"Swedbank" peļņa Latvijā pērn bija 135 miljoni eiro, kas ir par 55,17% jeb 48 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Peļņa galvenokārt palielinājusies, jo pieauguši bankas ieņēmumi. Bankas izdevumi šajā laika posmā arī ir auguši, skaidro bankas pārstāvji.

Vienlaikus bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2022.gadā "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 103,992 miljoni eiro, kas ir par 41,45% vairāk nekā 2021.gadā, bet pašas "Swedbank" peļņa pērn pieaugusi par 40,4% un bija 103,070 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2022.gada decembra beigās bija 8,514 miljardi eiro, kas ir par 7,1% vairāk nekā 2021.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 7,499 miljardi eiro.

Bankā norāda, ka tīrie procentu ienākumi 2022.gadā ir palielinājušies par 49%, kamēr tīrie komisiju ienākumi ir palielinājušies par 9%. Finansēšanā bankas kredītportfeļa apmērs ir pieaudzis par 7%. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi palielinājušies par 8%, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palielinājies par 7%. Depozīti, salīdzinot ar 2021.gadu, ir pieauguši par 12%. Savukārt kopējie bankas izdevumi 2022.gadā ir sasnieguši 119 miljonus eiro. Savukārt kredītuzkrājumi 2022.gadā ir bijuši 2,4 miljoni eiro, kas ir līdzīgi kā 2021.gadā, kad kredītuzkrājumu apmērs bija 2,5 miljoni eiro.

AS «Swedbank» rīcībā nonākusi informācija, ka trešdienas vakarā sākta «mērķtiecīga baumu izplatīšana» par tās stabilitāti, tādēļ pie bankomātiem izveidojušās rindas un atsevišķos bankomātos īslaicīgi beigusies izmaksājamā nauda. Nakts laikā «Swedbank» klientu vēlme izņemt skaidru naudu norimusi, sacīja bankas mediju attiecību vadītājs Janis Krops.

«Nakts laikā ažiotāža ir rimusies. Bankomātu monitoringa sistēma apliecina, ka Daugavpils iedzīvotāji ir devušies pie miera. Visticamāk, arī Daugavpils medijos situācijas skaidrošana ir devusi rezultātus,» teica Krops.

Tāpat viņš atzina, ka bankas klientu vēlme izņemt skaidru naudu bankomātos trešdienas, 23.oktobra, vakarā bija vērojama tikai Daugavpilī. «Citviet Latvijā viss mierīgi. Šis fenomens bija tikai Daugavpilī,» sacīja bankas pārstāvis.

Jautāts, cik būtiski pieauga pieprasījums pēc skaidras naudas izmaksām Daugavpilī, Krops atbildēja, ka izmaksas bija nebūtiskas uz kopējā bankomātu tīklā esošo līdzekļu apmēra fona.

Viņš arī sacīja, ka informācija par baumu izplatīšanu attiecībā uz «Swedbank» stabilitāti ir nodota atbildīgajām iestādēm, kuras pārbaudīs bankai radušās aizdomas, «jo šobrīd izskatās, ka baumas tiešām tika izplatītas apzinoties kādas sekas tās var radīt».

Swedbank peļņa 2021.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar pērno gadu, ir samazinājusies par 6 miljoniem eiro un bija 15 miljoni eiro, liecina Swedbank Latvija 2021.gada 1.ceturkšņa rezultāti.

Peļņas samazinājumu ietekmēja papildus kredītuzkrājumu veidošana, kā arī lielāki izdevumi.

Tīrie procentu ienākumi ir sarukuši par 6 procentiem, ko ietekmēja samazinājums tajos bankas aizdevumu apjomos, kuros ir augstākas procentlikmes. Tikmēr kreditēšana kopumā ir augusi par 1 procentu, galvenokārt pateicoties privātpersonu aktivitātei. Pieaugums mājsaimniecību kreditēšanā bija 3 procenti, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palicis nemainīgs. Depozītu apmērs gada laikā pieaudzis par 23 procentiem.

