«Atrast piemērotas telpas mūsu nozares uzņēmumam Rīgā ir gandrīz neiespējami,» laikrakstam Dienas Bizness stāsta Andžejs Stenclavs, kosmētikas ražotāja Kinetics Nail Systems vadītājs.

«Ārpus Rīgas variantus neizskatījām, jo mūsu speciālisti (kas ir uzņēmuma zināšanu atslēga) lielākoties dzīvo Rīgā un tuvējā Pierīgā, ērta nokļūšana ir patiešām svarīga, tāpēc neizvērtējām iespējas, piemēram, Olainē. Piemērotu risinājumu atrast ir sarežģīti, jo trūkst ne tikai modernu telpu, bet arī mūsdienu prasībām atbilstošu platību/teritorijas un sakārtotas vides. Milzīga problēma ir padomju laika mantojums, tā veidotā pilsētvide, ko finansiāli grūti vai neizdevīgi sakārtot. Pat uzbūvējot šādā vidē jaunu ēku, tā neatbilst visām kompānijas vajadzībām. Kosmētikas uzņēmuma partneri pārstāv luksusa segmentu. Pat ja ēka, biroja iekārtojums ir jauks, mūsdienīgs, partneri redz un novērtē arī apkārtējo vidi,» viņš skaidro.

Čiekurkalnā bāzētā kosmētikas ražotāja SIA Kinetics Nail Systems saņēmusi Nordea bankas finansējumu 400 000 eiro apmērā apgrozāmo līdzekļu finansēšanai un esošo saistību refinansēšanai.

Uzņēmums specializējas roku un nagu kopšanas kosmētikas produktu ražošanā.

Šogad saņemtais Nordea bankas finansējums tiks ieguldīts jaunu formulu izstrādei, piedāvājuma paplašināšanai un apgrozījuma kāpināšanai ar mērķi iekarot jaunus tirgus. Tāpat uzņēmums līdz 2020. gadam, ieguldot 1.5 miljonus eiro, plāno uzbūvēt jaunu ražotni, paplašinot skaistumkopšanas produktu eksportu uz jauniem tirgiem visā pasaulē. Jaunā rūpnīca pirmajos 3 darbības gados kāpinātu ražošanas apjomu līdz 5 reizēm, bet 5 gados – līdz pat 10 reizēm.

Kosmētikas ražotājs kopš šā gada sākuma jau ir izsludinājis vairākus konkursus pētījumu veikšanai un iekārtu nomai. Piemēram, 14 tūkstoši eiro ieguldīti pētījuma veikšanai par dažādu pigmentu tipu piemērotību disperģēšanai ar dažādām ražošanas tehnoloģijām. Savukārt teju 60 tūkstoši eiro novirzīti izejvielu iegādei, lai veiktu gaisā cietējošu nagu pārklājumu pētījumus.

Kosmētikas ražotājs SIA "Kinetics Nail Systems" plāno akciju publisko piedāvājumu biržā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Uzņēmums izsludinājis divus iepirkumus par juridiskajām un finanšu konsultācijām sākotnējā publiskā akciju kapitāla piesaistei līdz trīs miljonu eiro apmērā.

Juridisko konsultāciju iepirkuma paredzamā līgumcena ir 36 500 eiro, bet finanšu konsultāciju iepirkuma paredzamā līgumcena ir 128 000 eiro. Abu plānoto līgumu izpildes termiņš ir 2023.gada jūnijs. Pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz 11.februārim.

Uzņēmumā skaidro, ka akciju sākotnējais publiskais piedāvājums biržā plānots aptuveni pēc diviem gadiem.

Uzņēmums startam biržā saņems Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu, jo ir viens no atlasītajiem uzņēmumiem Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) projektu atlasē atbalsta pasākumā "Atbalsts mazo, vidējo komersantu finansējuma piesaistei kapitāla tirgos".

"Uzņēmēji ir gatavi cīnīties par saviem cilvēkiem, par darba vietām, bet ar apņēmību vien var izrādīties nepietiekami. Skaidri signāli un rīcība no valdība puses cīņas sparu dubultos, bet iniciatīvas trūkums var likt daudziem nolaist rokas. Ir jābūt ātriem instrumentiem, lai kompensētu dīkstāves laika algas un izvairītos no masveida darbinieku atlaišanas," biznesa portālam db.lv pauž kosmētikas ražotāja "Kinetics Nail Systems" vadītājs Andžejs Stenclavs.

