Krievijas miljardiera Romana Abramoviča jahta "Solaris" pirmdien ieradās Bodrumas ostā Turcijā, glābjoties no Eiropas noteiktajām sankcijām, ziņoja Turcijas mediji.

139 metrus garā un 26 metrus platā jahta ieradās no Melnkalnes ostas pilsētas Tivatas. Nebija zināms, vai pats Abramovičs bija uz šīs jahtas.

Abramovičs, pret kuru Eiropas Savienība un Lielbritānija pēdējās nedēļās noteica sankcijas Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ, ir nosūtījis jahtu uz Turciju, lai izvairītos no tās aresta Eiropā.

Kad jahta tuvojās Bodrumai, 11 cilvēku grupa tur ieradās ar laivu un sāka bloķēt jahtas pietauvošanos. Turcijas krasta apsardze paziņoja, ka šī blokāde ir nelikumīga, un piespieda to izbeigt.

Vēlāk kļuva zināms, ka jahtas pietauvošanos bloķēja ukraiņu bērnu un jauniešu burāšanas komanda no Odesas.

Ukrainas Melnās jūras jahtkluba direktors Alberts Kabakovs paziņoja, ka starp jahtas bloķētājiem bija bērni 10 līdz 18 gadu vecumā, kas ieradušies Turcijā uz sacensībām.

Aiz skandāla ap Krievijas miljardiera Oļega Burlakova mantojuma dalīšanu, iespējams, stāv kāda ar Krievijas augstāko varas ešelonu saistīta un sankcijām pakļauta persona, ziņo Ukrainas medijs “comments.ua”.

Tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ Maskavas tiesa neeksistējošam Veras un Nikolaja Kazakovu fondam par labu it kā rakstīto testamentu atzina par īstu.

Tiek lēsts, ka Oļega Burlakova atstātais mantojums ir no 650 miljoniem līdz 1,5 miljardiem ASV dolāru liels. Saskaņā ar likumu, puse no Burlakova īpašuma pieder viņa sievai Ludmilai kā neatraidāmai mantiniecei, savukārt otra puse, tajā skaitā arī aptuveni 220 miljonu ASV dolāru vērtā 106 metrus garā trīsmastu buru jahta “Melnā Pērle”, ietilpst mantojuma masā.

Šī jahta vēl 2018.gadā aizdomīgu darījumu rezultātā nonāca Kazakovu kontrolētās Kipras kompānijas “Silver Angel Yachting Limited” īpašumā, un pēc Melnkalnes tiesas lēmuma par visu uz tās esošo mākslas darbu inventarizāciju tika pretlikumīgi izvesta no Tivatas ostas Melnkalnē. “Comments.ua” ziņo, ka jahta 29.jūnijā esot redzēta Duresas ostā Albānijā, turklāt šoziem, kad jahta atradās pie Karību salām, uz tās klāja esot manīta Krievijas politiskajai elitei pietuvināta un sankcijām pakļauta persona.

Šodien izsolē pārdota maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka 1967. gadā būvētā motorjahta, informēja bankas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Izsolē piedalījās divi pretendenti un viens no tiem iegādājās tērauda motorjahtu The Highlander, kas būvēta 1967.gadā.

Izsoles sākumcena bija 530,28 tūkstoši latu, taču jahta pārdota par lielāku summu nekā sākumcena. Precīzu summu, par kādu pretendents iegādājās motorjahtu, publiskosim tiklīdz kontā tiks pārskaitīta nauda un darījums reāli būs noticis, norādīja O. Fīrmanis.

Db.lv jau rakstīja, ka neoficiāla informācija liecina, ka šī jahta piederēja Vladimiram Antonovam.

Šobrīd jahta atrodas krastā «Ocean Marine Yacht Center» Portsmutā, Virdžinijā un nedarbojas.

Itālija piektdien paziņoja, ka ir konfiscējusi jahtu, kas pieder Krievijas oligarham Aleksejam Mordašovam, kurš tiek uzskatīts par prezidentam Vladimiram Putinam tuvu cilvēku un ir pakļauts Eiropas Savienības (ES) sankcijām.

