Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) paziņo par atkāpšanos no amata.

To Straujuma paziņoja pēc šorīt notikušās tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kura tika pieteikta tikai šorīt pēc premjerministres iniciatīvas.

Straujuma šodien žurnālistiem norādīja, ka laikā, kamēr viņa ir vadījusi valdību, ir pieņemti divi valsts budžeti, valsts ekonomiskā situācija ir uzlabojusies un valsts atrodas labā stāvoklī. «Uzskatu, ka ir nepieciešamas jaunas idejas, jauns pienesums un enerģija, lai padarītu iesāktos darbus,» teica Straujuma.

Viņa pateicās gan Vējonim, gan koalīcijai, gan arī ministriem. Veltot pateicību ministriem, viņa uzsvēra, ka viņas valdībā ir bijusi «pleca sajūta». Tāpat viņa izteica pateicību vēlētājiem, kas viņai devuši iespēju strādāt.

Ministru prezidenta amatam nominētā kandidāte Laimdota Straujuma (V) svētdien aicināja Reformu partiju (RP) ekonomikas ministra amatam jaunajā valdībā izvirzīt pašreizējo izglītības un zinātnes ministru, ekonomistu Vjačeslavu Dombrovski.

Kā svētdien pēc sarunām ar Straujumu un partijas Vienotība pārstāvjiem sacīja RP priekšsēdētājs Edmunds Demiters, viņa vadītās partijas valde par turpmāko rīcību lems rīt.

RP un Vienotības pārstāvju tikšanās šodien ilga aptuveni 20 minūtes. Pēc tās Straujuma žurnālistus informēja, ka aicina RP ekonomikas ministra amatam virzīt Vjačeslavu Dombrovski. «Es veidoju valdību un savu komandu un, manuprāt, Vjačeslavs Dombrovskis parādīja sevi ļoti labi kā izglītības ministrs,» pauda L. Straujuma.

Savukārt E. Demiters uzsvēra, ka viņam nav bažu par Vjačeslava Dombrovska profesionalitāti un spējām vadīt Ekonomikas ministriju, bet par šo jautājumu vēl jādiskutē un lēmums jāpieņem RP valdei. Partijas valdes sēde varētu notikt šodien plkst.11.

Turpmāk liels akcents tiks likts uz konkurētspējas celšanu; svarīgs jautājums ir arī ASV un ES brīvās tirdzniecības līgums, kur jābūt atrunām, piemēram, ĢMO jomā

Kopumā ir trīs prioritātes, kamēr Latvija pilda Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošās valsts pienākumus, – konkurētspējīga Eiropa, digitālā Eiropa un Eiropas loma pasaulē, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Lai celtu konkurētspēju, ir paredzēts Junkera investīciju plāns, kam pagājušajā nedēļā tika pieņemts investīciju rāmis, kādos sektoros līdzekļi tiks investēti. Būtiska aktualitāte ir arī vienotais digitālais tirgus. Par šo jomu ir gaidāmas plašas diskusijas, un Eiropas Komisija no savas puses ir apsolījusi koncepcijas sagatavošanu. Plāni par vienoto telekomunikāciju tirgu ir sarežģītāki un gaidāmas debates.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) šodien parakstīs rīkojumu par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Eināra Cilinska (VL-TB/LNNK) atbrīvošanu no amata.

Straujuma preses sekretārs Andis Blinds apliecināja - ja ministrs ir paziņojis, ka tiešām nemaina savu nodomu par došanos 16.martā gājienā pie Brīvības pieminekļa, Ministru prezidentei nekas cits neatliek, kā parakstīt rīkojumu par ministra atbrīvošanu no amata. Cilinskis arī vakar, tiekoties ar valdības vadītāju, ir apliecinājis, ka gājienā piedalīsies. Un šodien to izdarījis arī publiski.

Straujuma pauž, ka šodien aprit 48 stundas, kopš viņa brīdinājusi koalīcijas partnerus par savu rīcību gadījumā, ja ministrs lēmumu nemainīs. Atbrīvot ministru no amata ir ne tikai viņas tiesības, bet arī pienākums, jo ministrs nav ievērojis valdības lēmumu. Straujuma atgādina, ka Cilinskim bija iespēja izvērtēt savu lēmumu.

