio 2050 arhitektu birojā.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras fakultātes vadošie mācībspēki un zinātnieki 16. maijā nosūtījuši atklātu vēstuli Ministru kabinetam, kurā pauž viedokli par nacionālās koncertzāles būvniecības iecerēm, izklāstot argumentus, kāpēc koncertzāli nevajadzētu būvēt AB dambī.

RTU arhitektūras mācībspēki un citi vadošie Latvijas arhitekti vēstulē, kura Latvijas valdībai adresēta Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmijas (LRRA) vārdā, norāda, ka ir nepieņemama Kultūras ministrijas vienpusējā nostādne, kā vienīgo iespējamo koncertzāles būvniecības vietu pozicionējot tieši AB dambi, informē RTU Arhitektūras fakultātes Arhitektūras vēstures un teorijas katedras profesors Jānis Krastiņš.

«Celtnes ievērojama daļa iesniegsies arī bijušajā Ziemas ostā, tas ir, akvatorijā starp AB dambi un kreiso krastu. KM savu pozīciju pamato ar labas pārvaldības praksi, tiesisko paļāvību un pēctecību lēmumu pieņemšanā, atsaucoties uz it kā rūpīgu un pārdomātu procesu, kurā pasaulslavenu un profesionāli atzītu arhitektu biroju pārstāvji 2004. gadā esot izvēlējušies šo vietu, 2006. gadā notikušo starptautisko arhitektūras projektu konkursu, kā arī tam sekojušo projekta publisko apspriešanu un 2008. gadā apstiprināto teritorijas detālplānojumu. 2004. gadā lēmums par būvniecību uz AB dambja jau tā pieņemšanas brīdī bija tiešā pretrunā gan ar Aizsargjoslu likumu, gan Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumiem, gan spēkā esošo Rīgas attīstības plānu. Visi šie normatīvie akti politiska diktāta rezultātā īsā laikā tika izmainīti, iestrādājot izņēmumus uz AB dambja paredzamās koncertzāles sakarā,» teikts vēstulē.

Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta Attīstības komitejas sanāksmē 2.februārī koalīciju veidojošo politisko partiju pārstāvji vienojās par atbalstu Rīgas Kongresu namam kā Nacionālās akustiskās koncertzāles novietnei.

“Akustiskās koncertzāles projekts Rīgā ir būtiskākā prioritāte manā kultūras ministra amatā, tā realizācija ir ierakstīta arī šīs valdības deklarācijā. Attīstības komitejā pieņemtais lēmums šai valdībai būs jau trešais mēģinājums pietuvoties koncertzālei, bet, atceroties Raiņa lugas “Zelta zirgs” motīvus – tas iedvesmo! Jau tuvākajā laikā Kultūras ministrija virzīs to uz Ministru kabinetu,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Kongresu nams pēc pārbūves pārtaps par Kronvalda koncertzāli 

Šī gada decembrī, piesaistot Valsts Kases aizdevumu, SIA “Rīgas nami” plāno realizēt...

Koalīciju veidojošās politiskās partijas darbam Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta Attīstības padomē katra deleģē divus pārstāvjus. 2. februāra sēdē Nacionālo apvienību VL-TB/LNNK pārstāvēja partijas priekšsēdētāja vietnieks, valdes loceklis Imants Parādnieks un kultūras ministrs Nauris Puntulis, partiju “Jaunā Vienotība” - Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka padomnieks Ints Dālderis, Apvienību Attīstībai /Par! Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis un Saeimas deputāte Inese Voika, Jauno Konservatīvo partiju – labklājības ministrs Gatis Eglītis un Saeimas deputāte Evita Zālīte Grosa.

Rīgai vajadzīgs arhitektūras simbols 

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā...

Kultūras ministrija Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta Attīstības komitejas lēmumu un ziņojumu par Nacionālās akustiskās koncertzāles novietņu izvērtējumu Rīgā virzīs izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā.

