Otrdien stājas spēkā vienotais uzraudzības mehānisms, kas radīs jaunu Eiropas banku uzraudzības sistēmu.
Tas nozīmē, ka no šodienas 120 lielāko eirozonas banku uzraudzību pārņem Eiropas Centrālā banka (ECB) un turpmāk tās uzraudzīs ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem.
FKTK priekšsēdētājs un ECB Uzraudzības valdes loceklis Kristaps Zakulis uzsver, ka krīze likusi secināt, ka starptautiska mēroga finanšu institūciju uzraudzību efektīvāk var veikt pārrobežu līmeņa uzraugs, lai visās valstīs īstenotu vienotu uzraudzības pieeju un laicīgi novērstu problēmas kādā no valstīm. Šodien ECB kļuvusi par lielāko banku uzraugu Eiropas Savienībā, kas turpmāk darbosies ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem, kuru pieredze un kompetence būs liels atspaids ECB komandai, saka K. Zakulis.
Latvijas gadījumā ECB ciešā sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) uzraudzīs trīs pēc aktīviem lielākās bankas – AS Swedbank, AS SEB banka un AS ABLV Bank. Šo banku uzraudzībai ir izveidotas atsevišķas uzraugu komandas, kurās darbosies arī FKTK eksperti, apkopojot un iesniedzot uzraudzībai nepieciešamo informāciju, gatavojot lēmumu projektus, sniedzot atbalstu lēmumu piemērošanā.
Nodrošinot tiešo uzraudzību, ECB sekos līdzi, vai bankas stratēģija, procedūras un īstenotie pasākumi nodrošina pietiekamu risku pārvaldīšanu, vai bankas pašu kapitāls ir atbilstošs tās darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai. Attiecībā uz pārējām bankām šie uzdevumi paliks FKTK kompetencē. Tāpat nacionālās uzraudzības iestādes turpinās līdzšinējā kārtībā uzraudzīt parējos tirgus dalībnieku segmentus - krājaizdevu sabiedrības, apdrošinātājus, finanšu instrumentu tirgus dalībniekus, pensiju fondus, maksājumu iestādes, elektroniskās naudas iestādes u.c.
Tāpat FKTK sadarbosies ar ECB, sniedzot informāciju par būtiskiem uzraudzības lēmumiem arī par pārējām Latvijas bankām. FKTK kompetencē joprojām būs pārraudzīt kredītiestāžu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jautājumus, finanšu instrumentu tirgus likumu ievērošanu un citus banku darbības aspektus.
Vienotais uzraudzības mehānisms ir daļa no Eiropas banku savienības plāna. Banku savienības mērķis izveidot vienotu banku uzraudzību Eiropas Savienībā tiek īstenots, lai stiprinātu finanšu stabilitāti un paplašinātu banku sektora pārraudzību. Tā sekmīgai ieviešanai ir trīs stūrakmeņi: 1) vienotais uzraudzības mehānisms; 2) vienots noregulējuma mehānisms problēmās nonākušām bankām, lai nākotnē pēc iespējas mazāk būtu jāpiesaista nodokļu maksātāju līdzekļi banku glābšanai; 3) harmonizēta noguldījumu garantiju sistēma.
«Eiropas līmeņa banku savienības veidošana, kas sastāvēs no trim pīlāriem, veicinās Eiropas finanšu sistēmas stabilitāti un sabiedrības uzticības vairošanu. Latvijas bankas atbalsta šīs vienotās sistēmas darbību – ECB uzraudzība ir papildu garants banku darbības kvalitātei, caurspīdībai un uzticamībai. Oktobra beigās paziņotie vispārējā aktīvu kvalitātes un stresa testa rezultāti apliecināja, ka trim mūsu lielākajām bankām, kas nonāk tiešā ECB pārraudzībā, ir laba aktīvu kvalitāte un pietiekams kapitāla līmenis, » stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.
ECB centralizētajā uzraudzībā nonāks 120 bankas no kopumā aptuveni 6000 banku ES dalībvalstīs. Uzraudzība tiks veikta ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem. Latvijā Finanšu un kapitāla tirgus komisija turpinās visu pārējo banku uzraudzību, kā arī atsevišķas trīs lielo banku uzraudzības funkcijas. Turklāt arī virknē lēmumu par mazākajām bankām, kas nenonāk ECB uzraudzībā, nacionālie uzraugi sadarbosies ar ECB.
Vienotais noregulējuma mehānisms, kura mērķis ir piedāvāt Eiropas līmeņa krīžu risināšanas un finansēšanas sistēmu, sāks darboties jau no 2015. gada 1. janvāra, bet pilnībā – no 2016. gada 1. janvāra, kad sāks funkcionēt Vienotais noregulējuma fonds, ko veidos banku iemaksas. Noregulējuma mehānisms paredz, ka gadījumā, ja kāda ES valstu banka nonāks finanšu grūtībās, tā saņems atbalstu no Vienotā noregulējuma fonda, nevis no nodokļu maksātāju naudas.
Savukārt no 2015. gada 1. jūlija sāks darboties trešais Banku savienības pīlārs – Harmonizēta noguldījumu garantiju sistēma, kuras mērķis ir nodrošināt noguldījumu izmaksu līdz 100 tūkstošiem eiro bankas problēmu gadījumā. Latvijas Noguldījumu garantiju fonds jau pašlaik pamatā atbilst paredzētajiem harmonizētās sistēmas nosacījumiem.
