#Breksits ir sakāve, par kuru atbildība jāuzņemas abām pusēm, sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.

Breksits ir katastrofa, no kuras labumu negūs nedz Lielbritānija, nedz Eiropas Savienība (ES), trešdien Eiropas Parlamenta deputātiem sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.

«Es uzskatu, ka Breksita lietā nebūs uzvarētāju. Tā ir situācija, kurā zaudē visi - gan briti, gan ES dalībvalstis,» EP plenārsēdē Strasbūrā sacīja Junkers.

Breksits ir sakāve, par kuru atbildība jāuzņemas abām pusēm, viņš piebilda.

«Kā sacīja pati [Lielbritānijas premjerministre Terēza] Meja, briti nekad nav jutušies ērti ES, un 40 gadu laikā viņiem nav dota iespēja justies ērtāk, un tāpēc vainojami ir daudzi,» sacīja EK prezidents.

Ja Lielbritānija tomēr nolems izstāties no Eiropas Savienības (ES), lielāki zaudējumi gaidāmi britu, nevis ES pusē

Lai gan Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons ir panācis vienošanos, kas ļauj šai valstij palikt ES, ja vien 23. jūnija referendumā briti nelems savādāk, pilnīgi droši to vēl prognozēt nevar.

Apmaiņā pret šo vienošanos briti ir saņēmuši tiesības ierobežot sociālos pabalstus viesstrādniekiem no citām ES dalībvalstīm. Tomēr ES pretinieku balsis Lielbritānijā joprojām ir gana skaļas, ieskaitot Londonas mēru Borisu Džonsonu.

Ņemot vērā, ka Lielbritānija ir valsts ar ilgstošām demokrātijas tradīcijām un arī tās ekonomikas pienesums Eiropas līmenī nav nebūtisks, Lielbritānijas izstāšanās, protams, kaut kādā mērā vājinātu ES. Tomēr briti būtu lielāki zaudētāji. Neskatoties uz to, ka briti joprojām kavējas savas paputējušās impērijas sapņos, par lielvaru Lielbritāniju var dēvēt vairs tikai no militāro spēku viedokļa, ekonomiski tā labākajā gadījumā atbilst vidusmēra spēlētājam. Ķīna un Indija ar savām ekonomikām jau ir apdzinušas kādreizējo koloniālo lielvaru, pārskatāmā laikā tai, visticamāk, garām aiztrauksies arī Brazīlija un Indonēzija.

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Efektīva finanšu vadība ir būtiska sastāvdaļa uzņēmējdarbības veiksmīgai pārvaldībai. Finanses ir kā pamats, uz kura balstās uzņēmuma attīstība un ilgtermiņa stabilitāte. Šajā rakstā apskatīsim 10 iemeslus, kāpēc finanses ir tik būtiskas.

1. Budžeta izveide un kontrole

Finanses nosaka uzņēmuma budžeta izveidi. Budžets ir kā ceļvedis, kas palīdz plānot un kontrolēt izdevumus, nodrošinot, ka tie atbilst uzstādītajiem mērķiem un prioritātēm.

2. Investīciju plānošana un analīze

Ieguldījumu plānošana ir būtiska uzņēmuma attīstības stratēģijai. Finanšu vadības speciālisti piedāvā analīzi, kas palīdz uzņēmumiem veikt informētus lēmumus par jaunām investīcijām un projektiem.

3. Klientu Apmierinātība

Stabilas finanses ļauj uzņēmumam piedāvāt augstākas kvalitātes produktus un pakalpojumus, tādējādi palielinot klientu apmierinātību.

4. Likviditātes uzraudzība

Finanšu pārvaldība nodrošina nepieciešamo likviditātes uzraudzību, kas ir vitāli svarīga, lai segtu darbības izdevumus un saglabātu finansiālo veselību. Likviditātes pārvaldība ir būtiska ikdienas darbību uzturēšanai.

Briti nav ieinteresēti, lai viņu jurisdikcijā reģistrētās kompānijas radītu problēmas pašmājās un ārzemēs

Tā sarunā ar DB saka Apvienotās Karalistes (AK) vēstnieks Latvijā Kīts Šenons (Keith Shannon).

Pēc FKTK datiem, AK un Britu Virdžīnās ir reģistrēts 50,1% no Latvijas bankās esošo čaulas kompāniju skaita. Šo banku klientu sektoru līdz ar ASV naudas atmazgāšanas apkarošanas iestādes FinCEN sankcijām pret ABLV Latvijas valdība ir lēmusi samazināt astoņas reizes.