"Itālijas policija nupat konficēja jahtu "Lady M" - 65 miljonus eiro vērtu kuģi, kas pieder Aleksejam Aleksandrovičam Mordašovam un atrodas Ligūrijas reģiona Imperijas pilsētā - atbilstoši pašreizējām ES sankcijām," tviterī paziņoja Itālijas premjerministra Mario Dragi mediju padomnieks Ferdinando Džuljano.

Tērauda magnātam Mordašovam pieder grupa "Severstaļ". Viņš ir viens no ultrabagātajiem un ietekmīgajiem Krievijas pilsoņiem, pret kuriem noteiktas ES sankcijas viņu tuvības Kremlim dēļ.

Papildināta - Severstaļ aptur eksportu uz ES valstīm 

Krievijas tērauda kompānija "Severstaļ" pilnībā pārtraukusi tērauda produkcijas eksportu uz Eiropas...

Kopš 24.februārī sākās Krievijas atklāts iebrukums Ukrainā, ES ir nolēmusi iesaldēt ar to saistīto Krievijas oligarhu aktīvus un aizliegt viņiem iebraukt ES.

Mordašovs pirmdien paziņoja, ka distancējas no Krievijas kara Ukrainā. "Man nav pilnīgi nekāda sakara ar pašreizējo ģeopolitisko saspīlējumu, un es nesaprotu, kāpēc ES noteikusi sankcijas pret mani," sacīja magnāts.

Itālijas mediji ir ziņojuši, ka Sanremo pilsētā tika konfiscēta jahta "Lena", kas pieder miljardierim Genadijam Timčenko, kurš ir privātās investīciju grupas "Volga Group" dibinātājs un īpašnieks, kā arī bijušais preču tirdzniecības grupas "Gunvor Group" līdzīpašnieks.

Pirmā jahta, kas konfiscēta ES sankciju rezultātā, bija "Amore Vero", kas ceturtdien tika konfiscēta Francijas ostas pilsētā Lasjotā. Šī jahta pieder uzņēmumam, kas saistīts ar Krievijas naftas milža "Rosņeftj" vadītāju Igoru Sečinu.

Krievu miljardiera Romāna Abramoviča Eclipse, kas ir atzīta par pasaules lielāko privāto jahtu, ceturtdien bija redzama «klusi un lēni» slīdam pa Hudzona upi, līdz tā piestāja netālu no Manhetenas centra, sašķobot R. Abramoviča noslēpumainā bagātnieka tēlu, vēsta Business Insider.

Paredzams, ka jahtas parādīšanās Ņujorkas centrā izraisīs virkni spekulāciju par tās īpašnieku. «Redzēt Eclipse piestājam Manhetenas centra piestātnē ir tas pats, kas redzēt zilo vali, plunčājoties Hudzona upē ziemas spelgonī,» raksta medijs, skaidrojot, ka Krievijas miljardieris R. Abramovičs ir slavens ar savu nelabvēlīgo attieksmi pret publicitāti un izvairīšanos no nonākšanas sabiedrības redzeslokā. Līdz šim Eclipse kuģojusi vietās, kur apgrozās tikai citi miljardieri, piemēram, Monako, Kannās u. tml., savukārt, Eclipse parādoties Manhetenā, miljoniem cilvēku un pulka mediju kompāniju «acu priekšā», noslēpumainais R. Abramovičs gluži vai aicinājis pēc uzmanības.

Izsolē ar sākumcenu 62,4 tūkstošu latu apjomā izlikta bokserim Antonam Berjozinam piederoša uzņēmuma jahta.

Jahta pieder uzņēmumam SIA Jūras Tehnoloģijas, kas pieder bokserim Antonam Berjozinam. Uzņēmuma valdē darbojas Latvijas Boksa federācijas viceprezidents Vadims Berjozins.

Motorjahta Moppet of cowes pirmā izsole notiks 21. augustā. Visiem, kas vēlas piedalīties izsolē, līdz izsoles dienai tiesu izpildītājam Jānim Stepanovam jāiemaksā summa 10% apjomā no jahtas novērtējuma summas. Tāpat līdz izoles dienai visas personām, kurām uz īpašumu ir tiesības un kas vēlas nepieļaut tā pārdošanu izsolē, jāpiesaka savas prasības, liecina informācija Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes interneta vietnē.

SIA Jūras Tehnoloģijas ir SIA Swedbank Līzings parādniece.

