Zelta cena uzlēkusi virs 1200 ASV dolāru līmeņa, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Tirgus dalībnieku bažas par akciju un obligāciju dārdzību (vai pat burbuli) dažiem liek skatīties dārgmetālu virzienā, kur, piemēram, zelta cena šonedēļ atkal atkarojusi vietu virs 1200 ASV dolāru atzīmes par Trojas unci. Zelta cenai kāpt šobrīd palīdz aptuveni tie paši faktori, kas liek sarukt vairāku citu finanšu aktīvu cenām. Piemēram, ASV akciju cenas pagremdējuši negaidīti vāji ASV ekonomikas dati (šāds faktors savukārt audzē zelta kā drošā patvēruma pievilcību). Līdz ar sliktākiem ASV datiem komplektā nāk runas par to, ka ASV centrālā banka varētu vēlāk domāt par savu noteikto procentlikmju paaugstināšanu (par to likuši noprast arī ASV centrālie baņķieri), kas savukārt liek sarukt ASV dolāra vērtībai. Jāpiebilst arī, ka dolāra vājināšanās zeltu un citas izejvielas padara lētākas pircējiem citās valūtās. Joprojām ir vērojams arī visai drūms ģeopolitiskais fons un nav izslēgts, ka plašāka karadarbība varētu sākties vēl vienā Tuvo Austrumu valsī – Jemenā.
Rezultātā kopš marta vidus zelta cena ir pieaugusi jau par 5,2% un šo ceturtdien Ņujorkas preču biržā atradās pie 1208 ASV dolāru atzīmes par Trojas unci (tā ir augstākā cena trīs nedēļu laikā). Savukārt sudraba cena šajā laika posmā pieaugusi vēl straujāk – par 11% – līdz 17,16 ASV dolāru atzīmei par unci. Līdz ar pēdējo dienu treknajiem plusiem gan zelts, gan sudrabs arī kopš šā gada sākuma var lepoties ar nelielu vērtības kāpumu.