Kā Tu atzīmē Latvijas simtgadi? Iepazīsties ar VIA SMS, kura piedāvājumā ir ātrie kredīti, idejām, kā sagaidīt valsts 100. dzimšanas dienu!

##Patriotiskais brauciens

Tuvojoties 11. novembrim, kad tiek atzīmēta Lāčplēša diena, apceļo Latviju patriotiskās noskaņās, dodoties uz Brīvības cīņu piemiņas vietām! Latvijas brīvības cīņas sākās tūdaļ pēc Latvijas Republikas neatkarības dibināšanas 1918. gadā. Tās ilga līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas un Krievijas miera līgums. Pateicībā un godināšanā Brīvības cīņu veterāniem tika izveidots Lāčplēša kara ordenis.

Karti ar Latvijas brīvības cīņu piemiņas vietām aplūko šajā mājaslapā!

##Katrai ģimenei savs ozols

Veido Latviju zaļāku un stiprāku, kopā ar ģimeni iestādot ozolu. Ozols simbolizē ne tikai spēku un izturību, bet arī mīlestību pret savu valsti. Šis koks ir enerģētisks un sargā no ļaunuma.

Īstermiņa aizdevumi ir Latvijas kredītu nozares neatņemama daļa jau vairāk nekā desmit gadu, taču 2019. gads ātrajiem kreditoriem ir īstā robežšķirtne. Tieši šogad spēkā stājās vērienīgie nozares ierobežojumi, un izmaiņas likumdošanā ir radījušas lielas izmaiņas arī kredītu pakalpojumu tirgū. Lasi šajā rakstā par to, vai ātrie kredīti būs pieejami Latvijā arī turpmāk, un kā norisināsies aizņemšanās īstermiņā!

Ātrie kredīti Latvijā: kas mainās un kas paliek?

2019. gada sākumā nebanku nozares pārstāvji bija ļoti piesardzīgi, vērtējot turpmāko ātro kredītu likteni. Tika lēsts, ka klasiskā izpratnē aizņemšanās īstermiņā paliek pagātnē, taču, gadam tuvojoties noslēgumam, var secināt, ka:

- ātrie kredīti vēl joprojām ir pieejami aizņēmējiem ar atbilstošu maksātspēju;

- nebanku aizdevumi īstermiņa vajadzībām tāpat kā iepriekš ir pieejami tiešsaistē, un aizdevuma noformēšanai nav vajadzīga ne klienta personīgā klātbūtne, ne dokumenti papīra formātā;

Ātrie kredīti ļauj justies neatkarīgiem un pastāvīgiem – par to pārliecināti vairums ātro kredītu ņēmēju. Viņi pārliecinājušies, ka tā ir vienīgā iespēja steidzamos gadījumos tikt pie naudas, tādējādi, prātīgi pārvaldot savas iespējas aizņemties, tiekot celta arī aizņēmēju un viņu ģimeņu labklājība. Aizņemties pāris reizes gadā nav nekas īpašs, par ko būtu jākaunas, ja vien ātro kredītu izsniedzēju pakalpojumu izmantošana nekļūst par nekontrolējamu ieradumu.

Ātros kredītus labprāt izmanto kā gados jauni, tā arī cienījamākos gados esoši Latvijas iedzīvotāji. Par veiksmīgu problēmas risinātāju ātros kredītus pat atzīst prātīgie, dzīves gudrie un vienmēr uz jaunām lietām vai iespējām aizdomīgie pensionāri. Kāda kundze ļoti cienījamos gados pat atzinusi, ka ātrie kredīti viņai vairs neesot nekas svešs. Tiklīdz iemācījusies apieties ar datoru un interneta sniegtajām iespējām, izmēģinājusi arī ātro kredītu sniegtās priekšrocības. Viņa pārliecinājusies, ka ātrie kredīti ir mūsdienīga aizņemšanās iespēja, kas pieejama ikvienam saprātīgam cilvēkam, kurš domā ar galvu un pārdomā savus tēriņus. Kundze dalījusies pieredzē, ka ātros kredītus viņa vienmēr ņem ne jau tādēļ, ka radusies kāda pēkšņa iegriba, bet gan tādēļ, ka radusies steidzama vajadzība vai kāds neatliekams maksājums. Gados vecākiem cilvēkiem, jo īpaši ir neērti jautāt pēc aizdevuma kaimiņiem vai tuviniekiem. Nekur citur pensionāriem aizdevumus tikpat kā neizsniedz. Tāpēc arī ātrie kredīti ir vienīgā iespēja kā nepieciešamības gadījumā tikt pie naudas tiem cilvēkiem, kam ir mazas pensijas vai minimālās algas. Bieži gadās dažādi izdevīgi piedāvājumi, kas pamanīti krietni ātrāk, nekā bija ieplānots, piemēram, malkas iegāde apkures sezonai. Šādā un līdzīgos gadījumos ātrie kredīti ļaus pat ieekonomēt un kopējiem ilgtermiņa izdevumiem. Taču jāatceras – lai arī ātrie kredīti sniedz neskaitāmas priekšrocības, tas ir atbildīgs aizņēmums, kas noteikti arī jāatdod.

