Latvijas ekonomika jau patlaban izjūt Krievijas un Ukrainas konflikta sekas, un Eiropas Savienības piemēroto sankciju rezultātā negatīvā ietekme varētu palielināties, atzīst portāla db.lv aptaujātie eksperti.
Viņi norāda, ka negatīvāko prognožu piepildīšanās gadījumā Latvija šogad varētu zaudēt tuvu 2% no paredzamā IKP pieauguma.
Ekspertu prognozes iespējams izlasīt galerijā augstāk!
#1/4
Nordea Markets Vecākais pārdošanas vadītājs Latvijā Gints Belēvičs
Krievija ir būtisks ārējās tirdzniecības partneris Latvijai, un preču eksporta īpatsvarā Krievija ieņem trešo vietu aiz Lietuvas un Igaunijas, un ES sankciju gadījumā sekas noteikti izjutīs gan eksportējošie uzņēmumi, gan visa ekonomika kopumā.
Jau tagad eksportējošie uzņēmumi jūt Krievijas rubļa vērtības samazināšanos līdz rekordzemiem līmeņiem, kas gan tikai daļēji saistāma ar ģeopolitiskajiem notikumiem Ukrainā. Papildus tam Krievijas ekonomika šobrīd piedzīvo ļoti vāju izaugsmi, iedzīvotāju pirktspēja un iekšējais patēriņš vājinās, attiecīgi arī Latvijas uzņēmumiem kļūst arvien sarežģītāk konkurēt šajā tirgū.
Jāņem vērā arī tas, ka Latvija kā koridors starp Krieviju un Rietumiem ir atkarīga arī no tranzīta plūsmas, kas rada darba vietas un ienākumus valsts budžetā. Iespējamās sankcijas varētu samazināt tranzītkravu apmēru, kas negatīvi ietekmēs tautsaimniecības attīstību. Pagaidām vēl ir pāragri spriest par precīzu sankciju apmēru un ietekmi uz Latvijas ekonomiku, jo daļēji pazaudēto Krievijas virzienā varētu segt pieprasījuma palielināšanās ES valstīs, taču negatīvāko prognožu piepildīšanās gadījumā Latvija šogad varētu zaudēt tuvu 2% no paredzamā IKP pieauguma.
#2/4
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis
Patlaban tikai iezīmējas pirmās sankciju aprises un spēle ar to nav galā. Krievija nepaliks atbildi parādā un arī vērtēs iespējas kā atspēlēties. Tādēļ apstākļu kopums, kas apgrūtina prognozes tikai un vienīgi paplašinās, un būtiski uzsvērt, ka potenciālā ietekme nenāks tikai caur sankciju klāsta. To, ko nepanāks sankcijas, pieveiks krītošais rublis un nedrošā investīciju vide. Lai cik liela būtu politiskā vēlme pretiniekam likt samaksāt, katram lēmumam ir bumeranga efekts.
Tomēr savstarpējā tirdzniecība turpināsies par spīti pretrunām un grūti prognozēt, cik lielā mērā mums izdosies saglabāt esošās iestrādes un noietu. Un potenciālā ietekme ir viena lieta, bet otra ir mūsu eksportētāju vēsturiskā pieredze un krīzes laikā iemantotās iemaņas, kas ļautu šo adaptācijas periodu pārdzīvot vieglāk. Lielai daļai uzņēmēju nāksies pārorientēties uz citiem, izaugsmi sološiem tirgiem.
Rietumi pagaidām situācijai pieiet pragmatiski, izsvērti, kā dēļ brīžiem tas šķiet neizlēmīgi. Totālais tirdzniecības karš pagaidām dienas kārtībā nav, kas nozīmē, ka negatīvā ietekme būs mēreni negatīva. Tas ir licis bankas ekspertiem pārskatīt šā un nākamā gada prognozes uz leju un apcirpt gaidāmās pozitīvās tendences. Šā gada izaugsme sagaidāma 2,9% apmērā, pret 4,8% gada sākumā prognozēto. Taču pagaidām kopējā izaugsme neapstāsies. Tas savukārt, liek arī valdībai gatavot potenciālos alternatīvos scenārijus, laicīgi komunicēt ar sabiedrību, lai izvairītos no sasteigtiem un pēkšņiem lēmumiem. Eksportētājiem ir jāapzinās, ka situācijai tuvākajā laikā risinājuma nebūs un piestrādāt pie alternatīviem izaugsmes plāniem, meklējot alternatīvas tirgiem, kuru izredzes esošais konflikts neapdraud.
Tikmēr nevar izslēgt apstākļus, kad pušu nostāja un apstākļi mainās un pretstāve ieņem jaunas formas, kas liks mainīt uzskatus par Latvijas ekonomikas izredzēm.