Jautāts, cik tas ir taisnīgi, ka AK reģistrētu kompāniju dēļ nepatikšanas ir citiem, vēstnieks atbild, ka AK un tās aizjūras teritorijās reģistrēto komandītsabiedrību (limited liability partnerships) pastāvēšanai ir leģitīmi iemesli, tomēr pēdējos pāris gados jau pirms FinCEN globālajām aktivitātēm briti paši aizvien pamatīgāk pievēršas čaulas kompāniju regulēšanai un to īpašnieku un darbības caurskatāmībai. Lai novērstu čaulas kompāniju nelietīgu izmantošanu, briti patlaban maina savus regulējumus pašā AK un arī aizjūras teritorijās.

Šobrīd medijos aktīvi tiek apspriests jautājums, vai Lielbritānijas referenduma rezultāts ir Eiropas Savienības (ES) beigu sākums? Vai britu lēmums iezīmē politiskās un ekonomiskās krīzes sākumu? Tā kā Lielbritānijā dzīvo un strādā vislielākais skaits no Latvijas emigrējušo iedzīvotāju, aptuveni 100 tūkstoši, Latviju, protams, satrauc jautājums, kā mainīsies mūsu valstspiederīgo dzīve šajā valstī? Kā Brexit ietekmēs darba iespējas Lielbritānijā, tur esošo latviešu uzņēmumu darbu u.tml. Bažas tiek paustas arī par turpmākajām eksporta iespējām uz Lielbritāniju, tāpēc gribētos mazliet ieskicēt, kāpēc uztraukumam tomēr nav pamata.

Panikai nav pamata

Šobrīd lielākā panika sakņojas tajā, ka ES vienkārši nebija gatava šādam referenduma rezultātam, jo visas provizoriskās aptaujas liecināja, ka to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir pret ES pamešanu, ir lielāks. Bet balsojums ir tāds, kāds ir – taču, jāņem vērā, ka jautājums ir vairāk politisks, nekā ekonomisks. Tuvāko divu gadu laikā būtiskas izmaiņas nebūs jūtamas, pirmkārt, jau britiem jānostabilizē savs politiskais kurss. Šobrīd nav pat īstas skaidrības, kurš būs gatavs stāties pie valsts vadības.

Jāgaida, ko nesīs valūtas kursa svārstības

Nenoliedzami, pavisam bez sekām šī situācija nebūs – samazināsies to mūsu valsts piederīgo ienākumi, kuri strādā Lielbritānijā, attiecīgi samazināsies arī tā naudas masa, kas caur viņu atbalstu tuviniekiem atplūst uz Latviju. Jau kopš 2010. gada ārvalstīs strādājošo uz Latviju sūtītās summas stabili veido ap 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Konkrētus samazinājuma apmērus šobrīd būtu pāragri saukt, jo būs jāņem vērā arī valūtas kursa svārstības. Tuvojoties referenduma iznākumam, finanšu tirgos jau bija jūtamas negatīvas svārstības, īpaši Lielbritānijas mārciņas valūtas kursa izmaiņās, kas sākumā uzlidoja līdz gada maksimumam un tad noslīdēja līdz zemākajam līmenim pēdējo 20 gadu laikā.

Nosēdēju Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē, klausoties daudzu gudru vīru runās un novērojumos. Braucot ar mašīnām, 2018. gadā Latvijā nositušies par 12 cilvēkiem vairāk nekā pirms gada. Smagi cietuši arī vairāk.

Pieaugums ir brīdī, kad uz Latvijas autoceļiem uzstādīti visi 100 ieplānotie fotoradari, kad policijai ir netrafatrētas automašīnas, kad pielikti sodi un sola tos pielikt vēl. Kamera pie katra krustojuma, sods uz katra stūra!

Man nepatīk šī tendence, kad, piegriežot skrūves, panāk pretēju rezultātu. Tas atgādina impēriju sabrukumu, kad tirāni pātago padotos, sit, kar un dedzina zemniekus, bet nekas vairs nelīdz. Tauta kļūst traka no sodiem. Kādu laiciņu padzīvoju Lielbritānijā. Briti mazliet pārkāpj visus noteikumus, bet tik traki kā latvieši nesitas. Viņi nebrauc virsū cits citam milzīgā ātrumā, un policija viņus aptur vien tad, ja nav izieta tehniskā apskate vai arī nav nomaksāts ceļu nodoklis. Dzenas no Londonas uz Bristoli briti tāpat kā latvieši no Rīgas uz Liepāju. Vienīgi ceļš viņiem ir ar divām joslām katrā virzienā un ar sadalošo joslu. Īsāk sakot, viņi visi ir normāli – visi ir briti. Starp citu, sodi britiem tiešām ir astronomiski, bet policisti apzinās, ka vienā paņēmienā var iznīcināt cilvēka dzīvi.

