Aizstāvot savu investoru un akcionāru intereses, AS DelfinGroup un SIA ViziaFinance Satversmes tiesā (ST) apstrīdējuši pienākumu nebanku kreditētājiem no šī gada 1. janvāra papildu Uzņēmumu ienākuma nodoklim (UIN) maksāt UIN piemaksu 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas.

Uzņēmumi norāda, ka patērētāju kreditētājiem ir uzlikts nepamatots nodokļu slogs, tos kļūdaini pielīdzinot banku sektoram, lai arī abu segmentu darbības struktūras ir atšķirīgas un nesalīdzināmas. Ja bankas no palielinātas kredītu procentu likmes var gūt peļņu, nebanku kreditētājiem pašiem tas nozīmē dārgāku piesaistīto finansējumu, tāpēc uz nebanku kreditētājiem attiecinātais nodoklis par it kā gūtu virspeļņu pēc būtības ir absurda prasība. Vēl jo vairāk, arī piemaksas aprēķina kārtība nav samērīga un apliek ar nodokli to darbību, kas nav saistīta ar patērētāju kreditēšanu.

Satversmes tiesa ierosināja lietu par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma vairāku pantu neatbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam, kas ietver tiesības uz vienlīdzību, kā arī īpašuma tiesību aizsardzību.

No 2019.gada patērētāju kreditētājiem būs obligāta prasība izveidot iekšējās kontroles sistēmu, lai mazinātu iespēju, ka caur uzņēmumu plūst noziedzīgi iegūtā nauda. Šādas iekšējās kontroles sistēmas esamība būs priekšnosacījums patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) var sodīt atbildīgo darbinieku un uzņēmumu par noteikumu prasību neievērošanu ar soda naudu līdz pat 1 miljonam eiro.

Prasības patērētāju kreditētajiem

Noteikumi paredz, ka patērētāju kreditētājiem līdz 2019.gada 1.janvārim:

1) Jāizstrādā un jāievieš riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma;

2) Jānorīko atbildīgais darbinieks vai jāpiesaista speciālists par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu.

Patērētāju kreditētājiem jānodrošina, ka atbildīgajam darbiniekam ir pienākumi, no kuriem būtiskākie ir finanšu noziegumu novēršanas prasību izpilde, ziņošana par finanšu noziegumu risku pārvaldību augstākai vadībai, kā arī finanšu noziegumu novēršanas darbību kvalitātes kontrole. Līdz ar to par atbildīgo darbinieku parasti ieceļ risku kontroles vai atbilstības novērtēšanas speciālistu.

Atšķirībā no banku virspeļņas solidaritātes maksājuma, kas ir terminēts laikā un nodrošinātu ienākumus tikai pāris gadus, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais īpašais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms ir ilgtspējīgāks un nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā, uzskata finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidro, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes īstenotās procentu likmju celšanas mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021.gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3% apmērā.

Tomēr tam ir blakus efekts - straujš banku peļņas kāpums, atzīst Ašeradens. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, Ašeradena ieskatā skaidri redzams vietējo banku nespēja naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Līdz ar to banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu likmēm augt straujāk par noguldījumu likmēm, nevis aktīvi kreditējot.

Prāts iemācās saredzēt jebkurus priekšmetus, kurus var izmantot, lai aizsargātos, – šalli, somu, cepuri, atslēgas. Prāta asums ieslēdzas arī ikdienas dzīvē un ļauj saredzēt kritiskas situācijas citās jomās, piemēram, biznesā

Šādi var raksturot cīņas veidu Pekiti Tirsia Kali (PTK), kas izplatās Latvijā, Eiropā un arī citviet pasaulē. Cīņas veids radās Filipīnās, un Latvijas PTK saimei septembrī bija iespēja piedalīties treniņos, ko vada instruktors Tuhons Rommels Tortals (Tuhon Rommel Tortal). Viņš ir pēctecis ģimenei, kura 1897. gadā Filipīnās šo cīņas veidu radīja.