Tīrie komisiju ienākumi pirmajos šī gada trīs mēnešos ir palielinājušies par 1 procentu augstāku ienākumu dēļ maksājumu pakalpojumu nodrošināšanā un aktīvu pārvaldīšanā. Savukārt negatīvu ietekmi uz komisiju ienākumiem turpina atstāt salīdzinoši zemāka aktivitāte maksājumu karšu darījumos. Citi ieņēmumi ir palielinājušies par 14 procentiem, ko ietekmēja labāki rezultāti apdrošināšanā.

"Swedbank" peļņa Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bija 61 miljons eiro, kas ir par 39 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, informē bankas mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Peļņa ir palielinājusies, jo ir pieauguši bankas ieņēmumi, lai gan šajā periodā auguši arī bankas izdevumi.

Bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2023.gada pirmajā ceturksnī "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 57,216 miljoni eiro, kas ir 3,2 reizes vairāk nekā 2022.gada pirmajā ceturksnī, bet pašas "Swedbank" peļņa pieaugusi 2,7 reizes un bija 61,691 miljons eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2023.gada marta beigās bija 8,569 miljardi eiro, kas ir par 0,7% jeb 55,415 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 8,514 miljardi eiro.

Tīrie procentu ienākumi 2023.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni ir palielinājušies par 52 miljoniem, kamēr tīrie komisiju ienākumi ir auguši par diviem miljoniem eiro.

Turpinot digitālo pakalpojumu attīstību, Swedbank pievienojusies Eiropas zibmaksājumu sistēmai. Tas nozīmē, ka papildus tūlītējiem maksājumiem savas bankas ietvaros Swedbank klienti visā Baltijā var saņemt zibmaksājumus arī no citām bankām Eiropā, kas piedāvā šādu funkcionalitāti, kā arī sūtīt zibmaksājumus jaunajā lietotnē «Swedbank 2019».

Zibmaksājumus saņemt var neatkarīgi no to sūtīšanas veida, savukārt veikt zibmaksājumu uz citu banku tagad var Swedbank jaunajā mobilajā lietotnē «Swedbank 2019», kas strādā paralēli esošajai pamata Swedbank lietotnei un ir tās jaunās versijas izmēģinājuma vide. Jaunajā lietotnē «Swedbank 2019» zibmaksājumi ir pieejami līdz ar citiem jauninājumiem, tostarp mobilajiem bezkontakta maksājumiem.

Zibmaksājumi «Swedbank 2019» lietotnē ir pieejami gan Android, gan iOS ierīču lietotājiem. Šobrīd tos iespējams veikt privātpersonām uz vietējām bankām. Nākotnē šī iespēja tiks integrēta arī esošās lietotnes jaunajā gala versijā un vēlāk arī internetbankā.

"Swedbank" peļņa Latvijā šogad pirmajā pusgadā bija 119 miljoni eiro, kas ir par 12 miljoniem eiro mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, informē bankas pārstāvis Jānis Krops.

Peļņas samazinājumu pamatā ietekmēja nodeva hipotekāro kredītu procentu kompensācijai, kas šogad pirmajā pusgadā veidoja 19 miljonus eiro. Vienlaikus šogad atbrīvoti kredītuzkrājumi četru miljonu eiro apmērā, kamēr pērn attiecīgajā periodā tika izveidoti kredītuzkrājumi divu miljonu eiro apmērā.

Bankas publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2024.gada pirmajos sešos mēnešos "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 111,662 miljoni eiro, kas ir par 15,2% mazāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, bet pašas "Swedbank" peļņa sarukusi par 14,8% un bija 114,025 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2024.gada jūnija beigās bija 9,775 miljardi eiro, kas ir par 5,1% jeb 476,096 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 9,299 miljardi eiro.

"Swedbank" peļņa Latvijā šogad pirmajā pusgadā bija 49 miljoni eiro, kas ir par septiņiem miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, informē banka.

Peļņa ir palielinājusies, pateicoties ienākumu kāpumam un zemākiem izdevumiem kredītuzkrājumiem.

Tīrie procentu ienākumi būtiski nav mainījušies. Kreditēšanas apjomi ir auguši par 3%, pateicoties mājsaimniecību kreditēšanas apjomu kāpumam. Depozītu apjoms ir pieaudzis par 7%.

