Zibmaksājumu nodrošināšanā iesaistīsies viss banku sektors Latvijā, intervijā pauda Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

"Domāju, ka Latvijā zibmaksājumu nodrošināšanā iesaistīsies viss banku sektors, jo kurš gan gribētu palikt ārpusē," teica Vilks.

Viņš arī minēja, ka zibmaksājumi, zibsaites un zibprasījumi ir tās lietas, ar kurām Latvijas Banka var lepoties. "Šīs ir jomas, kuras centrālās bankas parasti negrib cilāt, un mēs tādēļ izskatāmies ļoti labi ne tikai uz Baltijas vai Skandināvijas, bet uz visas Eiropas fona. Apjomi aug, un svarīgi ir arī tas, ka mēs tos izmantot iedrošinām sadarbības partnerus un sabiedrību. Ja reiz šādi produkti ir pieejami, tie ir maksimāli jāizmanto," sacīja Vilks, piebilstot, ka Latvijas Banka šo pakalpojumu piedāvā arī Igaunijai, jo Igaunijas centrālā banka to nenodrošina.

Ēnu ekonomikas mazināšanai tiek sperti pareizi soļi, rezultāta panākšanai ir jāsadarbojas ar uzņēmēju organizācijām, domā finanšu ministrs Andris Vilks (V), vienlaikus atzīstot, ka zināmā daļā uzņēmējdarbības valda dubultmorāle un tiek mānīta ne tikai valsts, bet arī nodarbinātie.

Svarīgs instruments ēnu ekonomikas legalizācijai ir minimālās algas paaugstināšana, tā būtu pakāpeniski jāpaaugstina, sacīja finanšu ministrs. Viņa vērtējumā, patlaban minimālā alga Latvijā ir zema, un vairums uzņēmumu var atļauties saprātīgu minimālās algas kāpumu - gadā par 10 eiro, 20 eiro.

Pašlaik minimālā mēneša darba alga Latvijā ir 320 eiro. «Viennozīmīgi redzam, ka tas [minimālās algas līmenis] tiek ļaunprātīgi izmantots, tas neatspoguļo reālo situāciju, bet iespēju turēt algu pie kaut kāda līmeņa,» sacīja ministrs.

Vilks vērtēja, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iniciatīvas ēnu ekonomikas mazināšanai ir pareizā virzienā un apstāties nevajag, neskatoties uz pretestību centieniem mazināt ēnu ekonomiku.

Miris Latvijas Bankas padomes loceklis un kādreizējais finanšu ministrs Andris Vilks, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Bankā.

Vilks miris nedēļas nogalē 60 gadu vecumā pēc ilgstošas slimības.

No 1987. līdz 1994.gadam Vilks strādāja valsts iestādēs un nevalstiskajās organizācijās, bet no 1995. līdz 2010.gadam viņš strādāja tagadējā "SEB bankā", tostarp no 2007. līdz 2009.gadam viņš bija bankas galvenais ekonomists.

No 2005. līdz 2010.gadam viņš bija Finanšu nozares asociācijas (iepriekš Latvijas Komercbanku asociācijas) Ekonomikas un monetārās komitejas vadītājs, bet no 2007. līdz 2008.gadam Vilks bija Latvijas valdības Makroekonomiskās situācijas stabilizācijas grupas dalībnieks.

Vilks tika ievēlēts 10. un 11.Saeimā no apvienības "Vienotība" saraksta un no 2010. līdz 2014.gadam viņš bija finanšu ministrs, kā arī Latvijas pilnvarnieks Pasaules Bankā, Eiropas Investīciju bankā, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā, Ziemeļu Investīciju bankā un Eiropas Padomes bankā. 2008. un 2009.gadā Vilks bija Ministru prezidenta Ivara Godmaņa, bet 2009. un 2010.gadā - Ministru prezidenta Valda Dombrovska ārštata padomnieks ekonomikas un finanšu jautājumos, kā arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas ekonomikas padomnieks.

Šobrīd ir ļoti lielas bažas, ka Baltijas valstis, it īpaši Latvija, uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam Covid-19 izraisītajā krīzē novirzīs daudz mazāk līdzekļu, nekā tika plānots, un tas radīs atpalicību nākotnē, sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

"Pašlaik izskatās, ka Baltijas valstīs krīzes laikā no valsts puses pandēmijas pārvarēšanai būs tērēts divas reizes mazāk nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Ja gala rezultātā Latvijā tie būs daži procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP) - ne tuvu astoņiem, desmit vai 15%, kā tas izskatās daudzās citās ES dalībvalstīs -, tad mēs nebūsim izmantojuši iespējas, kuras varētu dot pozitīvu grūdienu ekonomikai," uzsvēra Vilks.

