Francijas galvaspilsētā Parīzē esošais vēsturiskais La Santé cietums nesen tika atvērts ekskursijām. Patlaban, pirms remonta tas stāv tukšs, vēsta thelocal.fr. Raksta galerijā - neliels ieskats vietā, kas ir gan aizraujoša, gan biedējoša vienlaikus.

La Santé (tulkojumā - Labas veselības cietums) ir slavens ar to, ka ir vienīgais cietums Parīzes centrā, kā arī ar pasaulē atpazīstamajiem cietumniekiem, kas tajā mitinājušies. Starp viņiem arī terorists Karloss Šakālis, gangsteris Žaks Merins un brokeris Žeroms Kervjēls.

Cietuma pirmsākumi meklējami jau 1867. gadā. Tas zināms arī ar necilvēcīgi skarbajiem apstākļiem, kā dēļ tas pat nodēvēts par bēdīgi slavenāko cietumu Francijā.

Interesentiem ekskursijas vadījuši sargi, kuri reiz tur strādājuši. Cilvēki rindā gaidījuši visu dienu, lai tiktu vietā, kurā daudzi ieslodzītie kala plānus, kā no tās tikt ārā.

Delavēras štatā reģistrētā RA Citadele Holdings LLC nav vientuļa. Vēl ir vairāk nekā 700 000 kompāniju, ko ir reģistrējis aģents The Corporation Trust Company. Kompānijas statuss raksturots kā «nezināms». Mēs zinām, ka tas ir Latvijas bankas Citadele īpašnieks, kas savukārt pieder Citadeles padomes priekšsēdētāja Timotija Kolinsa kompānijai Ripplewood Advisers LLC, kas arī reģistrēta Delavērā.

Kāpēc Delavēra? Šīs jurisdikcijas galvenā priekšrocība ir anonimitāte, šeit reģistrēto kompāniju dalībnieki neatkarīgi no daļu skaita līgumos var noteikt jebkādus nosacījumus peļņas sadalei savā starpā, patiesā labuma guvēji paliek publiski nezināmi. Tieši Delavēras štatā ir reģistrētas vairāk nekā puse no ASV lielākajām un veiksmīgākajām 500 «Fortune» kompānijām. Ofšoru štatā var atrast arī Citigroup Inc., bet Citadeles korespondentbanka ASV ir Citibank. Taču tieši Latvijai vairāk par visiem vajag apkarot «ofšorus» un «čaulas».

Savulaik liela uzmanība ir bijusi pievērsta tam, kādos iespējamos interešu konfliktos Citadeles pārdošanas procesā atrodas mūsu politiķi un amatpersonas, bet nekad - kādos ārvalstu konsultants un pircēji. Taču notikumi atklāj, ka starp Citadeles pārdošanas konsultantu Societe Generale un tās pircēju T. Kolinsu ir izsekojamas ļoti iespējamas darījumu attiecības. Ir zināms, ka T.Kolinsam piederošais Ripplewood holdings RHJ International, mainot nosaukumu uz BHF Kleinwort Benson Group, ir pārdots sākumā Oddo&Cie un tūlīt pat Amundi un Societe Generale. Savukārt 2016.gadā ir izveidota Societe Generale piederoša privāta banka Kleinwort Hambros.

Par investoru piesaisti AS Citadele banka Privatizācijas aģentūra (PA) starptautiskajai investīciju bankai Societe Generale samaksājusi atlīdzību divu miljonu eiro apmērā, bet starptautiskajam juridiskajam birojam Linklaters izmaksāti 493 125 eiro, aģentūru LETA informēja PA.

PA 2014.gada izdevumos ir ietverts paredzētais maksājums konsultantam Societe Generale par investoru piesaisti divu miljonu eiro apmērā, kas tiks izmaksāts šajā gadā. Tāpat konsultantam tiks izmaksāti attaisnotie izdevumi 96 650 eiro apmērā.

Savukārt līdz 2014.gada beigām Linklaters ir samaksāti 493 125 eiro, no kuriem 490 000 eiro ir atlīdzība, bet 3125 eiro kā attaisnotie izdevumi bez pievienotās vērtības nodokļa. Papildus šogad PA Linklaters varētu izmaksāt vēl 30 000 eiro.