Neto ienākumi no komisijām ir pieauguši par 11%, galvenokārt pateicoties lielākiem ienākumiem no karšu maksājumiem un aktīvu pārvaldības.

Izdevumi ir palielinājušies par 4%, lielākoties saistībā ar augstākām personāla izmaksām un ieguldījumiem digitālajos risinājumos.

Kredītuzkrājumu izmaiņas šogad bija minimālas, pretstatā 6 miljoniem eiro pirmajos sešos mēnešos pērn.

"Otrajā ceturksnī turpinājās ekonomikas izaugsme un bija vērojama augsta privātpersonu un uzņēmumu aktivitāte. Vairāk kā dubultojies "Zaļās" finansēšanas apjoms, kas liecina par lielāku sabiedrības interesi par ilgtspēju un enerģētiskās stabilitātes veicināšanu. Vienlaikus inflācijas palielināšanās, procentlikmju kāpums un ziemas sezonā gaidāmās grūtības enerģētikā sāk negatīvi atsaukties uz patērētāju noskaņojumu un rada sarežģītākus apstākļus uzņēmumiem, kā rezultātā turpmākā ekonomikas attīstība kļūst neskaidrāka. Tomēr, ņemot vērā samērā spēcīgos ekonomikas un finanšu pamatrādītājus, un publisko ieguldījumu turpināšanos ekonomiskajā un sociālajā konverģencē ar ES, ilgāka termiņa prognozes Latvijas tautsaimniecībai ir cerīgas," pauž "Swedbank" vadītājs Latvijā Lauris Mencis.

"Swedbank" peļņa Latvijā šogad deviņos mēnešos bija 84 miljoni eiro, kas ir par 33% jeb 21 miljonu eiro vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, informē bankā.

"Peļņa galvenokārt palielinājusies, jo pieauguši bankas ieņēmumi un ir bijuši mazāki izveidotie kredītuzkrājumi," skaidro bankas pārstāvji, piebilstot, ka kredītuzkrājumi 2022.gada deviņos mēnešos veidoja 1,3 miljonus eiro pretstatā 5,3 miljoniem eiro pērn attiecīgajā periodā.

Vienlaikus bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2022.gada deviņos mēnešos "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 56,617 miljoni eiro, kas ir par 10,1% vairāk nekā 2021.gada deviņos mēnešos, bet pašas "Swedbank" peļņa pieaugusi par 7,7% un bija 57,343 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2022.gada septembra beigās bija 7,988 miljardi eiro, kas ir par 6,5% jeb 489,565 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 7,499 miljardi eiro.

Eiropas Centrālā banka apstiprinājusi Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītāju Jevgeniju Ivanovu par bankas valdes locekli. Līdz šim Jevgenijs Ivanovs kā Uzņēmumu pārvaldes vadītājs darbojās Swedbank Latvija vadības komandā.

Jau ziņots, ka iepriekšējais Swedbank Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Jevgenijs Ivanovs par Uzņēmumu pārvaldes vadītāja v.i. kļuva pēc tam, kad Lauri Menci apstiprināja par Swedbank Latvija valdes priekšsēdētāju.

Jevgenijs Ivanovs Swedbank uzņēmumu apkalpošanas jomā darbojas jau vairāk nekā 18 gadus. Karjeras gaitas uzsācis kā juridisko klientu apkalpošanas menedžeris. Tad vadījis Starptautisko klientu apkalpošanas nodaļu, mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas, kā arī Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļu.

Izglītību ieguvis Ventspils augstskolā un RTU Ventspils fakultātes Ekonomikas nodaļā. Papildus studējis arī Latvijas Universitātes Starptautisko ekonomisko attiecību katedrā, kamēr Uzņēmējdarbības un vadības maģistra grādu ieguvis Biznesa augstskolā “Turība”.

Daugavpilī trešdienas, 23.oktobra, vakarā novērotā «Swedbank» klientu vēlme izņemt skaidru naudu no bankomātiem bija saistīta ar nepatiesas informācijas izplatīšanu, atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Jansone.