Jaunajai valdībai būs ļoti svarīgi turpināt pašreizējās Valda Dombrovska (V) valdības uzņemto kursu makroekonomikā, uzskata Vienotības izvirzītā Ministru prezidenta amata kandidāte Laimdota Straujuma (V).

Viņa žurnālistiem sacīja - svarīgi, lai izveidotā labēji centriskā valdību turpinātu pašreizējus uzstādījumus arī pēc vēlēšanām.

Premjera amatam izvirzītā kandidāte arī atzina, ka viņai bija pārdomu laiks, tomēr viņa pieņēma lēmumu uzņemties šo posteni, ja tam piekritīs koalīcijas partneri un Valsts prezidents nominēs viņu šim amatam.

L. Straujuma arī stāstīja, ka, viņasprāt, nākamās valdības būtiskie darbi būs saistīti arī ar Eiropas Savienības (ES) fondiem, jo nepieciešams izstrādāt programmu, kas vēl jāsaskaņo Eiropas Komisijā. Tāpat, pēc viņas domām, nepieciešams mazāk ES fondu administrējošu institūciju. Tagad šādas vienības ir gandrīz katrā ministrijā, bet tās būtu jākonsolidē, uzskata L. Straujuma.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) nākamnedēļ dosies vizītē uz ASV, kur tiksies ar ASV viceprezidentu Džo Baidenu, enerģētikas sekretāru Ernestu Monicu un potenciālajiem investoriem, informē Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā.

Vizīte ASV notiks no 28.aprīļa līdz 2.maijam, un tās mērķis ir stiprināt abu valstu sadarbību drošības jomā, veicināt politisko dialogu gan ASV nacionālajā līmenī, gan štatu līmenī, kā arī attīstīt sadarbību ekonomikā un stiprināt saiknes ar latviešu diasporu ASV.

Saistībā ar NATO Straujuma ar ASV amatpersonām runās par alianses prioritārajiem stratēģiskajiem jautājumiem, kā arī par ASV spēku klātbūtnes nostiprināšanu Baltijas jūras reģionā.

Viens no vizītes būtiskākajiem mērķiem būs ekonomisko attiecību stiprināšana. Lai gan līdz šim Latvija jau ir daudz paveikusi dialoga stiprināšanā ar ASV, tomēr šīs valsts tirgum ir lielas perspektīvas un abu valstu uzņēmējiem ir neizmantots sadarbības potenciāls. Vizītes laikā puses meklēs iespējas, kā to attīstīt.

Reformu partijas (RP) valde šovakar nolēmusi ekonomikas ministra amatam oficiāli izvirzīt pašreizējo ministru Danielu Pavļutu (RP), neraugoties uz to, ka premjera amatam nominētā Laimdota Straujuma (V) paziņojusi, ka neaicinās viņu jaunajā valdībā.

RP valdes sēdē nolēma aicināt uz sarunu Straujumu un Vienotības vadību, lai pārrunātu šo jautājumu.

Savukārt ārlietu ministra amatam RP šovakar nolēmusi oficiāli izvirzīt Edgaru Rinkēviču, bet iekšlietu ministra amatam - Rihardu Kozlovski. Viņi abi jau patlaban ieņem šos aamatus.

Kā ziņots, Straujuma pieņēmusi lēmumu neaicināt turpināt darbu nākamajā valdībā līdzšinējo ekonomikas ministru Pavļutu.

Vēstulē RP valdes priekšsēdētājam Edmundam Demiteram Straujuma aicina deleģēt citu kandidātu ekonomikas ministra amatam. Kā piemērotus kandidātus viņa min pašreizējo izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski un Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentāro sekretāru Vilni Ķirsi.