Viņš arī brīdināja, ja izrādīsies, ka šī nauda nav izmantota, tas radīs Latvijas tālāku atpalicību no kaimiņiem, kas netiks piedots.

Tāpat Vilks norādīja uz to, ka, atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm, atbalsta nauda pie mums ir ļoti maz sasniegusi mājsaimniecības un konkrētus cilvēkus.

Visas Eiropas Savienības (ES) valstis mēģina palīdzēt Grieķijai, cik vien var, bet tik bezkaunīga attieksme ES vēsturē vēl nav redzēta, uzskata bijušais Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks. «Tā ir brutāla uzmešana Austrumu garā,» Grieķijas pašreizējo politiku LTV raksturoja Vilks.

Vilks atgādināja, ka «Grieķijas traģēdija» ilgst jau daudzus gadus, un Baltijas valstis savu valstu finanšu sakārtošanā divos gados izdarīja tik daudz, cik Grieķija nav spējusi izdarīt septiņos. Vilks lēsa, ka pašlaik grieķu tautas attieksme pret ES prasībām esot «puse uz pusi», bet referendumā tomēr, visticamāk, tikšot nobalsos pret aizdevēju priekšlikumiem. Tas ir pārāk sarežģīts jautājums, lai uzdotu to tautai, Grieķijas valdību kritizēja Vilks, paužot viedokli, ka tieši valdībai bija jāpieņem politiski lēmumi.

Bijušais politiķis domā, ka Eiropas līderi ilgus gadus ir bijuši pārāk pielaidīgi pret Grieķijas īstenoto vieglprātīgo finanšu politiku, un vien tagad beidzot ir nedaudz nobriedis lēmums ierobežot šīs valsts rīcību, taču joprojām neviens īsti negrib uzņemties atbildību par gala lēmumiem - paši grieķi atbildību grib uzvelt Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, kura tiek vainota «Grieķijas norakšanā» un «ES sagraušanā», bet ES valstu varas gaiteņos vēl tiekot meklēts labākais risinājums.

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) nolēmis nekandidēt rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās. Līdz ar valdības maiņu viņš plāno beigt darboties valsts pārvaldē un atgriezties finanšu biznesā, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums Panorāma.

Lai gan iepriekš vairākkārt izskanējusi informācija par Vilka nesaskaņām ar Vienotības vadības kodolu saistībā ar nodokļu politiku un citām problēmām, ministrs par iemeslu aiziešanai min jau iepriekš teikto - viņaprāt, pietiekami ilgo darbošanos politikā. Vienlaikus Vilks esot ļoti gandarīts par paveikto.

Vilks intervijā LTV norādīja, ka svarīgs ir arī atalgojums. Patlaban neesot politiskas gribas risināt ministru atalgojuma paaugstināšanas jautājumus. Viņš uzsvēra, ka pie tik lielas atbildības, kāda ir finanšu ministram, jābūt arī atbilstošam materiālajam nodrošinājumam.

Uz valdībā nostrādātiem četriem gadiem viņš varot atskatīties ar gandarījumu, jo esot palīdzējis valstij noslēgt starptautiskā aizdevuma programmu un ieviest eiro. Savu nākotnes darbu viņš saista ar atgriešanos banku nozarē.

Latvijas ekonomikai atkopšanās prasīs apmēram divus gadus, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas jaunieceltais padomes loceklis Andris Vilks.

"Mums vajadzēja būt "V" veida attīstībai. Tas nozīmē samērā dziļš, ātrs kritiens un ļoti ātra atgūšanās. Tas tā arī būtu noticis, bet tagad mēs redzam, ka no citiem reģioniem gāžas otrais [Ciovid-19] vilnis ar krietni lielākiem apmēriem, nekā mēs gaidījām. Līdz ar to ārējo faktoru dēļ atkal varētu būt aizturēts patēriņš un investīcijas, kā arī varētu būt mazāki eksporta apmēri," sacīja Vilks.