Vairākas komercbankas atteikušās izsniegt hipotekāro kredītu iepriekš ņemtu ātro kredītu dēļ, portālam rus.db.lv žēlojusies kāda lasītāja.

Šāda banku rīcība viņu nepatīkami pārsteigusi: «Es pat nevarēju iedomāties, ka ātro kredītu dēļ man varētu atteikt hipotekāro kredītu. Jo vairāk tāpēc, ka visus kredītus esmu laicīgi atmaksājusi, turklāt tie tika ņemti uz īsu termiņu. Kāpēc gan bankām ir tāda attieksme, ja reiz ātro kredītu bizness Latvijā ir legāls,» neizpratnē ir lasītāja.

Kā portālam paskaidroja Swedbank un SEB bankā, tad ātro aizdevumu ņēmēji patiešām riskē nesaņemt hipotekāro kredītu, īpaši, ja šie aizdevumi ņemti regulāri. Swedbank Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs Latvijā Ainars Balcers skaidro, ka bankā ir bijuši gadījumi, kad hipotekārais kredīts atteikts tāpēc, ka kredītvēsturē figurē ātrie kredīti. Tiesa, ja pagātnē ir tikai viens ātrais aizdevums, tas, iespējams, neko neietekmēs – runa ir par regulāru ātro kredītu aizņemšanos. «Svarīgi ir ne tikai tas, cik bieži tiek ņemti ātrie kredīti, bet arī kādiem mērķiem. Ja redzam, ka šie aizdevumi ņemti bieži, iespējams, pat katru mēnesi, tad rodas jautājums – vai ienākumi un izdevumi vispār ir sabalansēti? Un ja tie ir ātrie kredīti, kas palīdz tos sabalansēt, tad kā aizņēmējs plāno apmaksāt hipotekāro kredītu,» vaicājoši norāda A.Balceris.

Ja var ticēt reklāmas klipiem, tad gandrīz katru vakaru televīzijas vakaros var ieraudzīt Matīsu Ansviesuli, kurš stāsta, cik forši aizņemties «ātros kredītus». Tas pats cilvēks, kurš ļoti apvainojies uz mani par rakstu «Latvijas avīzē» ar nosaukumu «Valsts pienākums ir aizsargāt vājāko», ka uzrakstījis atbildes rakstu «Visus besī ātrie kredīti». No tā uzzināju, ka esmu dezinformators. Tikai nevarēju saprast, par ko cilvēks tā uzvilcies - vai viņam kādu meiteni aizvīlis, vai kā citādi nepatīku vai arī vienkārši patiesība kož acīs.

Sāksim ar pārmetumiem, ka valsts lielākā problēma ir «ātrie kredīti», kas padarīts par kādas partijas vēlēšanu kampaņas faktiski centrālo elementu. Nezinu, kur autors radis šādu domu, vismaz manā rakstā nekas tāds nav minēts. Bez tam manā skatījumā vislielākā problēma valstī ir ceļu stāvoklis, jo pat valsts amatpersonas atzīst, ka gandrīz puse valsts ceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī.

Par eksportspējīgas un nodokļus maksājošas nozares iznīdēšanu. Lai Matīss Ansviesulis pats parēķina, cik daudz PVN nesamaksā «ātro kredītu» atkarībā nonākušie aizņēmēji, cik lieli ieņēmumi iet garām maizes ražotājiem, piena pārstādes komersantiem vai gaļas izstrādājumu ražotājiem; arī šie uzņēmumi maksā nodokļus.

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Šā gada pirmajā pusgadā nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji patērētājiem izsnieguši kredītus 147,136 miljonu latu apmērā un no kopējā apjoma lielāko daļu veido ātrie kredīti, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) dati.

Kopējā ātro kredītu summa ir 68,04 miljoni latu jeb 46% no kopējā nebanku kreditētāju apjoma. Ievērojamu tirgus daļu veido arī līzings un ar transportlīdzekli nodrošinātie kredīti, to apjoms sasniedzis 34,24 miljonus latu jeb 23% no kopējā apjoma. 18% no kopējās izsniegto kredītu summas veido patēriņa kredīti, 10% kredīti pret kustamas lietas ķīlu un vismazāko daļu veido hipotekārie kredīti –3%.

PTAC dati rāda, ka pirmā pusgada laikā pakāpeniski samazinājies mēnesī izsniegto ātro kredītu apjoms.

Šā gada janvārī tika izsniegti ātrie kredīti par kopējo summu 12,86 miljoni latu, savukārt jūnijā izsniegto ātro kredītu summa bija 9,82 milj. latu – mēneša apjoms samazinājies par 24%. PTAC šādu tendenci ātro kredītu jomā skaidro ar nozares problēmu aktualizēšanu publiskajā telpā un pakalpojumu sniedzēju mārketinga aktivitāšu samazināšanu. Tomēr, ja salīdzina 1.pusgadā izsniegto ātro kredītu apjomu ar visa 2012.gada rādītājiem, ātro kredītu apjoms šā gada pirmajā pusē ir palielinājies, veidojot 59,38% no visa 2012.gadā izsniegto kredītu apjoma.