Tas nav sports

«Pekiti radās, lai aizsargātu savu īpašumu un ģimeni. Mēs Filipīnās esam pārdzīvojuši trīs lielus karus – spāņu, amerikāņu un japāņu, kas ietekmēja sadzīvi un kultūru. Cīņas māksla radās, lai izdzīvotu, un par ieročiem kļuva lauksaimniecībā lietotie darbarīki – dažāda veida naži, zobeni. Tie bija vienīgie pieejamie ieroči, lai aizstāvētu savu ģimeni. Šaujamieroču nebija, zemnieki dzīvoja nabadzīgi, un viņu galvenā nodarbošanās bija lauksaimniecība,» vēsturisko fonu PTK rašanās laikā ieskicē T. R. Tortals. Filipīnieša ģimene izkopa cīņas veidu un nodeva to tālāk saviem mācekļiem. Nogurdinošo karu laikā pekiti kļuva par veidu, kā izdzīvot, un nemitīgā karadarbība bija pamats, lai izkoptu cīņas taktiku.

FinTech Latvija Asociācija (FLA) iepazinās ar Finanšu ministrijas likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā”. FLA ir skaidrs, ka šie likuma grozījumi attiecināmi tieši uz bankām, kuras guvušas neplānotu un nesamērīgu peļņu, pateicoties Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu paaugstināšanas politikai, nevis apstākļiem brīvajā finanšu tirgū.

Vienkāršāk sakot, ECB ar mērķi mazināt inflāciju eiro zonā pacēla procentu likmes, un komercbankas no EURIBOR likmes (komercbankas kreditēšanas līgumos šo likmi izmanto kā vienu no kapitāla izmantošanas komponentēm) kāpuma guvušas netipisku peļņu – nevis tādēļ, ka komercbankas būtu efektīvi strādājušas vai palielinājušas kreditēšanas, vai citu pakalpojumu apjomu.

Aktuālais likumprojekts nepamatoti attiecas arī uz FinTech kreditētājiem, turklāt selektīvi tikai uz tādiem, kas apkalpo privātpersonas, un kuru darbības modelis atšķiras no komercbankām vairākos fundamentālos aspektos.

Reaģējot uz Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) publiskiem izteikumiem par to, ka nelegālais tirgus nebanku kreditēšanas nozarē ir nenozīmīgs, SIA ExpressCredit, kas strādā ar zīmolu Lombards24.lv, vadība ir nosūtījusi PTAC informāciju par 20 nelegālajiem lombardiem un pieprasa nekavējoties apturēt to darbību.

Ar zīmolu Lombards24.lv strādājošā SIA ExpressCredit valdes priekšsēdētājs Agris Evertovskis atzīmē, ka nu jau aptuveni trīs gadus atbildīgās valsts institūcijas – PTAC, Ekonomikas ministrija, Valsts policija, pašvaldības policija - ir informētas par nelegālo lombardu biznesu Latvijā, bet reakcija ir pielīdzināma nullei. «Tāds pats absurds, kā bija ar «spaisa» tirgošanu – visi redz, bet neviens neko nevar vai nevēlas darīt,» saka A. Evertovskis.

Viņš velta asu kritiku PTAC darbam pēdējos mēnešos pauzōt neizpratni - ar ko uzraugošā institūcija nodarbojas? SIA ExpressCredit vadība uzskata, ka nav pieņemams, ka vienīgie PTAC īstenotie pasākumi ir sodi vidēji 280 eiro apmērā, kas nemotivē nelegālos komersantus pārtraukt savu darbību. Turklāt tie piemēroti tikai atsevišķiem nelegālajiem uzņēmumiem.

Rakstu sērijas noslēgumā laikraksts Diena pēta, kuri ir ieguvēji un kuri – zaudētāji, Baltkrievijai organizējot nelegālās imigrācijas plūsmu uz kaimiņvalstīm.

Vismaz 5000 nelegālajiem migrantiem 2021. gadā saskaņā ar oficiālajiem datiem tranzītā caur Baltkrieviju izdevies nokļūt Vācijā. Tomēr reālie skaitļi, visticamāk, ir ievērojami lielāki nekā oficiālie un plašsaziņas līdzekļos minētie.