Pēc uzņēmēja domām, prasmīga un ātra rīcība no valdības puses, īstermiņā atbalstot uzņēmumus, kuriem strauji samazinājušies ieņēmumi, dos nozīmīgu pozitīvo ietekmi - pasargās sociālo budžetu un dos cīņas sparu uzņēmējiem saglabāt darba vietas.

"Par koronavīrusa ilgtermiņa ietekmi uz saimniecisko darbību ir pāragri spriest, jo gluži vienkārši, pagaidām vēl trūkst datu," komentē A.Stenclavs.

Citu uzņēmēju viedokļus par Covid-19 ietekmi lasiet 17. marta žurnālā "Dienas Bizness".

Viņaprāt, ja ņemtu par piemēru Ķīnas tirgu, tad varētu uzskatīt, ka trīs mēnešu laikā situācija tiks kontrolēta, bet tas būtu ļoti paviršs secinājums, jo atšķirīgi ir gan Ķīnas pārvaldības principi, gan sabiedrības disciplinētība.

Latvijas nagu kosmētikas ražotājsSIA Kinetics Nail Systems izsludinājusi vairākus konkursus – pētījumu veikšanai un iekārtu nomai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums februāra sākumā izsludinājis iepirkumu spiedes-stiepes iekārtas noma projekta Silikātu reoloģijas modifikatoru ietekme uz gaisā cietējošo nagu pārklājumu sinerēzi un sedimentāciju ietvaros. Konkursā piedāvājumus var iesniegt līdz 17.februārim. Tāpat izsludināts iepirkums krāsu formulēšanas iekārtu un programatūras noma projekta Silikātu reoloģijas modifikatoru ietekme uz gaisā cietējošo nagu pārklājumu sinerēzi un sedimentāciju ietvaros. Piedāvājumus pretendenti var iesniegt līdz 24.februārim.

Patlaban noslēgušies divi kompānijas izsludinātie iepirkumi par pētījumu veikšanu. Pētījums par dažādu pigmentu tipu (treated un untreated) piemērotību disperģēšanai ar dažādām ražošanas tehnoloģijām uzņēmumam izmaksās 14 tūkstošus eiro un to veiks kompānija Lee Formhals.

Vairāki Latvijas kosmētikas nozares pārstāvji – MADARA Cosmetics, Bio2You, Stenders, Kinetics Nail Systems un Ieva Plaude-Rēlingere – nodibinājuši Latvijas Kosmētikas ražotāju asociāciju (LAKRA), kuras mērķis ir popularizēt mūsdienu Latvijas kosmētikas ražotājus un to produktus Latvijā un ārpus tās robežām. Asociācija strādās ne vien pie Latvijas kā kvalitatīvas kosmētikas ražotājvalsts tēla, akcentējot produktu kvalitāti, bet arī izglītos Latvijas sabiedrību par vietējās kosmētikas pozitīvajām īpašībām.

«LAKRA apvienojušies ražotāji, kuru kopējais apgrozījums ir aptuveni 20 milj. eiro, turklāt gandrīz 70% no saražotās produkcijas asociācijas biedri eksportē. Tas norāda uz šīs nozares konkurētspēju un arī potenciālu, jo Latvijas kosmētikas nozarē šobrīd ir ienākusi jauna uzņēmēju paaudze, kas spēj radīt ne tikai interesantus un kvalitatīvus produktus, bet arī aizraujošu stāstu, kas ir ļoti būtiski, lai iekarotu ārvalstu tirgus,» skaidro LAKRA valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude-Rēlingere.

«Mūsu paaudzei ir pilnīgi jauns skatījums uz kosmētikas industriju. Turklāt ir gan vēlme un enerģija, gan ambīcijas savas idejas realizēt ne tikai Latvijas mērogā vien. Esmu pārliecināts, ka Latvijas kosmētikas industriju nākotnē ārvalstīs uztvers ne tikai kā līderi Baltijas mērogā, bet arī kā spēcīgu un kvalitatīvu kosmētikas ražotāju Ziemeļeiropā. Tieši tādēļ mēs esam apvienojuši savus spēkus,» saka MADARA Cosmetics valdes loceklis Uldis Iltners.

