Arī šogad pasaules finanšu tirgos tendences lielā mērā ietekmē ziņas no centrālo banku puses, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Gada pirmajos divos mēnešos ziņas no monetāro sargu puses birušas gluži kā no pārpilnības raga. Janvāra sākumā ar jaunu spēku sākās spekulācijas par Eiropas Centrālās bankas (ECB) drukāšanas darbiem, kas vēlāk arī apstiprinājās, bet mēneša vidū finanšu tirgiem šoku sagādāja Šveices banka, kas atteicās no mākslīgi lēta franka uzturēšanas iepriekšējā līmenī. Tāpat līdz ar eiro drukāšanas programmas izsludināšanu daudzas pasaules centrālās bankas ar jaunu jundu iesaistījās tā saucamajos valūtu karos – ja kāda centrālā banka samazināja savas noteiktās procentlikmes vai veica kādus citus pasākumus, kas mēdz likt sarukt vietējās valūtas vērtībai, tad tai pēc neilga laika centās sekot kāda cita centrālā banka (parasti blakusesoša), kura jūt apdraudējumu valsts ekonomikai no potenciālajiem sarežģījumiem tirdzniecībai. Savas likmes Eiropā samazināja gan Šveice, gan Dānija, gan Zviedrija (tā turklāt noteica negatīvu savu aizdevumu likmi, kas nozīmē, ka valsts komercbankām būs jāatdod mazāk, nekā tās aizņēmušās).
Tāpat centrālo banku frontē plosīties sanācis Krievijas monetārajiem noteicējiem, kuriem jāmēģina kaut cik jēdzīgi sabalansēt gaidāmo recesiju, rubļa sabrukumu un augsto inflāciju.
Jau ilgstoši milzīgas tirgus dalībnieku gaidas saistās arī ar pasaules varenākās centrālās bankas – ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) – monetārās politikas nākotni. Kā nekā tieši šī centrālā banka līdz ar iepriekšējo finanšu krīzi pasaulē ievadīja lētas naudas laikmetu, kas palīdzējis daudzu Rietumvalstu akciju tirgu raksturojošajiem indeksiem aizsniegties līdz jauniem vēsturiskajiem maksimumiem.
Visu rakstu Politika būs atšķirīga lasiet 26. februāra laikrakstā Dienas Bizness.