Šomēnes paredzēts izsolīt kopumā 219 likvidējamās a/s Latvijas Krājbanka bankomātus, kā arī divus Krājbankai piederošus uzņēmumus, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Šā gada 28. septembrī Jāņa Daliņa ielā 15 gaidāmas divas likvidējamās a/s Latvijas Krājbanka bankomātu izsoles. Pulksten 12.00 kā lietu kopība ar izsoles sākumcenu 72 tūkst. Ls apmērā tiks izsolīti 57 uzstādīti bankomāti Rīgā un citās Latvijas pilsētās, savukārt pulksten 12.40 kā kustamās mantas lietu kopība ar sākumcenu 335 tūkst. Ls tiks izsolīti 162 demontēti bankomāti, liecina paziņojums par izsoli. Kā uzstādīto, tā arī demontēto bankomātu lietu kopības augstākā izsolē nosolītā cena ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Lai piedalītos izsolē, pretendentiem līdz izsoles dienai jāieskaita likvidējamās bankas a/s Citadele banka norēķinu kontā kustamās manu kopības pirkuma nodrošinājums 10% apmērā no novērtējuma, kas attiecīgi veido 7200 Ls un 33,5 tūkst. Ls.

Maksātnespējīgās a/s Latvijas Krājbanka administrators SIA KPMG Baltics iecerējis pārdot bankai piederošu tērauda motorjahtu The Highlander, kas būvēta 1967.gadā, liecina ieraksts oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis. Neoficiāla informācija liecina, ka šī jahta piederēja Vladimiram Antonovam.

Šobrīd jahta atrodas krastā «Ocean Marine Yacht Center» Portsmutā, Virdžinijā un nedarbojas. Izsoles sākumcena ir 530,28 tūkst. Ls. Sludinājumā arī norādīts, ka jahtas augstākā izsolē nosolītā cena ir apliekama ar PVN. Izsole notiks šā gada 14.augustā likvidējamās a/s Latvijas Krājbanka telpās.

Plānotas arī divas Latvijas Krājbankas meitasuzņēmuma SIA Krājinvestīcijas kustamās mantas izsoles. Proti, plānots izsolīt automašīnu BMW Alpina B12 ar sākumcenu 65,6 tūkst. eiro, kā arī automašīnu Lamborghini Gallardo, kuras izsoles sākumcena ir 100 tūkst. eiro. Abas izsoles notiks šā gada 22.augustā.

Princis Alvalīds bin Talals (Alwaleed bin Talal) tiek uzskatīts par bagātāko cilvēku Saūda Arābijā un vienu no bagātākajiem arī visā pasaulē.

Tomēr pēc Forbes jaunākā pasaulē bagātāko cilvēku saraksta publicēšanas izcēlies strīds par to, cik tieši bagāts ir princis.

Pats Alvalīds uzskata, ka viņam pieder 29,6 miljardi ASV dolāru, kamēr Forbes nepiekrīt un viņa bagātību lēš 20 miljardu ASV dolāru apmērā, līdz ar to viņu atzīstot par 26. bagātāko cilvēku pasaulē. Par šādu novērtējumu princis esot dziļi aizvainots un atteicies no jebkādas turpmākas sadarbības ar Forbes.

Spānijas varasiestādes Katalonijas ostā Tarragonā aizturējušas milzu jahtu "Crescent", kas pieder Krievijas naftas uzņēmuma "Rosņeftj" ģenerāldirektoram Igoram Sečinam, kurš iekļauts Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā, vēsta ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz anonīmiem avotiem vietējā policijā.

Vietnes "Marine Traffic" dati liecina, ka 600 miljonus ASV dolāru (546 miljoni eiro) vērtā un 135 metrus garā jahta, kas uzskatāma par vienu no lielākajām pasaulē, Spānijā pērn novembrī ieradās no Itālijas. Jahtai ir Kaimanu salu karogs.

Iepriekš Spānijas varasiestādes aizturējušas krievu oligarham Aleksandram Mihejevam piederošo jahtu "Lady Anastasia".

Savukārt Barselonā aizturēta 140 miljonus ASV dolāru vērta jahta, kas, kā vēsta anonīmi avoti, pieder bijušajam Valsts drošības komitejas virsniekam Sergejam Čemezovam, kurš vada Krievijas valsts kompāniju "Rosteh".