Enkurobjekta vietā dārgs kompromiss 

Iztērēt 100 miljonus eiro un neiegūt ideālo risinājumu – tāds risks pastāv, akustisko...

Nacionālās akustiskās koncertzāles projekts tiek attīstīts, pamatojoties uz Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai minēto uzdevumu - „Uzsākt nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu,” kā arī ņemot vērā Ministru kabineta 2019. gada 5. novembra sēdes protokollēmumā doto uzdevumu nacionālās koncertzāles projekta turpmākai īstenošanai.

Jūrmalas pilsētas domes rīkotajā arhitektūras metu konkursā Dzintaru koncertzāles vasaras zāles atjaunošanai ir noteikts uzvarējušais projekts. Izvērtējot iesniegtos darbus, otrā godalga piešķirta projektam, ko izstrādājis arhitektūras un projektēšanas uzņēmums SIA «Vincents».

Kopumā metu konkursam tika iesniegti pieci darbi, kas paredzēja dažādus Dzintaru koncertzāles lielās zāles attīstības scenārijus no vēsturiskās zāles pilnīgas pārbūves līdz modernu risinājumu piedāvājumam, saglabājot vēsturiskās zāles aprises, kā arī tika piedāvāti dažādi Dzintaru koncertzāles lielās zāles teritorijas labiekārtošanas virzieni.

Atbilstoši konkursa nolikumam otrās godalgas ieguvējs, SIA «Vincents» saņems 7500 eiro, savukārt trīs konkursa dalībniekiem, kuri izpildījuši visas darbu iesniegšanas un kvalifikācijas prasības – SIA «MARK arhitekti», pilnsabiedrība «ZGT», SIA «DUAL arhitekti» –, piešķirs 4000 eiro. Pirmā godalga konkursā netika piešķirta.

Jūrmalas pilsētas dome izsludinājusi arhitektūras metu konkursu Dzintaru koncertzāles teritorijas un vasaras zāles atjaunošanai.

Konkursā tiek sagaidīta vienota apbūves iecere koncertzāles lielās zāles pārbūvei, paplašināšanai un apkārtējās teritorijas labiekārtošanai.

Konkursantu uzdevums ir piedāvāt risinājumus lielās zāles ietilpības palielināšanai, vīziju koncertzāles priekšlaukumam un ieejai, SIA Dzintaru koncertzāle administrācijas ēkai, kā arī veikt kompleksu teritorijas analīzi un pielāgošanu publikas un mūziķu ērtībām. Pārbūvējot koncertzāli, nozīmīgi ir rast risinājumus arī koncertzāles izmantošanas laika paildzināšanai pirms un pēc vasaras sezonas.Piedāvājumu iesniegšanas termiņš metu konkursam ir 2019. gada 5. jūlijs. 2019. gada 25 aprīlī plkst. 13 visi interesenti tiek aicināti uz objekta apskati un tikšanos ar pašvaldības un Dzintaru koncertzāles pārstāvjiem.

Latgales apgabaltiesa lēmusi atstāt spēkā pirmās instances lēmumu strīda lietā starp SIA Rīgas koncertzāle un Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA). Apelācijas sūdzību par Daugavpils tiesas lēmumu minētajā lietā bija iesniegusi koncertzāle Rīga.

Latgales apgabaltiesa nosprieda daļēji apmierināt LZA prasību pret koncertzāli Rīga par parāda procesa piedziņu. Tika nolemts no koncertzāles Rīga piedzīt parādu teju 60 000 apmērā, kā arī likumiskos procentus 1020 eiro apmērā un tiesas izdevumus 1722 eiro apmērā LZA labā. Kopējā piedzenamā summa veido 62 422 eiro. Tāpat tiesa lēma noteikt LZA tiesības saņemt no Rīgas koncertzāles 8 % gadā no parāda summas līdz sprieduma izpildei.

Tāpat tiesa noraidījusi koncertzāles prasību pret LZA par paziņojuma par nomas līguma izbeigšanu atzīšanu par prettiesisku, kā arī prasību par zaudējumu 7748 eiro apmērā piedziņu.