Viņš norādīja, ka tādējādi Latvijas un arī visas Baltijas ekonomikas attīstībā varētu būt vērojams "U" veida attīstības scenārijs, ekonomikai atgūstoties apmēram divu gadu laikā. "Attīstības modelis nebūs "V" veida, kad mēs gada laikā atgūstamies, bet būs "U" veida visām Baltijas valstīm, kad mums vajadzēs apmēram divus gadus. Tas vienalga ir salīdzinoši labs scenārijs, jo būs reģioni, kuros ievilksies šī atkopšanās krietni ilgāku periodu," atzīmēja Vilks.

«Krievijas ekonomika ir novājināta, valsts nevar tā vienkārši ņemt un pārtraukt eksportu,» intervijā laikrakstam Бизнес&Балтия norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Runājot par sankciju pret Krieviju trešo kārtu, Vilks sacīja, ka, ja arī tāda būs, tad maz ticams, ka to iespaids uz Latvijas ekonomiku būs būtisks. «Vai jūs varat iedomāties, ka Krievija pārtrauks gāzes un ogļu piegādes un tranzītu?» retoriski vaicā Vilks, norādot, ka tas ir maz ticams. Piegādes neapstājās pat Padomju laikā, un šobrīd Krievijas budžetam ir nepieciešami līdzekļi. Ministrs uzsver, ka ostas Sanktpēterburgā un Luganskā ir pārslogotas, tāpēc maz ticams, ka Krievija varētu apturēt eksportu caur Latvijas ostām. Viņš gan nenoliedz, ka eksporta apjomu samazinājums ir iespējams.

Intervijā Vilks arī norāda, Krievijai bez Eiropas īsti nav kur pirkt pārtiku. Valsts pati saražo vien trešdaļu no kopējā patēriņa, savulaik par prioritāti izvirzot ieguves un militāro rūpniecību.

Zemo nodokļu dēļ Latvijas valsts budžetā pietrūkst līdzekļu visu interešu un vajadzību apmierināšanai, tāpēc nepieciešama publiska diskusija, vai mūsu valstī būtu nepieciešams celt nodokļus, ar šādu aicinājumu publikācijā Latvijas Avīzē klajā nācis finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Vilks atzīmē, ka strauji tuvojas nākamā gada budžeta veidošana, kas šogad paies divu vēlēšanu kontekstā, tāpēc aizvien skaļāk tiek aktualizēts jautājums par papildu līdzekļu pieprasījumiem no dažādām ministrijām un politiskajām grupām. Dažus no šiem pieprasījumiem esot ietekmējis priekšvēlēšanu drudzis un populisms, taču pārējos gadījumos svarīgs ir jautājums, kur ņemt līdzekļus pamatoto vajadzību apmierināšanai.

Kā uzsver ministrs, nodokļu sloga un kopējo valsts budžeta ieņēmumu samazināšanās ir viens no būtiskākajiem Latvijas fiskālās politikas izaicinājumiem, tāpēc jau tuvākajā nākotnē politiķiem, kas tiks ievēlēti 12.Saeimā, būšot nepieciešams izšķirties - vai šādu tendenci atzīt par vēlamu vai arī veikt korekcijas nodokļu politikā.

Valsts atbalstam Covid-19 krīzes pārvarēšanā plašākam bija jābūt jau pērn, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks.

"Lielākā problēma Latvijā tika pieļauta pagājušajā gadā - atbalstam vajadzēja būt ātrākam un plašām. Ielaistās problēmas mēs redzam tagad. Iespējams, Covid-19 rādītāji mums tagad ir augstāki, sabiedrība ir neapmierināta, apjukusi," teica Vilks.

Tāpat Latvijas Bankas padomes loceklis atzīmēja, ka valsts atbalstam ir jābūt pārdomātākam un mērķētākam. "Covid-19 seku novēršanai janvāra beigās bija iztērēti apmēram 1,3 miljardi eiro, bet no šīs summas līdz iedzīvotājiem vai uzņēmējiem grantos aizgāja apmēram 10%. Tās proporcijas nav samērojamas, tāpēc ir tā viļņošanās," pauda Vilks.