Ātrie kredīti, jeb online aizdevumi ir īstermiņa kredīta veids, kurā debitoram ir iespējams saņemt līdz 500 Eiro lielu aizdevumu uz laiku līdz 30 dienām. Ātrie kredīti pasaulē kļuva populāri pēc 2008. gada finanšu krīzes, kad lielai daļai cilvēku bija grūti nomaksāt ikmēneša maksājumus un bija vajadzīga finansiāla palīdzība. Un arī pie mums Latvijā pirmās īstermiņa kredītu kompānijas, kas piedāvāja saņemt naudu ar interneta palīdzību parādījās ap 2009. gadu. Kopš tā laika nebanku kreditoru nozare ir izaugusi līdz vienai no lielākajām Latvijā ar vairāk kā 150 miljonu Eiro apgrozījumu gadā. Un jebkurā vietā, kur no nulles ir iespējams dažu gadu laikā iegūt tik lielu apgrozīju neizbēgami būs ļoti liela konkurence, jo jebkurš uzņēmējs, kurš nav akls, saredzēs šajā nozarē potenciālu.

Pašlaik Latvijā ir vairāk kā 20 dažādi nebanku kreditēšanas uzņēmumi, kas ir saņēmuši PTAC licenci par patērētāju kreditēšanu. Šie uzņēmumi visi viens ar otru nemitīgi konkurē un mēģina ar aizvien jauniem paņēmieniem piesaistīt klientus un atņemt to saviem konkurentiem. Tāpēc arī patērētājiem ir ļoti grūti izsekot līdzi visiem jaunumiem un visai informācijai, kas būtu jāņem vērā pirms saņem šo kredītu. Tāpēc šeit jums būs galvenie kritēriji, kurus vajadzētu noteikti izvērtēt pirms stājaties kredīt attiecībās ar kādu no šiem uzņēmumiem:

Pie mums ir pieņemts nemitīgi par kaut ko «cepties». Pērn vasarā lija – slikti, pļavas ar labību pludo. Šogad ilgi gaidītais karstums – atkal slikti, pļavas pārkaltušas. Vēl piemēri. Bedres – nu, kad beidzos salabos. Ceļu remonts – tik un tā neder, jo traucē normāli braukt. Un tad vēl tam visam pa virsu «ātrie kredīti».

Tie besī ārā nu tik ļoti, ka viena no Latvijas vadošajām partijām, kas raujas uz 100 gudro galvu krēsliem, padarījusi tos par savas priekšvēlēšanu kampaņas faktiski centrālo elementu, visādiem veidiem cenšoties parādīt, ka šīs darba vietas veidojošās, nodokļus maksājošās un eksportspējīgās nozares (to viņi kaut kā nepamana) iznīdēšana atrisinātu teju visas Latvijas problēmas.

Ažiotāža ap nebanku sektoru šobrīd ir sacelta ne pa jokam liela. Tik liela, ka par šo tēmu nerunā nu jau tikai retais. Un diemžēl šajā ieinteresēto pušu informācijas jūrā gadās arī pa kādai sabiedrību dezinformējošai ziņai. Tā nesen manā redzes lokā nonāca viens Banku augstskolas profesora Jāņa Graša, kurš, starp citu, ir tās pašas partijas Saeimas deputāta vietas kandidāts, raksts, kuru izlasot radās iespaids, ka uz visas šī saceltās brēkas fona viņš vairs nespēj vai arī negrib domāt akadēmiski profesionālā veidā. Jo kā gan var iedomāties ilustrēt ilgtermiņa aizdevumu ar īstermiņa kredīta nosacījumiem nepārliecinoties par to, vai izvēlēts korekts piemēra avots? Un pēc tam vēl vairāk cenšoties uzkurināt tēmu, brīnoties par to: «nu, kā pie mums «ātros kredītus» vispār var ņemt, bet redzies Nīderlandē visi baigie malači, jo neņem!»

Kredīts internetā pēdējos gados ir ieguvis lielu popularitāti sabiedrības vidū. Kāpēc? Atbilde patiesībā uz šo jautājumu ir vienkārša - kredīts internetā sniedz ļoti daudz ieguvumu, jo to iespējams saņemt dažās minūtēs, neizejot no mājas. Svarīgs aspekts, izlemjot par labu aizdevumam, ir spēt labi orientēties kredītu piedāvājumos un izvēlēties katrā situācijā visizdevīgāko aizdevumu. Pretējā gadījumā kredīts internetā nesniegs tik daudz ieguvumu, kā varbūt gribētos.