Iepriekš PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs aģentūrai LETA stāstīja, ka Societe Generale uzdevums bija sagatavot un ieviest privātā kapitāla piesaistes stratēģiju, tostarp īstenot mārketinga aktivitātes un sarunas ar potenciālajiem investoriem.

Francijas banka «Societe Generale» ASV maksās 1,3 miljardu dolāru (1,1 miljarda eiro) naudassodu par to, ka pārkāpusi Savienoto Valstu sankcijas pret Kubu, Irānu un citām valstīm.

ASV Tieslietu ministrija pirmdien paziņoja, ka «Societe Generale» atzinusi savu vainu un naudassoda summa noteikta, vienojoties ar ASV varasiestādēm.

Pēc ministrijas sniegtajiem datiem, banka no 2004. līdz 2010.gadam bijusi iesaistīta vairāk nekā 2500 transakcijās ar Kubu 13 miljardu dolāru (vairāk nekā 11 miljardu eiro) apmērā, lai gan atbilstoši ASV sankcijām šīs transakcijas vajadzēja vai nu bloķēt, vai arī apturēt, lai par tām veiktu izmeklēšanu.

«Societe Generale» pārkāpusi arī ASV sankcijas pret citām valstīm.

Banka paziņojusi, ka veikusi pasākumus, lai uzlabotu naudas plūsmu kontroles mehānismus.

Francijas banka «Societe Generale» otrdien paziņoja, ka tai varētu nākties samaksāt 1,1 miljarda eiro sodanaudu, lai izbeigtu tiesvedību ar ASV varasiestādēm saistībām ar apsūdzībām, ka banka pārkāpusi sankcijas, jo sevišķi Irānā.

Francijas otra lielākā banka norāda, ka tā šos izdevumus plāno nosegt ar šim nolūkam jau atvēlētajiem uzkrājumiem.

Vienošanos šajā jautājumā paredzēts panākt tuvāko nedēļu laikā.

Pēdējos mēnešos «Societe Generale» tikusi ierauta vairākās izmeklēšanās un tiesas prāvās.

Jūnijā ASV Tieslietu ministrija paziņoja, ka «Societe Generale» maksās ASV varasiestādēm 1,34 miljardus dolāru saistībā ar apsūdzībām, ka tā devusi kukuļus Muammara Kadafi režīma amatpersonām Lībijā un manipulējusi ar starpbanku procentu likmi «Libor».

Vairāki lieli Eiropas uzņēmumi pirmo ceturksni aizvadījuši ar sliktākiem rezultātiem nekā gaidīts, ko veicināja Krievijas ekonomikas izaugsmes bremzēšanās un konflikts Ukrainā, raksta The Wall Street Journal.

Francijas banka Societe Generale trešdien paziņojusi, ka pirmajā ceturksnī nācies norakstīt 525 miljonus eiro Krievijā, tādējādi šā perioda peļņa sarukusi par 13%. Bankas peļņa gada laikā sarukusi no 364 miljoniem eiro līdz 315 miljoniem eiro. Kā krituma iemeslus banka minējusi augošo politisko neskaidrību, ekonomikas bremzēšanos Krievijā un rubļa vājumu.

Rezultātā Societe Generale operatīvie ieņēmumi Krievijā saruka no 61 miljona eiro pirms gada līdz 7 miljoniem eiro šogad.

Arī alus ražotājs Carlsberg un tabakas izstrādājumu ražotājs Imperial Tobacco Group ziņo, ka krītošie pārdošanas apjomi Krievijā un vājais rublis ir mazinājuši peļņu, kā arī var atspoguļoties ieņēmumu kritumā visa gada garumā.

Pirmdien zelta cena saruka, tuvojoties četru gadu zemākajai atzīmei, ko tā sasniedza pagājušajā nedēļā, un eksperti paredz, ka tā turpinās samazināties, raksta Bloomberg.

Zelta cena sarūk, jo investoru vidū valda runas, ka ASV Federālo Rezervju sistēma tuvojas likmju celšanas periodam, savukārt citas bankas palielina monetārās stimulēšanas programmas apjomus, tādējādi stiprinot dolāru.

Pagājušajā nedēļā zelta cena saruka līdz 1161,35 dolāriem par unci, kas ir zemākā cena kopš 2010. gada jūlija. Likmju paaugstināšana samazina zelta pievilcību, jo tas lielākoties investoriem piedāvā pelnīt tikai ar cenas kāpumu, savukārt dolāra vērtības kāpums parasti samazina pieprasījumu pēc zelta.

