Satversmes tiesā (ST) ir ierosināta lieta par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP) rīkojumu, ar kuru apturēta Ķekavas novada domes saistošo noteikumu par azartspēļu organizēšanu darbība.

Lieta ierosināta pēc Ķekavas novada domes pieteikuma. Ar apstrīdēto aktu ir apturēta 2021.gada 8.septembra saistošo noteikumu "Par azartspēļu organizēšanu Ķekavas novadā" darbība.

Ministrs apstrīdētajā aktā norāda, ka noteikumi neatbilst normatīvajiem aktiem ar augstāku juridisko spēku.

ST ir uzaicinājusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru līdz 30.maijam iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš noteikts šī gada 29.augusts.

Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

ST lietu sagatavo un izskata vidēji deviņu līdz 12 mēnešu laikā.

Starp Ķekavas novada pašvaldību, jaunā dzelzceļa Rail Baltica projektētājiem un Satiksmes ministriju šobrīd ir izveidojusies konstruktīva sadarbība, kuras rezultātā tiek domāts par adekvātām kompensācijām iedzīvotājiem un tiek plānots, kā apiet sākotnēji šķērsotās dzīvojamās mājas un nodrošināt nepieciešamos šķērsojumus, liecina medijiem izplatītā informācija.

Tāpat sarunu gaitā jau tiek diskutēts par nākotnē iespējamā loģistikas centra un pasažieru stacijas izveidi Ķekavas novadā. Augstākminēto lietu trūkums sākotnēji bija galvenie pašvaldības iebildumi dzelzceļa būvniecībai Ķekavas novadā.

«Novada dome vēlas sasniegt rezultātu, kas Rail Baltica darbības rezultātā būtu ar pievienotu vērtību novada ekonomiskajai darbībai un iedzīvotāju ierastajai ikdienai. Šobrīd sarunas ir devušas pozitīvu rezultātu, jo būtiskajos jautājumos ir panākti risinājumi, kuri varētu apmierināt novada un iedzīvotāju vēlmes. Viens no būtiskiem pozitīviem pagriezieniem ir panāktā virzība par taisnīgas atlīdzības un kompensācijas izmaksāšanu iedzīvotājiem, kuru īpašumus tieši vai netieši skartu dzelzceļa trasi. Tāpat būtiska ir panāktā vienošanās par to, lai dzelzceļa trase skartu pēc iespējas mazāk iedzīvotāju īpašumus,» skaidro Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Valts Variks.

Ķekavas novada dome šodien nolēma vērsties Satversmes tiesā (ST), apstrīdot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP) rīkojumu apturēt azartspēļu ierobežošanu Ķekavā.

Par vēršanos ST nobalsoja 13 deputāti, pret bija opozīcijas deputāte Viktorija Baire (JV), bet balsojumā nepiedalījās Arnolds Keisters (JV).

Lēmums galvenokārt tika pamatots ar atšķirīgo likumu normu interpretāciju un to, ka pašvaldība nevar piekrist ministra viedoklim.

Tādēļ jautājums tiks virzīts uz ST, lai gūtu skaidrību par pašvaldības iespējām pieņemt šādus saistošos noteikumus par azartspēļu ierobežošanu pašvaldības teritorijā.

Kā ziņots, Plešs apturēja Ķekavas novada pašvaldības saistošos noteikumus "Par azartspēļu organizēšanu Ķekavas novadā", kas faktiski aizliedza organizēt azartspēles visā novada teritorijā.

Ministrs rīkojumā pauž, ka saistošajos noteikumos noteiktais vispārīgais aizliegums liecina, ka pašvaldība nav izvērtējusi pašvaldības administratīvo teritoriju kompleksi, proti, pašvaldība nav vērtējusi azartspēļu vietu ietekmi uz sabiedrību kādā no pašvaldības teritorijām, kurā darbojas azartspēļu vieta, salīdzinot ar teritorijām, kurās azartspēļu vietu nav. Neesot arī veikts izvērtējums par vietām, kurās jaunu azartspēļu vietu atvēršana ir aizliedzama, minot konkrētus datus, pētījumus vai citu apkopotu un apstiprinošu informāciju, kas iegūta izvērtējuma rezultātā par azartspēļu vietas ietekmi uz pašvaldības iedzīvotājiem un sabiedrību kopumā.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien nolēma izsludināt atkārtotas vēlēšanas Ķekavas novada 785.iecirknī.

Lēmums par jaunu vēlēšanu izsludināšanu tika pieņemts, jo balsošanas kastē tika atrasts par sešām derīgām vēlēšanu aploksnēm vairāk, nekā iecirknī nobalsojušo iedzīvotāju, un šīs sešas balsis ir pietiekamas, lai ietekmētu rezultātus, žurnālistiem skaidroja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Cimdars kā vienu no situācijas iespējamajiem skaidrojumiem minēja to, ka par sešiem nobalsojušiem cilvēkiem nav veikta atzīme vēlētāju sarakstā, jo kopējais izsniegto vēlēšanu aplokšņu skaits, rēķinot arī iepriekšējās balsošanas laikā izsniegtās aploksnes, sakrīt ar vēlēšanu kastēs atrasto aplokšņu skaitu.

