Apkārtējie reģioni, ieskaitot Latviju, iegūst no Zviedrijas ekonomikas pašreizējiem labajiem rādītājiem, saka Swedbank grupas galvenā ekonomiste Anna Bremane.
Fragments no intervijas:
Zviedrijas ekonomikai pērn bija lieliska 4,1% izaugsme, un paredzams, ka šogad viss turpinās. Kas jums īsti tur notiek? Un vai tas paredzami radīs vilkmi arī tirdzniecībai ar Latviju?
Svarīgi ievērot, ka Zviedrijas ekonomikas izaugsmē pērn ir piedalījušies visi sektori. Kopš finanšu krīzes ekonomikas sildītājas bija galvenokārt mājsaimniecības, privātais patēriņš, kas ir ļoti labi, bet 2015. gadā daudz labāki rādītāji bija eksportētājiem, un ekonomikā ieplūda arī investīcijas. Tās lielā mērā bija publiskā sektora investīcijas būvniecībā, bet ne tikai. Tā ka ievērojamā izaugsme Zviedrijā ir praktiski visu ekonomikas sektoru pienesumu summa.
Kad vienai ekonomikai klājas tik labi, ir saprotams, ka no tā iegūst arī apkārtējie reģioni un citas ekonomikas. Tāpēc Baltijas valstīm Zviedrijas izaugsme noteikti ir laba zīme.
Jūsu kolēģis Swedbank Norvēģijas galvenais ekonomists Haralds Magnuss Andreasens jau pirms pāris gadiem sacīja (DB 10.06.2014.), ka arī Latvijas būvnieki var cerēt uz Zviedrijas mājokļu celtniecības izvēršanos. Tomēr Zviedrijas mājokļu tirgus turpina uzkarst. Vai tas nozīmē, ka netiek darīts pietiekami, un ko mēs varam sagaidīt?
Pieprasījums tiešām ir liels, un Zviedrijas būvnieki veic pasūtījumus būvniecības risinājumiem arī Latvijā, kas tiek eksportēti uz Zviedriju. Tā ka pašlaik mūsu mājokļu tirgus un būvniecība aug, bet ne pietiekami strauji. Zviedrijā būtu jāuzbūvē 70 tūkstoši jaunu mājokļu gadā, lai tiktu līdzi populācijas pieaugumam un pieprasījumam, bet pašlaik mēs tuvojamies tikai 45 līdz 50 tūkstošiem jaunu mājokļu gadā, tāpēc vieta izaugsmei ir ievērojama.
Problēma ir likumi un noteikumi saistībā ar būvniecību, kas nozīmē ilgu laiku, kamēr projekti tiek saskaņoti un sākti. Lielākais pieaugums arī ir lielākajās pilsētās, un tur sāk pietrūkst zemes, kas dzen augšup tās cenas. Pašlaik ir runas par to, kā būvniecības procesu padarīt ātrāku, un ir dažādi veidi, kā veicināt būvniecību. Kā jau teicu, mums ir vāja mazākuma valdība, arī opozīcija nav spēcīga, un jebkādas reformas Zviedrijā pašlaik nav sevišķi efektīvas. Diemžēl.
Visu interviju Ekonomikā labie zviedru laiki lasiet 12. maija laikrakstā Dienas Bizness.