Pēc ilgas un piņķerīgas drāmas briti nu gatavi pamest Eiropas Savienību (ES). Patiesībā gan sarežģītākais Apvienotās Karalistes un ES diskusiju posms droši vien vēl ir tikai priekšā - reģioniem jāspēj vienoties par nākotnes tirdzniecības nosacījumiem.

Pagaidām vismaz oficiāli noteikts, ka jaunam reģionu tirdzniecības līgumam jābūt gatavam jau līdz šā gada beigām. Daudzi gan pauž pārliecību, ka tas neizskatās reālistiski. Brexit sāgas gadījumā gan nekāds brīnums nebūtu, ja tiek noteikti kādi arvien jauni galējie datumi, līdz kuriem jāpieņem kādi ļoti būtiski - varbūt pēkšņi - lēmumi.

Biznesa prognozējamībai tās būtu sliktas ziņas.Bieži vien ticis runāts par Apvienotās Karalistes dzīvi pēc Brexit. Tiesa gan, jāņem vērā, ka arī Eiropas biznesam šī valsts ir svarīga. Tādējādi diskusijām par tālākajiem tirdzniecības nosacījumiem var būt būtiska ietekme uz to darbību, raksta, piemēram, Bloomberg. Pagājušogad Apvienotās Karalistes valdība jau sprieda par to, kurām ES precēm vajadzētu noteikt tarifus vai pat kvotas, ja briti savienību pametīs bez vienošanās. Pamatā šādu soļu nepieciešamība tika skaidrota ar nepieciešamību aizsargāt vietējos britu ražotājus.

Ja sākotnēji pandēmijas bažas daudziem finanšu tirgus dalībniekiem lika strauji "rakt aizsarggrāvjus" (mazināt riskus), tad jau kādu laiciņu to oma izskatās visai optimistiska. Rezultātā gan ASV, gan Eiropas akciju vērtības strauji atveseļojušās. Ņemot vērā neseno cenu izaugsmi, daudz jautājumu gan saistīti ar to, kur turpinās virzīties finanšu tirgi.

Ne visiem ir pārliecība, ka nesenais cenu kāpums pareizi atainojis realitāti.

Valdot šādam fonam, "Bloomberg" apkopojis dažu tirgus analītiķu spriedumus par to, kur šajā brīdī būtu jēdzīgi ieguldīt naudu 10 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Ieteikumu ir visai daudz un arī – visai atšķirīgi.

Protams, šādas konkrētas rekomendācijas vienmēr var uztvert ar zināmu skepsi. Nākotni paredzēt ir gandrīz neiespējami. Arī finanšu pasaulē var novērot to, cik ļoti daudzi ir nepārliecināti par to, kas notiks nākotnē, bet šajā pašā laikā – cik ļoti tie ir pārliecināti savos skaidrojumos par to, kas nupat noticis. Ja jāizvēlas kādas konkrētas akcijas, kurām vajadzētu iet labāk, tad dažkārt populāri ironizēt, ka šo lomu var uzticēt mērkaķim ar šautriņām. Šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Proti, viņš klāstīja – ja mērkaķim tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (attiecīgi ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums patiesībā var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās kāds tirgus profesionālis, kurš, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru vajadzētu it kā aplaimot ar lielākiem guvumiem. Dažādi eksperimenti gaismā izcēluši, ka galu galā nebūt nevar pārliecinoši apgalvot, ka šādas izvirzītās hipotēzes būtu pilnīgi greizas.

Pirms pāris nedēļām Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņēma lēmumu izsniegt licenci uzņēmumam AS Indexo ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu sniegšanai, primāri valsts fondēto pensiju līdzekļu pārvaldīšanai. Latvijas tirgū ir parādījies vēl viens spēlētājs, kas pretendē uz pensiju investīciju pārvaldīšanu. Uzņēmuma pieteikums un plāni ir ļoti ambiciozi – radīt zemu izmaksu alternatīvu 2. pensiju līmeņa tirgū.

Konkurence ir vajadzīga, jo mūsu valstī ir vienas no augstākajām pensiju līdzekļu administrēšanas komisijas maksām starp attīstītajām valstīm. Savukārt jebkādas papildu izmaksas ir mīnuss dalībnieka kapitālā, turklāt fondu vidējais ienesīgums bieži atpaliek pat no inflācijas. Tas nozīmē, ka privātie līdzekļu pārvaldītāji ne vienmēr nodrošina līdzekļu saglabāšanu, nerunājot jau par kapitāla pieaugumu.