Marta sākumā tika ziņots, ka Francijas varasiestādes konfiscējušas citu Sečinam piederošu jahtu "Amore Vero".

Jelgavas Jahtkluba plānotā Rudens regate pirmoreiz kluba pastāvēšanas vēsturē izvērtās divu dienu burājumā – līdz Kalnciemam un atpakaļ ar starpposmu pie Svētes ietekas Lielupē. «Ieceri sirdī nēsājām jau sen, bet nu tas izdevās,» ar prieku un gandarījumu teic kluba komodors Aleksandrs Jakovļevs, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Kā stāsta Aleksandrs, ik sezonu Jelgavā notiek septiņas astoņas regates, kuru rīkošanu var nodrošināt jebkura jahtkluba jahta. Šā posma, kas sākotnēji bija plānots kā Jelgavas atklātā čempionāta regate «Rudens vējš», organizēšanu uzņēmās jahta «Nimfa», piedāvājot kausa izcīņu. Sacensības norisinājās divos posmos distancē Jelgava – Kalnciems – Jelgava ar kopējo veicamo attālumu 20 jūras jūdzes.

19. septembrī jahtas startēja Lielupē pie jahtkluba, pirmais starpfinišs bija paredzēts pretī Svētes upes ietekai, bet nākamais – Kalnciema pagastā. «Septiņdesmitajos gados jelgavnieki burāja pat līdz jūrai,» A.Jakovļevs to var apliecināt no tēva stāstītā un melnbaltajās bildēs redzētā. Tagad Jelgavas jahtkluba jahtām, ņemot vērā to mastu augstumus, Kalnciems esot maksimāli tālākais sasniedzamais attālums.

Latvijā pirmais uzbūvētais luksusa klases O Yachts katamarāns dodas uz Francijas dienvidiem izbraukumam pa Vidusjūru, un septembrī tas tiks prezentēts kompānijas potenciālajiem klientiem Kannās.

Francijas investors un kompānijas O Yachts partneris Daniels Levī izklāsta, kāpēc šim visai internacionālajam biznesa projektam par īstenošanas vietu izraudzīta Latvija. Viņš priecājas, ka Kannās O Yachts tiks pieteikta zem Latvijas karoga.

Cik noprotu, pirms par savas kompānijas mājvietu izvēlējāties Latviju, esat izvērtējis kādas desmit zemes. Tad kāpēc Latvija?

Vispār es izvērtēju 12 valstis. Mums ar partneriem ir biznesa plāns, kas ietver dažādus kritērijus – darbiniekus ar nepieciešamajām prasmēm, mārketinga stratēģiju utt. Protams, bija jāatrod arī valsts, kurā tas viss var tikt īstenots.

Es mūsu kompānijā biju atbildīgs tieši par katamarānu ražotnes vietas izvēli un, vērtējot tās 12 valstis, patiesībā apbraukāju visu pasauli. Tas prasīja trīs gadus. Citās valstīs nereti darbaspēks bija pārāk dārgs. Nākas dzīvot mūsdienu realitātē, visai piesātinātā pasaulē, un tev ir jābūt konkurētspējīgam, tomēr tas nenozīmē, ka lētam. Tā, piemēram, ap Melno jūru ir ļoti lēts darbaspēks, bet diemžēl tas nav izglītots. Šādai ražotnei vajag zināmu sabiedrības izglītotības līmeni, kas nodrošina piedāvājumu.

Liepājas Jahtu ostā no aprīļa līdz augustam apkalpotas 285 jahtas, kas ir par 14 jahtām vairāk nekā pagājušajā gadā tādā pat laika periodā, informē Liepājas speciālā ekonomiskā zona (SEZ).

Kā uzsvēra Liepājas Jahtu ostas vadītājs Kārlis Kints, vēl aktīvs noteikti būs augusts, bet - kā rāda pieredze - septembrī jahtu skaits samazinās. Noteicošais faktors ir laikapstākļi.

Ar katru gadu Liepājas jahtu ostā ienāk arvien vairāk jahtu. Jahtu skaita pieaugums ir salīdzinoši neliels, bet stabils. Šogad īpaši dominē jahtas no Vācijas, Polijas, Lietuvas, bet vasaras vidū parādās vairāk jahtu no Skandināvijas valstīm – Zviedrijas un Somijas.