"Turcijas teritorijā ir ļoti daudz sīriešu, kuri uzskata – viņi varētu dzīvot arī labāk, taču nevis Turcijā, bet gan Eiropā," laikrakstam Novaja Gazeta pauž tūrisma firmas darbiniece. "Zinu, ka kopš maija Baltkrievijas konsulāts Ankarā pieņēma no viņiem pa 800 iesniegumiem dienā vīzu saņemšanai. Atteikumu vispār nebija. Un kad saka, ka bēgļu nometnē pie robežas ir divi tūkstoši cilvēku, man smieklīgi to klausīties. Kādi divi tūkstoši?! Ļoti daudz cilvēku līdz šim brīdim dzīvo hoteļos un nogaida. Milzīgs daudzums jau pārgājis robežu bez jebkādiem pavadoņiem, caur purviem. Un cik daudzi palikuši šajos purvos – baidos, ka nekad nesaskaitīsim. Tikai vienam manam partnerim, ar kuru strādāja firma, nomira septiņi cilvēki pēdējos divos mēnešos, neņemot vērā tos, kuri vienkārši vairs neizgāja uz sakariem – vai nu nomira, vai arī tomēr pārgāja robežu. Un kad piezvanīju šim cilvēkam, kurš pie mums sūtīja klientus, un teicu: "Klausieties, varbūt tomēr viņus sūtīt legāli, bet nevis caur purviem – droši vien varianti pastāv?" viņš atbildēja: "Man nospļauties, vai viņi nomirst vai ne, naudu viņi jau samaksājuši."

Licences maksu par nākamo gadu, visticamāk, nevarēs samaksāt apmēram 20 no kopumā 60 nebanku kreditētājiem, ceturtdien intervijā Latvijas Radio prognozēja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa.

Viņa norādīja, ka 1.decembrī nebanku kreditētājiem būs jāmaksā licences maksa par nākamo gadu, un tā būs četras reizes lielāka nekā iepriekš. "Mūsu ieskatā, tas nav pareizi. Tas būtu bijis jāmaina, bet, droši vien, šobrīd tas vairs nenotiks," sacīja Vītoliņa.

PTAC vadītāja arī minēja, ka atbilstoši centra aplēsēm no apmēram 60 nebanku kreditētājiem 20 kompānijas nevarēs turpināt darbu, jo tās no patēriņa kreditēšanas pakalpojumiem nenopelna tādu summu, lai varētu samaksāt noteikto licences maksu.

"Izpētot nozares finanšu situāciju, mūsu ieskatā, no apmēram 60 kompānijām, visticamāk, 20 darbu nevarēs turpināt, ja vien viņi nepelna no citām jomām, jo no šī pakalpojuma [patēriņa kreditēšanas] viņi nevar nevar nopelnīt tādu naudu, lai samaksātu licenci," sacīja Vītoliņa.

Lai arī daudzās cīņas mākslās līmenis vēl nav pietiekoši augsts, latviešiem ir arī cerības uz medaļām.

Tā cīņas mākslu olimpiādes Baltic Open 2017 priekšvakarā klāsta pasākuma izpilddirektore Jeļena Mihailova un aikido iesācējs, restorāna Sunset Lounge Riga īpašnieks Mārcis Sebris.

Fragments no intervijas:

Daudzu citu sporta veidu sāpe ir kadru – augstas klases treneru trūkums. Kā ir cīņas mākslās?

J.M.: Treneri mums ir dažādi. Stāsti ir visādi. Tieši nupat šo jautājumu apspriedu ar Viktoru Ščerbatihu. Viena mamma bija žēlojusies, ka bērns pameta treniņus, jo treneris nomainījās. Treneris ir pats svarīgākais. Viņš ir kā skolotājs mācību iestādē. Ja prot koncentrēt skolēna uzmanību un stāsta interesanti, arī audzēknis mācīsies ar prieku.

Attēls: Graplingaklubs.lv

Kur gan šis sports ir bijis visu manu mūžu?