Vai Indexo projektam izdosies panākt iecerēto? Sāksim ar klientu piesaistīšanu. Latvijas nodokļu maksātāji pašlaik pensiju sistēmas 2. līmeni vienkārši ignorē. Ja sistēmas ieviešanas brīdī tās finansēšanai tiktu piemērots jauns nodoklis, cilvēkam atmiņā paliktu ideja, ka šī nauda tiek novirzīta pensijām. Tāpēc daudziem pensiju sistēmas pārveides fakts vispār ir paslīdējis garām, milzīgam cilvēku skaitam nav priekšstata, kādi ir pensiju sistēmas līmeņi un līdzekļu fondēšana. Līdzekļu pārvaldītājs tiek izvēlēts mehāniski, nevērtējot izdevīgumu un risku, un parasti tā ir tā pati banka, kurā, piemēram, tiek pārskaitīta alga.

Latvijas banku sektors kopumā 2017. gada pirmajos sešos mēnešos darbojies ar peļņu 165 miljonu eiro apmērā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sniegtā informācija. Šajā periodā ar peļņu darbojās 15 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles (to tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos 98.2%).

Banku sektora kopējais noguldījumu apmērs jūnijā saruka par 0.8% jeb 158.2 miljoniem eiro. Iekšzemes klientu noguldījumu atlikuma pieaugums, kopumā par 0.9% jeb ~111 miljoniem eiro (attiecīgi par 1.5% jeb 86.3 miljoniem eiro pieauga mājsaimniecību un par 0.1% - uzņēmumu noguldījumi), nespēja kompensēt ārvalstu klientu noguldījumu sarukumu par 3.1% jeb 269.1 miljonu eiro. Jūnija beigās kopējais piesaistīto noguldījumu atlikums banku sektorā veidoja 20.3 miljardus eiro.

Kopējā kredītportfeļa atlikums jūnijā saruka par 0.3% jeb 50.9 miljoniem eiro, t.sk. iekšzemes uzņēmumu kredītu apjoms pieauga par 0.7% jeb 51.8 miljoniem eiro, kamēr iekšzemes mājsaimniecību kredītportfelis samazinājās par 0.2% jeb 8.1 miljonu eiro, savukārt ārvalstu klientiem izsniegto kredītu apmērs saruka par 3.8% jeb 85 miljoniem eiro. Kopējais kredītportfeļa atlikums jūnija beigās veidoja 15 miljardus eiro.

2019. gada būtiskākais notikums ir Brexit, taču par to, kāds tas būs, īstas skaidrības nav, turklāt Lielbritānijas aiziešana no ES iezīmēs pārmaiņas, jo tā, kā bija, vairs nebūs.

Tādu ainu rāda Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas politisko pētījumu institūta sadarbībā ar Ārlietu ministriju rīkotā apaļā galda diskusija Eiropas politikas izaicinājumi un Latvijas politika: pētnieku ieteikumi. To, ka pašlaik ir liels neskaidrību laiks, atzina Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Viņa norādīja, ka neskaidrības ir ne tikai par to, kāds realitātē būs Brexit, bet arī par ES nākamā perioda daudzgadu – 2021.-2027.g. - budžetu. Jāņem vērā, ka 2019.gadā paredzētas Eiropas Parlamenta vēlēšanas bez britu piedalīšanās un jaunas Eiropas Komisijas izveide. Jārēķinās, ka Brexit ietekmi Latvija izjutīs gan tieši, gan arī netieši, turklāt pašreizējā brīdī pat neesot pilnīgas skaidrības par šis ietekmes apmēru. DB jau 2018. gada 20. decembrī vēstīja par Latvijas Universitātes Ekspertu padomes locekles, Fiskālās disciplīnas padomes locekles, Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska padomnieces, profesores Innas Šteinbukas sacīto DB Uzņēmēju kluba biedriem, ka pašlaik izaicinājumi ir ne tikai Latvijai, bet arī ES. Pirmkārt jau tāpēc, ka tiek gaidīts Brexit, bet joprojām īsti neviens nevar prognozēt, kāds tas īsti varētu būt – ar kontrolētu (ratificētu vienošanos starp ES un Lielbritāniju) izstāšanos vai arī ar tā dēvēto cieto – bez nekādiem nosacījumiem un bez vienošanās.

Multimediālā deju lielizrāde «Abas Malas» būs viens no kulminācijas pasākumiem Latvijas simtgadē. Skatītājs varēs vērot telpisku ilūziju, ko palīdzēs radīt īpaši veidota 2000 kvadrātmetru liela mākslas projekciju skatuve.

Izrāde būs skatāma 17., 18. un 19. novembrī. Tajā satiksies mūzika, deja un mūsdienu tehnoloģijas. Katrs multimediālās deju izrādes vizuālās izteiksmes elements – horeogrāfija, scenogrāfija, gaismu režija, televīzijas kameru darbs un video projekcijas – tiek veidots kā vienots veselums.

