Citas ziņas

Zvērsaimniecība Grobiņa par 3,35 miljoniem eiro pirks barības sagatavošanas iekārtu

Gunta Kursiša,16.01.2013

Jaunākais izdevums

Zvērsaimniecība a/s Grobiņa noslēgusi vairāk nekā 2,258 miljonus eiro apjomīgu iepirkumu konkursu par kažokzvēru barības sagatavošanas iekārtu kompleksa iegādi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursā noskaidrojies, ka barības sagatavošanas iekārtas a/s Grobiņa piegādās Tallinā bāzētais uzņēmums Ertel.ee OU, kurš izkonkurējis Somijas pilsētā Vāsā bāzēto OY Petsmo Products AB.

Paredzēts, ka Latvijas zvēraudzētava iegādāsies pilnu barības sagatavošanas ražošanas līniju, ieskaitot vārīšanas iekārtas.

Zvērsaimniecība dibināta 1969. gadā un valsts saimniecības Liepāja kažokzvēru firmas bāzes. 1997. gadā zvērsaimniecība tika pārveidota par akciju sabiedrību.

A/s Grobiņa ir viena no lielākajām kažokzvēru audzētavām Latvijā, un tajā tiek audzētas dažādu toņu ūbeles, no kurām tirgū nonāk ūbeļu kažokādas.

Uzņēmuma valdē darbojas valdes priekšsēdētājs Gundars Jaunsleinis, kā arī valdes locekļi Gunta Isajeva un Andris Vītoliņš. Akciju sabiedrības padomi veido padomes priekšsēdētājs Ojārs Osis, padomes priekšsēdētāja vietniece Agrita Jaunsleine un padomes locekļi Silvija Neimane, Gunārs Laugalis un Linda Elsberģe.

A/s Grobiņa 2011. gadā apgrozīja 2,44 miljonus latu un nopelnīja 170 tūkst. Ls. Savukārt pērnā gada pirmajos deviņos mēnešos uzņēmuma apgrozījums veidoja 1,27 milj. Ls, bet peļņa – 60 tūkst. Ls, liecina uzņēmuma finanšu rādītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lubezeres zvēraudzētava plāno attīstīt fermu līdz pat 40 tūkstošiem dzīvnieku

Dienas Bizness,19.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlavas pagasta Lubezeres zvēraudzētavā septiņu hektāru teritorijā ir īstenota pirmā fermas kārta, kuras ganāmpulku veido 6500 vaislas mātes. Tuvāko gadu laikā plānots attīstīt fermu līdz pat 40 tūkstošiem dzīvnieku, stāsta fermas vadītājs Valdis Ernstsons.

Lubezeres zvēraudzētava darbojas kopš 2014.gada. Tajā nodarbināti vairāk nekā 30 cilvēki.

Latvijas Zvēraudzētāju asociācija pārstāv desmit biedrus, kuri audzē ūdeles un lapsas. Pēdējo divu gadu griezumā eksporta apjoma kāpums gada laikā ir palielinājies par 42% no 13,5 miljoniem līdz 32 miljoniem eiro. Nozares attīstībā investēta lielākā daļa gūtās peļņas, jeb pēdējo trīs gadu laikā 32,3 miljoni eiro. Darbinieku skaits sasniedz aptuveni 550, bet nodokļos nozare pērn samaksāja 3,5 miljonus eiro, teikts paziņojumā medijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas industriālajā teritorijā Talsu ielā 200 biedrība «Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija» pabeigusi zivju saldētavas ēkas būvdarbus. Vēl turpinās teritorijas labiekārtošana un ēkas aprīkošana ar saldēšanas iekārtām. Saldētava darbu sāks nākamā gada pavasarī.

7,3 hektārus plašā teritorija Talsu ielā 200, kur padomju laikā darbojās zvēraudzētava, jau ilgstoši netiek izmantota. Šī gada februārī Ventspils brīvostas pārvalde sāka teritorijas sakārtošanas darbus – nojauca vecos graustus, izveda būvgružus un nolīdzināja teritoriju tādā apjomā, lai varētu sākt saldētavas būvniecības darbus.