Vaicāts, kāda ir dārgākā jahta, kas apkalpota Liepājas Jahtu ostā, K.Kints norāda, ka vēsturiski dārgākā jahta, kas pieturējusi Liepājā ir aptuveni 60 miljonus eiro vērta. Pēc viņa stāstītā, ekskluzīvas jahtas maksā aptuveni 1 miljonu eiro par metru. Tāpat viņš novērojis, ka latvieši ar jahtām pārvietojas maz. Savukārt, tūristi, kas pārvietojas ar jahtām, neizmanto viesnīcu pakalpojumus, jo viss nepieciešamais ir uz jahtas. Ierasti Liepājā jahtsmeņi pavada vien vienu dienu.

Pēc ASV Tieslietu ministrijas lūguma Fidži Salu Republika arestējusi jahtu, kas pieder starptautiskajām sankcijām pakļautajam Krievijas finanšu un rūpniecības grupas "Nafta Moscow" īpašniekam Suleimanam Kerimovam.

106 metrus garā jahta "Amadea" ir apmēram 325 miljonus ASV dolāru (300 miljoni eiro) vērta.

Jahta arestēta saistībā ar aizdomām par sankciju pārkāpšanu un korupciju, paziņoja ASV Tieslietu ministrija.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā par vienu no Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvākajiem sabiedrotajiem uzskatīto Kerimovu savos sankciju sarakstos iekļāvušas ASV, Lielbritānija un Eiropas Savienība.

Saistībā ar starptautiskajām sankcijām, kas paredz arī Krievijas pilsoņu aktīvu iesaldēšanu gan Eiropā, gan citviet pasaulē tiek arestētas sankcijām pakļauto krievu bagātnieku villas, jahtas, lidmašīnas, banku konti un citi aktīvi ārpus Krievijas.

Ķīpsalā, Matrožu ielā biedrība Latvian Sailing Team trešdien atklāja jaunu sporta burāšanas centru, kas veidots ar mērķi popularizēt burāšanas sportu un padarīt to pieejamu gan tiem, kuri burā vai mācās to darīt, gan arī tiem, kuri vēlas izbaudīt atpūtas braucienu ar jahtu, neatkarīgi no vecuma, fiziskās sagatavotības vai prasmes burāt, informē biedrības pārstāve Kristīne Štāla-Bula.

Rīgas sporta burāšanas centrs darbosies kā treniņu vieta jauniešiem ar priekšzināšanām, kuri vēlas attīstīt burāšanas iemaņas ar lielākām sporta jahtām. Katru trešdienas pēcpusdienu notiks treniņsacīkstes pieredzējušiem sportistiem akvatorijā pie Vanšu tilta. Taču, lai piesaistītu plašāku interesi šim sporta veidam, burāšanas centrs visas vasaras garumā katru otrdienu un ceturtdienu aicina treniņbraucienos piedalīties ikvienu burāšanas entuziastu, neatkarīgi no vecuma vai sportiskās sagatavotības.

Rīgas sporta burāšanas centru plānots attīstīt arī kā apmācību centru, rīkojot burāšanai veltītus seminārus, organizējot pasākumus, kā arī vietēja un starptautiska mēroga sacīkstes. Plānots izveidot jauniešu sporta skolu treniņiem ar Olimpiskās klases laivām un burāšanas teorijas apmācību ziemas mēnešos. Tāpat Rīgas sporta burāšanas centrs darbosies kā vieta, kas apvienos burāšanas entuziastus un laivu īpašniekus, nodrošinot mūsdienīgu, ērtu un drošu novietni, kas paredz laivu turēšanu kā ūdenī, tā arī krastā.

Latvijas jahta Spaniel devās ceļā uz Orhūsu Dānijā, lai piedalītos starptautiskajā mācību burinieku un jahtu regatē The Tall Ship Races 2013.

Uz ostu Dānijā Spaniel otrdienas pievakarē devās no Andrejostas. Spaniel kopš 1998. gada ir vienīgā jahta šajā regatē, kas izcīnījusi 17 godalgotas vietas savā klasē, tajā skaitā septiņas pirmās vietas. Spaniel regatē sacentīsies ar citām C klases jahtām.

The Tall Ship Races 2013 šogad notiks no 4. jūlija līdz 6. augustam maršrutā Orhūsa (Dānija) - Helsinki (Somija) - Rīga - Ščecina (Polija).