– Tā jautā Marks Cukerbergs intervijā ar Džo Roganu. Cukerbergs ir svaigākais “upuris”, kurš aizrāvies ar Brazīlijas džiu džitsu, bet varētu minēt vēl veselu virkni citu slavenību un ievērojamu cilvēku, kuri ar lielu entuziasmu trenējas šo cīņas mākslu. Var pieminēt kaut vai Īlona Maska un Marka Cukerberga supercīņu, kas likās pavisam reāla, tomēr Masks, šķiet, pārdomāja. Slavenais aktieris Toms Hārdijs ne vien trenējas cīņu zālē, bet jau piedalījies vairākās sacensībās. Džo Rogans, Kjanu Rīvss, Čaks Noriss, Abū Dabī šeihs Zajeds ir tikai daži no zināmākajiem pārstāvjiem.

Austrumu gudrības ar pavisam praktiskiem vingrinājumiem ienāk personīgās izaugsmes treniņos, cīņas mākslas elementi paver jaunus apzinātības apvāršņus, kas ļauj gūt uzvaras privātajā dzīvē un uzņēmējdarbībā

Šoruden Starptautiskā kouču (personīgās izaugsmes treneru) federācija (International Coach Federation, ICF) atzīmē savas darbības pastāvēšanas 20. gadadienu, 31 EMEA (Eiropa, Tuvie Austrumi un Āfrika) valstī organizējot tūri Koučings ārpus robežām. Tūres ietvaros Latvijā viesojās viena no koučinga pionierēm Krievijā Jūlija Čouhno. Viņas lekcija par tēmu Cīņas mākslas gudrība līderībā pārsteidz ar netradicionālo pieeju, mudinot pārskatīt koučinga iespējas mūsdienu sabiedrībā un biznesa vidē.

Jāvada kuģis

Jūlija Čouhno kopš 14 gadu vecuma ir apguvusi dažādas Austrumu cīņas mākslas – karatē, džudo, u-šu, kung-fu, cigun un ķīniešu boksu. Viņa joprojām regulāri trenējas, pa trim stundām vismaz trīs, četras reizes nedēļā, to dara arī mājās, jo viņas vīrs ir treneris. «2006. gada nogalē, kad es profesionāli pievērsos koučingam, bieži vien manī iekšā viss vārījās, bija liels saspringums, taču lieliski zināju, ka saspringumu var noņemt ar dažādām fiziskām aktivitātēm. Es konstatēju, ka, pārzinot koučinga iemaņas, sportā var sasniegt progresu daudz ātrāk, un otrādāk – cīņas māksla man palīdz pilnveidoties kā personīgās izaugsmes trenerei,» DB saka Jūlija Čouhno. Piemēram, tiem uzņēmumu vadītājiem, kuriem ir sarežģītas attiecības ar saviem padotajiem, ir virkne dažādu praktisku uzdevumu, kas ir ņemti no Austrumu cīņas mākslas, ar kuru palīdzību ir iespējams, pirmkārt, labāk saprast un izjust sevi un, otrkārt, savus darbiniekus. J. Čouhno koučinga mācībās ir ieviesusi praktisko uzdevumu, kuru nodēvējusi par solis – zvērs, solis – cilvēks. Tā ir visa iespējamā sajūtu buķete, ko spēj izdzīvot cilvēks, vadot savas domas kādā konkrētā virzienā. Cilvēks, atrodoties kādā noteiktā emocionālā stāvoklī, var spert fizisku soli un iedomāties, ka, sperot šo soli, viņš savienojas ar kādu konkrētu emocionālu stāvokli, piemēram, prieku. Rezultātā prieks viņu pārņem un piepilda, tas sāk dzīvot šajā cilvēkā. Šādā veidā ir iespējams aktivizēt un izdzīvot bailes, izmisumu, skumjas, dusmas – visplašāko emociju spektru, iemācoties pārvaldīt savu apzinātību un ķermeni tā, lai, sperot soli atpakaļ, nonāktu tādā stāvoklī, kurā emocijas vairs nebango, bet ir absolūtā miera stāvoklī. Ja emocijas ir pārāk stipras, šis solis var izrādīties pārlieku smags, tāpēc ir nepieciešama iepriekšējā sagatavotība, norāda J. Čouhno.

Latviešu boksa zvaigzne Mairis Briedis pasaules boksa supersērijas pirmā smagā svara pusfināla cīņā pārspējot savu pretinieku Oleksandru Usiku, kļūs par multimiljonāru, intervijā aģentūrai LETA pauda sacensību organizators Kalle Zauerlands.