Savukārt Ķekavas novada vēlēšanu komisijas pārstāvji CVK sēdē pieļāva, ka neatbilstības varētu būt radušās, jo iepriekšējās balsošanas laikā 11 cilvēki esot aizgājuši prom no iecirkņa ar saņemtajām aploksnēm, neizmantojot iespēju nobalsot. Tāpēc neesot izslēgts, ka vēlēšanu dienā varēja tikt izmantotas kādas no šīm aploksnēm.

Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.

Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.

Investoru neesamības dēļ Ķekava pašlaik nelems par ledus halles būvniecību, teikts paziņojumā Ķekavas novada pašvaldības mājaslapā.

Ķekavas novada dome pagājušās nedēļas sēdē atkārtoti izskatīja kolektīvo iesniegumu par ledus halles būvniecību.

Pērn 12.jūlijā sabiedrības līdzdalības platformā "ManaBalss.lv" sākās parakstu vākšana iniciatīvas "Ledus halli Ķekavas novadā" atbalstam, un Ķekavas novada pašvaldībā iesniegts Matīsa Ribkinska kolektīvais iesniegums ar lūgumu rast risinājumu halles projektēšanai un būvniecībai.

Kolektīvais iesniegums tika izskatīts Ķekavas novada domes 2023.gada 9.augusta sēdē, kurā tika lemts par iesnieguma turpmāko virzību, par atbildīgo nosakot Attīstības un būvniecības pārvaldi.

Pārvaldes pārskats par kolektīvā iesnieguma virzību tika skatīts domes sēdē pagājušā gada novembrī. Ņemot vērā pašvaldības finansiālās iespējas, tika atbalstīts priekšlikums meklēt iespēju privātās partnerības sadarbībai, piesaistot privāto investoru projekta realizācijai.

Ķekavas novada dome šodien pieņēmusi lēmumu aizliegt azartspēļu organizēšanu visā jaunajā Ķekavas novada teritorijā.

Novada dome šodien pieņēma pašvaldības sasitošos noteikumus, kas nosaka azartspēļu organizēšanas kārtību Ķekavas novada administratīvajā teritorijā.

Saistošie noteikumi paredz, ka Ķekavas novada administratīvajā teritorijā ir aizliegts organizēt azartspēles.

Šis aizliegums neattieksies uz gadījumiem, kuros līdz noteikumu spēkā stāšanās brīdim ir izsniegta azartspēļu organizēšanas vietas licence vai citos normatīvajos tiesību aktos ir atļauts organizēt azartspēles.

Pieņemot šo lēmumu pašvaldība atsaukusies uz Pašvaldību likumu, kā arī Azartspēļu un izložu likuma 41.pantu, kas nosaka ka azartspēles nav atļauts organizēt attiecīgās pašvaldības vietās vai teritorijās, kuras noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos.

Ādažu novada dome nolēmusi aizliegt organizēt azartspēles novada teritorijā.

Marta sākumā dome pieņēma saistošos noteikumus, kas nosaka azartspēļu organizēšanas kārtību Ādažu novada administratīvajā teritorijā.

Saistošie noteikumi paredz, ka Ādažu novada administratīvajā teritorijā ir aizliegts organizēt azartspēles.

Minētais aizliegums neattiecas uz gadījumiem, kad līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim tika izsniegta azartspēļu organizēšanas vietas licence vai citos normatīvajos tiesību aktos ir atļauts organizēt azartspēles.

Kā norādīts paskaidrojuma rakstā, kas pievienots saistošajiem noteikumiem, būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu.

Salīdzinot azartspēļu organizatora tiesības veikt komercdarbību un gūt no tās labumu, no vienas puses, un indivīda tiesības uz dzīvi labvēlīgā vidē un interesi tikt aizsargātam no azartspēļu nelabvēlīgās ietekmes, no otras puses, pašvaldība konstatējusi, ka ar leģitīmo mērķi aizsargātās tiesības un intereses attieksies uz daudz plašāku personu loku un labumu no šā ierobežojuma iegūs visa sabiedrība.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) apturējis Ķekavas novada pašvaldības saistošos noteikumus "Par azartspēļu organizēšanu Ķekavas novadā", liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Ministrs rīkojumā pauž, ka saistošajos noteikumos noteiktais vispārīgais aizliegums liecina, ka pašvaldība nav izvērtējusi pašvaldības administratīvo teritoriju kompleksi, proti, pašvaldība nav vērtējusi azartspēļu vietu ietekmi uz sabiedrību kādā no pašvaldības teritorijām, kurā darbojas azartspēļu vieta, salīdzinot ar teritorijām, kurās azartspēļu vietu nav. Neesot arī veikts izvērtējums par vietām, kurās jaunu azartspēļu vietu atvēršana ir aizliedzama, minot konkrētus datus, pētījumus vai citu apkopotu un apstiprinošu informāciju, kas iegūta izvērtējuma rezultātā par azartspēļu vietas ietekmi uz pašvaldības iedzīvotājiem un sabiedrību kopumā.