Biedrība «Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija» saldētavu ēkas vajadzībām nomā 1,6 hektārus no bijušās zvēraudzētavas teritorijas. Ēkas būvdarbi ir pabeigti, bet vēl turpinās saldētavai pieguļošās teritorijas labiekārtošanas darbi. Tuvāko mēnešu laikā ēkā tiks pabeigta saldēšanas iekārtu uzstādīšana un ieregulēšana. Biedrības pārstāvji ir gandarīti par paveikto un cer, ka saldētava būs nozīmīgs palīgs visa reģiona zivsaimniekiem. Saldētavas būvniecībai piesaistīts Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējums, un projekta kopējās izmaksas ir 2,1 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī ar ļoti zemu likviditāti un lielas daļas uzņēmumu vērtspapīru tūlītēja nopirkšana vai pārdošana var sagādāt ievērojamas galvassāpes, tomēr desmit gadu laikā tas spējis nodrošināt vismaz teorētisku vairāku tūkstošu procentu peļņu un kopējais verdikts Latvijas uzņēmumiem, kuri biržā spējuši pārvarēt pēdējo desmitgadi, ir pozitīvs.

DB, aplūkojot 22 no NASDAQ OMX Riga Oficiālajā un Otrajā sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem, secināja, ka desmit no tiem cena kopš 2003. gada sākuma ir pieaugusi par vairāk nekā 1000%. Šajā ziņā absolūts līderis ir zvēraudzētava Grobiņa, kuras akcijas cena cēlusies no diviem santīmiem līdz 6,05 latiem.

Tiesa, šie straujāk augošie uzņēmumi nekādā gadījumā nevar lepoties ar bez lupas pamanāmu tirdzniecības apgrozījumu. Tomēr arī šeit var atrast izņēmumus, starp kuriem ir arī pieauguma sudraba medaļas ieguvējs – Olainfarm, kam cena 2003. gada sākumā bija deviņi santīmi, taču patlaban braši šķērsojusi piecu latu robežu. Izaugsmes līderu vidū ir atrodama arī samērā aktīvi tirgotā Grindeks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī atklāta Latvijā lielākā zivju saldētava, kuras izveidē ieguldīti 2,9 miljoni eiro, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Projektu īstenojusi biedrība Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija, ieguldot pašu līdzekļus, Swedbank finansējumu un piesaistot ES Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzfinansējumu.

Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācijas valdes priekšsēdētājs Inārijs Voits pastāstīja, ka saldētavas platība ir 4100 kvadrātmetru ar ietilpību vairāk nekā 30 tūkstoši kubikmetru. Kopējās projekta izmaksas ir 2,9 miljoni eiro, tajā skaitā 1,57 miljoni eiro ir ES līdzfinansējums. Saldētava izbūvēta Ventspils brīvostas teritorijā Talsu ielā 200 – padomju laikā tur 7,3 hektāru lielā platībā darbojās zvēraudzētava, bet pēc Latvijas neatkarības atgūšanas teritorija ilgstoši netika izmantota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ūdeļu audzēšana izvēršas par ienesīgu papildu biznesu

NOZARE.LV,15.10.2013

Ūdele zvēraudzētavas "Baltic Devon Mink" fermā, biedrības "Latvijas Zvēraudzētāju asociācija" organizētās atvērto durvju dienas laikā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz to, ka kažokzvēru audzēšanu Latvijā apdraud sabiedrības daļas iniciatīva aizliegt šo biznesu, patlaban strauji pieaug interese par kažokzvēru, īpaši ūdeļu, audzēšanu, atzīst Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas vadītājs Andris Upenieks.