Pēc viņa teiktā, arī lēmums izmaksāt 500 eiro par katru bērnu zināmā mērā apliecina nespēju valsts atbalstu sniegt mērķēti. "Ja valdība nav spējīga ar naudas atbalstiem mērķtiecīgāk sasniegt šīs grupas, tad, acīmredzot, nav vairs kur atkāpties. Tas ir pateikts, helikopteri salikti rindās, tajos salikta nauda un, acīmredzot, tie lidos. Tā zināmā veidā ir tāda nespēja problēmai pieiet mērķtiecīgi," teica Vilks.

Saeima šodien lēma Latvijas Bankas (LB) padomes locekļa amatā iecelt Eiropas Investīciju bankas vadības komandas pārstāvi un bijušo finanšu ministru Andri Vilku.

Vilku minētajam amatam virzīja LB prezidents Mārtiņš Kazāks.

Par Vilka iecelšanu nobalsoja 45 deputāti, pret to bija 21 parlamentārietis, seši deputāti balsojumā atturējās.

Deputāts Valērijs Agešins (S) atgādināja uzņēmuma "Liepājas metalurgs" likteni, uzsverot, ka, viņaprāt, Vilks darbojies pret iedzīvotāju un valsts tautsaimniecības interesēm.

"Liepājnieki nav aizmirsuši toreizējā finanšu ministra rīcību un vienaldzību. Tagad ir grūt pateikt, cik daudz Latvijai maksājusi cilvēku aizbraukšana no valsts tā dēļ. Jo vilks tālāk no Latvijas tautsaimniecības, jo labāk," teica Agešins, piebilstot, ka "Saskaņa" Vilku neatbalstīs, jo uzskata par nepieņemamu viņa iepriekšējo darbību.

Nedz šī valdība, nedz Finanšu ministrija (FM) šīs valdības pilnvaru laikā nerosina un nerosinās nodokļu likmju palielināšanu, norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

«Vienmēr esmu uzsvēris, ka papildus no valsts budžeta ieņēmumus dažādu valdības prioritāšu finansēšanai ir iespējams rast ar konsekventāku un rezultatīvāku ēnu ekonomikas apkarošanu. Šogad ēnu ekonomikas apkarošanas pētījuma «Ēnu ekonomikas dinamika Latvijā un Baltijas valstīs» rezultāti norāda uz to, ka ir nepieciešams ne tikai Valsts ieņēmumu dienesta, bet visu atbildīgo pušu krietni intensīvāks un neatlaidīgāks darbs, cīņu ar ēnu ekonomiku nosakot par prioritāti. Nedrīkstam atslābt ne mirkli arī turpmāk,» saka ministrs.

Ēnu ekonomikas apkarošana ir komplekss pasākums, kurā ir jāiesaistās visām pusēm, sekmīgāk izmeklējot noziegumus, padarot efektīvāku tiesu sistēmu, mazinot nelegālo nodarbinātību, rezultatīvāk apkarojot korupciju, kā arī pastiprinot atbildību par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Ar Krievijas noteikto embargo daļai pārtikas produktu nekas nebeigsies, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma savu viedokli pauda finanšu ministrs Andris Vilks (V).

«Domāju, ka tas ir tikai sākums,» teica Vilks, norādot, ka gadsimti iet, bet Krievija tikumus nemaina.

Pēc viņa sacītā, ja reiz Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir sācis karu, viņam no šī kara jāiziet kā uzvarētājam, jo Putins nevar apstāties. Līdz ar to Latvijai un pierobežas valstīm rūpīgi jādomā par savu turpmāko attīstību un Krievijas lomu tajā.

Vilks arī uzsvēra, ka šajā situācijā Latvijas iedzīvotājiem jāatbalsta savi ražotāji, izvēloties Latvijas preces, un arī viņš pats pēc Krievijas embargo rūpīgāk seko līdzi, lai pirkumu grozā nonāktu Latvijas ražojumi.

Finanšu ministrs norādīja, ka Latvijai smagākais trieciens būtu pilnīga embargo gadījumā, bet šādam scenārijam Vilks netic, jo Krievijas ekonomika ir vāja.

Aktīvo politiku pametošais finanšu ministrs Andris Vilks (V) pēc jauna darba vairāk lūkojas ārpus Latvijas.

Vilks šorīt LNT stāstīja, ka jauna darba pēc ministra pilnvaru beigām viņam vēl neesot un nekādās padomēs viņš neesot iekārtots, tāpēc novembrī viņš nodošoties darba meklēšanai, un ir pārliecināts, ka savu prasmju un labās reputācijas dēļ spēs to viegli atrast.

