Ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, valstij ilgtermiņā ir sagaidāmas nopietnas politiskas, finansiālas un juridiskas sekas, valdībā iesniegtajā ziņojumā norāda Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM). ĀM vada Edgars Rinkēvičs, kura pārstāvētā partija Vienotība pašlaik vienīgā no koalīcijas partijām pauž skaidru atbalstu bēgļu uzņemšanai Latvijā.

ĀM uzsver, ka Latvija zaudēs iespēju gūt Eiropas Savienības (ES) institūciju atbalstu Latvijai interesējošos jautājumos, piemēram, austrumu robežas stiprināšanā, kopēja ES ietvara izstrādē cīņai pret hibrīddraudiem, kompensāciju mehānisma noteikšanā saistībā ar Krievijas ieviestajām sankcijām un citos.

Ziņojumā teikts, ka Latvija var saskarties ar ES institūciju lēmumu novilcināšanu. Piemēram, Eiropas Komisijai ir jāapstiprina Latvijas nacionālās programmas 56 miljonu eiro apmērā, ieskaitot Latvijas līdzfinansējumu, ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Iekšējās drošības fondu. Iekšējās drošības fonda līdzekļus Latvija iegulda robežu pārvaldības un uzraudzības uzlabošanā. Savukārt ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansējumu plānots uzlabot Latvijas patvēruma meklētāju uzņemšanas spējas, nodrošināt patvēruma procedūru atbilstību ES standartiem, uzlabot personu, kam piešķirts starptautiskās aizsardzības statuss, integrēšanu, kā arī atgriešanas programmu efektivitāti.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) pretlikumīgi pagarinājusi uzturēšanās atļaujas ārzemniekiem, kam tās izsniegtas, pamatojoties uz ieguldījumu uzņēmējdarbībā vai kā uzņēmuma valdes loceklim, informē Valsts kontrole (VK)

Tā konstatējuši revidenti, pārbaudot patvēruma politikas un imigrācijas kontroles īstenošanu valstī. Imigrācijas likumā noteikts, ka šādu atļauju izsniegšanas mērķis ir ieguvums Latvijas tautsaimniecības attīstībai – ārzemniekam ir jāveic uzņēmējdarbība un jāiemaksā budžetā noteikta nodokļu summa. Revidenti konstatējuši vairākus gadījumus, kad PMLP pieņēmusi personai labvēlīgu lēmumu un pagarinājusi uzturēšanās atļauju arī tad, ja minētais nosacījums nav izpildīts. Piemēram – ārzemniekam gada laikā bija jāveic nodokļu samaksa ne mazāk kā 28,46 tūkstoši eiro, bet faktiski tika samaksāti nepilni 3000 eiro. Turklāt personai uzturēšanās atļauja tika pagarināta arī nākamajā gadā, lai gan nodokļi nepieciešamajā apmērā nebija samaksāti. Valsts kontrole par to ir vērsusies KNAB.

Lai atrastu piemērotu mitekli vienam patvēruma meklētājam, sociālajiem darbiniekiem nākas klātienē apskatīt aptuveni 20 dzīvokļus, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes pastāstīja ar patvēruma meklētājiem strādājošās biedrības «Patvērums Drošā māja» vadītāja Sandra Zalcmane.

Pēc viņas teiktā, vairums īpašnieku joprojām nevēlas savu dzīvokli izīrēt patvēruma meklētājiem, pamatā bažījoties par to, ka šie cilvēki varētu nespēt laikus veikt maksājumus. Tomēr Zalcmane atzina, ka ir arī tādi izīrētāji, kuriem nav svarīgi, kas dzīvos viņu īpašumā, un kopumā no īrniekiem-patvēruma meklētājiem saimnieki vairs nevairās tik ļoti kā agrāk.

Dažas pozitīvas tendences esot vērojamas arī patvēruma meklētāju nodarbinātībā - atrodas vairāk tādu uzņēmēju, kuri ir gatavi dot darbu patvēruma meklētājam ar pavisam minimālām latviešu valodas zināšanām, ļaujot tās pilnveidot laika gaitā.

