Ministru kabinets otrdien atbalstīja tirgus dalībnieku vidū asas diskusijas raisījušos Ekonomikas ministrijas grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz, ka kreditēšanas līgumam piemērotā gada procentu likme nevar pārsniegt 100%.
Kā skaidro EM, paredzot gada procentu likmes maksimālo ierobežojumu 100 % apmērā, būs vairāki ieguvumi sabiedrībai. Ierobežoto peļņas iespēju rezultātā kreditori pastiprināti būs spiesti vērtēt patērētāju maksātspēju, kā rezultātā netiks izsniegti kredīti tiem patērētājiem, kas nespēs kredītus atdot, un samazināsies parādnieku skaits, un kredīta kopējo izmaksu samazinājuma dēļ pieaugs patērētāju skaits, kas līdz šim atturējās izmantot pakalpojumu augsto izmaksu dēļ.
Samazinoties kredīta kopējām izmaksām, samazināsies kredīta kopējo izmaksu slogs, kā rezultātā patērētājiem būs vieglāk nokārtot savas saistības pret kreditoru, un pieaugs atdoto kredītu skaits.
Savukārt gada procentu likmes maksimālā apmēra ierobežojuma ietekmē samazināsies augsto izmaksu kredītu devēju ienākumi. Vienlaikus EM norāda, ka valstīs, kurās ir ieviesti ierobežojumi gada procentu likmes maksimālajam apmērām, kā, piemēram, Somijā, Igaunijā vai Lietuvā, ātrās kreditēšanas tirgus turpina darboties. Tāpat īsa termiņa (1 – 21 dienu) kredītu izsniegšana varētu kļūt nerentabla, tomēr, pastāvot 14 dienu atteikuma tiesībām no patērētāja kreditēšanas līguma un kredīta pirmstermiņa atmaksas tiesībām, ir diskutabli, vai šāda termiņa pakalpojumu turpmāka nepieejamība radīs nozīmīgas problēmas patērētājiem, saka EM.
Vērtējot nosakāmo gada procentu likmes apmēru, tika modelēta situācija, izmantojot konkrētu piemēru (100 latu un 50 latu kredīts uz dažādu termiņu) un tika secināts, ka nosakot 200% gada procentu likmi (kas ir Lietuvas pieredze) nepietiekami tiek risināta pieteiktā problēma, jo attiecīgā gada procentu likme ir tuvu esošajai tirgus situācijai un tādējādi pietiekami nemotivēs kredīta devējus vērtēt patērētāja maksātspēju un tādējādi mazināt potenciālo parādnieku daudzumu, bet gada procentu likme 50% apmērā (Somijas pieredze) būtu uzskatāma par nesamērīgi lielu ierobežojumu, kas potenciāli nesedz kredītu devēja izmaksas.
Savukārt Latvijas Nebanku kreditētāju asociācijas vadītāja Baiba Fromane iepriekš laikrakstam Dienas Bizness sacīja, ka likmes ierobežojums situāciju tirgū neuzlabos, un, ierobežojot maksimālo likmi, nākotnē vispār vairs nebūs pieejami ātrie aizdevumi līdz 30 dienām. Tāpat grozījumu dēļ daļa tirgus dalībnieku vispār var izzust, un viņu vietā nāks nelegālie pagrīdes aizdevēji. Nozares uzņēmumi ir gatavi ar prasībām pret Latvijas valsti vērsīsies Satversmes tiesā.
Grozījumi paredz arī citus ierobežojumus, piemēram, aizliegumu noslēgt patērētāja kreditēšanas līgumu laika posmā no pulksten 23 līdz 7, kā arī punkts, kas nosaka, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas tiek noslēgts izmantojot distances saziņas līdzekļus, kredīta atmaksa ir veicama pa daļām proporcionāli līguma termiņam un procentu un pamatsummas apmēram ne retāk kā vienu reizi mēnesī.
Tāpat MK atbalstīja priekšlikumu noteikt nokavējuma procentu apmēra ierobežojumu, lai aizsargātu patērētāju no strauji pieaugošiem nokavējuma procentiem un nodrošinātu taisnīgu atlīdzību par kapitāla izmantošanu, kad iestājies nokavējums. 18 procentpunktu gadā apmērs papildus līgumā noteiktai aizņēmuma procentu likmei noteikts, pieņemot, ka tas nevarētu pārsniegt 0,05% dienā, kas būtu uzskatāms par samērīgu maksu par kapitāla izmantošanu pēc samaksas termiņa iestāšanās. Nokavējuma procentu apmērs 0,05% apmērā par dienu ir noteikts arī Lietuvā. Citās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir noteikti stingrāki līgumisko nokavējuma procentu apmēra ierobežojumi. Stājoties spēkā jaunajam tiesiskajam regulējumam, patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem būs jāpielāgo līgumā ietvertās nokavējuma procentu klauzulas.
Par grozījumiem tālāk tiks lemts Saeimā.