Valdība šodien pēc aptuveni trīs stundu ilgas sēdes nolēmusi, ka pieņems Satiksmes ministrijas izraudzītā vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa piedāvājumu ieguldīt līdzekļus aviokompānijā airBaltic pēc tam, kad Saeima būs devusi atļauju un kad valsts interesēs būs izdarīti grozījumi līgumā, žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Šodienas sēdes laikā esot vērtēta līguma atbilstība valsts interesēm. Līgumā bijuši daudzi punkti, kas neatbilst valsts interesēm, taču pēc izdarītajām izmaiņām situācija mainījusies, un nu līgums nerada priekšrocības investoram, skaidroja Straujuma. Viņa arī informēja, ka par līguma satura nopludināšanu medijos pārbaudi veiks Drošības policija.

Straujuma informēja, ka no līguma projekta ir izņemti aptuveni 20 diskutabli punkti, turklāt līgums neparedz lidmašīnu iegādi.

Tāpat SM ir uzdots papildināt līgumu ar punktu, ka investors ir atbildīgs par starptautisko organizāciju noteikto sankciju ierobežojumu.

Valdības «sāpju bērni» – būvniecība un enerģētika, kā prioritāti Straujuma norāda izglītību, kā arī Latvijas gatavošanās darbus saistībā ar ES prezidentējošās valsts statusu.

Latvijā uzņēmējiem ir vajadzīga stabilitāte, lai nebūtu situācijas, kad katrā budžeta veidošanas procesā tiek mainīti nodokļi, parādoties jaunām iniciatīvām, piemēram, kā iepriekš ar nodokli neveselīgai pārtikai, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, uzsvēra Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Lai arī esošā valdība strādās līdz oktobrim, tik un tā nākamā gada valsts budžeta rāmis tai būs jāizveido. Tāpēc viņa cer, ka ministrijas nenāks ar priekšlikumiem par jaunu nodokļu iekasēšanu, jo uzņēmējiem ir jādod vismaz gads, lai sagatavotos pārmaiņām.

Valdība šobrīd aktīvi strādā pie nepieciešamajām aktivitatēm Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmu dēļ 2014.–2020.gadam. Ir uzstādījums ES fondu līdzekļus novirzīt ne tik daudz ceļu infrastruktūrai, bet vairāk ieguldīt zinātnē, izglītībā. Vienlaikus L. Straujuma turpmākā darbā vēlētos lielāku sadarbību ar uzņēmēju pārstāvošajām organizācijām, jo ne vienmēr ministri redz tehniskās lietas, kas tiek iestrādātas Ministru kabineta noteikumos.

Partijas Vienotība nosauktā Ministru prezidenta amata kandidāte zemkopības ministre Laimdota Straujuma (V) uzskata, ka pagaidām vēl ir pāragri runāt par jaunās valdības sastāvu, un arī viņai šāda saraksta nav.

Straujuma šodien žurnālistiem atzina, ka ir runājusi ar partijas Vienotība vadību, kas apgalvoja, ka šāda ministru saraksta nav. «Arī man nav šāda saraksta ne somā, ne arī uz galda,» teica ministre.

Viņasprāt, patlaban ir svarīgāk tikties ar Saeimas frakcijām, lai saprastu, kas ir būtiskākie darbi un kādas ir aktuālās problēmas, tāpēc arī šodien, ejot uz tikšanos ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, viņa ministru amata kandidātu vārdus nesauks. Vienlaikus gan viņa uzskata, ka, lai jaunā valdība turpinātu jau iesāktos darbus, vienkāršāk būtu saglabāt pašreizējās valdības sastāvu, taču, paplašinoties koalīcijai, tas nebūs iespējams. «Mans uzstādījums ir plaša labēji centriskā koalīcija, kas varētu darbu turpināt arī pēc Saeimas vēlēšanām,» sacīja Straujuma.

Amatus jaunajā valdībā varētu saglabāt nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK virzītā kultūras ministre Dace Melbārde un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP), noprotams no Ministru prezidenta amatam nominētās kandidātes Laimdotas Straujumas (V) sacītā žurnālistiem.

Viens ministrs, par kuru bijusi «runāšana», ir Melbārde, norādīja Straujuma. Tāpat viņa norādīja, ka presē izskanējušais Valsts prezidenta Andra Bērziņa lūgums vai uzstādījums ir, lai amatā paliek Kozlovskis.

