Ministru kabinets šodien atbalstīja priekšlikumu piešķirt AS «Latvijas balzams» uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 4,24 miljonu eiro apmērā par apjomīga investīciju projekta īstenošanu.

Iepriekš Ministru kabinets vairākkārt atlika lēmuma pieņemšanu pēc nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) pieprasījuma. VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš aģentūrai LETA skaidroja, ka sākotnēji pieejamā informācija par šo jautājumu nebija pietiekama, tāpēc politiskais spēks vēlējās iepazīties ar materiāliem, kas apliecinātu uzņēmuma veiktos ieguldījumus atbilstoši likuma nosacījumiem.

Valdības vilcināšanās rada nenoteiktību

«Latvijas balzama» neauditētajā 2017.gada sešu mēnešu finanšu pārskatā uzņēmuma vadība norādīja, ka kompānija ir sākusi lielu ražošanas telpu modernizācijas un rekonstrukcijas projektu, ar mērķi apvienot esošās divas ražotnes zem viena jumta.

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis var krietni apgrūtināt ikdienu.

Augstākas parāda apsaimniekošanas izmaksas un mazāk pieejamo līdzekļu publisko investīciju veikšanai ir tikai daži no faktoriem, kas galu galā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai gan zinātniskajā literatūrā valdības parāds un ap to saistītās tēmas ir visai plaši analizētas, nepastāv viennozīmīgs skaidrojums, kad īsti valdības parādu var uzskatīt par augstu.

Latvijas valdības parāds 2017. gadā bija aptuveni 9.7 miljardi EUR jeb 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtiski neatšķiras no 2016. gada rādītāja. Naudas izteiksmē parāds šķiet liels - ar šo summu pietiktu, lai veselu gadu segtu visus valdības izdevumus. Tai skaitā, naudas pietiktu gan veselības aprūpei, pensijām, gan drošībai utt. Neskatoties uz to, uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona Latvijas valdības parāds ir diezgan zems. Turklāt Latvija ir viena no tām 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm (un viena no 6 eiro zonas valstīm), kurām parāds ir zem ES mērķa rādītāja – 60% no IKP.

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Latvijas izaugsmes tempi kļūst straujāki, un ik pa laikam izskan runas par ekonomikas pārkaršanu.

Lai gan pašreizējās norises tautsaimniecībā būtiski atšķiras no pirmskrīzes periodā pieredzētā, tikai fakts vien, ka šādas sarunas notiek, liecina par salīdzinoši augstu ekonomisko aktivitāti. Tas, kā situācija attīstīsies nākotnē un vai pārkaršanas riski pieaugs, lielā mērā ir atkarīgs no mācībām, kas gūtas no pagātnē pieļautajām kļūdām.

Šajā rakstā par vienu no tām – fiskālās politikas reakciju uz ekonomiskajiem apstākļiem jeb fiskālās politikas cikliskumu. Valdības spēju ietekmēt ekonomikas aktivitāti nevajadzētu novērtēt par zemu. Budžeta ieņēmumi un izdevumi katru gadu ir vienlīdzīgi aptuveni trešdaļai no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā valdības lēmumi var gan veicināt, gan arī bremzēt ekonomisko aktivitāti. Kad un kādus lēmumus valdībai ir nepieciešams veikt? To lielā mērā nosaka ekonomiskie apstākļi.

Paplašinātā aktīvu pirkšanas programma (PAPP) eiro zonā tika uzsākta 2015. gada martā, kad inflācija bija noslīdējusi negatīvā teritorijā un, vērojot globālās ekonomikas norises, bija nopietnas bažas par iespēju nonākt deflācijas spirālē.

Vienlaikus eiro zonas ekonomikas izaugsmes prognozes 2014. gada nogalē tika samazinātas, 2015. gadā sagaidot vien 1% iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi un bezdarbu 11% līmenī.

Pagājuši gandrīz 3 gadi, inflācija tuvojas Eirosistēmas mērķim (vidēja termiņa cenu pieaugums tuvu, bet zem 2% gadā), eiro zonas tautsaimniecībā vērojama noturīga izaugsme un arī citi rādītāji liecina par pozitīvām tendencēm.

Pieaugot izaugsmes tempiem un izzūdot deflācijas riskiem, eiro zonas ekonomikai ir nepieciešams mazāks monetārās politikas atbalsts. Uz to norāda arī lēmums samazināt ikmēneša PAPP aktīvu pirkumu apjomu, sākot ar 2018. gada janvāri.