Zelta cena tūlītējām piegādēm pirmdien samazinājās par 0,3% līdz 1169,28 dolāriem par unci, bet cena decembra kontraktam saruka par 0,2% līdz 1168,9 dolāriem.

Francijas banka «Societe Generale» maksās ASV varasiestādēm 1,34 miljardus dolāru saistībā ar apsūdzībām, ka tā devusi kukuļus Muammara Kadafi režīma amatpersonām Lībijā un manipulējusi ar starpbanku procentu likmi «Libor», paziņojusi ASV Tieslietu ministrija.

Bankas struktūrvienība piekritusi atzīt savu vainu Ņujorkas tiesā saistībā ar apsūdzībām par Lībijas amatpersonu kukuļošanu no 2004. līdz 2009.gadam, lai iegūtu ienesīgus investīciju pārvaldes līgumus.

Savukārt 2010. un 2011.gadā bankas vadošās amatpersonas manipulējušas ar «Libor» likmi, liekot darbiniekiem sniegt maldīgus finanšu datus, kas radījuši iespaidu, ka banka ir finansiāli spēcīgāka nekā tā bija patiesībā.

«Gadiem ilgi «Societe Generale» grāva globālo tirgu un ārzemju institūciju godīgumu, sniedzot viltus finanšu datus un krāpnieciski nodrošinot līgumus kukuļošanas ceļā,» sacīts ASV Tieslietu ministrijas paziņojumā.

Savukārt, Austrālijas varas iestādes piespriedušas aptuveni 700 miljonu Austrālijas dolāru jeb apmēram 450 miljonu eiro sodu bankai «Commonwealth Bank of Australia», kura neesot ievērojusi noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. Sods attiecas uz laika posmu no 2012. līdz 2015.gadam.

Valsts nevar cerēt atgūt visus līdzekļus, ko tā ieguldījusi finanšu sistēmas stabilizācijā, uzskata ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).

(Precizēts virsraksts un pirmā rindkopa.)

Telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes viņš skaidroja, ka finanšu krīzes laikā visas privātās bankas cieta vairākus simtus miljonu eiro zaudējumus. Tādēļ būtu ārkārtīgi naivi cerēt, ka valsts, kā bankas akcionārs neciestu nekādus zaudējumus.

Viņš uzskata, ka pašlaik ir ļoti izdevīgs brīdis, lai pārdotu banku Citadele. Ja šogad nebūtu gaidāmas Saeimas vēlēšanas, šis būtu ideāls brīdis bankas pārdošanai.

«Ir vērojama ļoti liela interese no ārvalstu investoriem. Piektdien tiks iesniegti saistošie piedāvājumi. Un ja viss notiks kā prognozēts, tad augusta sākumā varētu noslēgt līgumu par Citadeles pārdošanu,» atklāja Dombrovskis.

Investori uzskata, ka sliktākais periods izejvielu cenām vēl nav beidzies, un tās turpinās samazināties, raksta Bloomberg.

Šajā mēnesī no ASV biržās tirgotajiem fondiem, kas iegulda izejvielās, aizplūduši aptuveni 873 miljardi ASV dolāru, kas ir lielākais apjoms kopš aprīļa, liecina aģentūras apkopotie dati. Izejvielu rezervju pieaugums, dolāra vērtības palielināšanās un Ķīnas izaugsmes bremzēšanās ir palīdzējusi izejvielu cenu apkopojošajam indeksam Bloomberg Commodity Index nokrist līdz zemākajam līmenim kopš 2009. gada.

Šajā gadā indekss ir sarucis par 4,6%, un kritumu piedzīvo jau ceturto gadu pēc kārtas, kas ir ilgākais kritums kopš 1991.gada, kad sāka apkopot datus. Zaudējumi seko indeksa vērtības dubultošanās periodam no 2000.gada līdz 2008.gada jūlijam, kad tas sasniedza rekordu.

Bijušajam franču brokerim Žeromam Kervjēlam piektdien dots rīkojums samaksāt vienu miljonu eiro savam bijušajam darba devējam - Francijas bankai Societe Generale, kas viņa neveiksmīgo darījumu dēļ cieta 4,9 miljardu eiro zaudējumus.

