Eiro Latvijā 1. janvārī ieviests bez problēmām. Paredzams, ka grūtākā ar jauno valūtu būs pirmā darba nedēļa.
Latvija eirozonai 1. janvārī ir pievienojusies sekmīgi, un vērā ņemamas problēmas ar maksājumu sistēmām nav novērotas. Pirmajā gada dienā darbu ir atsākuši gan bankomāti, gan internetbankas, bet norēķinos ar maksājumu kartēm pārrāvuma tikpat kā nav bijis.
Savukārt nākamais grūtākais posms ir gaidāms gada pirmajā darba nedēļā, kad ar pilnu sparu atsāks darboties veikali, banku filiāles un pakalpojumu sniedzēji. Latvijā apgrozībā joprojām ir vairāk nekā 600 miljoni latu skaidrā naudā, un domājams, ka iedzīvotāji tos steigs iztērēt.
Pirmā nedēļa
Gada pirmajā dienā durvis klientiem vēra vien dažas banku filiāles, un tajās pārāk lielas cilvēku drūzmas, kas vēlētos mainīt latus pret eiro, nebija vērojamas. Vieslielākais cilvēku skaits bija Latvijas Bankas kasēs.
Tomēr situācija varētu mainīties pirmajās darba dienās.
SEB Bankas valdes priekšsēdētājs Ainārs Ozols DB atzina, ka cilvēku aktivitāte bijusi ļoti liela jau pirms jaunā gada – 27. decembris bijusi teju aktīvākā diena bankas vēsturē. Tāpēc tagad banka cer, ka cilvēki redzēs, ka viss ir kārtībā, un pārāk lielas drūzmas nebūs. Savukārt to, cik labi darbam ar eiro ir sagatavojušies uzņēmēji, parādīs pirmās darba dienas šajā gadā.
Swedbank eiro projekta vadītājs Andris Lasmanis stāstīja, ka bankas filiālēs līdz šim klientu ir bijis aptuveni par trešdaļu vairāk nekā ierasts. Savukārt uzņēmēji aktīvi ir izmantojuši bankas piedāvāto iespēju eiro nogādāt uz pašu uzņēmumu, taču filiālēs uzņēmējiem paredzētie eiro komplekti nav pilnībā izņemti.
Igaunijas pieredze liecina, ka lielākā daļa skaidrās naudas kronās tika iztērēta vai samainīta pirmajās 5–8 dienās, kas liek domāt, ka arī Latvijā galvenais pārejas periods no latiem uz eiro noritēs pirmajā gada nedēļā, prognozē eiro projekta vadītāja Finanšu ministrijā Dace Kalsone. Tieši tādēļ viņa šajā laikā arī aicina visus būt savstarpēji saprotošiem.
Skaidrā nauda kabatās
Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms informēja, ka 31. decembrī Latvijā skaidrā apgrozībā ir bijuši vēl 630,8 miljoni latu. Kaut arī tas ir uz pusi mazāk nekā 2013. gada sākumā, tā vienalga ir ievērojama summa. J. Blūms, atsaucoties uz Igaunijas pieredzi, prognozēja, ka puse no šīs summas varētu tikt apmainīta jau gada pirmajās divās nedēļās, kad latus un eiro varēs lietot paralēli. Savukārt trīs mēnešu laikā varētu apmainīt 80–90% no pašlaik apgrozībā esošajiem latiem. «Cilvēki tīri psiholoģiski negribēs ilgi staigāt ar divām valūtām vienā makā,» lēsa J. Blūms.
Savukārt banku kontos pusnaktī eiro samainīti aptuveni seši miljardi latu.
