Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir mazākais desmit gadu laikā; viens no izskaidrojumiem ir pieaugošās cerības atrast darbu, norāda eksperti.
Bezdarba līmeņa pieaugumam ceturkšņa laikā galvenokārt ir sezonāls efekts, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. 2. un 3. ceturksnī, pieaugot sezonālo darbu aktivitātei, sagaidāms tā sarukums. Savukārt tautas skaitīšanas rezultātā uz augšu nācies pārskatīt kopējo darba meklētāju īpatsvaru, kas gan nemaina, bet uzrāda patiesāku situāciju darba tirgū.
Ir pieaudzis ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars, tātad, iespējams, daži iepriekš neaktīvie iedzīvotāji sākuši meklēt darbu (vai arī ir atraduši to), kas ir pozitīva tendence, uzsver Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna
«Darbaspēka apsekojuma rezultāti 1.ceturksnī neparāda tik spēcīgu darba tirgus uzlabošanos, kādu varētu sagaidīt no Eiropas straujāk augošās ekonomikas,» uzskata DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Šie dati šķietami nedaudz «krīt ārā» no kopainas, taču disharmonijas galvenais izskaidrojums ir izmaiņas darba tirgus politikā nevis kādas slēptas makroekonomiskās zemūdens straumes.
Ekonomiski neaktīvo skaits ir mazākais desmit gadu laikā, sarūkot līdz 549,8 tūkstošiem, kas gan visdrīzāk nav tik zems īpatsvars kā 2008.gadā iedzīvotāju skaita krituma dēļ. Viens no izskaidrojumiem ir pieaugošas cerības atrast darbu. Darbu atrast cerības zaudējošo skaits gada laikā ir samazinājies par 10 tūkstošiem jeb 22%. Viņu skaits gan vēl apmēram divreiz pārsniedz darba tirgus buma kulminācijas brīdi pirms pieciem gadiem, tā kā nepieciešami tālāki uzlabojumi.
Tātad darbaspēka apsekojuma rezultāti nav ne īpaši slikti, ne īpaši labi, norāda P. Strautiņš. Pie tik straujas ekonomikas izaugsmes, kā šobrīd, varēja sagaidīt kaut nedaudz straujāku darba tirgus situācijas uzlabošanos. Acīmredzot ir vēl kāds faktors, kas attur uzņēmumus no jaunu darbinieku pieņemšanas arī situācijās, kad tie varētu tīri labi noderēt - nenoteiktība par nākotni, kuru, par spīti visnotaļ stabilai izaugsmei Latvijā, turpina radīt ziņas no Dienvideiropas finanšu pekles. Diemžēl nav sagaidāms, ka tur tuvākajos mēnešos iestāsies vēsums.
Runājot par nozarēm, mistika ir it kā notikusī darbinieku skaita samazināšanās rūpniecībā, kā arī tirdzniecībā un viesnīcu, restorānu biznesā, kas ir strauji augošas nozares, uzskata P. Strautiņš. «Gribētos teikt, ka vismaz attiecībā uz rūpniecību šeit varētu būt neliela kļūda, jo redzamie skaitļi nonāk pārāk lielā pretrunā ar diezgan acīmredzamām nozares tendencēm. Turpretim salīdzinājumā ar situāciju pirms gada it kā strauji pieaudzis izglītībā strādājošo skaits, vienā no joprojām lejupslīdošajām ekonomikas nozarēm, kas atgādina par reformu nepieciešamību tajā.»
Protams, neskatoties uz pozitīvām tendencēm, darba tirgū vēl arvien vērojamas problēmas un zināma nelīdzsvarotība, atzīst L. Strašuna. Darba meklētāju skaits vēl arvien ir ļoti augsts, turklāt gandrīz 52% no tiem ir ilgstošie darba meklētāji (proti, jau vairāk nekā gadu). Šiem iedzīvotājiem atrast jaunu darbu kļūst arvien grūtāk, jo, neizmantotas praksē, viņu prasmes un zināšanas pasliktinās.
Darbaspējīgo iedzīvotāju aktivitāte Latvijā ir ievērojami zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā (tur gan pamazām jau tiek paaugstināts pensionēšanās vecums, Latvijā tas plānots vien no 2014.gada). Darba ņēmēju prasmju un darba dēvēju prasību, kā arī reģionālā nelīdzsvarotība ar laiku tikai pieaugs, ja vien netiks īstenotas nepieciešamās reformas izglītībā, veselības aprūpē, sociālajā sfērā, nodokļu un reģionālas attīstības politikā. Lai arī aktīvas diskusijas par šīm reformām turpinās, pagaidām būtisku un visaptverošu panākumu nav, uzsver L. Strašuna.
Lai arī ekonomika pamazām atgūstas un veicina darba vietu rašanos, bezdarbs paliks viena no akūtākajām ekonomikas problēmām tuvāko gadu perspektīvā. Neskatoties uz pirmā ceturkšņa izaugsmi, turpmākais vērtējums liecina, ka tā palēnināsies, kā dēļ situācija darba tirgū uzlabosies mēreni, uzskata D. Gašpuitis. Aktuāls būs ilgstošais bezdarbs, jo darba tirgū saglabāsies neatbilstība starp pieprasījumu un piedāvājumu, kas drīzāk veicinās iedzīvotāju tālāku aizplūšanu. Pirmajā ceturksnī ilgstoši darbu meklēja nedaudz vairāk kā puse no visu bezdarbnieku kopskaita.
Prognozējams, ka situācija darba tirgū turpinās uzlaboties arī šogad, bet lēni, norāda L. Strašuna. Uzņēmumi joprojām ir piesardzīgi gan ar darbinieku skaita palielināšanu, gan ar algu paaugstināšanu, jo nenoteiktība par ekonomikas attīstību eirozonā ir liela.