«Latvijas banku sektors ir stabils. Visas Latvijas bankas turpina savu darbu,» sacīja Jansone.

Viņa arī norādīja, ka FKTK pastāvīgi vērtē situāciju un rūpīgi seko līdzi norisēm banku sektorā.

«Situācija Daugavpilī trešdienas vakarā, kad «Swedbank» klienti pastiprināti vēlējās izņemt naudu no bankomātiem, bija saistīta ar nepatiesas informācijas izplatīšanu. Ikdienai neierasta «Swedbank» klientu rīcība tika novērota lokāli - tikai Daugavpilī,» teica Jansone.

Viņa arī atzīmēja, ka, pateicoties «Swedbank» operatīvi sniegtajai informācijai un klientu servisa nodrošināšanai, nepatiesās baumas tika kliedētas. «Naktī un šorīt situācija ir normalizējusies,» uzsvēra Jansone.

Igaunijas "Coop Pank" ziņojusi par sava akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumiem – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības finansēšanai.

Jau kopš 18. novembra sācies parakstīšanās periods jaunajām uzņēmuma akcijām, un tas turpināsies līdz nākamās nedēļas beigām. "Dienas Biznesam" bija iespēja satikties ar bankas vadītāju Margusu Rinku (Margus Rink).

Pastāstiet nedaudz par "Coop Pank".

Domāju, ka vispirms jāvelta daži komentāri pašam "Coop". Tas ir starptautisks patērētāju kooperatīvu zīmols. Jūs to varat atrast visur pasaulē. Tas ļoti spēcīgs ir Itālijā; to var atrast arī Ķīnā, Vjetnamā un daudz kur citur. Ļoti svarīgi ir tas, ka šis "Coop" zīmols katrā valsī pieder tieši vietējiem tās cilvēkiem. Tādējādi Igaunijā, lai gan mēs lietojam šo starptautisko zīmolu, "Coop" bizness pieder pašiem igauņiem. Mūsu banka ir igauņu banka, lai gan ir bijuši klienti, kas prasa - vai investori tomēr nav no citām valstīm? Piemēram, vai šī nav kāda Itālijas banka, jo "Coop" zīmols tika manīts arī tur. Galvenais šī kooperatīva mērķis ir apmierināt savu dalībnieku vajadzības. Tikai otrais mērķis ir nopelnīt. Savukārt, piemēram, "Rimi" tas ir otrādāk – vispirms nopelnīt un varbūt pēc tam investēt arī sabiedrībā. Tie ir dažādi biznesa modeļi.

Katram uzņēmējam jāizdara izvēle - būt baltajā ekonomikā, maksāt nodokļus un nepieciešamības gadījumā no bankas kredīta veidā saņemt relatīvi lētu naudu, vai arī strādāt pelēkajā ekonomikā, optimizēt nodokļus un saņemt, visdrīzāk, ļoti dārgu naudu no nebanku kreditētājiem, sacīja Swedbank valdes priekšsēdētājs Latvijā Māris Mančinskis.

Swedbank šogad trīs ceturkšņos uzņēmumiem piešķīrusi jaunu finansējumu - vairāk nekā 300 miljonus eiro, no tiem vairāk nekā 100 miljoni eiro piešķirti vidējiem un maziem uzņēmumiem. Tomēr aizejošajā gadā izsniegtais finansējuma apjoms ir mazāks, nekā bija plānots.

Mančinskis skaidroja, ka uzņēmumu kreditēšanas jomā ir divas tendences - uzņēmumi, par kuriem bankas cīnās, un uzņēmumi, kuri nevar saņemt kredītu, jo to bizness nav caurskatāms.

Bankas piedalās konkursos par finansējuma piešķiršanu Latvijas vadošajiem uzņēmumiem un infrastruktūras uzņēmumiem, un tiem finansējums ir pieejams ar uzņēmumiem vēlamiem termiņiem un nosacījumiem, ar ļoti zemām likmēm. «Pašlaik lielākie Latvijas uzņēmumi aizņemas ar kopējo likmi zem 1%. Savā profesionālajā dzīvē neatceramies laiku, kad būtu bijušas tik zemas likmes,» sacīja Mančinskis. Otra grupa ir vidējie uzņēmumi, par kuriem bankas aktīvi cīnās, taču šie uzņēmumi pašlaik neinvestē un ir piesardzīgi apkārtējās situācijas dēļ.