Kopumā lielizrādē piedalīsies Latvijā nebijis profesionālu dejotāju skaits uz vienas skatuves – vairāk nekā 500 mākslinieku, kas pārstāv dažādus deju žanrus: profesionālo baletu, profesionālo laikmetīgo deju, tautas dejas un mūsdienu deju – sākot no hip-hopa līdz sporta dejām.

«Arēnā Rīga» lielizrādi varēs apmeklēt vairāk nekā 21 000 skatītāju, un tā būs skatāma arī Latvijas Televīzijā 24. novembrī.

Pēc 24 stundām Eiropas parlamenta ēkā Strasbūrā ir pilnīgi skaidrs, ka pēc britu aiziešanas no Eiropas politikas arī angļu valoda, vismaz Eiroparlamentā, ir kļuvusi par otršķirīgu.

11. februārī Eiropas parlamentā deputāti aktīvi apspriežas, jo rīt gaidāms balsojums par to, kā turpmāk veidot attiecības ar Lielbritāniju. Lai arī britu premjers Boriss Džonsons paziņojis, ka līdz šā gada beigām vajadzētu ieviest skaidrību un līgumu slēgšanu pabeigt, Strasbūras gaiteņos vienprātības šajā lietā nav.

Skaļi visi skandē cik ļoti britiem vajag Eiropas tirgu un cik nabagi viņi paliks, ja zaudēs iespēju eksportēt uz ES, bet tajā pašā dienā ir arī balsojums par Eiropas daudzgadu budžetu, kurā šajā plānošanas periodā līdz 2027. gadam būs aptuveni par 6% mazāk naudas nekā iepriekš. Tas viss britu dēļ.

Var gadīties, ka briti aizvāks savu karaspēku no Austrumeiropas, piemēram, Igaunijas. Sarunas ar britiem, samērā grūtie lēmumi jau 12. februārī par ES daudzgadu budžetu, kur vēl ne tuvu viss nav skaidrs, skarbās klimata politikas prioritātes - tas viss Eiroparlamenta koridoros tiek apspriests franciski. Vairs nekādas angļu valodas. Franciski koridoros runā gan vācieši, gan poļi un visā šajā ir jūtams arī tāds kā aizvainojums par britu aiziešanu. Aizvainojums, spītība, kā arī sapratne pēc noklusējuma, ka arī ES zaudē pamatīgu partneri daudzās lietās.

Kādas lielākas pārmaiņas dažiem naskajiem mēdz nākt komplektā arī ar iespējām. Piemēram, nu jau gadiem daudz ticis spriests par vecā labā Brexit procesa ietekmi gan uz pašu britu, gan citu reģionu tautsaimniecībām.

Interesanti, ka nupat Nīderlandes Ārvalstu Investīciju aģentūra ("Netherlands Foreign Investment Agency" jeb "NFIA") likusi noprast, ka šī valsts no "Brexit" jau ir bijusi visai liela ieguvēja.

Proti, kompānijām spriežot par Apvienotās Karalistes un kontinentālās Eiropas attiecībām, dažas no tām lemj savu galveno mītni pārcelt uz kādu Eiropas Savienības (ES) valsti. Šādu kompāniju piesaistē līdere ir Nīderlande, ziņo "Bloomberg".

"NFIA" apkopotie dati liecina, ka pagājušogad šajā valsī "Brexit" sāgas ietekmē savu darbību paplašinājušas vai pārcēlušas 78 kompānijas. Turklāt esot sagaidāms, ka šāda tendence turpināsies.

'!Pieejamā informācija liecina, ka "NFIA" šobrīd par pārcelšanos uz Nīderlandi no Apvienotās Karalistes vēl runā (jeb vilina) ar 425 uzņēmumiem.

Multimediālās deju lielizrādes Abas Malas skatuvi, ko ciešā sadarbībā ar multimediju mākslinieku Māri Kalvi radījis arhitekts un scenogrāfs Didzis Jaunzems (DJA – Didzis Jaunzems Architecture), ietekmīgais medijs ArchDaily novērtējis kā vienu no iespaidīgākajām pasaulē radītajām skatuvēm, pavēstīja lielizrādes radošās komandas pārstāve Gunta Kursiša.

Abas Malas skatuve augstu novērtēta līdzās tādu leģendu kā Deivida Bovija (David Bowie) un The Rolling Stones performancēm radītajām skatuvem.

Skatuve, kas tika veidota lielizrādei Arēnā Rīga, bija īpaša ne tikai ar videoprojekciju vērienu (arēnas centrālo telpu klāja videoprojekcijas 2000 m2 platībā), bet arī ar telpisko dažādību. Skatuve tika izmantota kā liels deju laukums masu skatiem, taču tajā pašā laikā tajā tika integrētas vairākas maza izmēra skatuves nelielām dejotāju grupām un solistiem.