Kopš PAPP uzsākšanas ir novērojama pakāpeniska inflācijas virzība uz 2% mērķi un 2018. gadā gaidāmie pirkumi vairs būtiski nemainīs Eirosistēmas bilances apjomu. Taču kāda ir bijusi programmas makroekonomiskā ietekme līdz šim? Un caur kuriem kanāliem ir notikusi PAPP transmisija uz reālo ekonomiku? Par to vairāk šajā rakstā, kurā analizēšu svarīgākos secinājumus no mūsu veiktās ekonometriskās analīzes.

Vilcināšanās ar būvniecības digitalizāciju var kavēt Latvijas būvniecības nozares attīstību un konkurētspēju starptautiskā mērogā, aģentūrai LETA atzina VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica.

Viņa norādīja, ka būvniecības digitalizācija ļaus nodrošināt procesu caurspīdīgumu, termiņu un budžeta kontroli, kā arī efektivitāti, sākot no projektēšanas līdz pat apsaimniekošanai, tāpēc jebkāda turpmāka vilcināšanās var kavēt nozares attīstību un konkurētspēju.

VNĪ pārstāve atzīmēja, ka VNĪ kā lielākais valsts būvniecības darbu pasūtītājs apzinās savu nozīmi nozares digitalizācijā. Tieši tāpēc uzņēmums pašlaik aktīvi strādā, lai no 2019.gada otrās puses pakāpeniski lielāko būvdarbu iepirkumos sāktu iekļaut prasību izmantot «Būves informācijas modelēšanas» jeb BIM risinājumus.

Gruškevica piebilda, ka pēdējos gados nozares digitalizācija ir aktuāls jautājums ne vien Latvijā, bet arī starptautiski. Šajā laikā BIM ir kļuvis teju par standartu - to visaktīvāk izmanto Nīderlandē, Lielbritānijā un Skandināvijā.

Eirozonas ekonomiskā izaugsme 2017. gadā sasniedza 2.3%, turpinot pēdējos gados vērojamo ekonomikas atlabšanu. Šķiet, ka pašreizējā ekonomiskā augšupeja atzīmē beigu punktu ieilgušam lejupslīdes un stagnācijas periodam, kas raisījis daudz jautājumu par eirozonas nākotni. Vai eirozonas fiskālai politikai pienācis laiks pārmaiņām?

Kopš vienotas valūtas ieviešanas 1999. gadā, tālāka eiro zonas integrācija ir bijusi visai gausa. Īpaši izteikti to var novērot fiskālās politikas jomā. Atšķirībā no citām monetārajām savienībām – eiro zonā faktiski nepastāv centralizēts budžets, līdz ar to visas fiskālās politikas sviras atrodas dalībvalstu rokās. Proti, lēmumi par nodokļu regulējuma pārmaiņām, tēriņiem aizsardzībai un pensiju indeksāciju netiek pieņemti centralizēti Eiropas institūcijās – tos pieņem dalībvalstu valdības. Līdz ar to arī atbildībai par fiskālās politikas sekām būtu jāgulstas uz pašu dalībvalstu pleciem, un, palielinoties atsevišķu valstu maksātnespējas draudiem, citām monetārās savienības valstīm nevajadzētu ciest. Tomēr vēl salīdzinoši nesenā Grieķijas krīze atgādina, ka realitātē aina ir citāda un bažas par atsevišķu dalībvalstu fiskālās politikas ilgtspēju ir saistošas gan eiro zonai kopumā, gan arī pārējām tās dalībvalstīm.

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Politiskās turbulences ietekmē pasaules ekonomikas izaugsme sāk pamazām bremzēties. Noplakuši ir arī izaugsmes rādītāji Eiropā, ko galvenokārt ir sekmējis vārgāks eksporta sniegums.

Tāpēc jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognozes pasaulei un jo īpaši Eiropai ir pārskatītas uz leju, tajā pat laikā vēl arvien sagaidot pakāpenisku un kontrolējamu palēnināšanos. Tomēr risku ir daudz un, ja tie īstenojas, tad sabremzēšanās var būt arī straujāka. Pasaules «vētru» ielokā Latvijas ekonomika turas labi, tā ir diezgan sabalansēta un sagatavota iespējamiem izaicinājumiem, izaugsme arvien ir diezgan spēcīga un plaša nozaru griezumā. Tas ļauj Latvijas šī gada izaugsmes prognozi atstāt nemainīgu, 3%. Ņemot vērā darbaspēka trūkumu, izmaksu spiedienu un augsto ražošanas jaudu noslodzi, Latvijas izaugsme palēnināsies no pērna gada augstumiem, bet joprojām būs vairāk kā divreiz spēcīgāka nekā eirozonā vidēji.

