Pamatojoties uz Valsts drošības dienesta (VDD) konstatētiem riskiem Latvijas nacionālajai drošībai, iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) trīs uzņēmuma SIA "Pobeda Confectionery" īpašniekus ir iekļāvis to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijā ir aizliegta, informē VDD.

Martā VDD sāka pārbaudi saistībā ar aizdomām par Latvijā reģistrētā uzņēmuma "Pobeda Confectionery" iespējamu iesaisti atbalsta sniegšanā Krievijas bruņotajiem spēkiem.

Dienesta rīcībā bija nonākusi informācija, ka Krievijā bāzētā saldumu ražotne "Pobeda", iespējams, ir ziedojusi lielu apjomu produkcijas Krievijas bruņotajiem spēkiem, kuri veic kara noziegumus, noziegumus pret mieru un noziegumus pret cilvēci Ukrainā.

Latvijā kopš 2014.gada ir reģistrēts ar Krievijas saldumu ražotni saistīts uzņēmums "Pobeda Confectionery", kas arī ražo un tirgo "Pobeda" zīmola produkciju. Pārbaudes gaitā VDD atbilstoši savai kompetencei vērtēja Latvijā reģistrētā uzņēmuma, tā īpašnieku un patieso labuma guvēju iespējamo iesaisti atbalsta sniegšanā Krievijas armijai.

Ventspilī strādājošais uzņēmums Pobeda Confectionery izsludinājusi konkursu iekārtas kakao un pralinē masu temperēšanai iegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 140 tūkstoši eiro. Paredzamais līguma izpildes termiņš ir šā gada 31.augusts.

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 7.aprīlim.

Db.lv jau rakstīja, ka Pobeda Confectionary izsludinājis iepirkumu eksperimentālas one-shot šokolādes masas liešanas iekārtas iegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 630 tūkstoši eiro, bet paredzamais līguma izpildes termiņš – šā gada 31.augusts.

Pobeda prezidents Vitālijs Muravjovs portālam db.lv sacīja, ka uzņēmuma ražošanas apjomi Ventspils fabrikā patlaban pakāpeniski palielinās, un kompānija nākotnē plāno veikt dažādus ražošanas testus, šokolādes masu veidu izstrādi, kā arī gatavosies starptautiskā kvalitātes vadības sertifikāta BRC saņemšanai.

Šokolādes ražotājs Pobeda Confectionery Ventspils ražotnē ieguldavairāk nekā divus miljonus eiro jaunā ražošanas līnijā.

Otrdien jaunā līnija tiks oficiāli atklāta, līdz ar to kopējās līdz šim ieguldītās investīcijas ražotnē sasniegs vairāk nekā 10 miljonus eiro. Kā liecina uzņēmuma sniegtā informācija, jaunā līnija ļaus ražot šokolādes konfektes Bear Family un Axiome ar šokolādes un riekstu pildījumu un poraino šokolādi. Pēc jaunās līnijas palaišanas fabrikā varēs saražot līdz 10 tūkstošiem tonnu šokolādes gadā, un 25-30% no tā veidos tieši šokolādes konfektes.

Uzņēmumā stāsta, ka līdz jaunās līnijas atklāšanai šogad būtiski uzlaboti pārdošanas rādītāji. Proti, šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar analogu laikaposmu pērn, realizācija pieaugusi par 169%. Sekmīgi apgūti jaunu valstu tirgi, to vidū ārpus ES, kur apgrozījums audzis piecas reizes. Uzņēmums savu produkciju eksportē uz Vāciju, ASV, Ungāriju, Sauda Arābiju, Kipru un citām valstīm. SIA Pobeda Confectionery direktoru padomes priekšsēdētāja Olga Muravjova stāsta, ka šobrīd Venspils fabrikā tiek ražots vairāk nekā 10 veidu šokolādes, ko kompānija realizē veikalos top!, Lats, Elvi, Vesko un Mego. Savukārt veikalos Rimi un Maxima kopš 2016. gada oktobra tiek rīkotas akcijas šo produktu realizēšanai. Šobrīd kompānijas tirgus daļa Krievijā un Eirāzijas valstīs ir aptuveni 4%, bet pārējās valstīs, ieskaitot Baltijas valstis, sākotnējā attīstības stadijā.

Šā gada rudenī Jelgavā darbu sāks šokolādes rūpnīca SIA Chocolette Confectionary, kas ražos saldumus ar pazeminātu kaloritāti

Konkurence Latvijas saldumu tirgū nepārtraukti saasinās – aktīvi darbojas ne tikai vietējie spēlētāji, bet arī ārvalstu ražotāji, tostarp Dienas Bizness rakstīja, ka pērn Ventspilī darbību sāka Krievijas uzņēmums Pobeda.

SIA Chocolette Confectionary īpašnieks – Kiprā reģistrētā kompānija Mediahold SBC Limited – Jelgavā ražoto šokolādi ar zīmolu RED pamatā plāno eksportēt. Galvenie ārvalstu noieta tirgi būs Baltijas valstis, Skandināvija un ASV. Šokolādes rūpnīca atradīsies NP Jelgavas biznesa parkā.