Šāds tiesas spriedums nebija pārsteigums. Vēl šonedēļ sarunā ar Dienas Biznesu koncertzāles Rīga vadītājs Juris Millers prognozēja, ka tiesa lēmumu atstās spēkā. J. Millers plāno sagaidīt sprieduma pilnu tekstu, lai pēc tam iesniegtu kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā.

Ne mans, ne valdības viedoklis par Nacionālās koncertzāles atrašanās vietu Elizabetes ielā 2, Rīgā, nav mainījies, intervijā Latvijas Radio paziņoja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Viņš norādīja, ka nevēlas sniegt savus komentārus par citām iespējamajām koncertzāles novietnēm, kamēr Latvijas Arhitektu savienība (LAS) nav piedāvājusi vienu, divas vai maksimums trīs iespējamās Nacionālās koncertzāles novietnes.

"Tad, kad šis uzdevums būs veikts, es būtu gatavs apspriest un salīdzināt vienu vai divas novietnes salīdzinājumā ar Elizabetes ielu 2. Es joprojām uzskatu, ka tā ir ļoti laba iespēja un kompromiss starp daudzām citām iespējām, ko piedāvā citas institūcijas un personas," teica Puntulis.

Enkurobjekta vietā dārgs kompromiss 

Iztērēt 100 miljonus eiro un neiegūt ideālo risinājumu – tāds risks pastāv, akustisko...

Kultūras ministrs akcentēja, ka citu novietņu izvēlei ir jābūt loģiskai, ekonomiski argumentētai un pamatotai. Puntulis apgalvoja, ka viņš ir atvērts diskusijai, jo "nav tā, ka šajā dzīvē kaut kas būtu nemaināms". Runājot par laika rāmi, kad LAS varētu nākt klajā ar saviem piedāvājumiem, Puntulis norādīja, ka šajā aspektā viņš nav bijis pietiekami stingrs un sākotnējais laika rāmis bija ieplānots martā, bet patlaban šķiet, ka tas varētu būt aprīlis.

"Es saprotu šī uzdevuma nopietnību un esmu pateicīgs LAS, ka tā šo uzdevumu ir uzņēmusies, tādēļ esmu bijis pielaidīgs un atļāvis, lai šis laika rāmis būtu aprīlis," skaidroja ministrs.

Bīstamas fasādes dēļ ēka Elizabetes ielā 2 iežogota  

Ēka Elizabetes ielā 2 stāv uz stipriem pamatiem, bet fasāde ir neapmierinošā...

Runājot par Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītājas Solvitas Kreses pausto, ka nav saprotama Nacionālās koncertzāles prioritizēšana, jo Laikmetīgās mākslas muzejam (LMM) ir izstrādāts projekts, atrasta vieta un būtu nepieciešamas piesaistīt finansējumu, Puntulis uzsvēra, ka būtu sarežģīti prioritizēt, kas nepieciešams vairāk - Nacionālā koncertzāle vai LMM.

"Es pilnīgi droši varu apgalvot, ka abas šīs būves mums ir vitāla nepieciešamība. Es pat teiktu skarbāk. Ja mēs pretendējam uz Latviju kā kultūras lielvalsti, tad kultūras lielvalsts bez akustiskās koncertzāles un LMM galvaspilsētā ir apkaunojoši. Šīs divas lietas nerīmējas kopā, tādēļ, manuprāt, abas būves ir vienlīdz prioritāras un to būvniecība - vienlīdz sarežģīta," pauda kultūras ministrs.

Topošie arhitekti: koncertzāles novietne Elizabetes ielā nav optimāla 

Teritorija Elizabetes ielā 2, Rīgā, nav piemērota nacionālās akustiskās koncertzāles novietnei...