Pirmkārt, izvēloties aizdevumu, ir jāsaprot, kāds būs naudas tērēšanas mērķis, t.i., iemesls kredīta nepieciešamībai, lai izprastu to, cik daudz naudas vajadzīgs. Iemesli, kāpēc cilvēki aizņemas kredītus internetā, mēdz būt ļoti dažādi. Citi vēlas iegādāties jaunu sadzīves tehniku, jo vecā pēkšņi ir saplīsusi, kāds cits varbūt dodas neplānotā vizītē pie ārsta, kur nepieciešami papildus līdzekļi, bet varbūt kādam citam pietrūkst nedaudz naudas līdz algai. Atkarībā no mērķa ir jāsaprot, kāda naudas summa patiešām ir nepieciešama. Kad tas ir zināms, ir svarīgi izvēlēties termiņu, kādā spēsi izvēlēto summu atmaksāt. Iesakām izvēlēties pēc iespējas īsāku atmaksas termiņu, jo tādā veidā būs mazāka kredīta pārmaksa, kas noteikti ir svarīgs priekšnoteikums, izvēloties kredītus internetā. Lielāka aizdevuma summa var radīt grūtības atmaksāt to norādītajā laikā. Jo lielāka aizņemtā naudas summa, jo lielāka atbildība, tāpēc ir jāizvēlas tikai vajadzīgā naudas summa, lai tā vēlāk neradītu liekas problēmas.

Latvijas iedzīvotāju parādi, kuri tiek piedzīti saskaņā ar tiesu lēmumiem, ir mērāmi miljardos eiro. Lai spētu tos segt, parādnieki, ievietojot izmisīgus lūgumus sludinājumu portālos, ir gatavi naudu aizņemties arī no privātpersonām, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.

«Steidzami nepieciešams aizdevums 15 000 eiro finanšu lietu sakārtošanai. Ir stabils darbs, ienākumi pierādāmi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā vai ar bankas izrakstu. Līguma parakstīšana tikai pie notāra. Varu maksāt aptuveni 250 eiro mēnesī,» vēsta viens no daudzajiem sludinājumiem. Summas, kādas cilvēki lūdz aizdot, ir dažādas - sākot no dažiem simtiem līdz pat desmitiem un pat simtiem tūkstošiem eiro.

To, ka nonākuši parādu jūgā vai melnajā sarakstā pagātnes grēku dēļ, kas šobrīd liedz iet pēc kredīta pie licencētajiem aizdevējiem, sludinājumu ievietotāji neslēpj. Atzīstas, ja ne uzreiz sludinājuma tekstā, tad telefonsarunā potenciālajam aizdevējam. «Ātrie kredīti man ir. Ir tā, ka bankās nedod, ja ir mazie kredīti, lai es varētu apvienot. [...] Man būtu vieglāk dzīvot, ja man kāds varētu aizdot. [...] Man vajadzētu arī, lai es varētu iztikt, kamēr man algu ieskaita,» neslēpj viens no sludinājuma autoriem. Vienlaikus sludinājumu ievietotāji gaužas, ka pagaidām esot tukšā, jo naudu neviens neaizdod. Zvani bijuši, bet visi aizdomīgi.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) rosina samazināt slieksni klientu maksātspējas vērtēšanai, aizņemoties jau, sākot no 100 eiro, salīdzinot ar līdzšinējiem 427 eiro. Portāls db.lv uzklausa gan PTAC, gan nebanku tirgus pārstāvju viedokļus par esošo tirgus situāciju un potenciālajām izmaiņām.

PTAC vadītājas Baibas Vītoliņas viedoklis: Ātrie kredīti vairs netiek izsniegti tik bezatbildīgi kā agrāk un uzlabojas klientu maksātspējas vērtēšana.

Tomēr PTAC uzskata, ka nepieciešams pazemināt aizņēmuma slieksni, no kura tiek vērtēta klienta maksātspēja – no līdzšinējiem 427 eiro līdz 100 eiro. B. Vītoliņa uzsver, ka PTAC uzdevums ir sargāt tos patērētājus, kuri paši sevi nesargā. «Kreditētājiem ar likumu noteikts, ka maksātspēja ir jāvērtē. Mūsu skatījumā tā vērtēšana nedrīkst paļauties tikai uz patērētāja paša sniegtajiem datiem, jo ja viņam kredīts ir nepieciešamas, viņš var uzrādīt nepatiesus datus. Bet, piemēram, banku praksē nepatiesu datu norādīšana ir kriminālā atbildība. Mēs uzskatam, ka maksātspēja būtu jāvērtē pat no 1 eiro, bet pagaidām piemērojam 100 eiro slieksni.»

Ātrie kredīti internetā ir moderns un ērts veids, kā nepieciešamības gadījumā aizņemties vajadzīgo naudas summu. Kā zināms, kredītu piedāvājums ir ļoti plašs, sevišķi – ja vēlamais aizdevums nepieciešams uz neilgu termiņu. Vēl viena ātro interneta kredītu priekšrocība- pieteikties var jebkurā sev ērtā laikā un vietā. Savukārt aizdevuma pieteikuma izskatīšana un kredīta piešķiršana noris patiešām ātri – labākie kredītdēvēji sola aizdevuma summu uz norādīto bankas kontu pārskaitīt vien 10 minūšu laikā. Sevišķi novērtējams tas ir, ja nauda nepieciešama steidzami.