Apelāciju tiesa Versaļā norāda, ka 39 gadus vecais Kervjēls ir daļēji atbildīgs par šiem zaudējumiem, kas Francijas banku 2008.gadā noveda uz bankrota sliekšņa.

Societe Generale advokāts pavēstīja, ka šāds tiesas lēmums ir pilnībā apmierinošs.

Tiesa varēja dot rīkojumu Kervjēlam atmaksāt visus 4,9 miljardus eiro vai ne centa, kas gan būtu pazemojoša sakāve bankai.

Kervjēls tika notiesāts apsūdzībās par uzticēšanās pārkāpšanu, viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu, viņam piespriežot piecu gadu cietumsodu, no kuriem divi bija nosacīti.

Kopumā gan viņš cietumā pavadīja vien 150 dienas.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās ceturtdien kritās pēc vājiem ASV rūpnieciskās ražošanas datiem, kas izraisīja bažas par ASV ekonomikas recesiju, un Eiropas banku peļņas datiem, kuri radīja vilšanos.

Akciju cenu kāpumu Volstrītā nomainīja kritums pēc Piedāvājuma pārvaldības institūta ražošanas indeksa publicēšanas, kas jūlijā bija 46,8% - mazāks nekā iepriekšējā mēnesī un vājāks nekā analītiķu aplēsēs.

"Tirgus varbūt sāk baidīties, ka ekonomika palēninās līdz punktam, kur mēs varētu sagaidīt recesiju astoņu līdz 12 mēnešu laikā no šī brīža," sacīja "Spartan Capital" analītiķis Pīters Kardilo.

Viņš arī atzīmēja, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaitam ASV pagājušajā nedēļā reģistrēts straujāks kāpums par prognozēto.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - ceturtdien pirmo reizi kopš koronavīrusa pandēmijas sākuma 2020.gadā samazināja bāzes procentlikmi, ņemot vērā inflācijas kritumu valstī. Tā samazināja bāzes procentlikmi par 0,25 procentpunktiem līdz 5%.

Vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki paziņojuši par sabiedriskās izmeklēšanas iniciatīvas grupas Atklātību par Citadeli izveidi, uzskatot, ka slepenība, kādā norit bankas Citadele pārdošana, nav pieļaujama un draud ar Latvijas nodokļu maksātāju naudas neprasmīgu izlietojumu vai pat, iespējams, apzinātu pazaudēšanu.

«Patiesie apstākļi par bankas pārdošanas nosacījumiem un procesa gaitu no valdības puses tiek apzināti noklusēti, aizbildinoties ar slepenības zīmogu,» norādīts grupas paziņojumā, kas adresēts Valsts prezidentam, Saeimai, valdībai un Latvijas iedzīvotājiem.

«Mēs, Latvijas Republikas iedzīvotāji un nodokļu maksātāji, kuru nauda savulaik tika ieguldīta Parex bankas pārņemšanā, uzskatām šādu valdības rīcību par nepieļaujamu,» uzsver iniciatīvas grupa, paužot aizdomas, ka bankas Citadele pārdošanas process slēpj plašākai sabiedrībai nezināmus politekonomisko interešu radītus zemūdens akmeņus, kas ar laiku var izrādīties liktenīgi ne tikai ieguldītās kopīgās naudas atgūšanā, bet visas valsts finanšu sistēmas stabilitātē.

Pirmdien zelta cena turējās netālu no 15 mēnešu zemākās atzīmes, jo augstā dolāra vērtība un akciju tirgus kāpums mazināja investoru apetīti pēc dārgmetāla iegādes, raksta Reuters. Tāpat samazinājās arī platīna un citu dārgakmeņu cena.

Zelta stieņa cena kopš jūlijā sasniegtās šā gada augstākās atzīmes – 1345 dolāriem par unci, ir sarukusi par 11%. Tāpat nav tālu četru gadu zemākā atzīme – 1180 dolāri.

Pirmdien zelta stieņa cena pakāpās par 0,2% līdz 1193,1 dolāram par unci. Pirms tam tā saruka līdz 1183,46 dolārus par unci, kas ir vājākais līmenis kopš 2013.gada jūnija. ASV biržā tirgotā zelta nākotnes kontrakta cena nemainījās un bija 1193,5 dolāri par unci.