Straujuma sacīja, ka, kopumā ņemot, jautājumā par ministriem pašlaik ir «balta lapa» un sarunas vēl nav notikušas.

Kā ziņots, Valsts prezidents Andris Bērziņš šodien aicinājis pašreizējo zemkopības ministri Laimdotu Straujumu (V) veidot jauno valdību.

«Izvērtējot Laimdotas Straujumas profesionālo pieredzi un pozitīvo darbību valsts pārvaldes institūcijās, es aicinu viņu izveidot jauno Ministru kabinetu,» pēc tikšanās ar Straujumu un topošās koalīcijas pārstāvjiem sacīja Bērziņš.

Topošā valdība ir apņēmības pilna strādāt un jaunā komanda spēs izturēt to spiedienu, kas varētu būt šajā laikā pirms vēlēšanām, šodien žurnālistiem sacīja premjera amata kandidāte Laimdota Straujuma (V).

Straujuma uzsvēra, ka līdz ar Reformu partijas lēmumu (RP) par ekonomikas ministra amata kandidātu neskaidrību par nākamo Ministru kabineta sastāvu vairs nav un «jaunā valdība ir nokomplektēta».

Topošās valdības partneriem vēl ir jānoslēdz darbs pie koalīcijas līguma, kā arī valdības deklarācijā jāprecizē vairāki punkti. Sanāksme par šiem jautājumiem notiks otrdien.

Premjera amata kandidāte skaidroja, ka vēl ir jāprecizē noteikti punkti par pašvaldībām un veselības aprūpes finansējumu, kā arī citi. Tāpat vēl tiek diskutēts par formulējumu punktam koalīcijas līgumā par pāreju uz mācībām latviešu valodā skolās. Topošās koalīcijas partneri principā piekrīt, ka jāvirzās uz apmācībām latviešu valodā no 2018.gada, piebilda Straujuma.

«Es noraidu jebkādu spekulāciju par dažādām «zaļajām enerģijām» vai kaut ko tamlīdzīgu. Tas nav iemesls,» tā, jautāta par iebildumiem par Danielu Pavļutu kā arī turpmāko Latvijas ekonomikas ministru, pauda premjere Laimdota Straujuma, ziņo laikraksts Diena.

Tāpat viņa minēja, ka liela loma viņas lēmuma pieņemšanā amatā vēlreiz neapstiprināt D. Pavļutu, bija traģēdijai Zolitūdē. «Viens, protams, ir politiskā atbildība, kuru es pati personiski izjutu tad, kad notika šī traģēdija. To es nekur neesmu paudusi. Es tajās dienās izvērtēju pati savu darbu ministres amatā. Es prātā izgāju cauri visam – vai arī kā zemkopības ministre es neesmu atbildīga kādā procesā pie tā, kas tur notika. Es nesaskatīju savas nozares vainu tajā. Bet es uzskatu, ka nozares ministram ir jāuzņemas atbildība par procesiem, kas notiek viņa nozarē,» skaidroja L. Straujuma.

«Otrais, viņa atbildība par Būvniecības likumu. Ir arī citas lietas, ko es negribētu šobrīd teikt,» pauda Ministru prezidente.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) gadījumā, ja tiesa lems, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka lēmums no amata atstādināt savu vietnieci Jutu Strīķi ir bijis beztiesisks, virzīs jautājumu par neuzticības izteikšanu pašam Streļčenokam.

Straujuma intervijā LTV raidījumā Rīta Panorāma atkārtoti apliecināja, ka jautājums par strīdu KNAB vadībā viņai ir nepatīkams, pirmkārt, tāpēc ka biroja vadītājs konfliktu nav atrisinājis mierīgā ceļā, otrkārt, ka no amata ir jāatstādina persona, kura sniegusi nenovērtējamu ieguldījumu korupcijas apkarošanā.

Pēc viņas domām, ja starp pusēm pastāv darba tiesiskās attiecības, konflikts būtu jārisina tiesas ceļā, bet gadījumā, ja tiesa lems, ka Streļčenoka lēmums ir bijis beztiesisks, tad viņa noteikti virzīs jautājumu par neuzticības izteikšanu Streļčenokam.