Kinetics stāsts un mana saskarsme ar kosmētiku sākās kā tīra sagadīšanās – atceras Kinetics Nail Systems dibinātājs un vadītājs Andžejs Stenclavs.

Bija beidzies iepriekšējais bizness, un vajadzēja kaut ko jaunu. Tā nu sagadījās, ka partneri no Igaunijas piedāvāja tirgot plastmasas nagus, kas tajā laikā, 2002.gadā, nāca modē. Mēs ar tiem plastmasas nagiem aizgājām uz Drogām, un Drogas teica, ka viņi tos ir gatavi likt veikalā. Tas bija vairāk tāds izaicinājums – varam vai nevaram tikt iekšā šajā veikalu tīklā.

Sākumā mēs izplatījām citu ražotāju profesionālos produktus. Kā nākamais nāca izaicinājums – vai tad nevaram veidot savu produktu? Sākām attīstīt visu pārējo, kas ir nepieciešams profesionālajam manikīram. Sākumā tā bija nagu želejas un akrila līnija. Tālāk jau nagu lakas. Ap 2009.gadu modē nāca želejlaka. 2010.gadā pieņēmām drosmīgu lēmumu atteikties no ražošanas ārpakalpojuma un sākt produktu izstrādi un ražošanu savā ražotnē šeit pat Rīgā. Rezultātā šodien 90% no visa, ko piedāvā uzņēmums Kinetics, tiek ražots pašu spēkiem.

Lai uzņēmējs spētu radīt veiksmīgu biznesu un realizēt savas idejas, viņam jābūt mērķtiecīgam, spītīgam, neatlaidīgam un stūrgalvīgam, domā Andžejs Stenclavs, SIA Kinetics Nail Systems vadītājs.

Biznesa veiksmes pamatā primāri ir spēja saglabāt savu kursu un virzību uz mērķi arī sarežģītās situācijās, ko bez izņēmumiem būs jāpiedzīvo ikvienam uzņēmējam, spriež A.Stenclavs. Protams, katram ir sava veiksmes atslēga, taču manā gadījumā augstas darba spējas un neatlaidība ir spēlējusi izšķirošu lomu, secina SIA Kinetics Nail Systems vadītājs. Tāpat, lai sasniegtu nospraustos mērķus, jābūt arī lielai pārliecībai un augstām prasībām gan pret sevi, saviem darbiniekiem un produktiem, gan pret partneriem un citiem biznesā iesaistītajiem, atklāj A.Stenclavs.

Paplašina redzesloku

Mācījos Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolā un teorētiski manai karjerai bija jābūt saistītai ar kora vai orķestra diriģenta profesiju, taču tā gan nenotika, stāsta A.Stenclavs. “Analizējot sevi, esmu sapratis, ka viena no rakstura iezīmēm, kas man visu mūžu nākusi līdzi, ir urdoša zinātkāre par dažādām jomām un nozarēm, kas nemitīgi motivējusi paplašināt redzesloku. Jau kopš astoņdesmito gadu beigām kopā ar draugu Mārtiņu Gataviņu, ar kuru iepazināmies korī, paralēli mūzikai nodarbojāmies arī ar elektroniku, kas bija viens no mūsu hobijiem,” stāsta A.Stenclavs. Kad sapratām, ka mums ar Andžeju ir kopīga interese par elektroniku, sākām iet viens pie otra ciemos un šo to lodēt, taču sākotnēji tas nebija pārāk nopietni, atminas M.Gataviņš, SIA Santa Monica Networks valdes loceklis.

Vēloties attīstīt ražošanu Rīgā, uzņēmējiem nākas krietni pasvīst, meklējot savam biznesam atbilstošu nekustamo īpašumu, ko iegādāties, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Šī dziesma ir par nesatikšanos,» nāk prātā rindas no latviešu estrādes klasikas, aptaujājot nekustamā īpašuma tirgus speciālistus un ražotājus. Proti, piedāvājums industriālo platību tirgus segmentā bieži nesakrīt ar tām vajadzībām un prasībām, kas ir uzņēmējiem. Rīgā nenoliedzami ir saglabājies apjomīgs un iespaidīgs industriālais mantojums, taču nereti tas ir novecojis gan morāli, gan tehniski. Turklāt pa vidu tam visam vēl ir īpašumtiesību «putra», kas ievārīta deviņdesmitajos. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc uzņēmumi pārceļas uz Pierīgu.