Tāpat viņš atzīmēja, ka būtu gandarīts, ja varētu pēc iespējas ātrāk īstenot LMM projektu, ko veidojis arhitekts Deivids Andžejs. Puntulis uzsvēra, ka par šo jautājumu notiek sarunas ar Rīgas domi un tiks meklēti risinājumi, kā šo problēmu atrisināt.

"Vienlaikus es nekādā veidā nevaru nolikt malā jautājumu par akustisko koncertzāli Rīgā pats būdams mūziķis. Tas tiek risināts kopš 1987.gada. Piedodiet, es to nekad nenolikšu malā," akcentēja kultūras ministrs.

Elizabetes 2 ēkas pārbūve izmaksātu 32 miljonus eiro 

Pēc ekspertu aprēķiniem Elizabetes ielas 2 ēkas pārbūvei un attīstībai atbilstoši mūsdienu...

Jautāts, vai "velkot garumā" LMM projekta īstenošanu, nenotiks kaut kādas izmaiņas, kas turpmāk varētu aizkavēt tā būvniecību, Puntulis norādīja, ka viņš attiecībā uz būvniecību "neko nevelk garumā". Ministrs atzina, ka drīzāk viņš saņem pārmetumus par pārāk lielu steidzināšanu.

"Es patiešām vēlos attīstīt ne tikai LLM projektu, bet arī koncertzāles projektu. Ar vislielāko prieku es attīstītu arī Latvijas Nacionālā teātra piebūves projektu, kas maksā aptuveni 40 līdz 50 000 eiro. Pieskaitām tam klāt LLM, kas aptuveni ir tikpat liela summa un koncertzāles izmaksas, kuras ir lielākas. Mēs nevaram uz to vienkārši skatīties kā uz "vilkšanu garumā"," pauda Puntulis, piebilstot, ka daudzkārt šis jautājums ir pārrunāts ar Rīgas domi un tikai sadarbībā ar to varēs atrisināt visus šos jautājumus, kas prasa "milzīgus ieguldījumus".

#Konkursantu uzdevums ir piedāvāt risinājumus lielās zāles ietilpības palielināšanai, vīziju koncertzāles priekšlaukumam, kā arī veikt kompleksu teritorijas analīzi un pielāgošanu publikas un mūziķu ērtībām.

Jūrmalas pilsētas dome izsludinājusi arhitektūras metu konkursu Dzintaru koncertzāles teritorijas un vasaras zāles atjaunošanai, informē pašvaldībā.

Konkursa rezultātā plānots saņemt vienotu apbūves ieceri lielās zāles pārbūvei, paplašināšanai un apkārtējās teritorijas labiekārtošanai.

Konkursantu uzdevums ir piedāvāt risinājumus lielās zāles ietilpības palielināšanai, vīziju koncertzāles priekšlaukumam un ieejai, SIA Dzintaru koncertzāle administrācijas ēkai, kā arī veikt kompleksu teritorijas analīzi un pielāgošanu publikas un mūziķu ērtībām.

Pārbūvējot koncertzāli, nozīmīgi ir rast risinājumus arī koncertzāles izmantošanas laika paildzināšanai pirms un pēc vasaras sezonas.

Jebkurai galvaspilsētai ir vajadzīga mūsdienīga koncertzāle, tas pieder pie džentlmeņa komplekta, Dienas Biznesam pirms Ventspils koncertzāles Latvija atklāšanas skaidro Ventspils pilsētas domes izpilddirektors Aldis Ābele. Četrās Latvijas pilsētās akustiskās koncertzāles uzceltas, un šodien, 26. jūlijā, turpinās koncertzāles Latvija oficiālā atklāšana

Ar Ventspils koncertzāles Latvija atklāšanu, visticamāk, noslēgsies reģionālo koncertzāļu būvniecības ēra, piekrīt A. Ābele. Jaunu akustisko koncertzāļu būvniecībai ekonomiska pamata Latvijā nav, jo to būvniecība ir dārga, arī apsaimniekošanas izmaksas ir iespaidīgas, bet demogrāfiskā situācija rāda, ka ar četrām reģionālajām koncertzālēm pieprasījums tiks apmierināts. Taču A. Ābele pieļauj, ka četras esošās reģionu koncertzāles var kalpot par piemēru un iedvesmot citas pašvaldības veidot mazāka izmēra kultūras centrus.

Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai Kongresu namu atsavinās no SIA "Rīgas nami" par labu pašvaldībai, šodien lēma Rīgas dome.

Kā iepriekš tika skaidrots Rīgas domes deputātiem, minētos grozījumus ierosinājusi Finanšu ministrija, lai novērstu riskus šī projekta īstenošanā.

Rīgas dome jau agrāk atbalstīja vienošanos ar Kultūras ministriju (KM) par Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecību Kongresu nama vietā. Vienošanās paredz atbalstīt Nacionālās koncertzāles būvniecības ieceri novietnē "Rīgas Kongresu nams", aptverot projekta skartos zemesgabalus, būves uz tiem un apakšzemes stāvvietu.

Saskaņā ar laika grafiku, kas iezīmēts sarunu procesā ar iesaistītajām pusēm, būvdarbu sākšana paredzēta 2025.gada beigās vai 2026.gada sākumā. Savukārt būvniecības procesam būtu nepieciešami aptuveni trīs gadi.

No šodienas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārtrauks administratīvās ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā, ekspluatāciju, nodrošinot tikai tās uzturēšanu, pavēstīja VNĪ Nekustamo īpašumu attīstības projektu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.

Viņš skaidroja, ka ēkas ekspluatācijas beigu termiņš - 1.aprīlis tika saistīts ar plānu par Ekonomikas ministrijas un to padotības iestāžu centralizācijas ieceri ēkā Elizabetes ielā 2 saskaņā ar 2018.gada valdības konceptuālo lēmumu.

Ivanovskis-Pigits norādīja, ka divu gadu laikā projekts netika apstiprināts - bija neskaidrība par projekta īstenošanas nepieciešamību. VNĪ saņēma indikācijas no lietotāja, ka lēmums tiek pārvērtēts, tādēļ faktiski šī attīstības projekta īstenošana netika uzsākta un tika meklētas alternatīvas par ēkas pielāgošanu citu iestāžu vajadzībām. 2020.gada jūnijā valdībā pieņemts lēmums par koncertzāles novietni Elizabetes ielā 2, kas VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistošs.

Latvijas Arhitektu savienība (LAS) Nacionālās akustiskās koncertzāles iespējamo novietņu Rīgā izvērtēšanas noslēguma posmā padziļināti analizēs sešas konkurētspējīgākās vietas.

Speciālisti vērtēs AB dambi, Andrejostas ielu 17 Andrejsalā, Elizabetes ielu 2 (kopā ar Kronvalda bulvāri 6), Uzvaras parka teritoriju starp Raņķa dambi, Slokas ielu un Aleksandra Grīna bulvāri, Rīgas Kongresu namu un rūpniecības preču tirgus teritoriju starp Gaiziņa ielu, Prāgas ielu un Turgeņeva ielu.

Šajā nedēļā notiek potenciālo novietņu salīdzinošās izpētes rezultātu un fokusgrupas diskusiju kopsavilkuma paziņošana LAS Padomei un pasūtītājam - Kultūras ministrijai. "Nacionālās koncertzāles būvniecības vietas izvēles process ir sasniedzis fināla posmu, kad pie atlikušajām alternatīvām ir jāturpina padziļināta analīze. Tas nepieciešams, lai izvēlētos visatbilstošāko un panāktu konsolidētu nozares kolēģu un sabiedrības viedokli," norāda LAS prezidents Juris Poga.

Kultūras ministrija no privāta nekustamo īpašumu projektu attīstītāja saņēmusi piedāvājumu Nacionālo akustisko koncertzāli būvēt Andrejsalā, apstiprināja kultūras ministres padomniece Lita Kokale.