Jau ziņots, ka Straujuma nav atcēlusi KNAB priekšnieka rīkojumu par viņa vietnieces Strīķes atbrīvošanu no amata.

Valdošā koalīcija meklē līdzekļus budžeta prioritāšu īstenošanai, ne vien plānojot ieņēmumu palielināšanu, bet arī pētot izmaksu samazināšanas iemaksas, šorīt LNT pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), kā piemērus ietaupīšanas iespējām minot valsts nekustamo īpašumu saimniecības uzlabošanu un ekonomikai veiksmīgākos gados iezīmēto plānu pārskatīšanu.

Straujuma izteicās, ka pašlaik izskanējušās ieceres budžeta ieņēmumu palielināšanai esot vēl tikai plāni un nevarot teikt, ka vienošanās par tām jau ir panāktas. Politiķe taisnojās, ka pamatnodokļus koalīcija negrasoties celt, bet lielāki varētu kļūt nodokļi patēriņam - degvielas un alkohola akcīze, par ko gan arī vēl esot jāvienojas gan partijām savstarpēji, gan ar sociālajiem partneriem. Darbā pie nākamā gada budžeta tiks veidotas vairākas sīkākas darba grupas, lai analizētu konkrētus jautājumus, strādātu ar sociālajiem partneriem u.tml.

Otrs darba virziens ir izmaksu samazināšana, proti, tiekot analizēti visu ministriju tēriņi, lai atrastu mazāk lietderīgas budžeta pozīcijas, kuras novirzīt citiem mērķiem. Premjere kā piemērus ietaupīšanai minēja valsts nekustamā īpašuma racionālāku izmantošanu un 2013.gadā iezīmēto plānu pārskatīšanu, jo togad šķitis, ka tautsaimniecība ies uz priekšu straujāk un dažādiem mērķiem piešķirtas lielas summas.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) atzīst, ka lēmums par demisiju bijis pārdomāts.

Premjerministre šodien žurnālistiem norādīja, ka ir noslēdzies zināms laika posms un, lai valsts varētu aktīvi virzīties uz priekšu, valdība ir «jārestartē».

«Uz priekšu darāmā cēlienā ir jānāk jauniem cilvēkiem,» teica politiķe.

Straujuma arī uzskaitīja valdības paveikto laikā, kamēr viņa ir bijusi premjerministre, piemēram, elektroenerģijas tirgus sakārtošana, atbalsts jaunajām ģimenēm mājokļa iegādei, kā arī pieņemtos divus valsts budžetus.

Valsts attīstība patlaban ir stabila, ir vērojama iekšzemes kopprodukta palielināšanās, darba samaksas pieaugums, bezdarba līmeņa samazināšanās un ir veiksmīgs investīciju pieaugums, pozitīvs eksporta pieaugums, viņa uzskaitīja.

Trešdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē, uzklausot sociālo partneru priekšlikumus nākamā gada budžetam, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) piedāvāja izvērtēt tos.

Straujuma sēdes dalībniekiem tomēr piebilda, ka ne visus priekšlikumus viņa atbalsta, piemēram, kategoriski viņa noraida pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšanu. Taču viņa atgādināja, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanas vietā varētu samazināt sociālo nodokli abām pusēm.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers uzsvēra, ka valsts budžetam ir izdevīgāk, ja sociālo nodokli samazina darba ņēmējiem. Arī pašiem darbiniekiem tas būtu izdevīgāk, jo tiktu izmaksāta lielāka alga.

Straujuma arī pauda, ka ir jādomā, kā palīdzēt ģimenēm ar bērniem - kā šai grupai mazināt sociālo nevienlīdzību. «Gribu piekrist, ka ir jādomā par ģimenēm ar bērniem, jo ģimenes ar bērniem diferenciācija nesasniedz. Šajā gadījumā mums ir ko domāt,» sacīja valdības vadītāja.

Valsts prezidentam Andris Bērziņš jauno valdību vērtē kā rīcībspējīgu, šodien pēc tikšanās ar Bērziņu žurnālistiem sacīja premjera amata kandidāte Laimdota Straujuma (V).