Tie, kas jau izmantojuši ātro kredītu sniegtās iespējas, atzīst, ka tie noder visdažādākajās dzīves situācijās – gan tad, kad steidzami jāapmaksā kāds rēķins vai jāveic izdevīgs pirkums, gan arī tad, kad nedaudz pietrūkst kādam atpūtas braucienam vai lielākam pirkumam. Jāpiebilst, vēl viens būtisks faktors, kas runā par labu ātrajiem kredītiem – nav jāaizņemas no radiniekiem vai draugiem, tādā veidā izvairoties no lieku paskaidrojumu sniegšanas, vai jātērē laiks kredītiestāžu rindās, lai saņemtu kāroto kredītu. Turklāt – vairums aizdevēju piedāvā iespēju nepieciešamības gadījumā veikt termiņa pagarināšanu.

Lai gan publiskajā dienaskārtībā arvien aktuāls jautājums par nepietiekamiem kreditēšanas apjomiem, vienlaicīgi uzsākta iniciatīva mainīt nodokļu režīmu (faktiski — palielināt šobrīd maksājamo nodokļu apjomu) Latvijas komercbankām, jo tām ir pārāk labi peļņas rezultāti. Tikmēr Saeimas Budžeta un finanšu komisija jau atbalstījusi grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas bankām liek uz pusi samazināt hipotekāro kredītu likmes (kredītiem līdz 250 tūkstošiem eiro).

Ārēji tas tiek pamatots ar samērīguma un taisnīguma principiem, bet neviļus rodas arī asociācijas ar Mihaila Bulgakova stāsta “Suņa sirds” galvenā varoņa slaveno frāzi: “Visu ņemt un sadalīt”. Vai šis nebūs kārtējais ar labiem nodomiem bruģētais ceļš uz elli?

Pieņemot jebkādu regulāciju, jāizvirza sasniedzamie mērķi. Ja mērķis ir papildināt 2024. gada budžetu, tad tas, protams, tiks sasniegts — pēc aptuvenām aplēsēm iegūtā summa varētu būt ap 140 miljonu eiro. Ja mērķis ir par vienu vai dažiem simtiem samazināt ikmēneša procentu maksājums (bet lielākiem kredītu ņēmējiem par dažiem tūkstošiem), tad arī tas varētu tikt sasniegts. Bet vai šie mērķi ir gana saprātīgi, ņemot vērā visus blakus efektus?

Cilvēkiem patīk ceļot, bet, ja ceļojuma laikā ir iespējams ietaupīt, tas kļūst divkārt patīkamāks! Vairums ceļotāju, plānojot savu nākošo atpūtas braucienu, cenšas ietaupīt plānošanas posmā – iegādājoties lētākās biļetes, meklējot viesnīcu piedāvājumus, tomēr nevajadzētu aizmirst arī par iespēju ietaupīt ceļojuma laikā.

Ceļojums var būtiski ietekmēt tavu budžetu, tādēļ šajā rakstā atradīsi dažus padomus, kuri palīdzēs tev ietaupīt naudu, nezaudējot komfortu ceļojuma laikā.

Pirmkārt, tu vari ietaupīt uz transporta izdevumiem. Daudzās pilsētās, piemēram, Amsterdamā, Florence, Madridē, Parīzē, Romā, Venēcijā, Vīnē un Vīsbādenē, ir ērti pārvietoties ar kājām, tādējādi ne tikai apskatot pilsētu, bet arī ietaupot uz transporta izdevumiem. Tomēr, ja plāno pārvietoties ar sabiedrisko transportu, izpēti informāciju par biļešu veidiem. Bieži vien ir iespējams iegādāties dienas biļeti vai nedēļas biļeti, kura izmaksās lētāk, nekā atsevišķu biļešu iegāde. Arī grupu biļetes 2-5 cilvēkiem ir izdevīgākas nekā individuālās.

Pēc krīzes strauji pieaugušo nebanku kreditēšanas biznesu Latvijas valsts iestādes pašlaik vēlas iegrožot, uzliekot griestus procentu likmēm; citur Eiropā iet atšķirīgu ceļu .

Saeimā pašlaik ir atvērti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuros iecerēts noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līgumu izmaksas, izteiktas gada procentu likmē, nedrīkstēs pārsniegt 100%. Šaubas ir izteiktas gan par to, cik saprātīgi ir gada procentu likmes attiecināt uz īstermiņa aizdevumiem, gan par to, vai no šādiem ierobežojumiem maz būs kāds reāls labums. Vienlaikus ātrie kredīti nav unikāla Latvijas parādība – ar to radītajām sekām saskaras arī citur. Piemēram, Lielbritānija dažādu «griestu» ieviešanas vietā ir izvēlējusies radikāli reformēt tirgus uzraudzību. No aprīļa Godīgas tirdzniecības birojs (britu analogs Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centram) Lielbritānijā tiks aiz-stāts ar daudz lielāku varu apveltīto Finanšu uzvedības uzraudzības iestādi. Par ātrajiem kredītiem un Lielbritānijas izvēlēto ceļu intervijā Dienas Biznesam stāsta patērētāju kreditēšanas eksperts ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Godīgas tirdzniecības birojā Rejs Vatsons.

"Bigbank" pozīcija jautājumā, kas ļoti šķēlis Latvijas sabiedrību šī gada rudenī, proti, par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtības maiņu bankām un ārpusbanku kreditēšanas iestādēm, kā arī kredīta ņēmēju atbalsta pasākumiem, iespējams, kādam liksies paradoksāla, taču mēs atbalstām šos Saeimas un valdības lēmumus.