Nepienācīgi apsaimniekoti

Industriālo telpu segmentā ietilpst gan ražošanas, gan noliktavu telpas, taču tās būtiski atšķiras. Ražošanas telpām ir nepieciešamas lielas elektrojaudas, gāzes pieslēgums, lielāka grīdu kravnesība, pārsvarā zemāks griestu augstums, salīdzinot ar noliktavu telpām. Savukārt noliktavu telpām ir nepieciešams, piemēram, lielāks griestu augstums, apkure var būt mazāk efektīva. Turklāt noliktavās tā pati telpu platība tiek izmantota vairākkārtīgi, jo preces tiek novietotas vairākos līmeņos. Tas arī ir iemesls, kādēļ noliktavu telpu nomnieki ir maksātspējīgāki salīdzinājumā ar ražotājiem, atgādina industriālo parku attīstītāja un pārvaldnieka SIA NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja. Rīgā šobrīd attīstība faktiski notiek noliktavu telpu jomā, taču, salīdzinot ar pārējām Baltijas galvaspilsētām, – ļoti mazos apjomos. Modernu industriālo telpu segmentā brīvo platību īpatsvars faktiski ir nulle. Pēc viņas teiktā, jaunienācēji tirgū, kuri lūkojas pēc telpām, primāri vēlas nomāt tās Rīgas robežās. Tam par iemeslu pārsvarā ir demogrāfiskā situācija un uzņēmēju bažas par to, ka jaunais bizness nespēs piesaistīt kvalificētus darbiniekus.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Vairums vietējo kosmētikas ražotāju 2018.gadā spējuši audzēt apgrozījumu pat par 30 un 40%.

Jau otro gadu Latvijas lielākais kosmētikas ražotājs ir ekoloģiskās kosmētikas uzņēmums AS Madara Cosmetics, kas turpina strauji augt un attīstīties. «2018. gadā uzņēmums ir veiksmīgi strādājis iepriekšējos gados attīstītajos tirdzniecības kanālos un sasniedzis 29% neto apgrozījuma pieaugumu pret 2017. gadu. Līdz ar neto apgrozījuma pieaugumu ir pieaugusi arī uzņēmuma peļņa, veidojot 1,52 miljonus eiro pēc nodokļiem, kas ir 21,7% pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu,» uzskaita Uldis Iltners, AS Madara Cosmetics valdes loceklis.

Pagājušais gads uzņēmumā ir bijis zīmīgs ar jaunu, inovatīvu produktu ieviešanu tirgū, kas devuši būtisku pienesumu gan uzņēmuma izaugsmē, gan reputācijā. 2018. gadā ir sākts darbs pie vairākiem liela mēroga attīstības projektiem. Viens no nozīmīgākajiem pēdējo piecu gadu attīstības projektiem ir dabīgas, sertificētas dekoratīvās kosmētikas līnijas izstrāde. Tāpat tiek aktīvi strādāts un ieguldīts koncerna zīmolu atpazīstamības veicināšanā ārvalstu tirgos, radot pozitīvus apstākļus turpmākajai izaugsmei. «2018. gads uzņēmumā ir bijis aktuāls ar jaunu produktu veiksmīgu ieviešanu tirdzniecībā. Īpaši izceļama ir saules aizsardzības produktu līnija. Šīs līnijas attīstība ir turpināta, un 2019. gadā tirgū izlaisti vēl trīs jauni šīs kategorijas produkti. Saules aizsargkrēmi tiks ieviesti arī zīmola Mossa sortimentā,» atklāj U. Iltners.

Jaunizveidotās Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas mērķis ir kopīgiem spēkiem iekarot Eiropas kosmētikas tirgu

Db.lv šopavasar ziņoja, ka Latvijas kosmētikas nozares uzņēmumi – Madara Cosmetics, Bio2You, Stenders, Kinetics Nail Systems un Ieva Plaude-Rēlingere – nodibinājuši Latvijas Kosmētikas ražotāju asociāciju.