Swedbank peļņa 2021.gada 1.pusgadā sasniedza 41 miljonu eiro. Tas ir par 5 miljoniem eiro mazāk nekā pērn. Peļņa gada laikā ir samazinājusies augstāku kredītuzkrājumu un izmaksu dēļ, savukārt ienākumi gada laikā ir pieauguši, informē banka.

Tīrie procentu ienākumi ir sarukuši par 1 procentu. Tikmēr kredītportfeļa apmērs, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, saglabājies stabils. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi auguši par 5 procentiem, kamēr uzņēmumu kredītportfelis ir samazinājies par 6 procentiem. Depozītu apmērs ir audzis par 23 procentiem, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu.

Tīrie komisiju ienākumi ir palielinājušies par 9 procentiem. Tos galvenokārt labvēlīgi ietekmēja ienākumu pieaugums karšu un maksājumu pakalpojumu nodrošināšanā, kā arī aktīvu pārvaldīšanā.

Ienākumi no darījumiem ar finanšu instrumentiem, kā arī apdrošināšanas ienākumi gada laikā ir saglabājušies stabili.

"Swedbank" peļņa 2020. gada divos ceturkšņos bijusi 47 miljoni eiro, kas ir par 9 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā. Iemesls peļņas samazinājumam galvenokārt saistāms ar lielāku kredītuzkrājumu veidošanu.

Tīrie procentu ienākumi ir turpinājuši pieaugt, ko veicināja kredītportfeļa izaugsme – pusgadā kāpums par 2 procentiem, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu. Kredītportfelis ir audzis par 3 procentiem, turklāt pieaugums vērojams gan uzņēmumu, gan arī mājsaimniecību kreditēšanā. Noguldījumu apjoms ir palielinājies par 14 procentiem, informē kredītiestādes pārstāvis Jānis Krops.

Tīrie komisiju ienākumi pirmajā pusgadā ir sarukuši par 8 procentiem. Iemesls tam ir mazāki ieņēmumi no karšu un maksājumu apkalpošanas. Citi ieņēmumi ir samazinājušies par 10 procentiem, ko pārsvarā ietekmēja mazāki ienākumi no apdrošināšanas biznesa.

Kopējie izdevumi gada griezumā ir palikuši nemainīgi. Pieaugušas izmaksas, kas saistītas ar darbaspēku, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku samazināšanu un ieguldījumiem digitālajos risinājumos. Savukārt administratīvie izdevumi ir samazinājušies.

AS Swedbank Latvija peļņa 2016.gadā sasniedza 104 miljonus eiro, kas ir par 14% mazāk nekā 2015.gadā. Rezultātu pamatā ietekmējusi iepriekš veikto uzkrājumu atbrīvošana mazākos apjomos nekā iepriekš, liecina bankas paziņojums.

«Zemās procentlikmes un mājsaimniecību patēriņa izaugsme pagājušajā gadā sekmēja kreditēšanu. Pirmo reizi septiņu gadu laikā Swedbank pieredzēja veselīgu kredītportfeļa pieaugumu gan uzņēmumiem, gan privātpersonām. Aizvadītais gads bijis arī nozīmīgu jauninājumu gads mūsu klientiem – ieviesām bezkontakta kartes un pilnveidojām internetbanku, kā arī turpinājām paplašināt pārstāvniecību Latvijas reģionos. Pieaugot mobilo ierīču izmantošanai, tās ieņem centrālo lomu ikdienas pakalpojumu saņemšanā – Swedbank mobilai lietotnei patlaban ir jau 144 000 aktīvie lietotāji. Kopumā klientu vēlme bankas jautājumus kārtot mobilajās ierīcēs strauji pieaug, tāpēc turpināsim ieviest klientiem noderīgas inovācijas,» saka Reinis Rubenis, Swedbank vadītājs Latvijā.