Vilks uzsvēra, ka politikā un ministra amatā lielā mērā nonācis pierunāšanas dēļ, un jau sākotnēji viņš zinājis, ka no šīs nodarbes viņš agri vai vēlu aizies.

Aizejošais politiķis sūrojās, ka politikā ir tikai daži darītāji un daudz runātāji, turklāt jaunajā valdībā viņš redz ļoti maz reālus darītājus. Vilks politiku raksturoja kā vienu no sūrākajām darba vidēm, kurā valda ļoti nesaprotami noteikumi un liekulība, kurā cilvēki tiek nepamatoti gānīti un aplieti ar mēsliem. «Kam man un manai ģimenei to visu vajag?!» piebilda Vilks.

Latvijai nav izlēmības attiecībā uz lieliem lēmumiem darbaspēka nodokļu izmaiņu jomā, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks.

"Manuprāt, vienmēr var sūdzēties un meklēt labāko brīdi, bet šis gads noteikti būs salīdzinoši labvēlīgs, lai šo jautājumu risinātu, un risinātu ar lielāku pakāpi," teica Vilks, piebilstot, ka sociālā joma nekad nav bijusi pietiekami pievilcīga, dalot amatus, tādējādi gan nodarbinātības, gan arī sociālās lietas līdz šim ir palikušas salīdzinoši aizmugurē.

Vilkts arī atzīmēja, ka Latvijā spertie soļi attiecībā uz darbaspēka nodokļa sloga mazināšanu līdz šim ir bijuši "mazi", taču valdība ir apliecinājusi, ka spēj samērā ātri panākt vienošanos, piemēram, kad runa bija par "helikopteru naudu" pandēmijas krīzes laikā. "Tad, kad bija jāizšķiras par atbalstu ģimenēm un atbalstu bērniem, vairāki simti miljoni tika īsā brīdī piešķirti, valdībā īpaši nediskutējot. Šeit ir runa tieši par tiem pašiem dažiem simtiem miljonu. Tāpēc iespēja vienoties ir," teica Latvijas Bankas padomes loceklis.

Līdz ar pašreizējā finanšu ministra Andra Vilka (V) aiziešanu no valdības varētu parādīties vēlme tērēt vēl nenopelnītu naudu, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Vilks ir viens no labākajiem finanšu ministriem, kāds Latvijai ir bijis kopš neatkarības atjaunošanas, Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā šodien sacīja Rimšēvičs. Viņš uzsvēra, ka Vilkam ir lieli nopelni, uzlabojot Latvijas finanšu sistēmu, un viņš ir tas ministrs, kas ļoti labi pārzina, kā Latvijā sākās ekonomiskā krīze un kāpēc Latvijai patlaban sokas labāk nekā citām Eiropas valstīm. Tāpēc šāds paziņojums par nekandidēšanu vēlēšanās Latvijas Bankas prezidentam šķietot satraucošs.

«Ar viņa aiziešanu palielināsies riski saistībā ar to, ka cilvēkiem gribēsies tērēt vēl nenopelnītu naudu,» atzina Rimšēvičs.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) fasādes vairs netiks mazgātas, intervijā Latvijas Radio paziņoja LNB direktors Andris Vilks.

Pēc Vilka domām, bibliotēkai ir jāmazgā tikai logi, kas arī tiks darīts, bet metāla virsmām tikšot ļauts novecot. Kurš gan ir redzējis, ka kāds mazgātu Doma baznīcas metālu jumtus, retoriski vaicāja Vilks.

Vilks pastāstīja, ka LNB fasāde līdz šim nomazgāta divreiz, un viņš uzskata, ka tā bijusi muļķība, pakļaujoties «mediju radītai histērijai».

Runājot par LNB darbu, Vilks atzīmēja, ka bibliotēkas mērķis ir arvien vairāk digitalizēt savus krājumus, un šajā procesā LNB esot pāri pusei. Tas palīdz labāk saglabāt trauslākos drukātos darbus, īpaši periodiku, atzīmēja LNB direktors.

Augusta izskaņā LNB atzīmē savu simtgadi.

«Man šķiet, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būves process arī ir tāds kā pēdējo divdesmit gadu Latvijas simbols,» LNB direktors Andris Vilks pauda intervijā laikrakstam Neatkarīgā.