Trīs gadu laikā jaunā uzņēmuma darbinieku skaits varētu sasniegt 60 cilvēkus.

Meklējot inovatīvus risinājumus šokolādes pārstrādes jomā, starptautiskā kompānija Pobeda Confectionery radījusi vairākus jaunumus, kuru pamatā ir ideja par garšīgiem un veselīgiem desertiem, informē uzņēmumā.

«Šodien konditorejas izstrādājumiem ir pilnībā jāatbilst augstākajiem ražošanas standartiem, kā arī jāveicina patērētāju dzīves kvalitātes uzlabošanās. Tādēļ uzskatām, ka ir nepieciešams ne tikai ražot ļoti kvalitatīvus produktus, bet arī piešķirt tiem papildu labumus. Šādu produktu vidū ir arī 2019.gada sezonas jaunumi: šokolādes trifeles bez cukura ar stēviju un inulīnu, konfekšu un šokolādes līnija Amare ar karsēta piena, vārīta kondensētā piena un karameļu drupatu pildījumu, šokolādes līnija Single Origin Chocolate no vienas izcelsmes kakao pupiņām, kā arī mūsu īpašais lepnums – inovatīvas šokolādes līnija Charged ar funkcionālām piedevām, vitamīnu un minerālu premiksiem,» skaidro Pobeda Confectionery direktoru padomes loceklis Andrejs Muravjovs.

Ventspilī strādājošais uzņēmums Pobeda Confectionary izsludinājis iepirkumu eksperimentālas one-shot šokolādes masas liešanas iekārtas iegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 630 tūkstoši eiro, bet paredzamais līguma izpildes termiņš – šā gada 31.augusts.

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 28.februārim.

Pobeda prezidents Vitālijs Muravjovs portālam db.lv sacīja, ka uzņēmuma ražošanas apjomi Ventspils fabrikā patlaban pakāpeniski palielinās, un kompānija nākotnē plāno veikt dažādus ražošanas testus, šokolādes masu veidu izstrādi, kā arī gatavosies starptautiskā kvalitātes vadības sertifikāta BRC saņemšanai.

Aizvadītajā gadā uzņēmums saražoja aptuveni 100 tonnu šokolādes masas. Kompānijā tiek izgatavotas 100 gramu šokolādes tāfelītes, kas tiek tirgotas Baltijas valstīs.

Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome izskatījusi maizes ceptuves Lāči iebildumu par SIA Pobeda Confectionery iesniegto preču zīmes Lāču ģimene reģistrēšanu 2017.gadā Latvijas Patentu valdē. Uzklausot abu pušu argumentāciju, padome lēma par labu SIA Lāči, noraidot otra uzņēmuma mēģinājumu darboties Latvijā līdzīgā segmentā ar iepriekšminēto preču zīmi, informē SIA Lāči.

Padome nolēma, ka Pobeda Confectionery preču zīme Lāču ģimene Latvijā atzīstama par spēkā neesošu.

SIA Lāči uzsver, ka uzņēmuma darbošanās ar Lāču vārdu Latvijā ir pierādāma jau 25 gadu garumā un preču zīme izmantota gan ražotāja, gan produkcijas nosaukumos. «Tirdzniecības dati lielākajos veikalu tīklos, atpazīstamība un publiski pieejamie reputācijas rādītāji ir neapšaubāms sabiedrības vērtējums un vienlaikus uzņēmuma kapitāls, kas veido arī zīmola vērtību, prestižu un unikalitāti. Diemžēl tas neizslēdz arī iespēju citiem ražotājiem izmantot jau nostiprinātu tēlu, kas rada pozitīvas asociācijas, kaut vai lai izveidotu sasaisti ar savu produkciju tikai uz vārdiskas līdzības pamata vien,» norāda SIA Lāči.

Krievijas zemo cenu aviokompānija «Pobeda» sāks lidot maršrutā Rīga-Maskava, paziņojusi aviokompānija.

Reisi sāksies 5.jūlijā un tiks veikti divreiz nedēļā - piektdienās un svētdienās - līdz kalendārās vasaras beigām. No 16.septembra reisi notiks katru dienu.

«Pobeda» ir Krievijas nacionālās aviokompānijas «Aeroflot» grupas uzņēmums. Tās flotē ir lidmašīnas «Boeing 737-800» ar 189 pasažieru vietām, salonā ir tikai ekonomiskā klase.

Maskavā aviokompānija izmanto Vnukovas lidostu.

Maršrutā Rīga-Maskava jau lido Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» un «Aeroflot», kas veic reisus uz Šeremetjevas lidostu, un Krievijas aviokompānija «Utair», kas veic reisus uz Vnukovas lidostu.