Straujuma norādīja, ka par katru atsevišķu ministra amata kandidātu netika diskutēts un prezidents neizteica viedokli par konkrētiem cilvēkiem.

Prezidents izteicis savu viedokli par valdības deklarāciju un konceptuālu iebildumu viņam neesot bijis. Straujuma piebilda, ka «konstruktīvā gaisotnē» pārrunāti jaunās valdības prioritārie darbi.

Rītdienas parlamenta sēdē, kura tiks lemt par jaunās valdības apstiprināšanu, Straujuma rēķinās ar deputātu balsu vairākumu.

Kā ziņots, nākamo valdību veidos pašreizējās koalīcijas partijas - Vienotība, Reformu partija (RP), nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kā arī seši pie frakcijām nepiederošie deputāti -, pieaicinot Zaļo un zemnieku savienību.

Līdzšinējā zemkopības ministre Laimdota Straujuma milzīgas reformas iesākt negrasās, bet plāno izmantot savu līdzšinējo pieredzi darbā ar reģioniem un lauku iedzīvotājiem, tā Ministru prezidenta kandidāte atzina LNT raidījumā 900 sekundes.

Prezidenta uzaicinātā premjeres amata kandidāte L. Straujuma pauda, ka līdz Saeimas vēlēšanām jaunas reformas netiks sāktas. Taču viņa norādīja, ka ir apņēmusies tikties ar uzņēmēju organizācijām, asociācijām, kā arī vairāk «skatīsies uz mazajiem uzņēmējiem un lauku iedzīvotājiem».

Jautāta par pievienošanos partijai Vienotība, L. Straujuma norādīja, ka tas esot bijis jau iepriekš pieņemts lēmums un pievienošanās partijai nebija priekšnosacījums virzīšanai augstajā amatā. Piedāvājumu pievienoties Vienotībai L. Straujuma esot saņēmusi jau pirms diviem gadiem, kad viņa uzsāka darbu zemkopības ministres amatā.

Ja valsts a/s Latvijas gāze darbībā neko nevarēs ietekmēt, tad iegādes darījums būtu grūti pamatojams, šādu viedokli par iespēju valstij iegādāties Vācijas energokompānijai E.ON Ruhrgas piederošos 47,23% Latvijas gāzes akciju, pauda bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Pēc D. Pavļuta domām, galvenais apsvērums, kas būtu jāizvērtē valstij, domājot par Latvijas gāzes akciju iegādi, ir - vai, iegādājoties zināmu akciju skaitu, būs iespējams ietekmēt kompānijas darbu. «Ja mazākuma akcionārs nevar būtiski ietekmēt kompānijas darbu, tad neredzu jēgu iegādāties šīs akcijas,» uzskata bijušais ministrs.

Savukārt, ja akciju iegāde ļaus ietekmēt uzņēmuma darbību un gāzes tirgus nākotni, pēc D. Pavļuta domām, tas ir būtisks apsvērums. Tajā pašā laikā viņš atzina, ka, nezinot Latvijas gāzes akcionāru iekšējo attiecību struktūru, patlaban nav iespējams atbildēt uz jautājumu par valsts ieguvumiem no šāda darījuma.

Valdība šodien vēl nepieņēma lēmumu saistībā ar nacionālās aviosabiedrības airBaltic investora piesaisti, žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Viņa skaidroja, ka ir saņemta jauna informācija, kas ir jāpārbauda. Tāpēc sēde tiks turpināta ceturtdien, 19.novembrī, plkst.15. Gan Straujuma, gan iekšlietu ministrs un satiksmes ministra pienākumu izpildītājs Rihards Kozlovskis (V) atteicās komentēt, kāda informācija ir saņemta. Amatpersonas arī atteicās komentēt, vai saņemtā informācija saistīta ar drošības jautājumiem.

Ministru prezidente vien atzina, ka saistībā ar saņemto informāciju ministrija un satiksmes ministra pienākumu izpildītājs strādās «šīs dienas» - līdz valdības sēdes turpinājumam.

Jautājums par airBaltic tika skatīts valdības sēdē aiz slēgtām durvīm.

Vakar Eiropadomes neoficiālajā sanāksmē spriests par finansiālas palīdzības sniegšanu Turcijai, lai bēgļus izmitinātu minētajā valstī, un arī Latvijai būs jāpiedalās ar savu finansējumu, ja tādu prasīs, atzina Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Eiropas Komisija (EK) jau ilgstoši runā ar Turciju par iespēju izmitināt bēgļus tās teritorijā, par to sniedzot finansiālu palīdzību. «Zināmas vienošanās ir panāktas. Tas, protams, nav noslēgts līgums, bet ir priekšlikums rīkot Eiropas Savienības (ES) un Turcijas samitu, kur varētu panākt gala lēmumu,» teica Straujuma.

Pagaidām nav fiksēta konkrēta summa, ko Eiropas Savienība (ES) varētu maksāt Turcijai, bet runa varētu būt par aptuveni 3 miljardiem eiro. Minētā summa tiktu izlietota tikai bēgļu izmitināšanai, un ES sekotu līdzi finansējuma izlietojumam.

Lai gan samita laikā ir izskanējusi informācija par konkrētu naudas sadalījumu, kādu vajadzēs maksāt katrai ES dalībvalstij, Straujuma uzsvēra, ka vakar no EK prezidenta Žana Kloda Junkera nav saņemts apstiprinājums, ka tas ir EK priekšlikums. «Man ir grūti pateikt, vai EK to ir izdalījusi pati vai to aprēķinājuši žurnālisti, ņemot par pamatu katras valsts iekšzemes kopprodukta rādītājus,» atzina valdības vadītāja.

Latvija izrādīs «izpētes interesi» par Vācijas kompānijai E.ON Ruhrgas piederošo Latvijas gāze akciju iegādi, taču tas vēl nenozīmē, ka šīs akcijas tiešām tiks iegādātas, LTV raidījumā Rīta Panorāma pavēstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Drīzumā Latvijas valdībai jānāk klajā ar izvērtējumu, vai atpirkt Vācijas kompānijai E.ON Ruhrgas piederošos 47,23% Latvijas gāze (LG) akciju.

«Esmu tikusies ar E.ON Ruhrgas pārstāvjiem, taču par šo jautājumu mēs lemsim valdības sēdē,» L. Straujuma nevēlējās sīkāk komentēt potenciālo iespēju iegādāties Vācijas uzņēmumam piederošās LG akcijas.

Ir izskanējušas dažādas versijas par to, cik šīs akcijas varētu maksāt. Akciju vērtība lēsta no 150 miljoniem eiro līdz pat 600 miljoniem eiro, taču L. Straujuma norādījusi, ka augstāk noteiktā robeža ir stipri pārspīlēta un 600 milj. eiro šīs akcijas nevarētu maksāt. Vācijas kompānijas pārstāvji ir izteikuši konkrētu piedāvājumu, taču L. Straujuma nevēlējās atklāt, kāds tas ir.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) piedāvā mainīt Latvijas dalības izstādē World Expo 2015 konceptu un atteikties no masīvā paviljona ozola formā, tā vietā uzbūvējot kādu vieglu konstrukciju būvi, kurā demonstrēt Latvijas sasniegumus informācijas tehnoloģiju (IT) jomā.

Straujuma LTV nesniedza tiešu atbildi, vai viņa atbalsta ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) viedokli pārlieku lielās dārdzības dēļ atteikties no dalības izstādē. «Mēs gaidīsim Ekonomikas ministrijas (EM) pamatojumu. Tā ir EM atbildība, piedalīties vai nepiedalīties izstādē,» sacīja politiķe.

Ministru prezidente piebilda, ka «varbūt ir vienkāršāki risinājumi», piemēram, neatstāt Latvijas vietā izstādē tukšumu, bet gan radīt vieglu konstrukciju būvi, kur rādīt Latvijas IT sasniegumus. «Mēs nedrīkstam visu laiku sadārdzināt savas būves,» teica premjere, «varbūt tad neceļam ļoti fundamentālu, lai arī ļoti skaistas konstrukcijas būvi?...»