«Viss bija pietiekami sarežģīti. Traucēja dīvainā attieksmju pakete: templis pret monstru, Rīga pret laukiem, modernās tehnoloģijas pret arhaiskām lietām... To var salikt pa zināmiem plauktiņiem, bet fons ir ļoti smags. Cauri tam visu laiku, kājām kā tādā purvā stiegot, vajadzēja tikt uz priekšu. [..],» norāda A. Vilks.

«Iespējams, problēmas radīja arī tas, ka te vienā projektā bija viss. Bibliotēkas dimensija provocēja uz dažādiem viedokļiem. Tostarp arī par bibliotēku un bibliotekāriem. «Varam uzcelt skaistu māju, bet kāpēc tur iekšā jāliek bibliotēka?» Bibliotēka sabiedrībā tiek uztverta ļoti dažādi. [..],» norādīja A. Vilks.

2013.gadā Zolitūdē sabrukušās SIA «Maxima Latvija» ēkas jumta nesošās kopnes noslodze pārslogotākajā punktā sasniedza 648% no ieteicamās slodzes, šodien notiekošajā Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesa tiesas sēdē sacīja viens no pieaicinātajiem būvekspertiem Gatis Vilks.

Viņš arī norādīja, ka kopnēs izmantoto skrūvju nestspēja bija par 13% zemāka nekā noteikts standartos, taču viņš uzsvēra, ka pats par sevi šādas nespējas samazinājums nevar izraisīt nobrukumu. Vilks skaidroja, ka šāda veida skrūvēm standarta slodze ir paredzēta ap 400 megapaskāliem ar spēju izturēt slodzi līdz 800 megapaskāliem, tādēļ 13% nestspējas samazinājums nav uzskatāms par būtisku faktoru ēkas sabrukšanā.

Atbildot uz aizstāvības jautājumu par kopņu izgatavotāja SIA «Vikom industries» piegādātajām kopnēm, Vilks norādīja, ka vienīgais, kas nebija skaidri norādīts kopņu specifikācijā, bija saistīts ar savienojuma mezglu skrūvēm.

Nākamā tiesas sēde Zoitūdes traģēdijas krimināllietā tagad paredzēta 7.novembrī plkst.10.

Bijušais finanšu ministrs Andris Vilks pērn šajā amatā nopelnījis 30,1 tūkstoti eiro, liecina Valsts ieņēmuma dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija, 5.novembrī beidzot pildīt amata pienākumus.

Tāpat Vilks, pērn esot finanšu ministra amatā, saņēmis arī 2,9 tūkstošu eiro komandējuma dienas naudu no Finanšu ministrijas, kā arī 27 centus procentu maksājumos no SEB bankas.

Beidzot pildīt amata pienākumus, Vilka parādsaistības bija 34,9 tūkstoši eiro, kas ir par 13,1% mazāk nekā 2013.gada beigās.

Deklarācija liecina, ka Vilkam pieder divas automašīnas - 2005.gada Mitsubishi Outlander un 2008.gada Toyota Corolla. Bijušajam finanšu ministram arī pieder 45 eiro vērtas akcijas holdingkompānijā Ventspils nafta, 128 eiro vērtas zāļu ražotāja Rīgas farmaceitiskā fabrika akcijas, kā arī SEB bankas latu rezerves fonda apliecības 2758 eiro vērtībā.

Šogad budžetu neatvērsim un grozījumus neveiksim, es nepieļaušu budžeta graušanu, šorīt LNT raidījumā 900 sekundes strikts bija finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Viņaprāt, ja ir nepieciešamība pēc papildu naudas, var izmantot finansējumu no neparedzētiem gadījumiem atvēlētajiem līdzekļiem, kā arī ietaupījumus no ārējā parāda apkalpošanas.

Finanšu ministrs nevarēja prognozēt, cik daudz naudas varētu piešķirt Krievijas embargo skartajiem uzņēmumiem, jo nodokļu brīvdienas Valsts ieņēmumu dienestam patlaban ir lūguši tikai četri uzņēmumi. Viņaprāt, piena un dārzeņu ražotājiem no Eiropas Savienības būtu jāsaņem kompensācijas un lauksaimniekiem un Zemkopības ministrijai būtu jāpārliecina Brisele, ka pierobežas valstī situācija ir citāda nekā pārējā Eiropā.

Kā nākamā gada budžeta prioritātes Vilks nosauca aizsardzību un veselības nozari, pēdējā esot nesakārtota un attīstībā palikusi 90.gadu vidū.