Kā atzina Zalcmane, trīs mēneši, kas ir uz Latviju pārvietota patvēruma meklētāja vidējais gaidīšanas laiks bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanai, absolūti nav pietiekami, lai iegūtu nepieciešamās zināšanas par to, kā darbojas šīs valsts iekārta, darba un dzīvokļu tirgus, nemaz nerunājot par valodas apgūšanu.

Uzņēmumi Skonto būve un Arčers kopumā tikuši pie 3,415 miljonu eiro liela valsts pasūtījuma, lai paplašinātu patvēruma meklētāju izmitināšanas centru Muceniekos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Šim iepirkumam Nodrošinājuma valsts aģentūra bija izvēlējusies sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu.

Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra papildu divu korpusu un katlumājas pārbūvi par 1 840 000 plāno veikt Skonto būve, savukārt nekustamā īpašuma Bundulīši pārbūvi par 1 575 027 plāno veikt Arčers.

Jau ziņots, ka nekustamais īpašums Bundulīši sastāv no zemes un uz tās esošas dzīvojamās mājas jaunbūves ar kopējo platību 1908 kvadrātmetri. Tas atrodas blakus patvēruma meklētāju izmitināšanas centram Mucenieki. Pagājušajā nedēļā valdība atbalstīja 75 000 eiro piešķiršanu Iekšlietu ministrijai, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar Bundulīšu labprātīgu atsavināšanu.

Valdība šodien beidzot apstiprināja patvēruma meklētāju uzņemšanas plānu, lai pilnveidotu Latvijas līdzšinējo patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmu un šo personu sociālekonomisko iekļaušanu Latvijas sabiedrībā.

Valdība noteica, ka jautājumu par papildu nepieciešamā finansējuma piešķiršanu Labklājības ministrija (LM) lemj pēc LM iesniegtā informatīvā ziņojuma par Nodarbinātības valsts aģentūras faktisko noslodzi, īstenojot plānā noteiktos pasākumus. Informatīvais ziņojums jāiesniedz Ministru kabinetā līdz 2016.gada 1.maijam.

Tāpat valdība noteica, ka jautājumu par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu pašvaldībām lemj, izskatot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par bēgļu un personu ar alternatīvo statusu uzņemšanas un integrācijas pasākumu ietekmi uz pašvaldību budžetiem, atbilstoši pašvaldību faktiskajiem izdevumiem.

Kopējais finansējums, kuru būs nepieciešams tērēt bēgļu uzņemšanai Latvijā, būs mērāms miljonos eiro, šodien pēc darba grupas, kurai jāizstrādā Latvijas apstākļiem piemērota sistēma patvēruma meklētāju uzņemšanai, sēdes žurnālistiem pastāstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Trofimovs.

Šodien darba grupa sanāca uz pēdējo sēdi, lai jau rīt IeM valdībā prezentētu plānu, kā tiks uzņemti un integrēti patvēruma meklētāji. Trofimovs solīja, ka plānā definētie pasākumi būs pietiekami precīzi, lai ikviens sabiedrības pārstāvis varētu izsekot visai procedūrai, - sākot ar patvēruma meklētāja atlasi un beidzot ar bēgļa izglītības, nodarbinātības un dzīvesvietas jautājumiem.

Trofimovs pastāstīja, ka plānā būs iekļauts arī «indikatīvs aprēķins,» cik izmaksās bēgļu uzņemšana un integrācija.

Jau šobrīd varot teikt, ka Eiropas fondu finansējums nebūs pietiekams, tāpēc būs vajadzīgs arī finansējums no valsts budžeta. Precīzu kopējo finansējuma apmēru Trofimovs pagaidām atturējās nosaukt, taču tas būs «miljonos mērāms». «Rīcības plānā būs indikatīvi iezīmēts uz pieņēmumiem balstīts finansējuma aprēķins, jo ir skaidrs, ka Latvijai paredzēto cilvēku skaits ir tāds, kāds ir. Kāds būs cilvēku reālais portrets, varam tikai prognozēt, līdz ar to reālais finansējums būs no tā stipri atkarīgs,» uzsvēra Trofimovs.