Kāpēc tā? Tāpēc, ka neparedzētu apstākļu dēļ, “Euribor” likmes izmaiņu dēļ, bankām kopumā bija radusies neparedzēti augsta peļņa.

Teiktais gan neattiecas uz “Bigbank”, mūsu peļņa ir apmēram pēdējās desmitgades vidējo rādītāju līmenī, esam arī bijuši vieni no pirmajiem tirgū, kas ir sākuši celt depozītu noguldījumu likmes un ilgstoši piedāvājot vienus no labākajiem noguldījuma nosacījumiem Latvijas tirgū. Tomēr, no “Bigbank” puses raugoties, mums nav nekas pretī dalīties šajā peļņā ar valsti un kredītu ņēmējiem. Sarūgtinājumu gan rada tas, kādā veidā valdība šīs normas ieviesa.

Mūsu kaimiņvalstīs jau sen bija zināms par šādiem nodomiem, šīs normas tika arī samērā ātri ieviestas un ir skaidrs arī tas, kur tiks izmantoti iegūtie līdzekļi. Latvijas valdība un Saeima ir diskutējusi par šo normu gandrīz pusgadu, tikušas izvirzītas vairākas dažādas un pilnīgi atšķirīgas versijas. Kopumā, manuprāt, tas perfekti ilustrē, cik neefektīvs ir valdības un Saeimas darbs. Otrs kritizējams šo lēmumu aspekts ir tas, ka kredītņēmēju atbalsta pasākumu rezultātā iegūtie ieņēmumi tiks dalīti visiem kredītu ņēmējiem neatkarīgi no mājsaimniecības ienākumiem un kredītu sloga. Ir acīmredzami, ka tas nav pareizi, atbalsts bija nepieciešams tikai tiem, kuri tiešām ir nonākuši grūtībās un nespēj veikt maksājumus, bet atlikušo naudu varēja novirzīt kādai no daudzajām sasāpējušajām problēmām, piemēram, demogrāfijas jautājumu risināšanai.

Izskatot kredītu piedāvājumus, vienmēr redzam brīdinājumu par apdomīgu aizņemšanos, taču, ko darīt, lai kredītu noformēšana nebūtu vieglprātīga? Viens no veidiem ir aizdevumu salīdzināšana, izmantojot tādus portālus, kā Netcredit.lv, kas palīdz atrast piemērotāko risinājumu.

Brīžos, kad tiek izvēlēti ātrie kredīti, cilvēku biežākā kļūda ir uzticēšanās reklāmām, neizvērtējot, vai reklamētais aizdevums tiešām ir labākais un izdevīgākais, tādējādi bieži vien pieņemam nepareizus lēmumus, kas ietekmē mūsu finanses mēnešiem un gadiem ilgi. Salīdzināšanas portāli ļauj no tā izvairīties, jo paver mums plašāku ieskatu pieejamo aizdevumu klāstā.

##Pārskati par visiem kredītiem

Kredītu salīdzināšanas rīki apkopo būtiskāko informāciju par kredītiem un aizdevējiem, sniedzot datus par populārākajiem finanšu pakalpojumiem un to izmaksām. Piemēram, Netcredit portālā varat ātri un vienkārši uzzināt, kas ir patēriņa kredīti un pie kura aizdevēja tie tiek piedāvāti ar zemākajiem procentiem vai elastīgākajiem apmaksas grafikiem.

#Uzraugošā iestāde nedrīkst jaukties konkurencē starp finanšu pakalpojumu sniedzējiem, turklāt - izmantojot nodokļu maksātāju naudu.

Ātrie kreditētāji Valsts kontroli aicinās izvērtēt PTAC sabiedrības izglītošanas kampaņas atbilstību mērķiem, kā arī budžeta līdzekļu izmantošanu

Lielākā daļa no nebanku aizdevēju izsniegtajiem kredītiem ir distances kredīti, taču, pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) domām, tas ne vienmēr ir piemērotākais veids preču iegādei, un cilvēki, tos aizņemoties, neapzinās potenciālās grūtības tos atdot, tādēļ kopā ar Latvijas Universitāti veikts pētījums par ātro kredītu izmantošanu Latvijā un uzsākta kampaņa iedzīvotāju izglītošanai. Ātro kredītu devēji apšauba tā kvalitāti, uzsverot, ka pētījums ir virspusējs un kampaņa veidota, lai kauninātu patērētāju, kas nav labākais izglītošanas veids. Tādēļ uzņēmumi aicinās Valsts kontroli pārbaudīt nodokļu maksātāju naudas izlietošanu, uzsverot, ka jau pašlaik rūpīgi izvērtē aizņēmēju spēju atdot aizdevumu, kā arī uzlabojas izsniegto kredītu kvalitāte.

Ministru kabineta komiteja pirmdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā par ātro kredītu maksimālās likmes ierobežošanu līdz 100%.