Saruka arī citu dārgmetālu vērtība. Platīna cena pagājušajā nedēļā samazinājās par 6,3%, kas ir straujākais kritums kopš 2011.gada decembra. Cena sasniedza zemāko atzīmi kopš 2009. gada jūlija. Pirmdien tā cena saruka par 0,3% līdz 1212,25 dolāriem par unci.

Pirmdien Krievijas rubļa vērtība samazinājās jau sesto dienu pēc kārtas, šķērsojot 60 rubļu par dolāru robežu pirmo reizi vēsturē, raksta Bloomberg.

Rubļa vērtība saruka par 3,5% līdz 60,2775 rubļiem par dolāru. Patlaban tirgus dalībnieki rada spiedienu uz rubli, vērojot vai Krievijas Banka iegādāsies vairāk rubļu, lai atbalstītu valūtu. Pārdošanas vilnis decembrī valūtas vērtību ir samazinājis par 18%.

«Es paredzu, ka rublis saruks arī turpmāk, taču arī gaidu, kad centrālā banka atgriezīsies tirgū, lai aizsargātu rubli spēcīgāk,» saka Societe Generale stratēģis Bernds Bergs.

Krievijas Banka pēdējo divu nedēļu laikā ir atsākusi veikt intervences pirmo reizi kopš tā palaida rubļa kursu brīvā kustībā. Kā liecina dati, 11. decembrī tā pārdevusi 478 miljonus ASV dolāru. Šajā gadā tā rubļa atbalstam jau iztērējusi vairāk nekā 80 miljardus dolāru.

Pirmdien mārciņas vērtība pret eiro samazinājās, tirgus dalībnieku vidū valdot satraujumam, ka Lielbritānija Eiropas Savienību pametīs drīzāk nekā tirgus dalībnieki lēsa, raksta Bloomberg.

25. jūlija laikrakstā Independent rakstīts, ka Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons nākamā gada jūnijā rīkos balsojumu par izstāšanos no ES. Iepriekš valdība apgalvoja, ka vēlēšanas tiks rīkotas līdz 2017. gada beigām.

Tāpat, ņemot vērā prognozes par augstākām bāzes procentu likmēm, eksperti uzskata, ka valsts ekonomikas izaugsme palēnināsies. Tā rezultātā pēdējo divu nedēļu laikā Lielbritānijas mārciņas vērtība ir svārstījusies starp straujāko kāpumu kopš 2009. gada līdz pat sliktākajam rezultātam kopš šā gada maija.

«Ziņas par referendumu ir mazinājušas mārciņas spožumu,» saka Societe Generale eksperts Kits Džuks, piebilstot, ka mārciņai iepriekš bija spēcīgs kāpums, taču jaunākā informācija šo pieaugumu kādu brīdi var bremzēt.

Ceturtdien, 1.jūnijā, Latvija starptautiskajos finanšu tirgos vienlaicīgi emitējusi divu dažādu termiņu eiroobligāciju papildu laidienus par kopējo summu 350 miljoni eiro, tādējādi piesaistot visu 2017.gadā plānoto aizņemšanās apjomu starptautiskajos finanšu tirgos.

Par to informē Valsts kase.

Šajā darījumā tika emitēts papildu laidiens apgrozībā esošajām 10 gadu obligācijām 150 milj. EUR apmērā ar ienesīgumu 0,950% pie iepriekš noteiktās fiksētās procentu (kupona) likmes 0,375% gadā un dzēšanu 2026.gada 7.oktobrī, kā arī papildu laidiens 20 gadu obligācijām 200 milj. EUR apmērā ar ienesīgumu 1,703% pie iepriekš noteiktās fiksētās procentu (kupona) likmes 1,375% gadā un dzēšanu 2036.gada 16.maijā.

Pieprasījums pēc obligācijām 3,3 reizes pārsniedza piedāvājumu. Abos eiroobligāciju papildu laidienos kopā piedalījās vairāk nekā 120 investori no dažādām valstīm, galvenokārt Eiropas (Vācijas, Austrijas, Lielbritānijas un citām valstīm).

Investori Eiropā zina, ka banku rezultāti var sarūgtināt, taču šā gada trešais ceturksnis bijis piepildīts ar neparasti daudz skandāliem un satricinājumiem, kas varētu no jauna pārbaudīt viņu pacietību, raksta Bloomberg.

Turcijas liras vērtības kritums, diskusijas ap Itālijas budžetu, skaļais naudas atmazgāšanas skandāls Dānijā un ģeopolitiskā spriedze ir tikai daži no faktoriem, kas ietekmē banku rezultātus.

