Tirdzniecības nodoklis par precēm un pakalpojumiem — PVN — valdībām ir viens no galvenajiem nodokļu ieņēmumu avotiem, un Eiropas Savienības valstis to ik gadu iekasē vairāk nekā 700 miljardu eiro vērtībā, informē Eiropas Komisija.
Tomēr Eiropas Savienībā katru gadu neizdodas iekasēt gandrīz piekto daļu no iespējamajiem PVN ieņēmumiem, un ir aprēķināts, ka 2011. gadā vien PVN ieņēmumos nav samaksāti gandrīz 193 miljardi eiro (1,5 % no IKP). Tas vismaz daļēji ir izskaidrojams ar PVN krāpšanos un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
Īpaši augsts PVN krāpšanās risks ir telekomunikāciju un elektroniskās komercijas nozarēs, kuras šobrīd strauji attīstās un kurās darbojas ārpussavienības valstu operatori. Krāpnieki itin bieži savā labā izmanto pārrobežu atšķirības un informācijas trūkumu starp valstīm.
Elektroniskajā vidē tādus pakalpojumus kā mūzikas un videoierakstu lejupielādi bieži sniedz, izmantojot serveri un uzņēmumus, kas darbojas ārpus ES.
Šādiem pirkumiem nereti ir grūtāk noteikt piegādātāju, klientu un piegādes vietu nekā tradicionālākiem darījumiem. Līdz ar to ir ļoti grūti izsekot, vai PVN ir samaksāts.
Ciešāk sadarbojoties ar starptautiskajiem partneriem, ES cer izveidot efektīvākus mehānismus, lai cīnītos pret šādu krāpšanu, palīdzot valstīm piedzīt tām pienākošos nodokļus un aizsargājot valstu finanses. Lai risinātu šo problēmu, EK ierosinājusi sākt oficiālas sarunas ar Krieviju un Norvēģiju par administratīvās sadarbības uzlabošanu PVN jomā. Ir notikušas arī sākotnējās sarunas ar Kanādu, Turciju un Ķīnu.
Darba kārtībā ir pasākumi, kā mudināt valstu iestādes dalīties plašākā informācijā par savu nodokļu maksātāju darbībām, piemēram, atļaujot piekļuvi savām datubāzēm. Šāda sadarbība jau notiek starp ES valstīm, bet līdz šim vēl nav sākusies ar ES lielākajiem tirdzniecības partneriem.
Arvien vairāk globalizētā ekonomikā tādi sadarbības nolīgumi kā tie, kurus iecerēts noslēgt ar Krieviju un Norvēģiju, ļautu sekmīgāk atklāt un novērst krāpšanu PVN jomā, novēršot finansiālus zaudējumus valsts kasei. Šāds ieņēmumu zudums rada papildu nodokļu slogu, kas gadā mērāms vairākos miljardos eiro un diemžēl jāsedz godīgiem nodokļu maksātājiem.