Briedis septembrī supersērijas ceturtdaļfinālā pēc punktiem pieveica Maiku Peresu no Kubas, aizstāvot Pasaules Boksa padomes (WBC) čempiona jostu. Nākamā gada janvārī viņš pusfinālā tiksies ar Usiku, kurš savā ceturtdaļfinālā pārspēja vācieti Marko Huku. Šajā cīņā uz likmes būs ne tikai WBC, bet arī Usikam piederošā Pasaules Boksa organizācijas (WBO) josta, savukārt sacensību čempions kļūs par visu četru prestižāko jostu īpašnieku.

Šobrīd Zauerlandam ir saspringts grafiks, jo nepieciešams atrast norises vietas visām četrām pusfināla cīņām abās svara kategorijās. Ceturtdien viņš īsā vizītē bija ieradies Latvijā, atklājot, ka Brieža un Usika cīņas norises vieta būs zināma divu nedēļu laikā.

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Imigrācijai jābūt vērstai uz to, lai mums būtu tautsaimniecībai nepieciešamais darbaspēks nevis pabalstu meklētāji

Tā intervijā atzīst LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans.

Eiropas Savienībā tikušo nelegālo bēgļu uzņemšana Latvijā – vai tas ir neizbēgami?

Ceru, ka tas nav neizbēgami, un šis ir brīdis valsts vēsturē, kad daudz kas atkarīgs no konkrētu cilvēku teikšanas un politiskās gribas. Es domāju, no mūsu, Latvijas, puses. Var iet kopā ar plūsmu un rīkoties «kā mums pateiks». Un var izskaidrot, kāpēc Latvijai nebūtu pareizi to darīt. Uzskatu, ka Latvijai lēmums uzņemt nelegālos imigrantus nebūtu pareizs.

Vai šīs nelegālo imigrantu uzņemšanas kvotas ES dalībvalstīm netiks padarītas obligātas?

ASV valdība pirmdien paziņojusi par jaunas procedūras ieviešanu, kas ļaus nelegālos imigrantus izraidīt paātrinātā kārtībā, apejot tiesas.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem nelegālos imigrantus, kas nevarēs pierādīt, ka bez pārtraukuma valstī uzturējušies jau ilgāk nekā divus gadus, varēs izraidīt nekavējoties.

Jaunos noteikumus paredzēts publicēt otrdien, un tie stāsies spēkā nekavējoties visā valsts teritorijā.

Tomēr Amerikas Pilsonisko brīvību apvienība (ACLU) jau paziņojusi, ka apstrīdēs tos tiesā.

Iekšzemes drošības ministra pienākumu izpildītājs Kevins Makalīnans norādīja, ka jaunā kārtība atslogos uz robežas nodarbinātos dienestus.

Viņš piebilda, ka tā ir «nepieciešama reakcija uz nerimstošo migrācijas krīzi».

Līdz šim nekavējoties varēja izraidīt nelegālos imigrantus, kas aizturēti ne vairāk kā 100 jūdzes (160 kilometrus) no robežas un kuri valstī nav uzturējušies ilgāk kā divas nedēļas.

Ar cēlu mērķi - lai ierobežotu Covid-19 izplatību Latvijā - ir pieņemts lēmums slēgt visas legālās interaktīvo azartspēļu vietnes, tādējādi radot vislabvēlīgākos apstākļus nelegālajiem azartspēļu organizatoriem, kuru daļa jau tāpat 2019. gadā Latvijā bijusi ap 38%.

Nozare vērtē, ka 30 dienas ir kritiskais posms un pēc tam liela daļa spēlētāju jau būs nokļuvuši nelegālajā tirgū, un atgriezt legalajā tirgū viņus būs grūti. 22. martā Saeimā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas pasākumiem sakarā ar Covid -19 izplatību", kura 8. punkts ārkārtas situācijas laikā aizliedz organizēt azartspēles un izlozes, izņemot interaktīvās azartspēles, skaitļu izlozes un momentloterijas. Taču jau šī paša likuma nākamais 9. punkts saka: ka "uz šā likuma darbības laiku Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija aptur visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību".