Adaptācijas laiks
Vienlaikus ir grūtāk prognozēt, cik ātri cilvēki pieradīs pie cenām un citiem norēķiniem eiro. D. Kalsone min, ka pieredze, cik ilgai jābūt paralēlai naudas apritei, pasaulē ir dažāda un Latvija ir izvēlējusies vidējo ceļu – divas nedēļas. Turklāt, lai arī cenas paralēli eiro un latos noteikti būs jānorāda pusgadu, rekomendācija ir to darīt tik ilgi, līdz cilvēki pie jaunās naudas patiesi būs pieraduši.
«Praksē pāreja notiek ļoti ātri, bet adaptācijai pusgads ir nepieciešams,» atzīst eiro projekta vadītāja, vienlaikus gan uzsverot, ka cilvēki ir dažādi un attiecīgi atšķiras arī laiks, kādā tie pieradīs pie pārmaiņām. Vienlaikus gan Latvijas gadījumā jāatceras, ka tādi darījumi kā kredīti, nekustamo īpašumu pirkšana un pārdošana, auto līzings jau gadiem pārsvarā notiek eiro.
Latvijas Balzama valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš gan norāda, ka uzņēmējdarbībā pārejas brīdis ir neērts, jo jāpārveido daudzas sistēmas, bet pēc tam būs vieglāk sadarboties ar partneriem, ar kuriem norēķini notiek eiro. Savukārt atskaņas no eiro ieviešanas uzņēmumiem būs visu gadu, kamēr būs jāveic salīdzināšana ar pagājušā gada darbības rezultātiem.
Gatavošanās augļi
«Neviens no mums nekad iepriekš neko tādu nav darījis,»
atzina Latvijas Balzama valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka gatavošanās eiro ieviešanai ir prasījusi lielu darbu, bet visu vienalga nav iespējams pirms tam izmēģināt un notestēt.
D. Kalsone pauž bažas, ka ir arī uzņēmumi, kas visu ir atlikuši uz pēdējo brīdi. «Cilvēks var izdarīt visu, bet tehnika ir tehnika – tā var izdarīt tikai to, kas ir ieprogrammēts,» uzsvēra Finanšu ministrijas eiro projekta vadītāja. Vienlaikus valsts savus normatīvos aktus ir paspējusi sakārtot pirms eiro ieviešanas, un ir saņemti apliecinājumi arī no lielajām pašvaldībām, ka tās laikus ir sakārtojušas savus normatīvos noteikumus, apliecināja D. Kalsone. Vienlaikus viņa norāda, ka tāpat kā uz līgumiem arī uz normatīvajiem aktiem eiro ieviešanas laikā attiecas nepārtrauktības princips un nebūtiskas izmaiņas eiro dēļ tajos varēs veikt vēl līdz 2016. gada vidum.
Latvija 1. janvārī ir kļuvusi par 18. eirozonas dalībvalsti līdztekus Austrijai, Beļģijai, Kiprai, Somijai, Francijai, Vācijai, Grieķijai, Īrijai, Itālijai, Luksemburgai, Maltai, Nīderlandei, Portugālei, Slovākijai, Slovēnijai, Spānijai un arī kaimiņvalstij Igaunijai.
Igaunija arī līdz šim bija jaunākā eirozonas dalībvalsts, kas pievienojās 2011. gadā. Savukārt 2015. gadā eirozonai mēģinās pievienoties Lietuva. Līdz ar to arī eirozonas paplašināšanās vismaz uz laiku varētu apstāties, jo citas ES dalībvalstis pagaidām nav paudušas nodomus drīzumā ieviest eiro.
#1/5
Norēķināšanās "Statoil" degvielas uzpildes stacijā pēc Latvijas pievienošanās eirozonai.
#2/5
"Neste Oil" degvielas uzpildes stacija.
#3/5
Banknošu pārbaudes iekārta "Statoil" degvielas uzpildes stacija pēc Latvijas pievienošanās eirozonai.
#4/5
"Swedbank" bankomāts pēc Latvijas pievienošanās eirozonai.
#5/5
Kafejnīca "XL pelmeņi" pēc Jaunā gada sagaidīšanas un Latvijas pievienošanās eirozonai.