Spriež, kad britu mārciņas cena noslīdēs līdz paritātei gan ar eiro, gan ASV dolāru

Viens no lielajiem nezināmajiem, kas var ietekmēt Eiropas ekonomikas nākotni, ir tas, kā atrisināsies Brexit process. Abu britu potenciālo nākamo premjeru retorika liek domāt, ka ir paaugstināta iespējamība tam, ka Apvienotā Karaliste pamet Eiropas Savienību (ES) bez kādas vienošanās. Tas nozīmētu haosu, un attiecīgi daži pirms 31. oktobra, kad vajadzētu būt zināmam lēmumam par Brexit likteni, jau laicīgi mēģina «pamest kuģi» un finanšu tirgū ieņem nogaidošākas pozīcijas. Neskaidrība par šī procesa gala iznākumu ir milzīga un, politiķiem strīdoties, kurš ir lielāks «brexiters», par to nākas samaksāt sterliņu mārciņai. Pamatā tiek klāstīts – ja vienošanās līdz oktobra beigām netiks panākta, briti tāpat pametīs ES.

Britu aktīvus, spēji tuvojoties Brexit datumam, populāri atzīt par tuvu neinvestējamiem.

Finanšu tirgus dalībnieki jau kādu laiku nezina, ko īsti darīt ar vairākiem britu aktīviem, pār kuriem pastāvīgu ēnu uztur Brexit jautājums. Valdot šādam fonam, britu akcijas var mēģināt saukt par vienām no pašām nemīlētākajām pasaulē – tālu no patiesības tas nav. EPFR Global apkopotie dati liecina, ka investori no šīs valsts akcijām naudu noplūdina jau 10 mēnešus pēc kārtas. Savukārt Bank of America Merrill Lynch globālo fondu pārvaldnieku aptaujā secināts, ka tieši Apvienotā Karaliste janvārī izpelnījusies visnemīlētākā reģiona, kur ieguldīt, statusu.

Ik pa laikam bijuši aktuāli spriedumi, ka britu uzņēmumiem varētu palīdzēt mārciņas cenas samazināšanās, kas, šķiet, ir Brexit komplekta sastāvdaļa (vājāka vietējā valūta ir balsts valsts ražotājiem un eksportētājiem). Tomēr pēdējā laikā jau tiek vērtēts, ka posts no Brexit procesa, ja tas nonāks kādā investoriem sliktākā gultnē, varētu būt krietni lielāks nekā potenciālie guvumi no valūtu svārstībām.

Gluži tāpat kā citās jomās, Brexit «migla» vēl pilnībā nav izklīdusi arī pār tūrisma nozari Eiropā un iespējamo ceļošanas paradumu maiņu

Latvijas tūrisma industrija diez vai ārkārtīgi cietīs no šī Lielbritānijas izstāšanās procesa no Eiropas Savienības, savukārt dienvidu zemes, kurām atpūtas ceļotāji ienes prāvu naudas žūksni tautsaimniecībā, ir nobažījušās par iespējamo britu tūristu skaita kritumu tuvākajā nākotnē.

Ceļotājiem ir jārēķinās ar noteiktām izmaiņām un iespējamām neērtībām.

«Skaidrs ir tas, ka nekas nav skaidrs, tostarp tas, vai tiks panākta vienošanās vai ne. Tūrismā, mūsuprāt, visvairāk tiks ietekmēti paši briti,» komentē Pauls Gusts, CWT Latvia izpilddirektors, Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas ALTA valdes loceklis.

«Saprotam, ka šajā stadijā ir vēl daudz neskaidrību gan no Eiropas institūciju, gan arī no Lielbritānijas valdības puses. Apjukumu rada situācija, ka nav skaidrības par Brexit veidu un pastāv varianti par tā norisi,» atzīst Ieva Keiša, Latvia Tours vadītāja.

Pasaulē sevi piesaka arvien lielākas bažas par Covid-19 atgriešanos, savukārt finanšu tirgos patlaban nevar teikt, ka būtu skaidrība, kādā virzienā tirgi ies tuvāko mēnešu laikā.

1. Gandrīz it kā nekas nebūtu bijis

Finanšu tirgos noslēdzies apaļš atskaites periods – pusgads. Neskatoties uz pandēmiju, ģeopolitiskajiem strīdiem un citām problēmām, pasaules lielākā akciju tirgus raksturojošā ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš janvāra sarukusi vien par 5%. Savukārt otrais ceturksnis ASV akcijām izrādījās pats veiksmīgākais vairāk nekā 20 gados, kur tā vērtība pieauga gandrīz par 20%.