No šā gada 25. līdz 28. jūlijam Rīga kļūs par vienu no četrām jahtu regates The Tall Ship Races pieturas ostām. Šī ir viena no lielākajām starptautiskajām jahtu regatēm pasaulē. Saskaņā ar organizatoru sniegto informāciju, The Tall Ship Races ir otrs apmeklētākais pasākums aiz Olimpiskajām spēlēm.

Norvēģijas dizaina studija Hareide Design izveidojusi jaunu jahtas konceptu, raksta Business Insider.

Jahtas nosaukums 108m atspoguļo tās garumu – 108 metrus, un, lai jahta atšķirtos no pašreizējā piedāvājuma, uz tās klāja izveidots dārzs, pludmale, divi baseini un milzīga zāle. Dizaineri uzsver, ka veidojuši to, atspoguļojot saikni ar dabu.

Pašreizējo megajahtu dizains lielākoties ir veidots, lai tās izskatītos kā peldošas viesnīcas un interjers pārsvarā ir balstīts uz tradicionālo luksusu, uzsver Hareide Design dibinātājs Einars Hareide, piebilstot, ka ar šo jahtu vēlas mainīt fokusu un veidot tādu dizainu, kuru iespaidojusi daba un elementi, kas mainās.

Pašreiz jahta ir idejas līmenī, taču kompānija noteikti nāks klajā ar plāniem to īstenot.

Spānijas policija aizturējusi jahtu, uz kuras atklāta vairāk nekā pustonna kokaīna un citu narkotiku, un uz jahtas aizturēta Igaunijas pilsone, vēstīja portāls «Euroweeklynews».

Jahta bija ceļā no Brazīlijas uz Spāniju.

Saistībā ar notikušo aizturētas piecas personas, tostarp Igaunijas pilsone, kas gatavojās narkotiku ievešanai Spānijā ar Nīderlandē reģistrēto jahtu «Imagine».

Narkotikas tika atrastas slēptuvē, bet uz jahtas atrasta arī skaidra nauda un šaujamierocis ar nodzēstu sērijas numuru.

Nīderlandē bāzētā noziedzīgā grupējuma izsekošana notikusi divus gadus. 2018.gada maijā jahta devās ceļā no Valensijas Spānijā, uzturējās Brazīlijā, pēc tam Portugālei piederošajās Azoru salās un tad uzņēma kursu uz Spāniju, kur to aizturēja.

Starptautiskās policijas operācijas laikā aizturētas piecas personas. Pārējie aizturētie ir Lielbritānijas un Nīderlandes pilsoņi. Koordinētajā operācijā piedalījās Spānijas, Nīderlandes, Portugāles un Igaunijas tiesībsargājošās institūcijas.

Šajā nedēļā notiekošajās maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka nekustamo īpašumu un automašīnu izsolēs paredzēts atgūt aptuveni 700-750 tūkstošus latu, informēja bankas administratora KPMG Baltics pārstāvis Jānis Bērziņš.

Nākamās bankas īpašumu izsoles paredzētas septembra beigās, kad arī tiks izsolīts bankas bankomātu tīkls.

Bankas kredītportfeļa pārdošanas darījums visdrīzāk noslēgsies nākamā gada pavasarī, jo, tā kā potenciālie pircēji veic portfeļa padziļināto izpēti, process ir laikietilpīgs, norādīja J. Bērziņš.

Šonedēļ tika izsolīti 13 bankai piederoši nekustamie īpašumi un tuvāko dienu laikā notiks 17 automašīnu izsoles.

Pirmdien no septiņiem piedāvātajiem dzīvokļiem tika pārdoti divi, kas atrodas Rīgā, Brīvības ielā, un aptuvenā summa, par kādu vakar pārdoti abi dzīvokļi ir 200-220 tūkstoši latu.

Db.lv jau rakstīja, ka šonedēļ paredzētas maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka automašīnu izsoles. Divas no automašīnām – Krājinvestīcijām piederošais Lamborghini un BMW Alpina - tiks izsolītas 22. augustā. BMW Alpina sākumcena ir 65,6 tūkstoši eiro, bet Lamborghini – 100 tūkstoši eiro.Kā informēja KPMG pārstāvji, ar automašīnām braukuši bankas akcionāri.