Ja Latvija piekritīs uzņemt 776 personas, uzturēšanās pabalsts un pabalsts valodas apguvei kopā izmaksātu ap 2,8 miljoniem eiro jeb ap 237 000 eiro mēnesī, teikts Latvijas pozīcijas projektā par Eiropas Komisijas piedāvājumu uzņemt papildu bēgļus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Saeimas Eiropas lietu komisija šodien no darba kārtības izslēdza jautājumu par Iekšlietu ministrijas sagatavoto Latvijas pozīcijas projektu ārkārtas ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē par papildu bēgļu uzņemšanu. Pirms komisijas sēdes valdību veidojošo partiju koalīcija nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu.

Pabalstu valodas apguvei varēs segt no Eiropas Savienības (ES) Patvēruma un migrācijas fonda vienreizējā maksājuma 6000 eiro par katru pārvietoto personu jeb kopā 4 656 000 eiro, teikts pozīcijas projektā. Ja Latvija apņemsies uzņemt 776 personas, tad pēc statusa piešķiršanas būs nepieciešami 2 384 989 eiro jeb 198 749,12 eiro mēnesī uzturēšanās pabalstam un 463 737,6 eiro jeb 38 645 eiro mēnesī pabalsts valodas apguvei, kopumā 2 847 527 eiro.

Lai mazinātu drošības riskus, patvēruma meklētājus pēc bēgļa statusa piešķiršanas plāno izvietot vairākās vietās Latvijā, šodien žurnālistiem pastāstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V).

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija slēgtā sēdē uzklausīja Drošības policijas (DP) un Satversmes aizsardzības biroja pārstāvjus par valsts drošības iestāžu gatavību saistībā ar patvēruma meklētāju uzņemšanu no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Iemesls sēdes sasaukšanai ir gadumijas notikumi Vācijā, kad patvēruma meklētāji seksuāli uzmākušies vietējām iedzīvotājām. Lai arī patvēruma meklētāju uzņemšana ir nacionālās drošības jautājums, šie notikumi parāda, ka bēgļu tēma ir saistīta arī ar sabiedriskās kārtības apdraudējumu, norādīja Latkovskis.

Līdz šim veiktajam integrācijas darbam trūkst mērķtiecīgas koordinācijas un ilgtspējīgas plānošanas, tāpēc patvēruma meklētāju integrācijas virsvadība un koordinācija ir jānoteic kā Ministru prezidenta vai viņam tieši pakļautas amatpersonas vai institūcijas atbildība. Iebilstam pret valdības diskusijās izskanējušo priekšlikumu patvēruma meklētāju integrācijas jautājumu koordināciju deleģēt Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) norāda Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

Viņaprāt, patvēruma meklētāju integrācijas deleģēšana NVA būtu kļūda, informē Saeimas Preses dienests.

«Mēs vēlamies skaļi un skaidri vēlreiz norādīt Ministru prezidentei patvēruma meklētāju jautājumā neatkārtot līdzšinējā integrācijas darba hroniskās kļūdas. Jautājums ir par patvēruma meklētāju jautājuma efektīvu pārraudzību un koordināciju. Vairāku gadu pieredze rāda, ka to nevar veikt kāda viena ministrija vai tās institūcija. Patvēruma meklētāju tāpat kā integrācijas jautājumi ir jāpārrauga Ministru prezidentei tieši pakļautai amatpersonai, kura jebkurai ministrijai var pateikt - būs tā un ne citādi,» uzsver komisijas priekšsēdētājs.

Mucenieku ciema iedzīvotāji ir satraukti par gaidāmo papildu patvēruma meklētāju ierašanos, Latvijas Televīzijas raidījumā Panorāma atzina Ropažu novada domes priekšsēdētājs Zigurds Blaus.

Viņš norādīja, ka Ropažu novada pašvaldība jaunajiem patvēruma meklētājiem varētu dot darbu, kas gan būtu vienkāršs - teritorijas sakopšana, sakārtošana, jo valodas barjeras dēļ tomēr būtu grūti piedāvāt nopietnāku darbu. Viņš arī atzina, ka pašreizējie patvēruma meklētāji, kas mitinās Muceniekos, līdz šim nav interesējušies par iespēju strādāt algotu darbu, vairāk esot izrādīta interese par dalību sporta pasākumos.

Tikmēr par gaidāmo papildu patvēruma meklētāju ierašanos satraukti vietējie Mucenieku iedzīvotāji, tai skaitā iedzīvotājus uztrauc viņu drošība.