#3/4
DNB sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš
Ja runā par sankcijām, kuras šobrīd ES plāno, atbilde ir ļoti vienkārša – tiešā ietekme uz Latviju nebūs nekāda. Tas, ka dažiem desmitiem vai simtiem kaimiņvalsts amatpersonu neļaus iebraukt ES vai iesaldēs aktīvus (ja vien vēl būs, ko iesaldēt), tas mūsu ekonomiku nekādi neietekmēs. Tuvākajā nākotnē sankciju spēlē mūs var ietekmēt, ja Krievija ievieš kādus pretpasākumus. Mums šis risks kļūtu īpaši aktuāls nākamā gada pirmajā pusē, ES prezidentūras laikā, kā rāda Lietuvas pieredze. Šobrīd mūs ietekmē un tuvākajā nākotnē ietekmēs ekonomiskās sekas, kuras Krimas krīze jau ir radījusi bez jebkādām sankcijām – rubļa vērtības kritums, kaimiņvalsts izaugsmes tālāka vājināšanās dēļ vispārējās nenoteiktības.
Tālākā nākotnē pret Krieviju varētu tikt pielietotas sankcijas, kas mūs jau ietekmēs tieši. Manuprāt, pašreizējās sankcijas ir tikai pirmā fāze. Eiropā būs biznesa intereses, kas nostāsies pret sankciju paplašināšanu, bet es nesagaidu, ka tās šajā gadījumā gūs virsroku. Situācija ir pārāk nopietna, notikumi Krimā ir gadu desmitiem nepiedzīvots drauds mieram Eiropā, un šī precedenta akceptēšana būtu tiešs ceļš uz starptautisku anarhiju.
Šobrīd Eiropa pati nav gatava liela mēroga sankcijām, jo Krievija ir spējīga izraisīt enerģijas apgādes krīzi. Naftas produktus var pieviest no citurienes, bet gāzi ātri aizvietot nav iespējams. Taču tiks palielinātas investīcijas sašķidrinātās gāzes piegādes termināļos, atjaunojamajos energoresursos un nepieciešamība importēt Krievijas gāzi samazināsies. Šos soļus noteiks gan elementāra piesardzība, gan arī nepieciešamība kāpināt diplomātisko un ekonomisko spiedienu pret Krieviju.
Tātad nākotnē visdrīzāk samazināsies gan Krievijas gāzes pārdošanas apjoms Eiropā, gan Gazprom tirgus vara, līdz ar to iespēja iekasēt augstas cenas. Tātad ir gaidāms Krievijas tirgus maksātspējas kritums. Tas notiks pakāpeniski un lielākajai daļai mūsu eksportētāju būs iespēja pārcelt pārdošanu uz citiem tirgiem. Visgrūtāk to būs izdarīt farmācijas uzņēmumiem, viņiem tas saistīts ar ilgām procedūrām, papīru kārtošanu, cīņu ar pasaules farmācijas gigantiem viņu mājas tirgū, uz viņu noteikumiem un pret viņu mārketinga budžetiem. Taču līdzšinējā Grindex un Olainfarm pieredze rāda, ka tas principā ir iespējams, tikai prasa ļoti lielu darbu.
Domāju, ka Ukrainas ekonomikai visi šie notikumi tālākā nākotnē nāks par labu. Pirms tam Ukrainai draudēja defolts, tagad Eiropas un Amerikas prestiža lieta būs to nepieļaut. Uzlabosies ekonomiskā pārvaldība, tātad tiks atbrīvots uzņēmējdarbības potenciāls, ko apspieda korupcija un biznesam nelabvēlīga likumdošana. Sagaidu, ka pēc pašreizējās haotiskās fāzes pārvarēšanas Ukrainas ekonomika attīstīsies ļoti straujā tempā. Tā būs vieta, kur daļēji novirzīt pašreizējās uz Krieviju eksportēto preču plūsmas.
Prognozes par Latvijas ekonomiku šogad un nākamgad visdrīzāk būs jāpārskata, bet nebūtu to jēga darīt tagad, jo neskaidrība pārāk liela, var nākties vēlreiz visu mainīt.
#4/4
Danske Bank Latvijā vadītājs Raivis Kakānis
Latvijas ekonomika vairs nav tik lielā mērā atkarīga no Krievijas, kā tas bija 1998.gada Krievijas finanšu krīzes laikā. Šā gada janvārī eksports uz Krieviju bija 11,9% no Latvijas ārējās tirdzniecības apjoma. Tomēr sekas noteikti jutīsim, vēl jo vairāk tā iemesla dēļ, ka Latvijas uzņēmumi tikai sākuši atkopties no nesenās finanšu krīzes negatīvās ietekmes. ES sankcijas likumsakarīgi nozīmēs tādu pašu reakciju no Krievijas puses. Jau šobrīd ir skaidrs, ka galvenie cietēji būs tie mūsu ražotāji, kam Krievija ir nozīmīgs eksporta tirgus, kā arī ostas un dzelzceļš. Turklāt neskaidrība Krievijas - Ukrainas konfliktā ietekmēs arī citas jomas, varētu pieaugt degvielas cenas, tāpat šobrīd neatbildēts ir jautājums par Krievijas reakciju attiecībā uz gāzes piegādēm.
