Ģeopolitiskais risks saistībā ar situāciju Ukrainā šobrīd ir būtiskākais risks Latvijas ekonomikas izaugsmei, teikts otrdien Ministru kabinetā uzklausītajā Ekonomikas ministrijas progresa ziņojumā par Latvijas nacionālās reformu programmas Eiropa 2020 stratēģijas kontekstā īstenošanu.
Starp galvenajiem ārējās vides riskiem minami notikumi Ukrainā, ekonomikas izaugsmes bremzēšanās Krievijā, ilgstoši zemas inflācijas draudi ES, Ķīnas un citu attīstības valstu izaugsmes samazināšanās, kā arī ASV monetārās politikas izmaiņas.
Papildus ārējās vides riskiem makroekonomiskā scenārija izpildi ietekmēs arī iekšējie faktori – uzņēmumu iespējas piesaistīt finanšu līdzekļus un īstenot investīciju projektus, lai palielinātu ražošanas jaudas, situācija darba tirgū, kreditēšanas attīstība u.c. faktori, kas tiešā veidā ietekmē valsts kredītreitingu, procentu likmes, konfidences rādītājus un iekšzemes pieprasījumu.
Lai nodrošinātu stabilu izaugsmi, investīciju loma kļūs arvien svarīgāka. Vēl jo vairāk to apstiprina rūpniecības apakšnozarēs vērojamās augstās vai pat maksimālās jaudu noslodzes, kas liecina par nepieciešamību investēt. Privātā patēriņa devums izaugsmē, savukārt, pakāpeniski mazināsies līdz ar nodarbinātības pieauguma tempu kritumu, norāda EM.
Svarīgs faktors, kas noteiks turpmākās ekonomikas tendences, ir ārējā vide. Latvijas galveno tirdzniecības partneru izaugsme tiešā veidā ietekmē eksporta apjomus. Stabils pieprasījums pēc Latvijā saražotajām precēm ļauj novirzīt peļņu investīcijām ražošanā un turpmākai pozīciju stiprināšanai starptautiskajā tirgū. Tajā pašā laikā spēcīgs produktivitātes kāpums var būt par pamatu eksporta kāpumam arī neatkarīgi no partnervalstu ekonomikas, jo paplašinot tirgus daļas, produktīvāka rūpniecība var izspiest no tirgus konkurentus vai nu ar cenu, vai arī kvalitatīviem faktoriem. Tas vēl jo vairāk izceļ investīciju nepieciešamību ekonomikā. Veselīga ekonomikas izaugsme reģionā ir kā priekšnosacījums investīciju ieplūdei.
Jaunākie dati liecina, ka Eiropas ekonomika mērķtiecīgi atgriežas pie pozitīvas izaugsmes. 2013.gada 4.ceturksnī pozitīva izaugsme gada griezumā vērojama gan eirozonā, gan arī visā ES. Konfidences indikatori iezīmē, ka šī tendence turpinās arī 2014.gada pirmajos mēnešos. Makroekonomiskās attīstības scenārijs ir balstīts uz pieņēmumu, ka situācija eirozonā turpinās stabilizēties. Eirozonai atgriežoties pie izaugsmes, sagaidāms ārējā pieprasījuma pieaugums pēc Latvijas eksporta precēm un pakalpojumiem, kā arī investīciju plūsmu aktivizēšanās, kas veicinās Latvijas ekonomikas turpmāku attīstību
EM paredz – kaut arī 2014.gadā privātais patēriņš vēl arvien dominēs kā izaugsmes dzinējspēks, tomēr šī ietekme pakāpeniski mazināsies un izaugsmi ar katru turpmāko gadu arvien vairāk virzīs investīcijas un ārējā tirdzniecība, investīciju pieaugumu noteiks augošais iekšējais un ārējais pieprasījums, kā arī augstie jaudu noslodzes līmeņi atsevišķās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs. Paredzams, ka investīciju īpatsvars IKP turpinās palielināties, tomēr tas joprojām atpaliks no pirmskrīzes līmeņa.
EM prognozē, ka privātā patēriņa pieaugums būs atkarīgs no iedzīvotāju ienākumu izmaiņām. Turpinot krist bezdarba līmenim, kopējo ienākumu līmeni arvien mazāk noteiks nodarbinātības kāpums, savukārt darba algu pieaugums vidējā termiņā ir sagaidāms samērā spēcīgs, tomēr tas nepārsniegs produktivitātes pieaugumu;
Savukārt nodarbinātības pieaugums pakāpeniski kļūs lēnāks, izlaide vairāk balstīsies uz produktivitātes kāpumu. Vidējā termiņā galvenais izaicinājums ir iedzīvotāju skaita samazi¬nāšanās, īpaši darbspējas vecumā, kā arī darbaspēka novecošanās.
EM prognozē, ka patēriņa cenu līmenis 2014.gadā vēl arvien augs samērā lēni. Pamatinflācija vēl arvien būs zema un pakāpeniski pieņemsies spēkā tikai vidējā termiņā. No vienreizējiem pasākumiem samērā spēcīgu ietekmi uz inflāciju 2015.gadā atstās elektroenerģijas tarifu kāpums.