Blaus arī minēja, ka nesen bijis incidents starp vietējiem iedzīvotājiem un patvēruma centra iemītniekiem. Detaļas viņš neatklāja, vien norādīja, ka iesaistīti bijuši vietējie jaunieši un patvēruma meklētāji.

Saeimas Eiropas lietu komisija šodien atkārtotā sēdē tomēr atstiprināja Latvijas pozīciju bēgļu jautājumā, kas paredz - Latvija piekrīt brīvprātīgi uzņemt papildu 526 patvēruma meklētājus, bet iebilst pret obligāto kvotu sistēmas ieviešanu, norādot, ka bēgļu jautājuma risināšanā fiziska personu pārdale ir tikai galējais līdzeklis ārkārtas situācijās.

Eiropas lietu komisija, pieņemot galīgo lēmumu, veica vairākas redakcionālās izmaiņas valdības apstiprinātajā pozīcijā, kā arī labojumus dažādos punktos, kas skar specifiskos jautājumus. Pozīcijas pamatideju komisija nemainīja.

Komisija šodien noraidīja vairākus priekšlikumus, kas paredzētu Latvijas pozīcijā noteikt, ka mūsu valsts neatbalsta papildu 526 bēgļu uzņemšanu Latvijā. Tomēr deputāti piekrita deputāta Sergeja Dolgopolova (S) ierosinājumam norādīt, ka Latvijai ir iebildumi par piedāvāto lēmuma pieņemšanas procedūru automātiskai patvēruma meklētāju pārdales mehānisma iedarbināšanai. Iepriekš pozīcijā bija paredzēts paust, ka Latvijai "ir bažas" par šādu lēmuma pieņemšanas procedūru.

Šodien valdības sēdē skatot jautājumu par nacionālā interešu objekta statusa noteikšanu patvēruma meklētāju centram Muceniekos, starp ministriem raisījās domu apmaiņa par patvēruma meklētāju centra atrašanās vietu.

Diskusiju sāka Mucenieku iedzīvotāji, kuri uzsvēra, ka nevēlas savā ciematā cietuma tipa būvi, kas pasliktinās drošības situāciju un Mucenieku iedzīvotāju dzīves apstākļus. Atsaucoties uz iedzīvotāju vēstuli, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) vaicāja, vai tiešām bija nopietni domāts, piedāvājot patvēruma meklētāju centru izvietot Rīgā, Tallinas ielā vai Aspazijas bulvārī. Uz to iedzīvotāji atbildēja apstiprinoši, norādot, ka šie objekti arī esot Iekšlietu ministrijas īpašumā.

Diskusijas laikā izskanēja tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) ierosinājums patvēruma meklētājus izvietot bijušajā Šķirotavas ieslodzījuma vietā.

Lai Latvijā uzņemtu 531 bēgli, izveidotu un ieviestu patvēruma meklētāju integrācijas sistēmu, būs nepieciešami aptuveni 16 miljoni eiro, otrdien žurnālistiem pavēstīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.

Viņa uzsvēra, ka šī ir indikatīva summa, kur lielākā daļa būs no Eiropas Savienības patvēruma meklētāju un integrācijas fonda. Šie fondi būs pieejami jau šogad. Piedevām par katru patvēruma meklētāju dalībvalsts saņems vienreizēju maksājumu 6000 eiro apjomā. Pagaidām nav zināms, cik liels būs nepieciešamais valsts finansējums - tas atkarīgs no tā, kādu lēmumu pieņem šodien valdība, ja, piemēram, valdība atteiksies no darba grupas piedāvātā veselības aprūpes modeļa.

Tomēr Latvijai pašai jānodrošina arī infrastruktūra. Par šo finansējumu gan pagaidām viņa atturējās runāt, jo lēmums ir jāpieņem valdībai. Finansējums nepieciešams patvēruma meklētāju centra pārbūvei Muceniekos, latviešu valodas kursiem, veselības aprūpei un citām vajadzībām.

