Izvērtējot Igaunijas Tieslietu ministrijas sniegtos argumentus, Igaunijas parlaments noraidījis sociāldemokrātu partijas priekšlikumu noteikt pakalpojuma cenu nebanku kredītiem. Līdzīgu priekšlikumu šobrīd Latvijā virza arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, un Latvijas Ekonomikas ministrija no šīs idejas neplāno atkāpties.
Ja priekšlikums Igaunijā tiktu atbalstīts, gada procentu likme šobrīd nevarētu pārsniegt 107,7%.
Ja salīdzina komisijas maksas par nebanku kredītiem, tad Latvijā šis pakalpojums ir būtiski lētāks. Aizņemoties 100 eiro uz 30 dienām, klients Igaunijā par to vidēji samaksās 18,10 eiro, savukārt Latvijā pakalpojuma cena būs 10,42 eiro. Savukārt aizņemoties 100 eiro uz 15 dienām, Igaunijā ir jāmaksā 14,04 eiro, bet Latvijā - 6,95 eiro, norāda Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane.
Izvērtējot sniegto priekšlikumu, Igaunijas Tieslietu ministrija norāda, ka, ievērojot līguma noslēgšanas brīvību, pusēm jābūt iespējai vienoties, tajā skaitā par pakalpojuma vai preces cenu. Tas pats ir spēkā arī patērētāja kredīta līguma gadījumā, kad puses var vienoties par apmaksai paredzamās procentu likmes un citu apmaksu apmēru.
Šobrīd spēkā esošais regulējums Igaunijā paredz, ka tiesa var atzīt par spēkā neesošiem līgumus, ja gada procentu likme pārsniedz Igaunijas Bankas publicēto vidējo. Igaunijas tiesībsargs jau ir norādījis uz esošā regulējuma neatbilstību Igaunijas konstitūcijai.
«Ārvalstu prakse parāda, ka gada procentu likmes noteikšana nebanku kredītiem nav devusi pozitīvu efektu. Spilgts piemērs tam ir Somija, kur ieviestais regulējums ir novedis pie tā, ka pamatā tiek izsniegti kredīti virs 2000 eiro, jo kredītiem zem šīs summas ir ierobežota procentu likme. Ja Latvijā tiks atbalstīts Ekonomikas ministrijas priekšlikums, tad turpmāk tirgū nebūs pieejami mazi aizdevumi un uz īsiem termiņiem, kā rezultātā klients būs spiests pārmaksāt,» skaidro B. Fromane.
Savukārt Latvijas Ekonomikas ministrija, turpinot darbu pie stingrāka regulējuma izstrādes ātro kredītu izsniegšanai un nozares darbības pilnveidošanai, izstrādājusi un iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta komitejā priekšlikumus grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, informē EM pārstāve Evita Urpena. Kaut arī ilgstošajās diskusijās ar nozares komersantiem netika rasta vienošanās par vairākiem jautājumiem, EM uzskata, ka ātro kredītu izmaksas ir jāsamazina un būtiski jāstiprina prasības patērētāju maksātspējas izvērtēšanai.
Ministrija rosina likumā noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līguma izmaksām ir jābūt samērīgām un kreditēšanas līgumam piemērotā gada procentu likme nedrīkst pārsniegt 100%.