Ir liels drauds, ka šogad netiks pieņemts nākamā gada valsts budžets, šādu viedokli Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā pauda finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Ir ļoti daudz pieprasījumu izdevumiem, neviens negrib atkāpties no savām pozīcijām, tādējādi nākamā gada valsts budžetu nevar pieņemt, nepārkāpjot fiskālo disciplīnu. Ja ir pārāk daudz pieprasījumu dažādām vajadzībām, Latvija var pieņemt valsts budžetu ar lielāku deficītu nekā izvirzītais mērķis 0,8% un 0,9% no iekšzemes kopprodukta, šādā gadījumā valstij būs sarunas ar Eiropas Komisiju, var draudēt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu piešķiršanas pārtraukšanu, skaidroja ministrs. Savukārt otra iespēja ir vilkt laiku un «nelikt» tādu budžetu, kur Latvijai uzreiz jāuzklausa ES institūcija pārmetumi, ka jaunā eirozonas valsts Latvija neievēro rāmjus.

Valdība otrdien pēc vairāku stundu lemšanas ir akceptējusi ASV fonda Ripplewood Holdings izteikto bankas Citadele iegādes piedāvājumu, žurnālistus informēja valdības vadītāja Laimdota Straujuma (V), atsakoties pašlaik sniegt sīkāku informāciju par darījuma nosacījumiem.

Straujuma stāstīja, ka šo darījumu atbalsta arī otrs Citadeles dalībnieks - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB). Bankas pārdošanas līgums tikšot saskaņots tuvākajā laikā.

Ripplewood Holdings pārstāvis Tims Kolins atzina, ka pēc darījuma 25% Citadeles kapitāldaļu paliks ERAB īpašumā, 25% - Ripplewood Holdings, bet 50% - patlaban nenosauktiem investoriem. Pēc Kolina teiktā, nenosauktie investori nav saistīti ar Latviju.

Arī Straujuma darījuma detaļas neatklāja, bet piebilda, ka bankas investori - patiesie labuma guvēji - un darījuma summa tiks nosaukta drīzumā pēc līguma parakstīšanas, jo 30.septembris ir pēdējais datums, kad Eiropas Komisija vai nu akceptē darījumu, vai pārņem darījuma veikšanu savā ziņā.

Jaunieviestais solidaritātes nodoklis pēc savas būtības neatbilst nosaukumam un būtu jādēvē par «kara nodokli», uzskata bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

Kā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja Vilks, Latvijā, ieviešot šo nodokli, nav realizēta citviet pasaulē pieņemtā prakse, proti, ka naudu paņem no bagātākajiem un piešķir trūcīgākajiem.

Tā vietā ar solidaritātes nodokli iekasētā naudu tiks iekļauta kopīgajā budžetā, kurā bija nepieciešams palielināt izdevumus aizsardzības stiprināšanai. Tāpēc arī nodokļa nosaukums būtu maināms, dēvējot par «kara nodokli», sacīja Vilks.

Vienlaikus viņš atzina, ka, veidojot budžetu, valdība izvēlējusies vieglāko ceļu, kur «paņemt» naudu. Pēc bijušā finanšu ministra domām, budžets salikts uz uzņēmējdarbības rēķina. Valdībai esot bijis vairāk jākomunicē ar uzņēmējiem, cenšoties panākt kompromisu par darba spēka nodokļiem. Tā vietā sanākusi konfrontācija starp valdību un valdību.

Finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai nevajadzētu pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb Eirogrupas prezidenta amatu, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

Viņš skaidroja, ka finanšu ministrei uz šo amatu nevajadzētu pretendēt, jo viņa savā amatā un «Eiropas apritē» ir salīdzinoši nesen, kā arī iepriekš bijusi noskaņota pret eiro ieviešanu un ES integrāciju.

«Viņa bija galvenais Saeimas rupors no ZZS puses pret eiro ieviešanu, jāsaka pat skaļāka nekā partija »Saskaņa centrs« (SC) tajā laikā. Es labi atceros to Saeimas sēdi, kurā viņa kaunināja mani, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieku Valdi Dombrovski un Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču par prettautisku rīcību, spēlējoties ar dažādiem »pseido« cipariem un faktiem, paredzēja eiro galu jau uz šo laiku,» norādīja bijušais finanšu ministrs.