AS Swedbank Latvija peļņa šā gada pirmajā ceturksnī sasniegusi 28 miljonus eiro, kas ir par 19% vairāk, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, informē bankas pārstāvji.

Peļņas pieaugumu galvenokārt veido ienākumu pieaugums un iepriekš veikto uzkrājumu atbrīvošana.

«Gada sākumā īpašu akcentu esam likuši uz klientiem pieejamā servisa paplašināšanu, tostarp reģionu pilsētās atverot arvien jaunas filiāles, lai visiem Latvijas iedzīvotājiem būtu pieejami gan bankas ikdienas pakalpojumi, gan arī plānveida konsultācijas, kuru skaits gada laikā ir dubultojies. Tāpat stabili turpina augt klientu skaits, kuri ar savām finanšu lietām saistītos jautājumus nokārto vienkārši piezvanot. Taču visstraujākās pārmaiņas ienes viedtālruņu izplatība – jau teju pusē gadījumu savu konta atlikumu klienti pārbauda izmantojot mobilo tālruni. Tuvāko mēnešu laikā mūsu pūles klientu servisa pilnveidē novērtēs arī Danske Bank klienti, jo uzraudzības iestādes apstiprināja Danske Bank klientu privātpersonu apkalpošanas biznesa pārcelšanu uz Swedbank » saka Māris Mančinskis, Swedbank vadītājs Latvijā.

Lielākā peļņa 2021.gadā starp Latvijas bankām, tāpat kā gadu iepriekš, bija "Swedbank" - pagājušajā gadā "Swedbank" peļņa bija 73,414 miljoni eiro, kas ir par 2,5% mazāk nekā 2020.gadā, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Seko "SEB banka", kuras peļņa pagājušajā gadā bija 72,538 miljoni eiro, kas ir divas reizes vairāk nekā 2020.gadā.

Savukārt trešā lielākā peļņa starp Latvijas bankām pagājušajā gadā bija bankai "Citadele" - bankas auditētā peļņa pagājušajā gadā bija 29,643 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem 2020.gadā.

Asociācijas datos nav uzrādīti "Rietumu bankas", kura nav asociācijas biedrs, dati, taču, pēc bankas publiskotās informācijas, "Rietumu bankas" provizoriskā peļņa pagājušajā gadā bija 21,5 miljoni eiro, kas ir par 18,6% vairāk nekā 2020.gadā, tādējādi pēc gūtās peļņas apmēra ierindojot "Rietumu banku" ceturtajā pozīcijā.

Tāpat asociācijas dati liecina, ka "Reģionālās investīciju bankas" peļņa pagājušajā gadā bija 9,08 miljoni eiro, kas ir pieaugums vairāk nekā 11 reizes, kamēr "BlueOrange Bank" peļņa pieaugusi par 45,1%, sasniedzot 7,117 miljonus eiro. Vienlaikus atbilstoši "BlueOrange Bank" publiskotajiem auditētajiem datiem bankas peļņa pērn bija 9,766 miljoni eiro, kas ir 2,6 vairāk nekā 2020.gadā.

"Swedbank" peļņa Latvijā pagājušajā gadā bija 89 miljoni eiro, kas ir par apmēram 18% jeb 20 miljoniem eiro mazāk nekā 2019.gadā, informē bankas pārstāvis Jānis Krops.

Vienlaikus bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2020.gadā "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 74,149 miljoni eiro, kas ir par 22,9% mazāk nekā 2019.gadā, bet pašas "Swedbank" peļņa samazinājusies par 23,2% un bija 75,326 miljoni eiro.

Krops skaidroja, ka peļņas kritumu 2020.gadā ietekmēja lielāki izdevumi un mazāki bankas ieņēmumi. Tāpat ietekmi uz peļņu atstāja lielāks līdzekļu apmērs, kas novirzīts kredītuzkrājumu veidošanai.

J.Krops informē, ka "Swedbank" tīrie procentu ienākumi pagājušajā gadā samazinājās par 2%, bet, samazinoties ieņēmumiem no maksājumu un karšu apkalpošanas, tīrie komisiju ienākumi saruka par 6%. Citi bankas ieņēmumi 2020.gadā samazinājās par 11%, ko ietekmēja zemāki ienākumi apdrošināšanas un finanšu instrumentu darījumu jomā.