Trešdien datus publicēs Deutsche Bank, Vācijas lielākais aizdevējs, kā arī Barclay’s, sniedzot ieskatu, kā Eiropas investīciju bankas spēj turēties pretī ASV konkurentiem. Analītiķi prognozē smagu ceturksni un sagaida, ka Deutsche Bank, Credit Suisse Group AG un BNP Pariba publicēs vājākus rezultātus nekā pērn.

UBS Group AG, Barclays un Societe Generale rezultāti varētu būt labāki nekā pirms gada.

Eiropas bankas visdrīzāk, tāpat kā ASV bankas, ziņos par sliktākiem rezultātiem fiksēto ienākumu tirdzniecībā. Goldman Sachs Group, kas informēja par 10% kritumu, skaidro to ar zemo svārstīgumu un sliktāku aktivitāti, īpaši Eiropā.

Valsts prezidents Egils Levits ir uzkrājis 298 015 eiro, bet finanšu instrumentos ieguldījis 884 981 eiro, liecina Levita valsts amatpersonas deklarācija, kuru viņš iesniedzis, stājoties Valsts prezidenta amatā.

Levitam pieder obligācijas 94 997 eiro vērtībā. Prezidentam ir arī līdzekļi četros ieguldījumu fondos - kopumā 245 540 eiro vērtībā, kā arī citi ieguldījumi 544 443 eiro vērtībā.

Levits deklarējis 232 641 eiro uzkrājumus «Luminor Bank» Latvijas filiāle un 64 414 eiro uzkrājumus bankā «Banque et Caisse d»Epargne de l'Etat» Luksemburgā. Deklarācijā norādīts, ka Levitam ir arī 960 eiro uzkrājumi Francijas bankā «Societe Generale».

Prezidentam ir arī dzīvības apdrošināšana.

Deklarācijā norādīs, ka prezidents ieņēmis valdes locekļa amatu Eiropas publisko tiesību asociācijā «Societas Iuris Publici Europaei».

Valsts pirmās amatpersonas īpašumā ir divi dzīvokļi Rīgā un viens - Cēsīs, kā arī divi zemes īpašumi Mārupes novadā, liecina Levita iesniegtā amatpersonas deklarācija.

Latvija starptautiskajos finanšu tirgos emitējusi jaunas trīs gadu obligācijas ar dzēšanas termiņu 2023. gadā, piesaistot finansējumu 1 miljarda eiro apmērā ar ienesīgumu 0,209 % un fiksējot kupona (procentu) likmi 0,125, informē Finanšu ministrija.

"Valsts kasei pirmdien izdevies sekmīgs darījums starptautiskajos finanšu tirgos, tādējādi papildinot valsts finanses tālākiem ekonomikas stimulēšanas un iedzīvotāju atbalsta pasākumiem COVID-19 izraisītās krīzes seku pārvarēšanai," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Latvijas Republikas obligācijas iegādājās investori pārsvarā no Eiropas valstīm (piemēram, aktīvu pārvaldītāji un bankas no Vācijas, Austrijas, Francijas, Lielbritānijas un Skandināvijas).

Kopējais investoru pieprasījums pēc obligācijām pārsniedza 1,4 miljardus eiro. Emisijas vadošās bankas bija "Barclays", "J.P. Morgan" un "Societe Generale".

Valsts kase piesaista ilgtermiņa resursus starptautiskajos tirgos 

Latvija izmantoja finanšu tirgos radušos aizņemšanās iespēju un veica papildu laidienu 550...

Lai gan Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) sīkāk nekomentē, kāds ir bijis valdības lēmums saistībā ar bankas Citadele pārdošanu, viņa šorīt intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma atzina, ka potenciālajam investoram līdz augusta beigām jāizstrādā piedāvājums un jau septembra vidū varētu pieņemt lēmumu par bankas pārdošanu.

Straujuma bija izvairīga uz jautājumiem par bankas pārdošanu, bet apliecināja, ka ir atrasts viens investors, kuram līdz 25.augustam jāsagatavo piedāvājums un piebilda, ka ir izteikts lūgums dokumentu sagatavošanai pagarināt termiņu par desmit dienām.