Lielākais izaicinājums, vēloties iekarot jaunus tirgus, ir pārliecināt pircēju, ka tik mazā valstī šāda industrija var pastāvēt. «Mums ir stabila bāze, kāpēc attīstījās kosmētikas ražošana. 90. gadu sākumā, sabrūkot Padomju Savienībai, diezgan ievērojama liela daļa no medicīnas vidējā personāla Latvijā pārkvalificējās uz skaistumkopšanu, un pašlaik Latvijas skaistumkopšanas pakalpojumu kvalitāte ir viena no labākajām Eiropā. Es nesaku, ka Francijā vai Londonā nevar dabūt tikpat labus pakalpojumus, bet tā ir ļoti šaura niša, pakalpojumi ir dārgi. Latvijā ir spēcīga skaistumkopšanas pakalpojumu nozare un tas ir pamats tam, ka kosmētikas ražotāji savus produktus var uzreiz pamēģināt pie nozares speciālistiem. Otrs iemesls ir uzņēmums Dzintars. Tā bija PSRS nozīmīgākā fabrika, kas ir atstājusi savu nospiedumu Latvijas ķīmijas nozarē. Mēs gribētu atkārtot to, kas Dzintaram izdevās Padomju Savienībā – mēs to ambiciozi gribētu atkārtot Eiropas Savienībā,» saka I. Plaude-Rēlingere, Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja. Vaicāta, kuram no uzņēmumiem tas varētu izdoties, viņa norāda, ka katram no asociācijas esošajiem biedriem ir liels potenciāls, turklāt katram tas ir iespējams savā nišā. «Eiropa ir tirgus ar 510 milj. iedzīvotāju. Jāizmanto tas, ka iekšējā Eiropas tirgū nav muitas barjeru, var reģistrēt filiāles un vienotu zīmolu – tas viss ietaupa finanses un dod iespējas tādas valsts uzņēmumiem kā Latvija,» viņa spriež.

Ieva Plaude

Foto: Evija Trifanova/LETA

Kosmētikas ražošana ir inovatīva nozare ar augstu pievienoto vērtību – vairāk nekā 75% no saražotā tiek eksportēts. Svarīga ir arī jaunu darba vietu radīšana, jaunu produktu izstrāde, izmantojot Latvijas zinātnes sasniegumus bioloģijā un ķīmijā.

"Ir patiess prieks, ka pēdējos 15 gados kosmētikas ražošana Latvijā ir nostiprinājusies kā patstāvīga tautsaimniecības nozare ar aptuveni 35 miljonu eiro lielu apgrozījumu un daudziem ražojošiem uzņēmumiem. Līdz tam mums bija viens kosmētikas ražotājs – "Dzintars" – Latvijas tradīcijām bagātās ķīmiskās rūpniecības vēstures liecinieks. Šobrīd 35 miljonus vērtās nozares līderi ir "Madara Cosmetics", "Stenders" un "Kinetics Nail Systems". Turklāt vairāk nekā 10 ražotājiem, kuru apgrozījums mērāms ap miljonu eiro gadā, ir vislielākais potenciāls straujai izaugsmei nākamajos gados," žurnālam "Dienas Bizness" saka Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude.

Kosmētikas ražošanas nozare ir viena no perspektīvākajām Latvijā, pārliecināts ir vietējā kosmētikas ražotāja Cosmetic Lab vadītājs Mārtiņš Baklāns.

«Uzskatu, ka kosmētikas ražošanas nozare ir viena no perspektīvākajām Latvijā, jo mums ir gan zinoši speciālisti, gan jauni un ambiciozi uzņēmumu vadītāji, bet asociācija ir tā vieta, kur mācīties citam no cita, kā arī iespēja veidot un attīstīt kopēju redzējumu par Latvijas kosmētikas nozari mūsu valstī un ārzemēs. Uzņēmumiem veiksmīgi attīstoties nākotnē, Latvija var kļūt par vadošo kosmētikas ražošanas valsti Ziemeļeiropā, jo mūsu produkciju novērtē daudzviet pasaulē,» saka M. Baklāns.

Cosmetic Lab, kas ražo ziepes un vannas bumbas, papildinājis Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijā (LAKRA) rindas. Uzņēmumā strādā 17 darbinieki, un uzņēmuma apgrozījums 2016. gadā bija vairāk nekā 320 000 eiro, bet šogad tas plānots jau aptuveni 900 000 eiro apmērā.

Latvijas iedzīvotāji kosmētikai gadā vidēji tērē 81 eiro, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotie dati.