Daugavpilī nakts laikā «Swedbank» klientu vēlme izņemt skaidru naudu norimusi, sacīja bankas mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

«Nakts laikā ažiotāža ir rimusies. Bankomātu monitoringa sistēma apliecina, ka Daugavpils iedzīvotāji ir devušies pie miera. Visticamāk, arī Daugavpils medijos situācijas skaidrošana ir devusi rezultātus,» teica Krops.

Tāpat viņš atzina, ka bankas klientu vēlme izņemt skaidru naudu bankomātos trešdienas, 23.oktobra, vakarā bija vērojama tikai Daugavpilī. «Citviet Latvijā viss mierīgi. Šis fenomens bija tikai Daugavpilī,» sacīja bankas pārstāvis.

Jautāts, cik būtiski pieauga pieprasījums pēc skaidras naudas izmaksām Daugavpilī, Krops atbildēja, ka izmaksas bija nebūtiskas uz kopējā bankomātu tīklā esošo līdzekļu apmēra fona.

Viņš arī sacīja, ka informācija par baumu izplatīšanu attiecībā uz «Swedbank» stabilitāti ir nodota atbildīgajām iestādēm, kuras pārbaudīs bankai radušās aizdomas, «jo šobrīd izskatās, ka baumas tiešām tika izplatītas apzinoties kādas sekas tās var radīt».

AS Swedbank peļņa Latvijā 2017.g. 1.ceturksnī sasniedza 27 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2016.g. 1.ceturksni ir par 2,8% mazāk. Peļņas rādītājs ir skaidrojams ar nelielu ienākumu samazināšanos un izdevumu palielināšanos, informē bankas pārstāvji.

Ekonomikas cikls Latvijas tautsaimniecībā kopš pagājušā gada beigām ir pieņēmies spēkā, galvenokārt pateicoties mājsaimniecību patēriņam un eksportam. Ekonomikas stiprināšanās veicinājusi arī kredītportfeļa pieaugumu. Tāpat Swedbank turpina pilnveidot klientu servisu, lai nodrošinātu bankas pakalpojumu lietošanu 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā, īpaši ar mobilo ierīču palīdzību. Februārī laidām klajā jaunu viedtālrunī izmantojamo autentifikācijas rīku Smart-ID, kuru klienti novērtē atzinīgi - tam ir jau vairāk nekā 40 000 lietotāju. Savukārt mobilās lietotnes izmantošana gada laikā ir palielinājusies par 81%. Tai pašā laikā Swedbank ir pilnībā īstenojusi apņemšanos par finanšu pakalpojumu reģionālo pieejamību Latvijā un kopš marta Swedbank filiāles ir atvērtas visos 30 Latvijas reģionālajos centros, norāda Swedbank vadītājs Latvijā Reinis Rubenis.

"Swedbank" peļņa Latvijā pagājušajā gadā bija 85 miljoni eiro, kas ir par trim miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gadā, informē bankas pārstāvis Jānis Krops.

Peļņas kritumu ietekmēja lielāki bankas izdevumi, ko daļēji kompensēja kāpums ienākumos un mazāki uzkrājumi nedrošiem parādiem.

Vienlaikus bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2021.gadā "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 73,515 miljoni eiro, kas ir par 0,8% mazāk nekā 2020.gadā, bet pašas "Swedbank" peļņa samazinājusies par 2,5% un bija 73,414 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2021.gada beigās bija 7,499 miljardi eiro, kas ir par 2,5% jeb 195,867 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 7,695 miljardi eiro.

Tīrie procentu ienākumi pērn saglabājušies stabili, bet tīrie komisiju ienākumi auguši par 11%, galvenokārt saistībā ar ienākumu kāpumu no karšu un maksājumu pakalpojumu nodrošināšanas, kā arī aktīvu pārvaldīšanas. Tikmēr pārējie ienākumi ir samazinājušies par 8% saistībā ar mazākiem ienākumiem no apdrošināšanas biznesa.