«Tas ir sarežģīts jautājums un šāds pagarinājums arī tiks dots, jo pie šī jautājuma strādā milzīga auditoru komanda. Ir svarīgi banku pārdot, kad tā ir labā stāvoklī, bet galvenais labam investoram, kurš ar saviem ieguldījumiem spēs vēl vairāk stabilizēt Latvijas banku sistēmu,» sacīja Straujuma.

Lai gan uz tālākiem jautājumiem, kas ir potenciālais investors un par kādu naudu banku plānots pārdot, Straujuma neatbildēja, viņa izteica prognozi, ka pie gadījuma, kad viss šis jautājums veiksmīgi attīstīsies, tad banku Citadele varētu pārdot jau septembra vidū.

Līgums starp Privatizācijas aģentūru (PA) un ASV fondu Ripplewood Holdings par AS Citadele banka (Citadele) valsts akciju iegādi varētu tikt parakstīts jau šo piektdien, 31.oktobrī, aģentūru LETA informēja PA.

Vakar valdība atbalstīja finanšu konsultanta Societe Generale rekomendāciju noslēgt pirkuma līgumu par Citadeles akciju pārdošanu ar starptautisku investoru grupu, kuras sastāvā ir Ripplewood Advisors LLC un tā dibinātājs Tims Kolins.

Ministru kabinetā aģentūru LETA informēja, ka Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) šo piektdien, 31.oktobrī, plkst.14 plāno tikties ar Ripplewood Advisors LLC pārstāvi Timu Kolinsu. Pēc tikšanās paredzēta arī preses konference.

PA norādīja, ka akciju bāzes cena par visām Citadeles akcijām ir 98,67 miljoni eiro. Savukārt līgumā paredzēts, ka valsts par 75% akciju iegūs 74 miljonus eiro. Tāpat viens no līguma nosacījumiem paredz, ka investori nedrīkstēs vismaz divus gadus pārdot bankas akcijas.

Otrdien rubļa vērtība saruka par 19% līdz 80,1 rublim par dolāru, jo Krievijas Centrālās bankas lēmums pacelt likmi nespēja apstādināt iepriekšējās dienās piedzīvoto kritumu, raksta Bloomberg.

Šodienas samazinājums ir straujākais kopš 1998. gada, kad bija Krievijas defolts.

Pēc centrālās bankas pirmdienas lēmuma rubļa vērtība pakāpās par 11%, taču tas bija īslaicīgi.

Krievijas Centrālā banka pārsteigusi tirgus dalībniekus, negaidīti strauji palielinot bāzes procentu likmi, raksta Bloomberg.

Likme palielināta par 6,5 procentpunktiem līdz 17%, kas ir straujākais temps kopš 1998. gada. Toreiz gan likme pārsniedza 100%.

Tirgus dalībnieki gan bažījas, ka šis solis ievainos ekonomiku, kurai jau tāpat nākamgad tiek prognozēta recesija.

Šajā gadā rublis ir uzrādījis sliktākos rezultātus starp jaunattīstības valstu valūtām, kopš gada sākuma sarūkot par 44%. Kritumu veicināja naftas cenu samazināšanās, kā arī ASV un Eiropas piemērotās sankcijas Ukrainas konflikta dēļ.

Zelta cena turpmāk, visdrīzāk, turpinās samazināties, liecina Bloomberg veiktā analītiķu aptauja.

Zelta cenas problēma nav tikai kritums, jo daudzu investoru acīs šis dārgmetāls ir zaudējis daļu savas pievilcības.

Zelta stieņu tirgū noskaņojumam ir liela nozīme, un aptuveni 60% no kopējā zelta apjoma tiek izmantoti juvelierizstrādājumos vai rūpniecībā. Pārējo daļu veido monētas vai zelta stieņi, un, ja pieprasījums pēc tiem mazinās, tas var būt sāpīgi tiem, kas ieguldījumus vēl nav pametuši.

Kā liecina Bloomberg News veiktā ekspertu aptauja, vidējā zelta cena līdz nākamā gada janvārim būs 984 dolāri par unci. Tā ir zemākā atzīme kopš 2009. gada un 10% zemāk nekā zelts maksā patlaban.

Zelta spekulanti atver īsās pozīcijas šim metālam pirmo reizi kopš par to tiek apkopoti dati 2006. gadā, savukārt zelta biržās tirgoto fondu ieguldītāji pārdod savas investīcijas straujākajā tempā četru mēnešu laikā.