Viņa skaidroja, ka šo piedāvājumu pēc saņemšanas vēl nepieciešams izvērtēt, tādēļ informatīvo ziņojumu par visām potenciālajām koncertzāles atrašanās vietām Ministru kabinetā plānots iesniegt jūnija sākumā. Iepriekš to bija paredzēts izdarīt līdz šodienai.

Detalizētāku informāciju par saņemto piedāvājumu ministrijā pagaidām neatklāja.

Kā ziņots, līdz maija vidum norisinājās plašas arhitektu, pilsētplānotāju, kultūras nozares amatpersonu un citu ekspertu diskusijas par deviņām iespējamām Nacionālās akustiskās koncertzāles būvēšanas vietām Rīgas pilsētas centrā, kā arī atsevišķās teritorijās ārpus tā, aģentūru LETA informēja Kokale.

Iepriekšējā diskusijā ar kultūras darbiniekiem, kas norisinājās 12.aprīlī, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone norādīja, ka, līdzās AB dambim un Kongresu namam, topošajā informatīvajā ziņojumā Ministru kabinetam iekļautas vēl septiņas vietas - Eksporta iela, Andrejostas iela, Raņķa dambis, Matrožu iela, Mūkupurvu iela, Torņkalns un Zaķusala.

Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas un koncertzāles būvdarbi lieliem soļiem virzās uz priekšu, informē Ventspils pilsētas Dome.

Ēkas kopējā platība ir 6 883 kvadrātmetri - 76% ēkas paredzēti skolas vajadzībām, bet 24% - komerciālo un nekomerciālo koncertzāles funkciju īstenošanai. Būvniecību plānots pabeigt 2019. gada sākumā, kad Ventspils iegūs ne tikai energoefektīvu izglītības iestādes mājvietu, bet arī augstvērtīgu koncertu norises vietu ar stabuļu ērģelēm un vertikālajām klavierēm.

Dotajā brīdī Ventspils Mūzikas vidusskolas ēkas konstrukcija ir pabeigta. Tās ārpusē tiek veikti siltumizolācijas ierīkošanas darbi norobežojošām konstrukcijām un labiekārtošanas darbi, piemēram, laukumu bruģēšana, apzaļumošana un aprīkojums. Ēkas iekšpusē notiek Lielās zāles paceļamās zāles montāža un regulēšana. Pirmajā stāvā ir uzsākta telpu aprīkojuma montāža un virsmu apdare. Darbi norit pēc kalendārā grafika un plānots, ka objekts ekspluatācijā tiks nodots plānotajā laikā – 2019.gada 1.ceturksnī.

Veicot atkārtotu koncertzāles Palladium ēkas pārbaudi, Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) ir pieņēmis lēmumu atļaut ēkas izmantošanu publiskiem pasākumiem.

Kā aģentūru LETA informēja BVKB sabiedrisko attiecību konsultante Evija Ansonska, Palladium īpašnieki ir novērsuši BVKB konstatētās nepilnības, un tagad tā ir droša apmeklētāju uzņemšanai.

Tāpat ēkas īpašnieki ir iesnieguši visus nepieciešamos dokumentus un informāciju, kas apliecina, ka esošo skatuves konstrukciju nostiprināšana nav neatļauta būvniecība, aģentūru LETA informēja koncertzāles Palladium direktore Linda Andersone.

Tomēr, lai novērstu iepriekš konstatētās atkāpes no būvniecības normatīvo aktu prasībām, Palladium īpašniekiem mēneša laikā jāveic detalizēta tehniskā izpēte un, izvērtējot tās rezultātus, jālemj par tālāko rīcību. Ēkas īpašnieki apliecina, ka tehniskā izpēte jau sākta un to veiks būvinženieru birojs ar ilggadēju pieredzi SIA Forma 2.

Pašlaik pasaulē mainās izpratne par kultūru – tai ir nenovērtēts potenciāls piesaistīt investīcijas un iedzīvotāju plūsmu

Tā uzskata Liepājas koncertzāles Lielais dzintars vadītājs Timurs Tomsons.