Latvijā šogad pirmajā pusgadā ar zaudējumiem strādājušas četras bankas, tostarp lielākie zaudējumi bija bankai "Citadele", liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

2020.gada pirmajā pusgadā bankas "Citadele" zaudējumi bija 30,321 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Tāpat ar zaudējumiem šogad pirmajos sešos mēnešos strādājušas "Industra Bank", "PrivatBank" un "Expobank".

"Industra Bank" zaudējumi šogad pirmajā pusgadā bija 2,879 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, "PrivatBank" zaudējumi veidoja 2,833 miljonus eiro, kas ir četras reizes vairāk nekā 2019.gada pirmajā pusgadā, bet "Expobank" zaudējumi pieauguši par 22,3%, sasniedzot 674 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gada pirmajā pusgadā starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - šogad pirmajā pusgadā "Swedbank" peļņa bija 44,254 miljoni eiro, kas ir par 26,4% mazāk nekā 2019.gada pirmajā pusgadā.

Latvijā šogad deviņos mēnešos ar zaudējumiem strādājušas piecas bankas, tostarp lielākie zaudējumi bija bankai "Citadele", liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

2020.gada deviņos mēnešos bankas "Citadele" zaudējumi bija 24,451 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Tāpat ar zaudējumiem šogad deviņos mēnešos strādājušas "Industra Bank", "PrivatBank", "Baltic International Bank" un "Expobank".

"Industra Bank" zaudējumi šogad deviņos mēnešos bija 4,041 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, "PrivatBank" zaudējumi pieauguši līdz 3,698 miljoniem eiro, "Baltic International Bank" zaudējumi bija 1,179 miljoni eiro pretstatā peļņai pērn attiecīgajā periodā, bet "Expobank" zaudējumi pieauguši par 71,5%, sasniedzot 978 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gada deviņos mēnešos starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - šogad deviņos mēnešos "Swedbank" peļņa bija 59,913 miljoni eiro, kas ir par 28,1% mazāk nekā 2019.gada deviņos mēnešos.

Latvijā pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, ar zaudējumiem strādājušas piecas bankas, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Lielākie zaudējumi pērn bijuši "PrivatBank" - 13,633 miljonu eiro, kas ir par 95,2% vairāk nekā 2019.gadā.

Ar zaudējumiem pērn strādāja arī banka "Citadele", "Industra Bank", "Baltic International Bank" un "Expobank".

Bankas "Citadele" zaudējumi pagājušajā gadā bija 4,761 miljons eiro pretstatā peļņai gadu iepriekš.

"Industra Bank" zaudējumi veidoja 3,621 miljonu eiro, "Baltic International Bank" zaudējumi bija 1,463 miljoni eiro, bet "Expobank" zaudējumi veidoja 964 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gadā starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - pagājušajā gadā "Swedbank" peļņa bija 75,325 miljoni eiro, kas ir par 23,3% mazāk nekā 2019.gadā.

Šogad pirmajā ceturksnī lielākā peļņa starp Latvijas bankām bija Swedbank, kurai seko Rietumu banka, ABLV Bank un SEB banka, savukārt zaudējumi bija divām bankām - Eesti Krediidipank Latvijas filiālei un PrivatBank, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati.

2017.gada pirmajos trijos mēnešos Swedbank peļņa bija 24,192 miljoni eiro, kas ir par 0,05% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, un veidoja 23,1% no kopējās banku sektora peļņas.

Vienlaikus Rietumu bankas peļņa šogad pirmajos trijos mēnešos bija 15,431 miljons eiro, kas ir par 8,6% mazāk nekā pirms gada, un veidoja 14,7% no kopējās banku sektora peļņas, ABLV Bank nopelnījusi 14,761 miljonu eiro, kas ir par 31,4% mazāk, un veidoja 14,1% no kopējās banku sektora peļņas, bet SEB bankas peļņa bija 14,53 miljoni eiro, kas ir par 81,4% vairāk nekā pērn pirmajā ceturksnī, un veidoja 13,9% no kopējās banku sektora peļņas.

Pārējo Latvijas banku peļņa šogad pirmajā ceturksnī nepārsniedza desmit miljonus eiro.