Šoruden uzmanības centrā vairāk ir bijusi politika un militārie konflikti, nekā ekonomikā notiekošais. Pasaule gatavojas “paredzami-neprognozējamā” Donalda Trampa prezidentūrai. ASV 47. prezidents pārstāv ekonomisku lielvaru, kontrolēs Kongresu, kā arī Augstāko tiesu un sliktākajā gadījumā ietekmēs arī ASV monetāro politiku. Ir grūti objektīvi novērtēt D. Trampa politikas potenciālās sekas, jo politikas nozīme ekonomikā nereti tiek pārvērtēta, atstājot ēnā cilvēku radošumu, kā arī spēju risināt problēmas un pielāgoties, liecina jaunākā SEB Nordic Outlook ekonomikas apskata prognozes.

Globālās izaugsmes sabremzēšanās

Globālā izaugsme 2024.–2026. gadā nedaudz pārsniegs 3% gadā, kas ir lēnāks temps nekā pirms COVID-19 pandēmijas. ASV ekonomiku gaida viegla piezemēšanās, taču vēlēšanu rezultāts rada jaunus riskus. Pēc spēcīgas izaugsmes pirmajos trīs ceturkšņos, mēs paaugstinām IKP pieauguma prognozi ASV 2024. un 2025. gadam attiecīgi līdz 2,7% un 2%, vienlaikus pazeminot 2026. gada prognozi līdz 1,7%. ASV ekonomiku joprojām virza spēcīgs mājsaimniecību patēriņš. Importa tarifi visdrīzāk būs sarunu ierocis, – ar tā pielietošanu ir jābūt uzmanīgiem, jo tas var iedragāt ASV izaugsmi. Tarifi uz ekonomikas attīstību var radīt lielāku netiešu efektu, radot nenoteiktību par tirdzniecības politiku un ietekmi uz finanšu nosacījumiem, tostarp paaugstinot procentu likmes. ASV izaugsmi var bremzēt arī samazināta imigrācija, kas līdz šim to balstīja un palielināja nodarbinātību.

Neskatoties uz politisko nenoteiktību, ekonomiskā aktivitāte, piemēram, Ķīnā, Japānā un eirozonā, kā arī ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs, ir bijusi pārsteidzoša, jaunākajā SEB ekonomikas apskatā Nordic Outlook norāda eksperti.

Pateicoties labvēlīgajai situācijai darba tirgū, pieaugošai resursu izmantošanai un tirdzniecībai, kā arī sparīgam aktīvu cenu kāpumam, izaugsme ir nostiprinājusies. Tajā pašā laikā, paralēli ģeopolitiskiem riskiem, pastāv arī sociālās problēmas, piemēram, ekonomiskā nevienlīdzība, iedzīvotāju novecošana un darbavietu zudumi, ko rada digitalizācija un automatizācija.

Šobrīd deflācijas un lejupslīdes riski ir mazinājušies, tomēr joprojām ir iemesli turpināt ekspansīvas monetārās politikas īstenošanu.

Taču arvien grūtāk ir attaisnot tās ekstrēmākās formas. Kopš 2008. gada centrālās bankas ir emitējušas 15 triljonus ASV dolāru, kas ir vienāds ar 20% no pasaules akciju tirgus kapitalizācijas. Līdz 2018. gada beigām apjoms pieaugs līdz apmēram 16 triljoniem USD. Tādējādi monetārā politika saglabāsies ekspansīva, bet tiks uzsākti pasākumi politikas turpmākai normalizācijai (stimulējošu obligāciju pirkumu samazināšana / pakāpeniska pārtraukšana un pakāpenisks procentu likmju pieaugums). Inflācija 2017.-2019. gadā palielināsies nedaudz. Pozitīvākas izaugsmes iespējas un ekspansīvas monetārās politikas kombinācija nodrošinās atbalstu akciju tirgiem.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) šodien prezentētajā jaunākajā globālās ekonomikas apskatā «OECD Economic Outlook 2018» Latvijai joprojām prognozē straujāko iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi Baltijas valstu vidū 2018.-2020. gadā, informē Ekonomikas ministrija.