Palielinoties patvēruma meklētāju plūsmai Eiropā un saasinoties diskusijām par to, cik daudz cilvēku kurai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij jāuzņem, aktuāls kļūst patvēruma meklētāju ierašanās ekonomiskais aspekts. Ņemot vērā sabiedrības novecošanu daudzās Eiropas valstīs, ar migrantiem tiek saistītas jaunas ekonomiskās iespējas. Tomēr to, tieši kāda būs pieaugušās migrantu plūsmas ietekme uz ekonomiskajiem procesiem ES, pagaidām precīzi apgalvot nav iespējams, atliek vien izteikt prognozes, norāda ekonomikas analītiķi, otrdien raksta laikraksts Diena.

«Eiropai ieceļotāji būs vajadzīgi. Latvijā līdz šim neapzinātais efekts varētu būt tāds, ka bēgļu ierašanās Rietumeiropā samazina pieprasījumu pēc viesstrādniekiem no Baltijas,» norāda DNB ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš un pieļauj, ka tas var mazināt Latvijas iedzīvotāju vēlmi strādāt rietumvalstīs, jo tur būs lielāka konkurence. Savukārt bēgļu ierašanās Latvijā, pēc eksperta domām, var mazināt darba tirgū pieprasījumu pēc to cilvēku, kuri no Latvijas devušies strādāt citur, atgriešanās mūsu valstī, tomēr nebūs izšķirošais reemigrācijas procesa faktors.

Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieks Arnis Sauka norāda, ka Latvijā patlaban saistībā ar patvēruma meklētāju ierašanos vairāk tiek saskatīti dažādi riski un mazāk tiek ņemti vērā ieguvumi, un, ja analītiskuma trūkst politiskajā līmenī, analītiskumu nevar prasīt no sabiedrības. A. Sauka norāda, ka patlaban Latvijas uzņēmējdarbībai katrs strādājošais ir zelta vērtē un pēdējā laikā uzņēmējdarbības organizācijas runā par imigrācijas normatīvo dokumentu maiņu, lai varētu piesaistīt papildu darbaspēku.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) izsludinājusi konkursu uz trim vakantajiem Patvēruma lietu nodaļas vecāka referenta amatiem, liecina informācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Pretendentiem jābūt augstākajai akadēmiskajai vai otrā līmeņa augstākajai izglītībai, labām divu svešvalodu, piemēram, angļu, franču, vācu, krievu vai arābu valodas zināšanām. Tāpat pretendentiem jābūt izpratnei par Eiropas Savienības (ES) tiesību aktu un starptautisko tiesību normu piemērošanas jautājumiem starptautiskās aizsardzības piešķiršanas kontekstā.

Ierēdņu galvenie amata pienākumi ir patvēruma meklētāju intervēšana, administratīvo aktu projektu sagatavošana, darbs ar patvēruma meklētāju izcelsmes valstu informāciju un sniegt konsultācijas par patvēruma procedūras jautājumiem.

PMLP piedāvā iespēju veikt atbildīgu un interesantu darbu valsts pārvaldē, labus darba apstākļus, stabilu atalgojumu - 600 eiro pirms nodokļu nomaksas pārbaudes laikā un līdz 696 eiro pirms nodokļu nomaksas pēc pārbaudes laika. Pēc pārbaudes laika PMLP piedāvā veselības apdrošināšanu.

Trešdien, 13.aprīlī, Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros uz Latviju no Grieķijas pārvietotas piecpadsmit personas, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tai skaitā septiņi nepilngadīgi bērni, informē PMLP Personāla vadības un sabiedrisko attiecību departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja Santa Jonāte.

Personas ieradās Latvijā vēlā trešdienas vakarā un patlaban atrodas Patvēruma meklētāju centrā Muceniekos.

Uz Latviju pārvietotas četras ģimenes – divas no Sīrijas un divas no Irākas. Starp pārvietotajām personām ir tādu profesiju pārstāvji kā bankas darbinieks, pavārs, bārddzinis un drēbnieks.

Atbilstoši starptautiski noteiktajām procedūrām un Patvēruma likuma prasībām, tūlīt pēc ierašanās Latvijā Valsts robežsardzes amatpersonas pieņēma pārvietoto personu iesniegumus un iepazīstināja ar patvēruma meklētāja tiesībām un pienākumiem patvēruma procedūras laikā. Amatpersonas veica arī sākotnējo aptauju, ievadīja personu pirkstu nospiedumus Eurodac sistēmā un izsniedza patvēruma meklētāja dokumentus.