No 23. marta līdz 8. jūnijam ASV akciju cena palēcās par 44%. Šis ASV akcijām bija veiksmīgākais periods vismaz 90 gados. Otrajā ceturksnī bija vērojama arī pēdējos gados visai reta parādība, kad Eiropas akciju cena auga straujāk par ASV akciju vērtību (piemēram, Vācijas akciju DAX indeksa vērtība palēcās par ceturto daļu). Kopumā gan šobrīd nevarētu teikt, ka vērojama kāda liela skaidrība un pārliecība par to, kas finanšu tirgos varētu notikt vēl nākamo sešu mēnešu laikā. Cenu atveseļošanās bijusi patiešām ievērojama (tas pats par sevi dažiem liek būt piesardzīgiem), un daudzi izsaka bažas, ka šāds kāpums aizskrējis pa priekšu realitātei, kas nemaz tik patīkama (par ko it kā liek domāt akciju uzvedība) var arī nebūt. Lielā mērā esošais pieaugums balstījies uz bezprecedenta centrālo banku un valdību ekonomiku stimuliem. Tirgū tiek iepludināti triljoni, kas attiecīgi rada labu fonu finanšu aktīvu cenu pieaugumam pat ļoti dziļas recesijas apstākļos.

Ne vien ASV muitas nodevas, bet arī atšķirīgie iepakojuma un marķējuma standarti bremzē Latvijas eksportētājus

Līdz ar nesen panākto vienošanos par daudzpusējo Klusā okeāna reģiona sadarbības līgumu ASV valdībai ir brīvākas rokas aktīvāk pievērsties ES un ASV brīvās tirdzniecības līgumam (angliskais saīsinājums – TTIP). Par gaidāmajām politikas un biznesa aktualitātēm DB sadarbībā ar Lielbritānijas vēstniecību Latvijā un Eiropas Komisiju 26. oktobrī rīko konferenci ES un ASV brīvās tirdzniecības līgums: ieguvumi un riski.

Ne obligāti gludi

Lielbritānijas vēstniece Latvijā Sāra Koulija savas valsts aktīvo iesaisti TTIP veicināšanā skaidro ar jau ciešajām attiecībām starp Lielbritāniju un ASV. Briti lēš, ka līgums viņu ekonomikai dos papildus desmit miljardus mārciņu gadā. Uz DB jautājumu, vai šis tirdzniecības jauninājums kā jau jauninājumi vispār nenozīmēs arī satricinājumus, vēstniece atzīst, ka sekmīga pielāgošanās jaunajiem nosacījumiem prasīs kādu laiku un «ne obligāti būs pilnīgi gluda». Tomēr tirdzniecības tarifu pazemināšana un atcelšana un tirgus regulējumu saskaņošana paredzami dos izrāvienu jau pašlaik apjomīgajām biznesa attiecībām starp abiem Atlantijas okeāna krastiem. Pašlaik preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums starp ASV un ES ir 2,16 mljrd. EUR dienā, un tas ir saistīts ar 13 miljoniem darba vietu.

Cēsu pilī no šā gada 16. maija durvis no jauna ver izstāde "Cēsu pils stāsts", kas ļauj apmeklētājiem pils rietumu torņa trešā stāva telpā piedzīvot multimediālu Cēsu pils vēstures stāstu, izdzīvojot nozīmīgākos pils vēstures notikumus astoņu gadsimtu garumā un sajūtot seno laiku atmosfēru.

Pērn piecos mēnešos izstādi noskatījās liels skaits apmeklētāju - 40 tūkstoši cilvēku.

Izstādes veidotājs ir Digitālais izstāžu nams "Lumiere", kas specializējies multimediālo izstāžu veidošanā Latvijā. Ieskatu multimediālā izstādē var gūt: klikšķinot šeit.

Ekspozīcijas mākslinieciskais risinājums ir audiovizuālas projekcijas, kuras aptver torņa trešā stāva telpas grīdu un griestus, kā arī sienas 270 grādu segumā. Saturiski muzeja apmeklētājs atrodas telpā, kura mainās līdzi gadsimtiem, rekonstruējot notikumus, vēsturiskus faktus, pils interjera elementus un ikdienas ritmu. Vēsturiskās logu ailes izmantotas projecētai ilūzijai par pils apkārtni, ilustrējot gan attīstību, gan notikušos karus.

Sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no ES sākas Dauningstrītai neparedzēti sliktā situācijā

Šī ir pirmā nedēļa nākamo divu gadu šķiršanās drāmā starp Apvienoto Karalisti (AK) un ES. Tā sāk risināties laikā, kad pēc nesen notikušajām Lielbritānijas parlamenta ārkārtas vēlēšanām premjeres Terēzas Mejas valdība ir piedzīvojusi triecienu gan iekšpolitiskajiem politisko pozīciju konsolidācijas plāniem, gan izrietoši ‒ arī sarunu pozīcijām ar Briseli. Pēc vairāku vietu zaudēšanas parlamentā un opozīcijas leiboristu ievērojamajiem ieguvumiem tās katrā ziņā vairs nav spēka pozīcijas, kā līdz šim to ir vēlējusies pasniegt T. Meja. Pirms sēsties pie sarunu galda ar ES sarunvedēju Mišelu Barnjē, Lielbritānijas pārstāvis Deivids Deiviss ar retoriku par kopējām Eiropas vērtībām ir ļāvis noprast, ka briti apzinās savu pozīciju salīdzinošo pasliktināšanos, vērtē Bloomberg. D. Deiviss solījis arī Brexit iznākumā vēsturē nepieredzētu līgumu, lai gan teorētiski aizvien spēkā paliek iespēja, ka nekāds līgums panākts netiks vai varbūt pat nekāds Brexit galu galā nenotiks. Savukārt ES savās pozīcijās paliek tikpat cieta kā agrāk, tikai nu jau ar paredzami lielāku iespēju, ka notiks pēc Briseles prāta. Vismaz ES pilsoņu statusa ziņā tas nozīmē arī «Rīgas prātu». Proti, ir paredzams, ka sarunas netiks turpinātas bez divu principiālo vienošanos panākšanas – par Lielbritānijā jau esošo ES pilsoņu tiesību turpinošos pastāvību un par «šķiršanās kompensāciju», kas Londonai ir jāmaksā ES.

Brexit mainīs ne tikai ES un Lielbritānijas ekonomiskās un politiskās attiecības, bet dalībvalstīm jārēķinās ar lielākiem maksājumiem ES kopējā katlā vai mazākām izmaksām

Tādu ainu iezīmē Eiropas Parlamenta (EP) deputāti. Lai gan pašlaik prognozēt nākotni ir tas pats, kas mēģināt atrisināt matemātikas uzdevumu ar daudziem nezināmajiem, tomēr ir skaidrs, ka Lielbritānijas aiziešana no Eiropas Savienības (ES) mainīs šo valstu savienību kā tādu. Daudz tiek runāts par to, ko varētu zaudēt briti, izstājoties no ES, tomēr Baltijai svarīgāk ir saprast, kas un kā mainīsies mums, kādi varētu būt tirdzniecības nosacījumi ar Lielbritāniju, kas notiks ar ES viesstrādniekiem šajā valstī, kāds būs budžets nākamajam ES plānošanas periodam 2021.–2027. gadā, kā tiks kompensēta britu aiziešana no ES un līdz ar to iemaksas, kā arī iespējamie pavērsieni nodokļu regulācijā. EP deputātiem nav vienprātības par nākotnes scenārijiem.

Valdības uzvedība jaunās nodokļu reformas apspriešanā un īstenošanā sāk atgādināt ziloņa viesošanos porcelāna izstrādājumu veikalā. No sākotnēji plānotā varianta palikusi vairs tikai atblāzma, savukārt ik pa laikam izziņotie «uzlabojumi» ik reizi izsauc sašutuma vilni no iesaistītajām pusēm. Kur vien pagriezies – plīst trauki.

Pirmkārt, apšaubāma jau bija sākotnējā ideja strauji mazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli par 3 procentpunktiem līdz 20%. Skaidrs, ka iedzīvotāji no tā būtu ieguvēji un valdība iegūtu pozitīvāku vērtējumu par savu darbu, taču, vai brīdī, kad ekonomika attīstās samērā labi ar vidēji 3% IKP pieaugumu gadā, ir nepieciešams papildu stimuls ekonomikai?

Otrkārt, nodokļu likmes diferencēšana, ienākumiem virs 55 000 eiro, nosakot 31% likmi, nav atbilstoša konkurētspējas veicināšanas uzstādījumiem, turklāt nekādā veidā nerisina ienākumu nevienlīdzības problēmu. Ienākumu nevienlīdzības samazināšana, protams, ir laba lieta, taču progresīvā nodokļa ieviešana valstī, kuras attīstības līmenis labākajā gadījumā ir trīs ceturtdaļas no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, ir apšaubāma. No sākuma mums kopā ir jārada nodokļu masa, jārada vēlme maksāt jau esošos nodokļus, nevis jānodarbojas ar apšaubāmas kvalitātes jaunradi, pārdalot jau esošos ieņēmumus. Interesanti arī būtu saprast, tieši kādu problēmu valdība gatavojas risināt ar 31% nodokļa likmi mazāk kā vienam procentam no kopējā darba ņēmēju skaita?