SIA Baltic Block, īstenojot investīciju projektu, plāno par 35–40% palielināt ražošanas apjomus un atvērt jaunus eksporta tirgus.
Baltijā vienīgā ražotne, kas mazkvalitatīvo dedzināmo koksni pārstrādā industriālajos koksnes izstrādājumos, ko izmanto koka palešu ražotāji, ir sekmīgi īstenojusi savas attīstības pirmo fāzi, šobrīd ir sākta jau otrā un sagatavota arī trešā, atzīst SIA Baltic Block īpašnieku pārstāvis Andris Dombrovskis. Uzņēmuma stratēģiskās attīstības plānā iezīmētās otrās un trešās kārtas īstenošanai nepieciešamās investīcijas tiek lēstas ap 5,5 milj. eiro.
Izmanto Eiropas atbalstu
«Esam sekmīgi startējuši ES struktūrfondu «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» programmas 3. kārtā un noslēguši līgumu ar LIAA par 1,5 milj. eiro vērta investīciju projekta realizāciju, kas paredz ieviest ražošanā divu veidu nestandarta kompozītblokus. Projektu jau esam sākuši īstenot un jauna koka bloku ražošanas līnija tiks uzstādīta pusgada laikā,» ieceres skaidro A. Dombrovskis. Uzņēmuma infrastruktūra bez papildu ieguldījumiem ļauj uzstādīt vēl divas kompozītbloku ražošanas līnijas. «Pašlaik uzņēmumam ir trīs līnijas, kurās tiek ražota produkcija, kuras noieta tirgus ir Viduseiropas valstis – lielākais vairums nonāk Vācijā. Taču Skandināvijā ir specifiskas paletes un tām ir vajadzīgi cita izmēra koka bloki, ko varēsim ražot, uzstādot jauno līniju,» noieta tirgus ģeogrāfijas izmaiņas rāda A. Dombrovskis. 1,5 milj. eiro projekta realizāciju stiprina ES struktūrfondu atbalsts – 0,675 milj. eiro.
«Bez tā būtu grūti atvēzēties uz šādu papildu investīciju situācijā, kad ar šī produkta ražošanu uzņēmums reāli nodarbojas tikai nepilnu pusotru gadu,» tā A. Dombrovskis. Kopumā šāds presētu koka bloku ražotnes projekts būtu nesalīdzināmi grūtāk īstenojams, ja sākotnējā izveidē nebūtu bijis piesaistīts ES struktūrfondu «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» programmas 1. kārtas atbalsts – nepilni 2 milj. eiro.
Vēlas paplašināties
«Pašlaik jau ir pabeigts uzņēmuma trešās kārtas attīstības projekts, kas paredz ne tikai ceturtās un piektās koka bloku ražošanas līnijas iegādi un uzstādīšanu, bet arī esošās infrastrukūras paplašināšanu, kas kopumā izmaksātu aptuveni 4 milj. eiro,» stāsta A. Dombrovskis. Līdz ar pašlaik realizēto otrās kārtas investīciju projektu faktiski ir izsmeltas jaudas gan līmes virtuvei, gan izejvielu noliktavai, gan skaidu žāvētavai. «Tas būtu vēl viens lēciens uzņēmuma attīstībā un konkurētspējā, jo varēsim ražot ne tikai plašākam klientu lokam dažādos tirgos, bet spēsim būt arī fleksiblāki atsevišķu pasūtījumu izpildē, ražojot ar dažāda tipa līmēm atkarībā no pasūtījuma specifikas,» tā uz jautājumu, ko no tā iegūs uzņēmums, atbild A. Dombrovskis. Pēc rūpīgas izvērtēšanas ir sagatavots projekts un iesniegts LIAA, lai pretendētu uz Augstas pievienotās vērtības investīciju programmas 4. vai iespējamās papildkārtas atbalstu. «Jāizmanto iespēja, jo vairāk tādas nebūs,» lakoniski atbild A. Dombrovskis. Tādējādi koka bloku un ar to infrastruktūru saistītās jomās kopā būtu ieguldīti teju 28,5 milj. eiro, bet darbinieku skaits būtu 46, kas pārsniedzis sākotnējās aplēses.
Par trešdaļu vairāk
«Pateicoties sadarbībai ar jauniem zinātniekiem un mūsu laboratorijas darbam, pērn esam iemācījušies ražot koka blokus un pašlaik ik mēnesi ražojam jau 5000 līdz 5500 m3, kaut arī jauda ir 4500 m3,» stāsta A. Dombrovskis. Īstenojot pilnībā visu iecerēto, uzņēmums varētu saražot 7000–7500 m3 mēnesī. «Tādējādi pašaik gadā varam saražot ap 60 tūkst. m3, bet, īstenojot iecerēto, šis apjoms varētu pieaugt līdz 80– 90 tūkst. m3 gatavās produkcijas, kurai ir daudz plašāka noieta tirgus ģeogrāfija nekā pašlaik,» viņš turpina. Tādējādi uzņēmuma neto apgrozījums pieaugs aptuveni par 30 līdz 35%. «Ir koka palešu ražotāji no Latvijas un ārzemēm, kuri gaida, kad varēsim piegādāt Skandināvijas tirgum piemērotu palešu koka blokus,» uz jautājumu par nestandarta koka palešu bloku pircējiem atbild A. Dombrovskis. Jau pašlaik ir partijas, kuras tiek piegādātas uz Āzijas valstīm, piemēram, Ķīnu.
Iegūst mežsaimnieki
Lielāki ražošanas apjomi arī liks uzņēmumam palielināt malkas iepirkumu. Proti, pašlaik gadā vidēji ir vajadzīgi aptuveni 60 tūkst. cieškubikmetru malkas, bet perspektīvā to apmērs varētu būt ap 100 tūkst. «Vislabākais «koktelis» ir, ja tiek miksēts lapkoks un skujkoks, bet ražot esam iemācījušies kā ar tīru lapukoku, tā ar skujkoku,» tā uz jautājumu par to, kādās proporcijās būtu jābūt skujkokiem un lapkokiem, atbild A. Dombrovskis.