Ja līdz gada beigām netiks samazināts straujais un nekontrolējamais bēgļu pieplūdums, varētu tik aktualizēts jautājums par Šengenas zonas pastāvēšanu, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma teica iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

«Faktiski lielākais sasniegums, kas ir brīvā pārvietošanās, varētu beigt pastāvēt. Tas nenozīmētu, ka mēs nekur nevaram aizbraukt, vienkārši tas nebūtu kā agrāk - tiktu atjaunota robežkontrole,» skaidroja ministrs.

Kozlovskis norādīja, ka tikai aptuveni 40 000 no 160 000 bēgļu, kas atrodas Eiropas Savienībā (ES), ir pieprasījuši patvērumu. Tas liecina, ka viņi grib nonākt Vācijā vai Zviedrijā, skaidroja ministrs. Līdz ar to esot radusies doma izvērtēt, vai ir iespēja tas personas, kuras uzreiz neprasa patvērumu, faktiski izraidīt no Eiropas.

Viņš gan atgādināja, ka brīdī, kad patvēruma meklētājam tiek piešķirts bēgļa statuss, viņam ir brīvas tiesības pārvietoties ES. Līdz ar to nav garantēts, ka šīs personas tiešām paliks valstī, kurā sākotnēji pieprasīja patvērumu.

Rīgas dome plāno veidot speciālu koordinācijas centru, kas strādās ar patvēruma meklētājiem, Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma teica Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).

Šis centrs sadarbosies ar Pašvaldības policiju, izpilddirekcijām, uzņēmumiem. Plānots stiprināt Pašvaldības policiju, kā arī meklēt iespējas bēgļiem piedāvāt darbu.

Ušakovs uzskata, ka patvēruma meklētāji varētu piedalīties parku un kapu sakopšanā, kā arī veikt citus vienkāršus, tehniskus darbus.

Pašvaldība arī risina ar patversmēm saistītus jautājumus, jo ja bēgļi dzīvos dzelzceļa stacijā, viņiem varētu tikt piedāvāti patversmes pakalpojumi.

Rīgas mērs uzsvēra, ka pašlaik ļoti daudzi jautājumi nav skaidri, nav zināms, kādi šie patvēruma meklētāji būs, vai tās būs, piemēram, ģimenes ar bērniem un kāda palīdzība viņiem būs vajadzīga.

Norvēģijas Imigrācijas direktorāts (UDI) piedāvājis 10 000 Norvēģijas kronu (1078 eiro) patvēruma meklētājiem, kuri valsti pametīs labprātīgi.

UDI piešķirs vēl 10 000 kronu pirmajiem 500 patvēruma meklētājiem, kuri pieteiksies labprātīgai valsts atstāšanai. Piedāvājums būs spēkā sešas nedēļas, sākot no pirmdienas.

«Mums ir jāveicina lielāka labprātīgā aizbraukšana, piešķirot nelielu naudu. Tas mums ietaupīs daudz naudas, jo ir dārgi turēt cilvēkus patvēruma centros,» sabiedriskajai raidorganizācijai NRK ieceri skaidroja Norvēģijas imigrācijas ministre Silvi Listhauga.

Piedāvājums paredz piešķirt patvēruma meklētājiem 10 000 kronu ceļošanas izmaksu segšanai līdzās jau piedāvātajiem 20 000 kronu (2156 eiro).

UDI decembrī ziņoja, ka aizvien pieaugošs skaits patvēruma meklētāju ir ieinteresēti pieņemt piedāvājumu atgriezties mājās, ņemot vērā ilgos termiņus ģimeņu apvienošanai un traucēkļus darbu un mācību sākšanai.

Eiropas Parlaments (EP) ir gatavs uzsākt sarunas par Dublinas noteikumu reformu, lai nodrošinātu, ka katra valsts uzņem atbilstošu daļu patvēruma meklētāju, informēja Signe Znotiņa-Znota, Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā.