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ceturtdien, viesojoties Ungārijā, atkārtojis savus draudus atvērt nelegālajiem imigrantiem durvis uz Eiropu, ja starptautiskā sabiedrība nepalielinās atbalstu Turcijai. Eiropas Savienība un Turcija 2016. gadā noslēdza vienošanos, saskaņā ar kuru ES apņēmās piešķirt palīdzību Turcijai sešu miljardu eiro apmērā. Turcija piekrita apturēt nelegālo imigrantu plūsmu uz Eiropu. Erdogans ir vairākkārt draudējis atļaut nelegālajiem imigrantiem doties tālāk uz Eiropu, ja starptautiskie partneri nepiešķirs Turcijai vairāk naudas, lai palīdzētu tai izmitināt bēgļus.

Pāris soļu Eiropai pa priekšu - tā varētu raksturot gaidāmo situāciju Latvijā attiecībā uz elektronisko cigarešu regulējumu. Lai gan Eiropas Savienībā (ES) tās nav aizliegts tirgot un šādu regulējumu arī nav plānots ieviest, tomēr Latvijā strādā pie tā, lai šo cigarešu realizācija valstī tiktu aizliegta. Galvenais arguments - iedzīvotāju veselība. Izstrādātais likumprojekts gan vēl nav nonācis Saeimas gaiteņos un, iespējams, tā ceļš vēl būs ilgs, īpaši ņemot vērā lielos nozares iebildumus, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Beztabakas nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Olga Falenkova Dienai uzsver, ka, pēc Beztabakas nozares asociācijas domām, ministrijai nav racionālu iemeslu, lai e-cigarešu tirdzniecību aizliegtu. Patlaban visā pasaulē tiek strādāts pie saprātīga regulējuma, nevis aizlieguma. Savukārt ministrija panāks pretējo efektu - nozare kļūs nekontrolējama. Respektīvi, tā kā aizliegta būs e-cigarešu realizācija, nevis lietošana, cilvēki šos produktus iegādāsies ārvalstīs, internetā vai no nelegālajiem tirgotājiem, kā rezultātā nebūs iespējams pārbaudīt produkta kvalitāti.

Iebildumus paudusi arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Tās valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš Dienai norādīja, ka šādi tiks pavērts ceļš nelegālajiem tirgotājiem. Tāpat joprojām pastāvēs plašas iespējas iegādāties šo produktu internetā ārvalstīs, tādējādi nodokļu ieņēmumi no legālas e-cigarešu tirdzniecības valsts kasei ies secen. Tā vietā vajadzētu domāt par iespēju piemērot akcīzes nodokli elektroniskajām cigaretēm. VM gan uzskata, ka elektroniskās cigaretes nav tik izplatīts produkts, lai cilvēki masveidā iegādātos nekvalitatīvus produktus nelegālajā tirgū.

Latvijā neiegūstam ne naftu, ne gāzi, tāpēc valsts budžetā naudas trūkst un nevaram apmierināt visas iedzīvotāju vajadzības. Šādu tikko darbu uzsākuša ministra skaidrojumu es dzirdēju Latvijas Radio.

Jā, derīgo izrakteņu Latvijā ir pamaz, taču tāpēc ir ļoti racionāli jāizmanto tie resursi, kas mums ir, un jārada apstākļi, lai uzņēmēji un valsts, kas iekasē nodokļus, no tiem gūtu maksimālu labumu.

Pietiekami nozīmīga Latvijas eksportprece ir metāllūžņi. Piemēram, nozares līderis un viens no lielākajiem uzņēmumiem valstī «Tolmets», pēc provizoriskiem datiem, 2018. gadā realizēja aptuveni 700 tūkstošus tonnu lūžņu, bet eksporta apjoms bija vairāk nekā 126 miljoni eiro.

Lūžņus lielākoties (aptuveni 99%) eksportējam, jo Latvijā pēc «Liepājas metalurga» darbības apturēšanas pārstrādā ļoti nelielu to daļu. Eksportējam uz valstīm, kurās ir attīstīta metalurģija – uz Turciju, Dienvidkoreju, Ķīnu, ASV. Arī uz Zviedriju, Somiju, Vāciju un citām Eiropas Savienības valstīm.