Arī salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijas iedzīvotāji kosmētikai atvēl mazāk līdzekļu. Eiropā viens iedzīvotājs gadā kosmētikai tērē aptuveni 134 eiro, rāda COLIPA Market Performance dati. Visvairāk par kosmētiku maksā Šveices iedzīvotāji – divas reizes vairāk nekā vidēji Eiropā.

«Protams, izdevumus par kosmētiku ietekmē produktu cena un iedzīvotāju pirktspēja konkrētajā valstī. Tajā pašā laikā dati rāda, ka citu valstu iedzīvotāji daudz biežāk izvēlas sevi palutināt, iegādājoties dažādus kosmētikas un skaistumkopšanas līdzekļus. Arī Latvijā mēs biežāk varam novērot, ka cilvēki atvēl papildu līdzekļus kosmētikas iegādei, pievēršot lielāku uzmanību tās kvalitātei, produktu sastāvam un izcelsmes valstij. Par to liecina gan kosmētikas tirgus pieaugums, gan arī pirktspējas palielināšanās pēdējos gados,» norāda Ieva Plaude-Rēlingere, Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Būtiskākais cēlonis daudzu valstu, arī Latvijas, problēmām, kļūdainajiem valsts varas lēmumiem ir neizglītoti cilvēki, jo tāds labklājības līmenis, kādu vēlētos, ir jāspēj nopelnīt ar pasaules mērogā konkurētspējīgu preču ražošanu, kā arī pakalpojumiem, bet to nevar sasniegt ar darbaspēku bez atbilstošām zināšanām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Izglītības fonda prezidents, valdes loceklis Romans Vitkovskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 22.augusta numurā lasi:

Statistika

Jaunieši Latvijā diplomus dabū un darbu atrod

Tēma

Nodokļu likmes grib paaugstināt kaitīgajiem produktiem un pakalpojumiem

Atjaunojamie energoresursi

Saules jaudas pārsniedz rekordus

Finanses

EURIBOR likme un islāma banku sistēma

Sociālais bizness

Sociālā aprūpe kā biznesa niša

Viesmīlības bizness

Latviešu glempings ar skatu uz vulkānu

Rīgā, Rūpniecības ielā 44, atklāta jauna koncepta manikīra un pedikīra studija IVANNA Nails.

«Mēs esam jaunās paaudzes salons. Pirmo salonu atvērām 2013. gadā Purvciemā un šobrīd paplašinām salonu tīklu, atklājot salonu Klusajā centrā», - stāsta manikīra salonu tīkla dibinātāja Svetlana Bergmane.

Jaunajā salonā pieejams arī veikals, kurā iespējams iegādāties kafiju līdzņemšanai un dažādas uzkodas. «Manikīra vai pedikīra procedūra aizņem aptuveni 2 stundas un daudzi ierodas pie mums pēc darba. Esam ievērojuši, ka klienti vēlas baudīt kafiju un citus atspirdzinājumus, jo pēc garās darba dienas ir noguruši un izsalkuši. Ierastās konfektes trauciņā vairs nav risinājums, tāpēc nolēmām spert soli tālāk, piedāvājot pilnvērtīgu ēdienu un kafiju, ko var iegādāties arī līdzņemšanai,», - skaidro Svetlana Bergmane.

Latvijā par taisnīgāko atalgojuma maksātāju lielo uzņēmumu grupā šogad atzīta AS "Latvijas valsts meži", bet mazo un vidējo uzņēmumu grupā - SIA "Getliņi eko", informē personāla atlases, attīstības un atalgojuma pētījumu kompānijas "Fontes" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākā pētījuma datiem.

"Pandēmijas izraisītās pārmaiņas ir mainījušas spēles noteikumus, un darba tirgū galveno lomu spēlē darba ņēmējs. Taisnīgs atalgojums jau ir kļuvis par normu, nevis pievienoto vērtību. Arvien vairāk organizāciju veido pārskatāmu atalgojumu politiku, sekmējot savu konkurētspēju gan esošo darbinieku noturēšanā, gan jaunu piesaistē," pauda "Fontes" vadītāja Kristīne Āboltiņa.

Darba devēji tika vērtēti vairākos posmos, skatot, vai tiek integrēts dzimuma līdztiesības princips - gan pēc atalgojuma, gan pārstāvniecības augstākajā vadības līmenī, vai visiem darbiniekiem vienā amatā ir līdzīgs atalgojums, vai atalgojums uzņēmumā ir konkurētspējīgs darba tirgū.