Ceturtdien pārliecinošs EP deputātu vairākums (390 balsis pret 175, 44 atturoties) atbalstīja Pilsoņu brīvību komitejas sagatavoto Eiropas Parlamenta pozīciju sarunām ar dalībvalstīm. Sarunas varēs sākties, tiklīdz dalībvalstis ES padomē būs vienojušās par savu pozīciju.

Tā dēvēto Dublinas noteikumu grozījumi paredz novērst pašreizējās sistēmas trūkumus un panākt, ka patvēruma meklētāji tiek taisnīgi sadalīti starp visām ES valstīm.

Reformas projekts paredz, ka valsts, kurā patvēruma meklētājs ierodas ES, vairs nebūtu automātiski atbildīga par patvēruma pieprasījuma izskatīšanu. Tā vietā patvēruma meklētāji tiktu sadalīti starp visām ES valstīm.

Valdība šodien nolēma samazināt atbalstu bēgļiem un turpmāk bēgļa statusu saņēmušajiem ārvalstniekiem mēnesī maksāt 139 eiro uzturēšanās pabalstu.

Valdības šodien pieņemtie grozījumi noteikumos paredz, ka turpmāk uzturēšanās pabalsta apmērs mēnesī pilngadīgai personai būs 139 eiro. Ja personas ir ģimenes locekļi, vienai personai tiks piešķirti 139 eiro mēnesī un katram nākamajam ģimenes loceklim - 97 eiro. Arī nepilngadīgai personai bez pieaugušo pavadības tiks piešķirti 97 eiro mēnesī.

Līdz šim uzturēšanās pabalsta apmērs pilngadīgai personai bija 256 eiro mēnesī, bet nepilngadīgai personai - 30% apmērā no šīs summas.

Eiropas Savienības (ES) līmenī nolemjot par bēgļu pārvietošanu uz visām ES valstīm, valdošā koalīcija vienojās, ka pabalsts ir samazināms un tas būtu pielīdzināms pašreizējam iztikas minimuma apmēram, vienlaikus tādā veidā nodrošinot arī vienādu ienākumu līmeni ar Latvijas valstspiederīgajiem. Pabalsta samazināšana ļaus ietaupīt aptuveni 380 000 eiro.

Patvēruma pieprasītāju skaits Vācijā šogad jau pārsniedzis miljonu, otrdien pavēstīja Bavārijas sociālo lietu ministre Emīlija Millere.

Kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas reģistrēti datorsistēmā, kura tos sadala pa visu valsti, otrdien sasniedza miljonu, norādīja Millere.

Eksperti gan ir dažādās domās par to, cik precīzi minētā datorsistēma atspoguļo situāciju.

Daži eksperti apgalvo, ka patiesais patvēruma meklētāju skaits esot daudz augstāks, jo varasiestādes ir pārpludinātas ar iesniegumiem un reizēm tām vajadzīgas nedēļas, lai saņemtos pieprasījumus reģistrētu datorsistēmā.

Savukārt citi apgalvo, ka patiesais skaits esot mazāks, jo daļa patvēruma meklētāju esot reģistrējušies vairākkārt.

Iepazīstinot ar jaunākajiem statistikas datiem, Millere vienlaikus uzsvēra, ka Vācijai beidzot jānosaka maksimālais uzņemamo patvēruma meklētāju skaits, jo valsts nespēj tikt galā ar neierobežotu imigrantu pieplūdumu.

Otrdien, 25. oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu Grozījumi Patvēruma likumā, kas izstrādāts, lai pilnveidotu Latvijas patvēruma sistēmu par posmu, kad personai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, informē Iekšlietu ministrija.

Grozījumi paredz, ka personai, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, ir tiesības saņemt vienreizēju finansiālu atbalstu un pabalstu uzturēšanās izmaksu segšanai. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka minētajām personām darbspējīgā vecumā pabalsta izmaksa tiek pārtraukta gadījumos, kad tās nereģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā vai nepilda bezdarbnieka pienākumus. Tādejādi pabalsta izmaksa tiks pārtraukta gadījumos, ja persona būs atstājusi Latviju.

Vienreizējs finansiālais atbalsts paredzēts, lai nodrošinātu personu, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, ar finanšu līdzekļiem uzturēšanās izmaksu segšanai, kas var tikt izmantoti pirmo īres iemaksu vai garantiju segšanai.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.