Nepārdomāti ieviešot kopbraukšanas pakalpojumu, regulārajiem pasažieru pārvadātājiem varētu tikt atņemta daļa pasažieru.

Tā intervijā DB norāda AS Liepājas autobusu parks valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns. «Savulaik es biju taksometru kompānijas Baltic Taxi padomes priekšsēdētājs un varu pateikt, ka šajā situācijā runa nav tik daudz par taksometriem, kā par starppilsētu pasažieru pārvadātājiem. Mēs savos maršrutos ilgus gadus cīnījāmies ar nelegālajiem pārvadātājiem, bet joprojām tiek veiksmīgi apieta esošā likumdošana. Paralēli Liepājas Autobusu parkam darbojas vēl virkne uzņēmumu, kas pārvadā pasažierus,» norāda L. Krongorns.

Viņš arī piebilst, ka, ieviešot kopbraukšanas pakalpojumu Latvijā, problēma ar nelegālajiem pārvadātājiem atkal pieaugs. DB jau rakstīja, ka partijas Vienotība Saeimas deputāti sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM) ir izstrādājuši un iesnieguši izskatīšanai Saeimā grozījumus Autopārvadājumu likumā, ar kuriem paredzēts Latvijā ieviest kopbraukšanas pakalpojumus. Jāmin, ka populārākais uzņēmums pasaulē, kas sniedz šo pakalpojumu, ir Uber. Savukārt Latvijā darbojas arī uzņēmums Taxify. Tāpat jāmin, ka šie grozījumi kopumā ir izraisījuši negatīvu pasažieru pārvadātāju reakciju.

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija pieprasa Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) apturēt vēl viena nelegālā kredītdevēja darbību, kurš kreditēšanas pakalpojumus no ārvalstīm sniedz interneta vietnē www.creditday.eu. Informē Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas komunikācijas konsultante Elīna Dobulāne.

Asociācija atkārtoti prasa, lai PTAC nekavējoties īstenotu sabiedrības informēšanas pasākumus par nelegālajiem kredītdevējiem.

«Saņemto informāciju par nelegālajiem kredītdevējiem vērtējam kā satraucošu signālu nelegālā tirgus ienākšanai Latvijā, kas var radīt nopietnu apdraudējumu patērētāju interesēm,» uzsver Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane. Asociācija pauž satraukumu par PTAC vieglprātīgo izturēšanos attiecīgā jautājuma risināšanā.

Asociācija uzskata - ja PTAC nav resursu vai instrumentu, lai cīnītos ar nelegālo tirgu, tad nekavējoties tas ir jārisina politiskā līmenī. «Ir jau, protams, viegli legālajam biznesam uzlikt neadekvātu regulējumu, bet jāatceras, ka jebkura valsts iejaukšanās tirgus ekonomikā rada blakus efektus. Un viens no tiem ir nelegālais tirgus. Lombardi tam ir labs piemērs – šobrīd Latvijā strādā vismaz 24 nelegālie lombardi, ar kuriem valsts netiek galā. Ierobežot pakalpojumu sniegšanu internetā būs vēl grūtāk,» norāda B. Fromane, atgādinot, ka nelegālie pakalpojumu sniedzēji nemaksā ne nodokļus, ne pakļaujas normatīvajam regulējumam.

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja ceturtdien pēc iepazīšanās ar dažādu institūciju pārstāvju sniegto informāciju par situāciju ar nelegālajiem pasažieru pārvadājumiem galvaspilsētā un vieglo taksometru biznesā nolēma sagatavot vairākus priekšlikumus šo jomu darbības uzlabošanai.

Pasažieru pārvadājumus sabiedriskajā transportā Rīgā oficiāli veic pašvaldības SIA Rīgas satiksme un pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme. Tomēr joprojām galvaspilsētā, izmantojot likumdošanas nepilnības, darbojas neregulārie pārvadātāji, kas izmanto izdevīgākos iestrādātos maršrutus, kursējot pēc to kustības sarakstiem, šādi nelegāli pārvadājot pasažierus par zemāku cenu.