Konditorejas fabrika Pobeda ražotni Latvijā atklāja šā gada februārī. Projekta īstenošanai tika atvēlēti vairāk nekā 10 milj. eiro, no kuriem 2,5 milj. ieguldīti no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem. Šobrīd ienākšanu Latvijas tirgū Pobeda prezidents Vitālijs Muravjovs vērtē kā veiksmīgu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Latvijas patērētāji novērtē mūsu produktus. Ir viegli un patīkami komunicēt un darboties tādos mazos tirgos kā Latvija, kur ir labas konditorejas tradīcijas. Nevajag skaidrot Latvijas pircējiem atšķirības starp augstas un zemas kvalitātes šokolādi – cilvēki to zina,» viņš teic.

Līdz šim ir pabeigti visi iekārtu uzstādīšanas darbi Ventspils ražotnē, un tagad tā ir gatava ražot 10 tūkst. tonnu šokolādes gadā. Pusgadu prasīja stabilas kvalitātes un šokolādes garšas iegūšana. Uzņēmums pavadīja daudz laika, lai atrastu labākos piena un cukura piegādātājus, un galu galā ir izdevies sasniegt labus rezultātus. «Te ražotā šokolāde ir pat garšīgāka nekā Krievijā izgatavotā. Tāpat ieguvām interesantus rezultātus mūsu Latvijā ražotās tumšās šokolādes testos. Ir labi zināms, ka ražošanas procesā šokolāde absorbē gaisu. Tas nozīmē, ka labākā šokolāde var tikt saražota tikai ekoloģiski tīrās vietās. Visas mūsu ražotnes, tostarp Ventspils fabrika, atrodas tīrā vidē. Gaiss Ventspilī satur daudz Baltijas jūras sāls, kas dod interesantu garšu tumšajai šokolādei, nolēmām pastiprināt šo garšu un ražot jaunu produktu, kas satur jūras sāls kristālus. Paredzam, ka šī šokolāde būs populāra Latvijā un citās valstīs,» saka V. Muravjovs.

Krievijas zemo cenu aviokompānija «Pobeda» piektdien, 5.jūlijā sāks lidot maršrutā Rīga-Maskava, paziņojusi aviokompānija.

Reisi tiks veikti divreiz nedēļā - piektdienās un svētdienās - līdz kalendārās vasaras beigām. No 16.septembra reisi notiks katru dienu.

«Pobeda» ir Krievijas nacionālās aviokompānijas «Aeroflot» grupas uzņēmums. Tās flotē ir lidmašīnas «Boeing 737-800» ar 189 pasažieru vietām, salonā ir tikai ekonomiskā klase.

Maskavā aviokompānija izmanto Vnukovas lidostu.

Maršrutā Rīga-Maskava jau lido Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» un «Aeroflot», kas veic reisus uz Šeremetjevas lidostu, un Krievijas aviokompānija «Utair», kas veic reisus uz Vnukovas lidostu.

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) šodien tikšanās laikā ar Krievijas prezidenta palīgu Igoru Ļevitinu pauda cerību, ka gada otrajā pusē Rīgā varētu notikt septītā Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijas sēde, pavēstīja Satiksmes ministrijā (SM).

Sarunā Augulis informēja, ka ir apstiprināts par Latvijas-Krievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju, kas ir skaidrs signāls tam, ka transporta joma abu valstu sadarbībā ir starp augstākajām prioritātēm. Tāpat ministrs norādīja, ka Starpvaldību komisijas septīto sēdi vēl nav izdevies sarīkot, taču izteica cerību, ka tā varētu notikt gada otrajā pusē Rīgā.

Puses pārrunāja Latvijas un Krievijas sadarbības iespējas gan starptautisko transporta koridoru attīstībā Eirāzijas pārvadājumu kontekstā, gan arī divpusējās sadarbības perspektīvas, tai skaitā kravu pārvadājumus Latvijas ostu virzienā.

Pēc SM vēstītā, Ļevitins atzinīgi novērtēja aviosavienojumu starp Latviju un Krieviju intensitāti, kas nodrošina pasažieriem iespējas, izmantojot dažādas aviokompānijas, nokļūt citos galamērķos gan Eiropā, gan Krievijas pilsētās.

Pārtikas produktus, tostarp graudaugus no Krievijas šogad 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais uzņēmumu saraksts.

To vidū ir ne tikai ar tranzīta pakalpojumiem saistīti uzņēmumi, ar kuru starpniecību caur Latviju pārvadāti graudaugi, bet arī pārtikas un alkohola ražotāji, dažādu nozaru tirdzniecības uzņēmumi un citi.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde aģentūrai LETA uzsvēra, ka patlaban nedz Eiropas Savienības (ES), nedz Latvijas normatīvi neierobežo pārtikas produktu ievešanu no Krievijas. Tie uz robežas tiek kontrolēti parastajā kārtībā.

Attiecīgajā sarakstā ir gan uzņēmumi, kuri pārtikas produktus ieveduši vienu reizi, gan uzņēmumi, kuri to dara regulāri.

Plašāku komentāru par uzņēmumiem, kuri produktus Latvijā ieved vairākkārt, PVD nesniedza.

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.