«Iezīmējusies tendence, ka interesi par ūdeļu audzēšanu sāk izrādīt zemnieku saimniecības, kas šo biznesu izvēlas kā papildu ienākumu avotu. Šo interesi nosaka tas, ka atrisināsies pilnvērtīgas dzīvnieku barības nodrošināšana. Patlaban zvēraudzētavā Grobiņa tiek būvēta barības virtuve, kurā nākamgad tiks gatavota barība arī pasūtījumiem. Pieprasījums jau pieaug - Kurzemē vien ir sešas zemnieku saimniecības, kas jau nokārtojušas sertifikātus par ūdeļu fermu izveidi, vēl divas saimniecības kārto dokumentus,» sacīja Upenieks.

Jautāts, cik izmaksā ūdeļu audzēšanas sākšana, viņš norādīja, ka tie ir visai lieli kapitālieguldījumi, tomēr arī rentabilitāte ir laba.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Slēdzamās zvēraudzētavas Ceļmalnieki zvērus pārstrādā ādās vai pārdod citām novietnēm

LETA,09.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slēdzamajā zvēraudzētavā "Ceļmalnieki", kurā konstatētas neatbilstības saistībā ar dabas piesārņojumu, esoši zvēri tiek pārstrādāti ādās vai pārdoti citām novietnēm, norādīja zvēraudzētavas nekustamo īpašumu pircēja, uzņēmuma SIA "CR 7" īpašnieces SIA "Crowdestor Investments" pārstāvji.

Vaicāti par Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā esošās zvēraudzētavas slēgšanas plānu, kas līdz 6.dcembrim bija jānodod Valsts vides dienestam (VVD) un Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), kompānijā sīkākas atbildes nesniedza, vien piebilda, ka plāns tiks īstenots, vai nu dzīvniekus pārstrādājot ādās vai pārdodot citām novietnēm.

Vienlaikus kompānijā skaidroja, ka VVD lēmums par zvēraudzētavas slēgšanu patlaban nav lielākā problēma, kas jārisina, jo dienesta izvirzītās prasības uzņēmumā uztver kā samērīgas un izpildāmas. Problemātiska esot galējā īpašumtiesību saņemšana no maksātnespējīgās AS "Grobiņa", ar kuru "CR 7" noslēgts īpašuma nomas līgums. Kompānijā uzsver, ka, iegādājoties zemi, ko patlaban tā īrē, tiks sakārtoti arī visi pārējie jautājumi attiecībā uz VVD konstatētajām nepilnībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Kažokādu audzētājas Gauja AB peļņa samazinājusies deviņas reizes; investēti 2,2 miljoni

Gunta Kursiša,20.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā kažokādu nozares uzņēmuma Gauja AB apgrozījums samazinājies par 13,35% līdz 4,1 milj. eiro, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas sarukusi teju deviņas reizes līdz 112,6 tūkst. eiro. Uzņēmuma vadība uzsver, ka peļņas kritumu ietekmējušas vērienīgās investīcijas zvēraudzētavā.

Pēdējo divu gadu laikā Gauja AB investējusi 2,2 miljonus eiro fermas attīstībā un uzlabošanā. Vairāk nekā 1,6 miljoni eiro investēti fermas rekonstrukcijā un pusmiljons eiro ieguldīti, uzlabojot zvēru barošanas tehnoloģijas un uzlabojot ganāmpulka kvalitāti.

Tāpat 2013. gads kažokādu biznesa nozarē globālajos tirgos, kas vistiešākajā veidā nosaka arī situāciju Latvijā, raksturojams kā pārmaiņu gads, kas licis nozarē strādājošajiem mainīt savu ražošanas un investīciju politiku, teikts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Kopš 2010. gada pakāpeniski galvenokārt Ķīnas ekonomikas ekspansijas ietekmē samērā strauji palielinājušās kažokādu realizācijas cenas, kas ražotājiem nodrošināja lielus ieņēmumus. Tiesa gan, līdz ar šīm cenām strauji pieaugušas arī barības izejvielu cenas, vēsta Klientu Portfelis. Tiesa gan, 2013. gada pavasarī nozarē parādījušās pirmās pazīmes, kas gada laikā pārvērtās tendencē – kažokādu realizācijas cenas strauji kritās. Cenu kritumu izraisīja pieprasījuma samazināšanās Ķīnā, kas starptautiskos kažokādu izsoļu namos pēdējos gados bijusi pārliecinoši lielākā iepircēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltic Devon Mink ūdeļu fermā notikusi ielaušanās; atvērti 400 būri

LETA,03.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecavas novadā Baltic Devon Mink ūdeļu fermā aizvadītajā naktī notikusi ielaušanās, atverot apmēram 400 būru, aģentūru LETA informēja kompānijā.