Šodien paredzēta viena no maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka automašīnu izsolēm. Jaunus īpašniekus meklēs auto, ar kuriem vizinājās bēdīgi slavernais Krājbankas akcionārs Vldamirs Antonovs.

BMW Alpina sākumcena ir 65,6 tūkstoši eiro, bet Lamborghini – 100 tūkstoši eiro.Kā informēja KPMG pārstāvji, ar automašīnām braukuši bankas akcionāri.

Savukārt 23. un 24. augustā paredzēts izsolīt pārējās 14 bankai piederošās automašīnas.

Jāpiebilst, ka pirmdien notika pirmās Krājbankas nekustamā īpašuma izsoles, kuru laikā no septiņiem piedāvātajiem īpašumiem tika pārdoti divi. Arī šodien tiks izsolīti seši bankas īpašumi.

Db.lv jau rakstīja, ka 14. augustā izsolē tika pārdota Latvijas Krājbanka 1967. gadā būvētā motorjahta. Izsoles sākumcena bija 530,28 tūkstoši latu, taču jahta pārdota par lielāku summu nekā sākumcena. Jahtas pārdošanas cena joprojām netiek atklāta, un, kā skaidro administratora pārstāvji, to atklās tad, kad būs saņemta samaksa par jahtu.

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Likvidējamai a/s Latvijas Krājbanka piederoši bankomāti šodien tiks izsolīti. Vienā izsolē tiks piedāvāti 162 demontēti Latvijas Krājbankas bankomāti, savukārt otrā izsolē - 57 bankomāti, kas atrodas Rīgā un citās Latvijas pilsētās.

28. septembrī Jāņa Daliņa ielā 15 gaidāmas divas likvidējamās a/s Latvijas Krājbanka bankomātu izsoles. Pulksten 12.00 kā lietu kopība ar izsoles sākumcenu 72 tūkst. Ls apmērā tiks izsolīti 57 uzstādīti bankomāti Rīgā un citās Latvijas pilsētās, savukārt pulksten 12.40 kā kustamās mantas lietu kopība ar sākumcenu 335 tūkst. Ls tiks izsolīti 162 demontēti bankomāti, liecina paziņojums par izsoli.

Kā uzstādīto, tā arī demontēto bankomātu lietu kopības augstākā izsolē nosolītā cena ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Lai piedalītos izsolē, pretendentiem līdz izsoles dienai jāieskaita likvidējamās bankas a/s Citadele banka norēķinu kontā kustamās manu kopības pirkuma nodrošinājums 10% apmērā no novērtējuma, kas attiecīgi veido 7200 Ls un 33,5 tūkst. Ls.

Pastāv draudi, ka maksātnespējīgās a/s Latvijas Krājbanka kreditoru prasījumus nebūs iespējams apmierināti par apmēram 50 milj. Ls latu, jo šī summa, iespējams, pretlikumīgi pārskaitīta trešajām personām, savā paziņojumā uzsver Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) tikmēr šo informāciju noliedz, sakot, ka visas izmaksas notikušas saskaņā ar lēumu par saistību izpildes ierobežojumiem. Savukārt informācijiu par trešajām personām jeb personām, kurām maksājumi tika veikti, Komisija nevar publiskot, ne tāpēc, ka nevēlas vai slēpj informāciju, bet tāpēc, ka tā ir klientu intereses skaroša informācija, ko banku nozarē aizsargā likums. Taču, ja būs nepieciešams, FKTK arī šo informāciju nodrošinās, bet tikai likumā noteiktajā kārtībā.

Saeimas deputāts Uldis Augulis pauž: «Uzskatām, ka šādā gadījumā ir nodarīts kaitējums arī Latvijas valsts budžetam, jo Latvijas Krājbankā savus finanšu līdzekļus ir noguldījuši arī valsts un pašvaldību uzņēmumi, kā arī valsts iestādes kopumā aptuveni 70 milj. Ls apmērā. Izskatās, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un valdība grib atkārtot savas iepriekš pieļautās kļūdas komunikācijai ar sabiedrību par notiekošo Latvijas Krājbankā. Neviena atbildīgā valsts amatpersona joprojām oficiāli nav šādu informāciju nedz noraidījusi, nedz arī apstiprinājusi.»