Jautājums vēl jāskata Ministru kabinetā, kur, visdrīzāk diskusijas par grozījumu pieņemšanu, varētu būt daudz aktīvākas, nekā pirmdienas MKK sēdē. Tāpat grozījumus neatbalsta Tieslietu ministrija, tādēļ abām ministrijām uzdots līdz valdības sēdei vienoties par tiem.

Kā norāda EM, regulējuma mērķis ir aizsargāt patērētāja intereses nenonākt pārlieku lielās parādu saistībās, nodrošināt kredīta kopējo izmaksu samērīgumu, veicināt patērētāja maksātspējas izvērtēšanu.

Regulējums paredz izņēmumus attiecībā uz patērētāju kreditēšanas līgumu veidiem, uz kuriem to specifikas dēļ nebūs attiecināmas prasības par gada procenta likmes ierobežojumu 100% apmērā. Vērtējot gada procentu likmes ierobežojuma 100% apmērā ietekmi, tika secināts, ka Latvijas patērētāju kreditēšanas tirgū varētu kļūt nerentabla kredīta līgumu piedāvāšana ar termiņu no 1-14 dienām un maza apmēra (no Ls 1 - Ls 70) kredīti. Lai nodrošinātu iespēju saņemt maza apmēra kredītus, izstrādātais regulējums paredz, ka gada procentu likmes ierobežojums attieksies uz kredītiem, kuru summa pārsniedz 100 eiro.

«Noteikti nevajag steigties, latus vajag uzglabāt. Tas ir saistīts ar zināmām izmaksām, bet tās nav salīdzināmas ar tām izmaksām, kas rastos, ja nu gadītos tāds melnais scenārijs, ka mums kaut kādu iemeslu dēļ ir jāatgriežas pie savas valūtas,» intervijā laikrakstam Diena, jautāts, vai vajag steigties ar Latvijas lata banknošu un monētu fizisku iznīcināšanu uzreiz pēc eiro ieviešanas, sacījis ekonomikas doktors, profesors, LZA korespondētājloceklis Uldis Osis.

Uz jautājumu, cik liela ir iespēja, ka varētu realizēties tāds scenārijs, kura dēļ Latvijai atkal ir jāatgriežas pie lata, U. Osis atbildējis: «Domāju, ka tāda iespējamība ir mazāka nekā iespējamība, ka šāds scenārijs nerealizēsies. Un tomēr šāda iespēja pastāv.

Pastāv tādēļ, ka eirozonā ir iekšējie sistēmiskie riski. Savukārt šie riski ir saistīti ar eirozonas dalībvalstu nestabilo ekonomisko situāciju. Runa vispirms ir par banku sistēmu vienā lielā kopumā, dienvidvalstīs, ieskaitot Franciju, un arī citās valstīs, arī Lielbritānijā. Mēs redzam, ka arī Latvijā bankas ir ļoti, ļoti piesardzīgas ar kredītu izsniegšanu. Tāpēc arī lavīnveidīgi pieaug tā sauktie sms kredīti jeb ātrie - tas vēl vairāk sarežģī finanšu situāciju. Tās visas ir tādas pazīmes, kas liecina, ka vajadzētu būt uzmanīgiem.»

Tuvojas Ziemassvētki, un drīz visiem sāksies svētku uztraukums – ko uzdāvināt draugiem un mīļotiem cilvēkiem. Tos gribas pārsteigt un palutināt, bet vienas algas var būt nepietiekami. Neļauties panikai! Online kredīts – tas ir ātrākais risinājums, kā iegūt papildus naudas summu. Šī metode ir īpaša ar to, ka kredīts tiek izsniegts pēc dažām minūtēm. Kredīta summa svārstās no 50 līdz 3000 EUR. Kredīti internetā var saņemt kredits24h.lv. Mēs palīdzēsim jums vieglāk orientēties dažādos ātro kredītu priekšlikumus. Dodieties uz sadaļu «Izvēlēties uzņēmumu» un pieprasiet nepieciešamo summu. Ja šis ir jūsu pirmais kredīts, tad jums nebūs jāmaksā procenti par to izmantošanu. Tieši tāpēc ātrais aizdevums līdz 300 EUR ir ļoti izdevīgs. Ja tas ir Jūsu pirmais aizdevums, tad tas ir bezmaksas, ar likmi 0%.

Kāpēc ņemt ātru kredītu?

Lai atrisinātu pašreizējās problēmas, kas prasa steidzamu risinājumu. Šajā gadījumā neparedzētu izdevumu dēļ, vai dāvanu iegādei Ziemassvētkiem. Ja nevēlaties gaidīt algas dienu, tad summa ar mazāko atmaksas termiņu (mazāks par 1 mēnesi) ir ļoti piemērota, lai iegādātos kaut ko vienkāršu, nedārgu.

Kāpēc vajag salīdzināt ātrus kredītus?