Audzētavā atvērti 400 būri, kuros atradās ūdeļu mammas ar mazuļiem, kā arī tādas, kas vēl ir gaidībās. Vairāk nekā simts mammas izbēgušas, no kurām uzņēmuma darbiniekiem lielāko daļu šobrīd jau ir izdevies noķert un nogādāt atpakaļ būros. Lai arī mammas tiek noķertas, tās ir emocionāli ļoti satrauktas un nespēj barot mazuļus, līdz ar ko mazuļi tiek izvietoti inkubatorā, kur par tiem rūpējas vetārsts, sacīja Baltic Devon Mink valdes loceklis un direktors Leifs Mogensens.

Pēc viņa teiktā, fermas kopējā teritorija ar ražošanas ēkām aizņem vairāk nekā 17 hektārus, un tai pa perimetru ir izvietota signalizācija. Vakar ap plkst.23 fermas tālākajā stūrī nostrādājusi signalizācija. Kompānijas pārstāvji pieļāva, ka iekams apsardzes vienība devās apsekot attiecīgo vietu, vairākas personas pārlēkušas pāri sētai un operatīvi atvērušas būrus. Saistībā ar notikušo kompānija ir vērsusies Valsts policijā (VP).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noteikumi Eiropā ir jāsaskaņo, lai tie būtu labvēlīgi mūsu zemniekiem, sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Fragments no intervijas

Tagad sākas cīņa par nākamā perioda Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), kā nākamajā periodā dzīvosim. Pēc Brexit bažas bija ļoti lielas, ka gaidāms samazinājums, bet tagad redzam, ka plānots 13,6 % pieaugums tiešmaksājumiem visā periodā. Tas nav tas, ko gribam, bet tā nav arī darvas karote medus mucā. Tas dos 202 eiro par hektāru, tagad ir 160 eiro/ha, bet vidēji Eiropā – 269 eiro/ha. Vismaz izlīdzināšanas process turpināsies. Ja atskatāmies, ka šis process sākās ar 39 eiro/ha, tad šobrīd ir labāks rādītājs, nekā bija. Šo rezultātu izdevās panākt, jo gan ierēdņi, gan zemkopības ministrs un premjers daudz tikušies ar Eiropas komisāru Hoganu un pārliecinājuši par mūsu taisnību. Visvairāk naudas klāt dabūjušas Baltijas valstis, Bulgārija un Portugāle. Mēs nevarētu daudz paust satraukumu. Daļa jau tagad saka, ka nesamierināsies ar piedāvājumu. Bet patīkami, ka vienota nostāja ir Baltijas valstīm, laba sadarbība ir ar Višegradas grupu, ko vada Ungārijas zemkopības ministrs, un Poliju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Restarts: Grobiņa uzbūvējusi vienu no Baltijā modernākajām ūdeļu fermām

Vēsma Lēvalde,05.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecu gadu laikā zvērsaimniecība Grobiņa no padomjlaiku stila lapsu fermas, kas strādā ar milzu zaudējumiem, pārtapusi plašā, modernā zvērsaimniecībā.

Tikko uzbūvēta jauna ferma Pāvilostas novadā, kas papildina veco fermu Grobiņas novadā. Top arī barības virtuve Liepājā. Aptuveni astoņus miljonus eiro lielās investīcijas uzņēmums cer atpelnīt dažu gadu laikā. Paralēli ūdeļādām tiks tirgoti arī vaislas dzīvnieki un speciāla barība. Pērn akciju sabiedrības apgrozījums audzis par 19%, salīdzinot ar 2012.gadu, realizācija cena izsoļu namā salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pieaugusi par 40%.