Izaugsme tiek prognozēta attiecīgi 4,7% 2018. gadā, 3,9% 2019. gadā un 3,3% 2020. gadā. Salīdzinājumam, Igaunijā – 3,3% 2018. gadā, 3,5% 2019. gadā un 2,3% 2020. gadā, kamēr Lietuvā – 3,4% 2018. gadā, 2,9% 2019. gadā un 2,6% 2020. gadā.

Pārskata analīzē par Latviju OECD akcentējusi strukturālo reformu nozīmi saistībā ar darbinieku apmācību un pārkvalifikāciju, kā arī īres mājokļu tirgus attīstību, lai veicinātu darbinieku iekšējo mobilitāti, sekmētu prasmju neatbilstības novēršanu un darba tirgū pieejamo darbinieku skaita pieaugumu. OECD uzsver, ka šīs reformas ilgtermiņā palīdzēs Latvijai nodrošināt iekļaujošu izaugsmi un labklājības pieaugumu. Savukārt kā lielākie riski Latvijas IKP izaugsmei tiek norādīta investīciju tempa samazināšanās un situācija globālajā tirdzniecībā, t.sk., Brexit ietvaros, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt eksporta pieaugumu.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.

Izvērtējot galvenos ekonomikas konkurētspējas virzītājus 2020. gadā, ārvalstu investori Latvijā vislēnāko progresu saskata nenoteiktības mazināšanas, nodokļu sistēmas, kā arī demogrāfijas jomās, secināts jaunākajā FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā.

Investori joprojām norāda uz būtiskiem trūkumiem neētiskas vai nelikumīgas rīcības novēršanā, kā arī uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitātē. Savukārt daudz pozitīvāk tiek vērtēts progress attiecībā uz finanšu sektora stabilitāti, valdības atbalstu un komunikāciju ar politikas veidotājiem.

Nedaudz vairāk kā puse no 44 lielāko ārvalstu uzņēmumu pārstāvjiem, kas piedalījās pētījumā, vismaz daļēju progresu atzina arī darbaspēka pieejamības, izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības aprūpes un tieslietu sistēmas jomās.

“Šis ir pirmais gads, kad salīdzinoši pozitīvāk tiek vērtēta tieši darbaspēka pieejamība. Tomēr tas, visticamāk, ir Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultāts: lai arī skaitliski darbaspēka pieejamība ir uzlabojusies, darbaspēka efektivitāte ir novērtēta zemāk kā iepriekšējā gadā. Arī uzlabojumi izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības un tieslietu jomās vairāk ir saistīti ar iesāktajām reformām, kā arī ar jau izdarīto, tomēr labu rezultātu sasniegšanai te vēl ir daudz darāmā. Piemēram, tieslietu sistēmas jomā investori liek lielas cerības uz ekonomisko lietu tiesas izveidi, uzsverot, ka vēl praktiski jāredz, kā šī tiesa strādās,” uzsver pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Pasaules ekonomika bremzējas, un arī Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) trūkst darba roku, tādi ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidenta Aigara Rostovska secinājumi pēc vizītes ASV

Kopā ar Eiropas uzņēmēju organizācijas Eurochambres vadību LTRK prezidents ticies ar pārstāvjiem no ASV organizācijas US Chamber of Commerce, kas ir ASV lielākā uzņēmēju organizācija. Eiropas uzņēmēji tikušies ar Starptautiskā Valūtas fonda, Pasaules Bankas, Kolumbijas Universitātes, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) pārstāvjiem un ASV politiķiem.

Masačūsetsas pārstāvju palātas deputāts Bils Kītings uzņēmējiem paudis pragmatisku viedokli par politikā ilgtermiņā pieļautajām kļūdām, norādot uz to, ka valdības bijušas arogantas, nespējot piepildīt trūcīgāko sabiedrības slāņu gaidas.

Ne tikai ASV tiek prasītas pārmaiņas. Secināms, ka politika nav pragmatiska, bet ievēro konjunktūru, un kurš skaļāk kliedz, uz to tiek reaģēts. B. Kītinga secinājumus transponējot uz uzņēmēju sabiedrību, A. Rostovskis prognozē arī turpmāku nenoteiktību un neskaidrību, kurai patlaban ir tendence pieaugt visā pasaulē. «Uzņēmējiem ar šo pieaugošo nenoteiktību un pārsteigumiem ir jārēķinās, jo tāda ir politiskā konjunktūra,» sacīja A. Rostovskis.