Pēc Rīgas satiksmes sniegtās informācijas, pērn galvaspilsētā darbojās ap 60 šādu pārvadātāju, bet šogad – ap 11. Šāds rūpals oficiālajiem pārvadātājiem rada ievērojamus zaudējumus - gadā ap 400 000 eiro. Tāpēc pārvadātājam ir grūtāk maršrutos nodrošināt lielāku skaitu ērtu un drošu sabiedriskā transporta mikroautobusu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) brīdina patērētājus nereģistrēties un neaizņemties patērētāju kredītus šādās nelicencēto kredītdevēju mājaslapās creditor.lv, creditday.eu, aizdevums-jums.lv, kreditubirza.lv. Informē PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Sanita Gertmane

«Informējam, ka aizņemšanās no nelicencētiem patērētāju kreditētājiem nozīmē augstu risku patērētājiem noslēgt līgumu ar negodīgiem līguma noteikumiem, piem., neproporcionāli augstiem līgumsodiem, apšaubāmām parādu piedziņas metodēm, kas patērētājam var radīt būtiskus finansiālus zaudējumus nākotnē,» norāda patērētāju tiesību aizstāvji.

Vienlaikus centrs uzskata par nepamatotām Latvijas Nebanku Kredītdevēju asociācijas (LNKA) iepriekš paustās bažas saistībā ar nelegālo patēriņa kredītdevēju ierobežošanu.

PTAC informē, ka 2014.gadā vien ir pieņemti 12 lēmumi par darbību bez speciālās atļaujas (licences). PTAC uzmanības lokā jau bija nonākušas LNKA publiskajos paziņojumos minētās creditor.lv, creditday.eu, gan arī citas nelicencēto patērētāju kreditētāju mājaslapas, un tiek ieguldīts lielas pūles cīņā ar tām. Iemesls, kāpēc cīņa ar nelicencēto kredītu izsniegšanu internetā ir apgrūtināta, ir to starptautiskais raksturs.

Finanšu ministrijas (FM) iecere īstenot vienādotu pieeju nodokļu iekasēšanas politikas veidošanā attiecībā uz bankām un nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem pašreizējos ekonomiskajos apstākļos nav pamatota, pauda "Fintech Latvija" asociācijas vadītāja Tīna Lūse.

Ja banku sektors šobrīd, pateicoties EURIBOR likmju pieaugumam, guvis "netipisku likvīdo līdzekļu pārpalikumu", tad nebanku sektoram EURIBOR likmju pieaugums ir attiecīgi sadārdzinājis pieejamā finansējuma apjomu, kuru nebanku aizdevēji uz patērētāju pārlikt nevar, jo to kredītdevējiem ir saistoši likumā noteiktie procentu likmju ierobežojumi, skaidro Lūse.

Papildus Lūse norāda, ka nebanku kredītdevējiem nav pieejams salīdzinoši lētais finansējums, kāds ir pieejams bankām - depozīti.

Tādējādi par nebanku sektora aplikšanu ar jebkādu "virspeļņas" nodokli nav pamata, jo šim sektoram nekāda virspeļņa neveidojas, uzsvēra Lūse.

Jau ziņots, ka FM rekomendēs valdībai atbalstīt obligāto uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumu bankām un nebanku kreditētājiem 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas.

Latvijas kreditēšanas pakalpojumu vidē vienmēr ir bijuši divi spēlētāji - banku segments un alternatīvo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji.

Neskatoties uz to, ka abu spēlētāju piedāvātie produkti savā būtībā ir ļoti līdzīgi, tomēr vēsturiski nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas Finanšu ministrijas pieejā vienmēr ir bijuši konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanas UIN regulējums ir piemērojams dažādi. Privilēģijas un atvieglojumi UIN maksājumiem, ko bauda bankas, nebanku sektoram nav pieejami. Tieši tāpēc, ka Latvijas likums paredz banku un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemērot atšķirīgas regulējuma normas, Fintech Latvija Asociācija noraida Finanšu ministrijas ierosinājumu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" ietvert grozījumus, kas paredz piemērot abām minētajām tirgus spēlētāju grupām vienādus noteikumus ārpuskārtas nodokļa nomaksā.