Pārbaudot dažādus aizdevējus, var secināt, ka procentu likmes ir ļoti atšķirīgas. Tāpēc mēs apvienojam datus no visiem portāliem un apkopam informāciju, kur kredītu ņemt ir izdevīgāk, nepārmaksājot daudz naudas. Uzsvars ir uz bezprocentu aizdevumiem, lai klienti nepārmaksātu par to, ka ņēma naudu. Ātrie bezmaksas kredīti ar atmaksas termiņu līdz 30 dienām ir pieejami lielos daudzumos, bet tikai tad, ja tas ir pirmais aizdevums no konkrētā aizdevēja. Iesakām nepalaist garām šādu uzņēmumu, jo pateicoties tam jums nebūs jāmaksā par aizdevumu. Ievērojiet arī to, ja jūs veicat pirmo aizdevumu, tad naudas apjoms parasti aprobežojas sakarā ar to, ka uzņēmumām ir nepieciešami pārliecināties, ka jūs esat uzticams aizņēmējs.

Ātro kredītu devēji, sākoties jaunajam gadam, cenas vairs nevarēs noteikt, kā vēlas, jo stājas spēkā ierobežojumi, kas nosaka komisijas maksu griestus

Tas veicinās atsevišķu produktu veidu izzušanu no tirgus. Tomēr nebanku sektorā parādās jauni spēlētāji – savstarpējo aizdevumu platformas, kuru popularitāte, visdrīzāk, pieaugs.

Pērn pirmais pusgads nebanku kreditētājiem no jauna izsniegto kredītu jomā bijis veiksmīgākais pēdējos trīs gados, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotie dati. Kopumā nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji pirmajā pusgadā patērētājiem no jauna izsniedza kredītus 223,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 38,32 miljoniem eiro jeb 20,68% vairāk nekā 2014. no jauna izsniegtajos kredītos. 2015.gada pirmajā pusgadā izsniegtajos aizdevumos dominē distances kredīti ar 93,95 miljoniem eiro jeb 42% no visas no jauna izsniegto kredītu kopsummas. Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane raksturo, ka pērn šajā tirgū bija vērojama ļoti asa konkurence un to joprojām var vērtēt kā piesātinātu.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija rosina pilnveidot metodoloģiju datu analīzei par nebanku patēriņa kreditēšanas tirgu, kā arī analizēt patēriņa kreditēšanas tirgu kopumā. Priekšlikumu iemesls – asociācija secinājusi, ka esošā uzskaite neatspoguļo patieso situāciju un kropļo priekšstatu par nozares datiem

Galvenais Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) šī brīža vēstījums – nozares uzņēmumi ir gatavi sniegt plašāku informāciju un sadarboties ar uzraugošajām institūcijām un ministrijām, lai situāciju mainītu.

«Medijos daudz tiek ziņots par nebanku kreditēšanu, bet nav informācijas par patēriņa kredītu tirgū kopumā. Ja aplūko, kāda informācija tiek atspoguļota par nebanku kreditēšanas tirgu, it sevišķi par distances patēriņa kreditēšanu jeb «ātrajiem kredītiem», tad jāsecina, ka dati tiek interpretēti un atspoguļoti nekorekti. Domāju, ka būtu jārisina divas lietas. Pirmkārt, jāpilnveido metodoloģija, kā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) apkopo informāciju par nebanku patēriņa kredīta tirgu. Otrkārt, būtu jāvienādo informācija, kāda tiek sniegta par banku un nebanku izsniegtajiem patēriņa kredītiem, veidojot vienotu pārskatu par patēriņa kreditēšanas tirgu. Tādējādi Ekonomikas ministrijai kā patērētāju tiesību aizsardzības politikas veidotājai un citām ministrijām būtu pilnīga un korekta aina par situāciju šajā tirgus segmentā,» pauž LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Situāciju reģionos, kur banku kredīti nav pieejami, bet nebanku – tiek ierobežoti, komentē Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Pirms kāda laika redzējām, ka lielās bankas samazina savu filiāļu skaitu reģionos. Jūsu vadītais novads ir viens no tālākajiem no Rīgas. Cik lielā mērā cietāt no šī «konsolidācijas» procesa?

Jāsaprot, ka šis ir tikai viens solis veselā banku pasākumu virknē – tad, kad sākās krīze, bankas daudz straujāk, nekā krīze prasīja, «norāva stopkrānu» visa veida kreditēšanai, arī labiem klientiem, un tādā veidā veicināja krīzes dziļumu. Tas ir viens. Otrs. Daudziem tika anulētas kredītkartes. Arī labiem klientiem.

Arī kredītkartes?

Jā. Un jāteic, ka arī tagad ir diezgan daudz, piemēram, novadu pašvaldību darbinieku, kuriem kredītkaršu nemaz nav. Pēc jauniem banku iekšējiem normatīviem šiem cilvēkiem nepaliek kontos pāri naudas, tad nu, atsaucoties uz šiem normatīviem, izrēķināts, ka kartes anulējamas. Un arī patēriņa kredītu izsniegšana īpaši lauku reģioniem ir praktiski tādā... ļoti, ļoti niecīgā apjomā, ar ļoti striktiem nosacījumiem. Bet, protams, ka cilvēki grib dzīvot, protams, ka cilvēkiem ik pa laikam līdz algai nedaudz pietrūkst vai nepieciešami uzreiz lielāki izdevumi, piemēram, jauna televizora iegādei, lai var skatīties Latvijas programmas, tad nu, protams, viņiem nākas meklēt kaut kādas alternatīvas.