Ārvalstu investori, kuru viedoklis par Covid-19 ietekmi uz biznesa vidi apkopots Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) veiktajā pētījumā, apliecina, ka pandēmijas krīze jau pašreiz ir skārusi lielāko daļu uzņēmumu. Investori īpaši uzsver nepieciešamību pieņemt stratēģiskus lēmumus, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz kopējo uzņēmējdarbības klimatu Latvijā ilgtermiņā.

Kā uzsver pētījuma autori, "SSE Riga" profesors Arnis Sauka un FICIL politikas veidotāja Linda Helmane, 45 ārvalstu investoru Latvijā viedokļu apkopojums veikts ar mērķi sniegt valdībai un publiskajam sektoram informāciju, kas veicinātu stratēģisku un uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu, mazinot krīzes negatīvo ietekmi. Pētījuma rezultāti parāda, ka Covid-19 pandēmija jau pašreiz ir atstājusi negatīvu ietekmi uz lielāko daļu aptaujāto uzņēmumu - pieprasījumam pēc to produktiem un pakalpojumiem krītoties robežās no 5% līdz pat 100%.

Kā būtiskākās problēmas, ar kurām pašlaik saskaras ārvalstu investori, tiek minēta darbinieku un klientu veselības, drošības un iespēju strādāt attālināti nodrošināšana, kā arī uzņēmējdarbības nepārtrauktība kopumā laikā, kad konkrētas saimnieciskās darbības un darījumi ir apturēti.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība otrdien vienojās par grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļaus jaunāku mežu izciršanu.

Grozījumu anotācijā norādīts, ka lēmums pieņemts, izvērtējot normatīvo regulējumu par galvenās cirtes caurmēru Latvijā, Igaunijā un citās Baltijas jūras valstīs un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā, kuros konstatēts, ka nepieciešams mainīt galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības, lai nodrošinātu zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību, kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju.

Vienlaikus, mainot galvenās cirtes caurmēru, paredzēts arī palielināt prasības saistībā ar galvenās cirtes izpildi un meža atjaunošanu pēc kailcirtes, kad mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Uzsākot 2020.gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2019.-2022.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs 3,2% līmenī, - tāda pati, kā tika prognozēts šā gada februārī, sagatavojot Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022.gadam, informē FM.

Savukārt 2020.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) palielināsies par 2,8%, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējās prognozēs.

Lai gan ekonomikas izaugsme šā gada pirmajā ceturksnī visai strauji palēninājusies, IKP pieaugumam noslīdot no 4,8% pagājušajā gadā līdz 3,0%, tā pamatā bijuši vairāki vienreizēji faktori, tajā skaitā krasais kritums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē laika apstākļu ietekmē un samazinājums nekustamā īpašuma darījumos, bet pārējās ekonomikas nozarēs saglabājusies stabila izaugsme. Līdz ar to ekonomikas izaugsme 2019.gadā kopumā saglabāsies salīdzinoši spēcīgā 3,2% līmenī, kur mērenākus izaugsmes tempus nekā iepriekšējos divos gados noteiks ES fondu līdzekļu ieplūdes stabilizēšanās un pieprasījuma vājināšanās ārējos tirgos.

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem pagājušā gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 4. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1%. Kopumā 2019. gadā ekonomika ir augusi par 2,2%, kas ir lēnāka izaugsme nekā divos iepriekšējos gados.

Izaugsmes tempu sabremzēšanos noteica gan iekšējie faktori (norises finanšu sektorā, pārmaiņas ostu pārvaldībā, ES fondu investīcijas sasniegušas maksimumu, u.c.), gan arī ārējie faktori (globālo tirdzniecības attiecību pārskatīšana, Brexit, lēnāka izaugsme ES valstīs).

Privātais patēriņš aizvadītajā gadā ir pieaudzis par 2,9%. Lēnāku pieaugumu nosaka mērenāki uzlabojumi darba tirgū. Lai arī darba algu pieauguma tempi joprojām ir salīdzinoši strauji, nodarbināto skaits aizvadītajā gadā pieauga vien par 0,1 procentu.

Pēc strauja kāpuma 2017. un 2018. gadā, 2019. gadā investīciju jeb bruto pamatkapitāla veidošanas pieaugums bija ievērojami mērenāks – par 3,1%. Pagājušajā gadā ieguldījumi mājokļos, ēkās un būvēs pieauga par 2,8%, mašīnās un iekārtās, kā arī transportlīdzekļos – par 2%. Vienlaikus ieguldījumu apjomi intelektuālā īpašuma produktos pērn palielinājās par 11,6 procentiem.