Izvēlas labāko

Pāvilostas novada Vērgales pagasta Ceļmalniekos jaunbūvētā ferma ir viena no modernākajām Baltijas reģionā, apgalvo a/s Grobiņa valdes priekšsēdētājs Gundars Jaunsleinis. Šim nolūkam pērn decembrī no Pāvilostas novada pašvaldības sabiedrība par 43,7 tūkst. latu iegādājās 24,7 ha zemes. Būvniecību veica Polijas firma Pro-Fur Farm Equipment.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kažokzvēru audzētāji: Latvija kļūst par nelabvēlīgu valsti ieguldītājiem

Db.lv,05.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots, ka šodien Latvijas Republikas Saeima 2. lasījumā pieņems likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, kurā paredzēts aizliegt Latvijā audzēt un turēt dzīvniekus kažokādu ieguvei. Latvijas Zvēraudzētāju asociācija un lielākais kažokādu ražotājs Latvijā Baltic Devon Mink iebilst pret likumprojektu šādā redakcijā, ņemot vērā tā nesamērīgumu, jo tas neparedz slēdzamo uzņēmumu vērtības kompensāciju un pārejas periods paredzēts ļoti īss.

Abu ieskatā šī ir nozares iznīcināšana, kas liecina par Latviju kā ieguldījumiem nelabvēlīgu valsti un kas novedīs pie starptautiskām tiesvedībām.

"Kad ieradāmies Latvijā un atjaunojām bankrotējušu, bankas īpašumā esošu fermu, mēs nedomājām, ka pēc vairāk nekā desmit gadiem tas beigsies tik bēdīgi. Ja Latvijai nepatīk kažokzvēru audzēšanas nozare, to es saprotu. Tas ko es nesaprotu, ir dialoga neesamība ar nozari un nekādu kompensāciju neparedzēšana par biznesa aizliegšanu. Baltic Devon Mink gadījumā tas būs darba zaudējums vairāk nekā 100 cilvēkiem un 40 miljonu EUR ieguldījumu zaudējums mums kā ieguldītājiem. Tieši šī attieksme nevis domas par nozari parāda, ka Latvija ir ieguldījumiem nelabvēlīga zeme. Kura nozare sekos nākamā? Azartspēles vai cūkkopība? Protams, ka mēs savas intereses aizstāvēsim,” komentē Baltic Devon Mink īpašnieku Van Ansem ģimenes pārstāvis Twan Van Ansem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavasarī cilvēkiem dotā cerība, ka Beļavas pagasta Letēs bijušajā zvērkopības saimniecībā atkal tiks audzēti kažokzvēri, ir izkūpējusi vējā, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Skaidrs, ka arī 2 tūkstošu ūdeļu un 600 lapsu, kuras bija plānots uz Letēm atvest no Somijas un Dānijas jau šā gada otrajā pusē, nebūs. Jau otro mēnesi zvērkopības saimniecības teritorijā valda klusums un pamestība, novērojis medijs.

Sazinoties ar firmas Letes FURS menedžeri Jolantu Brikovsku, kura kopā ar tehnisko direktoru Jāni Zariņu tika veikusi saimniecības apsekojumu, lai aprēķinātu, cik lielas investīcijas piesaistāmas saimniecības darbības atjaunošanai, viņa atzina, ka jau pašā sākumā nebijis skaidrs, kā izdosies piesaistīt investorus.

«Mums bija vienošanās ar zivjrūpnieku par subproduktu piegādi saimniecībai un darbības atjaunošanas sponsorēšanas iespējām. Diemžēl Latvijas un Krievijas attiecības saistībā ar zivju produktu eksporta aizliegumu uz Krieviju izjauca visus labos nodomus. Man ir ļoti žēl, ka no mūsu iecerēm nekas nesanāca. Gatavojos braukt projām no Latvijas. Žēl ir arī to cilvēku, kuri dzīvo Letēs, ja nekas nemainīsies, tad tur valda nolemtība,» teica J.Brikovska.

Komentāri

Pievienot komentāru