VID pārbaudēs ir kļuvis tik ļoti klientorientēts kā nekad līdz šim
Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine.
Pēdējo nedēļu laikā ēdināšanas biznesa pārstāvji VID pārbaužu metodes pielīdzinājuši gestapo, pārmetot, ka pārbaužu rezultātā biznesam tiek radīti zaudējumi, jo uzņēmumu darbība tiek faktiski apturēta.
Nevaru neko konkrēti teikt par uzņēmējiem, kuri komentējuši VID darba metodes, jo mūsu iespējas runāt par konkrētiem nodokļu maksātājiem ir ierobežotas. Tomēr varu sacīt, ka publiskajā telpā tiek sniegta nepatiesa informācija par to, ka mēs apturam uzņēmuma darbību, aizverot restorānu. Tā ir nepatiesība. Nav tā, ka tiek apturēta darbība un pārtraukta klientu apkalpošana, – pagaidām, kamēr tiek noslēgts galdiņš. Ir tādi uzņēmumi, kuri ir sagatavojušies un instruējuši darbiniekus par to, kā rīkoties pārbaužu laikā – lai arī ir pilna zāle un pēc grafika darbiniekam jāstrādā līdz slēgšanai, viņš dodas prom, vienkārši mūk. Mums par godu tiek taisīts šovs. Intervijās ar darbiniekiem cenšamies noskaidrot, kā uzņēmuma darbība notiek realitātē, mums ir jāuzdod jautājumi, lai noskaidrotu patieso situāciju.
Kā pārbaudes tiek veiktas no VID skatu punkta?
Gribētu teikt, ka VID pārbaudēs ir kļuvis tik ļoti klientorientēts kā nekad līdz šim. Visās pārbaudēs primārais ir «konsultē vispirms» princips. Protams, ir izņēmumi, piemēram, veicot kontrolpirkumus.
Restorānos šobrīd tiek veiktas trīs veidu pārbaudes – apsekošanas, novērošanas un tematiskās pārbaudes. Apsekošanu rezultātā var tikt pieņemti lēmumi par tālāko, ja ir saskatīti riski, lai veiktu tematiskās pārbaudes par konkrētiem faktiem. Visnepatīkamākās pārbaudes, par ko šobrīd arī ir šī ažiotāža, ir novērošana. Bet novērošanas pašas par sevi ir nekaitīgas uzņēmumam. Tās ietvaros divi līdz četri VID darbinieki pastāvīgi atrodas konkrētā restorānā un novēro, kā tas darbojas. Protams, nevienam nepatīk, ka skatās uz nagiem. Protams, ka uzņēmumiem, kuri kaut kādā veidā izvairās no normatīvo aktu prasībām, šis pasākums ir nepieņemams. Novērošanas rezultātā klients pēc maltītes baudīšanas saņem arī čeku par apmaksāto darījumu, tādējādi uzņēmums ir spiests reģistrēt šo darījumu kases sistēmā, ko gadījumā, ja VID darbinieka nav klāt un klients nepaprasa čeku, uzņēmums var nedarīt. Esam izvēlējušies tikai atsevišķus restorānus, kuros īstenojam novērošanu. Vienā no šādiem restorāniem apgrozījums dienā trīskāršojās. Kādā citā vietā apgrozījums no 200 eiro pieauga līdz 13 tūkstošiem eiro. Mēs gan tieši trāpījām dienā, kad tur notika pasākums, bet jautājums – vai šie 13 tūkstoši būtu reģistrēti, ja VID darbinieku tur nebūtu? Es teiktu, ka tie varbūt būtu 600 eiro, bet noteikti ne 13 tūkstoši. Mūsu novērojumi arī liecina, ka šo pasākumu rezultātā uzņēmumu apgrozījums pieaug vairākkārtīgi – trīs līdz desmit reizes. Tāpat pēc atskaitēm redzams, ka mūsu kontroļu rezultātā pieaudzis arī deklarēto darījumu un deklarēto nodokļu, tostarp PVN, apjoms.
Novērošana ir darbietilpīgs process, tas prasa resursus. Tomēr tas skaidri parāda, ka mūsu klātbūtnē apgrozījums pieaug, bet, kad mūsu nav klāt, ne visi darījumi tiek reģistrēti. Ir arī tādi uzņēmumi, kuri burtiski palēnina savu darbību, vienkārši lēnāk apkalpojot klientus un cerot, ka mēs aiziesim projām. Bet mums ir informācija, ka arī tur, kur apgrozījums mūsu kontroļu laikā nav palielinājies, notiek galdiņu nenoslēgšana un faktiski ir melnā nauda, kas tiek izmantota aplokšņu algu izmaksām.
Plašāk lasiet intervijā Grib strādāt kā partneri pirmdienas, 31. jūlija, laikrakstā Dienas Bizness!
TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:
