Vienpadsmit gadu laikā emigrācijas dēļ esam zaudējuši vismaz 140 tūkstošus cilvēku, lēš Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans. Viņš šodien prezentēja pētījumu Kas šodien dzīvo Latvijā? Reālā demogrāfiskā situācija šķērsgriezumā, kurā apgalvots, ka emigrācijas vilnis no Latvijas bijis daudz lielāks nekā oficiālā statistika.
Kā norādīja Hazans, demogrāfija šobrīd ir «karstākais» jautājums, viņa prezentētie skatļi neesot sensācija - tie ir tuvu viņa prognozēm, taču profesors atradis dokumentālus pierādījumus. Viņš akcentēja, ka iedzīvotāju skaits ir pamatā ļoti daudziem citiem ekonomiskajiem rādītājiem, kas nozīmē, ka, ja demogrāfiskā statistika nav pareiza, arī citi rādītāji nav pareizi.
Pēc Hazana aplēsēm, vienpadsmit gadu laikā Latvija ir zaudējusi vismaz 140 tūkstošus cilvēku, nevis 33 tūkstošus, ko min statistikas pārvalde. Taču arī šis esot tikai minimālais novērtējums. Saskaņā ar augstāko novērtējumu emigrējuši pat 250 tūkstoši cilvēku. Kā skaidroja profesors, demogrāfiskā statistika nekad nebūs pilnīga, jo daļa emigrantu nav reģistrēti, citi strādā puslegāli.
Kā pierādījis pētījums, emigranti ir lielākoties vecumā līdz 35 gadiem. Laikā no 2000. līdz 2010. gadam lielākā daļa emigrantu aizbraukuši uz Lielbritāniju - gandrīz puse. Uz Īriju aizbraukuši 17%, kas esot pierādījums tam, kā cilvēki reaģē uz notikumiem ekonomikā.
Hazans uzsvēra, ka, nezinot precīzu iedzīvotāju skaitu, nevar izveidot kvalitatīvas valsts tālākās attīstības prognozes, un, neatspoguļojot statistikā emigrantus, tiek izkropļota iedzīvotāju vecumstruktūra. Līdz ar iedzīvotāju skaitu ir par augstu novērtēts arī nodarbināto skaits. Rezultātā par zemu tiek novērtēta darba produktivitāte Latvijā, kas nepalīdz ārvalstu investīciju piesaistē.
Šos rādītājus analīzei un prognozēšanai intensīvi izmanto gan Latvijas, gan ES institūcijas, tātad analīzes un prognozēšanas rezultāti tiekot sistemātiski «piesārņoti».
Noslēgumā Hazans atzīmēja, ka saskaņā ar pētījumu iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu nodarbināto ir par 10,7% augstāks nekā izriet no statistikas biroja datiem. 2010. gadā IKP uz vienu nodarbināto ir bijis nevis 55% no Eiropas Savienības 27 valstu vidējā rādītāja, bet vismaz 60%.
Šis pētījums esot profesora brīvprātīgs darbs bez finansējuma. Tajā izmantoti publiski pieejami dati.