«Šāda celtne varētu būt Ņujorkā, Tokijā vai Parīzē, bet sagadījies tā, ka šī ēka nokļuvusi Liepājā. Daudzi man ir teikuši – kā gan tas iespējams? Ir jūtama zināma profesionāla skaudība par šo skaisto ēku. Domāju, ka šis efekts tos nelielos defektus padara diezgan nenozīmīgus. Līdz ar to tie, kam bija negatīva nostāja, faktiski ir zaudētāji atšķirībā no tiem, kuriem ir iespēja šeit klausīties augstvērtīgu programmu izcilā akustikā,» tā Timurs Tomsons vērtē viedokļu sadursmi par oranžās celtnes būvniecības risinājumiem un to kvalitāti. Pēc Lielā dzintara vadītāja domām, šie jautājumi pēc koncertzāles trīs darbības gadiem pilnībā zaudējuši aktualitāti, jo «manos spēkos nav pārbīdīt sienas».

Strīdā, kas savērpies starp Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA) un SIA Rīgas koncertzāle, kuru vada producents Juris Millers, visticamāk, gaidāmas pat vairākas tiesvedības, vēsta laikraksts Diena.

LZA apšauba Millera apgalvojumus, ka koncertzāles telpu rekonstrukcijā ieguldīts pusmiljons eiro, joprojām ir arī krasi atšķirīgas versijas, kurš kuram ir parādā. Savukārt Millers uzskata, ka LZA faktiski nodarbojas ar reiderismu un grib atņemt zāli, kas ir daudz labākā stāvoklī nekā tad, kad LZA un SIA Rīgas koncertzāle noslēdza telpu nomas līgumu uz desmit gadiem.

LZA ir paziņojusi, ka lauž telpu nomas līgumu, bet Millers Dienai apliecināja, ka koncertzāle darbu turpinās arī pēc 15. septembra, kad telpām, pēc LZA domām, būtu jābūt atbrīvotām. Lietā iejaukta arī Izglītības un zinātnes ministrija, kuras valsts sekretāra pienākumu izpildītājs, Nodrošinājuma un finanšu departamenta direktors Elmārs Martinsons tikās ar Milleru un pēc tam paziņoja, ka plāno uzklausīt arī LZA viedokli koncertzāles jautājumā, «kā arī ministrija atkārtoti aicinās abas puses tikties, lai rastu konstruktīvu risinājumu». Šis paziņojums LZA vadībā izraisīja neizpratni.

Akustiskās koncertzāles projektam ir iespēja piesaistīt 20 milj. eiro līdzfinansējumu; tiek kritizēts valsts mēģinājums uzsēsties uz astes kādam privātam investoram

Ministru kabinetā šobrīd norit diskusija par nacionāla līmeņa atbalstu konferenču centra un koncertzāles projektam un valdība līdz gada beigām apņēmusies pieņemt lēmumu par atbalstu kādam no piedāvātajiem projektiem, pauž Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis. Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Dace Vilsone atgādina, ka valdības deklarācijā un rīcības plānā ir apņemšanās pieņemt lēmumu par koncertzāles projekta virzību. «Koncertzāle ir viens no mūsu valstī neatrisinātajiem jautājumiem,» viņa atzīst.

Kultūras ministrija šobrīd gatavo ziņojumu valdībai par to, kādā veidā koncertzāles projektu ir iespējams īstenot. Tā tēmē uz minimālo programmu, proti, koncertzāli, kas piemērota simfoniskās mūzikas koncertiem un būtu mājvieta Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim (LNSO), tam pārceļoties no Lielās Ģildes. Minimālā programma nozīmējot līdz 1400 skatītāju vietu nodrošināšanu koncertzālē, kā arī vismaz 1100 m2 lielas darba telpas LNSO, kas ietvertu arī mēģinājumu telpu. Kopējā akustiskās koncertzāles platība jeb «minimālā programma» būtu 4000 m2.