Konstatējot virkni neatbilstību, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) apturējis Ķekavas novada teritorijas plānojumu, informē ministra padomniece Agnese Vārpiņa.

Teritorijas attīstības plānošanas likuma noteiktajā apstrīdēšanas termiņā ministrija ir saņēmusi 13 privātpersonu iesniegumus, kuros izteikti iebildumi par pašvaldības nozīmes ceļa statusa noteikšanu privātā īpašuma esošajās teritorijās, par publiska pieejas punkta publisko ūdeņu teritorijai noteikšanu privātā īpašumā, par smagās rūpniecības teritorijas noteikšanu blakus dzīvojamās apbūves teritorijai, ignorējot piesārņojumu avotu radīto seku mazinošos pasākumus, tādējādi apdraudot iedzīvotāju tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Izvērtējot Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā pieejamo Ķekavas novada teritorijas plānojumu un saņemtajos iesniegumos minēto, ministrija konstatēja virkni neatbilstību normatīvajiem aktiem, kas paredz vispārīgās prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei un teritorijas attīstības plānošanas dokumentu saturu un izstrādes kārtību, kā arī likumiem, piemēram Aizsargjoslu likumam un Zemes pārvaldības likumam.

VK konstatētos pārkāpumus Ķekavas pašvaldībā dēvē par uzpūstu ziloni, tā vēsta laikraksts Diena.

Smalka dzīve vismaz pēdējos divus gadus baudīta Ķekavas novada pašvaldībā. To apliecina nupat publiskotais Valsts kontroles (VK) ziņojums. Revidenti norāda, ka Ķekavas domē dokumentācija ir ļoti nesakārtota - nav ne vajadzīgo atskaišu, ne dokumentu par tērēto naudu. Pilnīga neskaidrība jau tagad ir par nelikumīgi iztērētiem 52 tūkstošiem latu, un tiek pieļauts, ka nelietderīgi notriekts vēl krietni vairāk nekā miljons, norāda laikraksts.

Pašvaldības mājaslapā sniegta informācija, ka darbs pie nepilnību novēršanas sākts. «Valsts kontroles pārbaudes periods bija 2012. un 2013. gads, kas ietver tikai sešu mēnešu jaunā sasaukuma darbības laiku, bet lielāko - pusotra gadu - iepriekšējā domes sasaukuma darbības laiku,» kā attaisnojumu pašreizējam Ķekavas vadītājam Valtam Varikam (Vidzemes partija) pauž publikācija. Dienai ar viņu sazināties gan nav izdevies.

Ķekavas novada dome 8. februārī vienbalsīgi apstiprināja Ķekavas novada pašvaldības budžetu 2016. gadam 37,3 miljonueiro apmērā. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, palielinājums vairāk nekā 6 miljonu eiro apmērā saistīts ar saņemto kredītu Ķekavas sākumskolas 3. kārtas būvniecībai un ielu rekonstrukcijai, informē pašvaldība.

2016. gadā plānoti ieņēmumi – 28,2 milj. eiro, izdevumi – 37,3 milj. eiro un aizņēmumi - 6,3 milj. eiro (Ķekavas sākumskolas 3. kārtai, Rāmavas ielas (Rāmavā) un Skolas ielas (Baložos) rekonstrukcijai un Pliederu ielas (Ķekavā) ietves izbūvei.

Ņemot vērā likuma izmaiņas, šogad pašvaldībai par 80% ir palielinājušās izmaksas pašvaldību izlīdzināšanas fondā, proti, šogad Ķekavas novadam jāmaksā citām pašvaldībām 3,8 milj. eiro. Pērn tie bija 2,1 milj. eiro.

Budžeta nepietiekamie ieņēmumi lielā mērā iespaido pašvaldības iestāžu, uzņēmumu un infrastruktūras attīstību, jo pamatā visi līdzekļi jānovirza iestāžu uzturēšanas izdevumu segšanai. Taču arī šajā situācijā šogad plānoti lieli kapitālieguldījumi - Ķekavas sākumskolas celtniecības darbiem ieplānoti līdzekļi 6,4 milj. eiro apmērā, ielu un ceļu rekonstrukcijai – 2,4 milj. eiro, ielu apgaismojuma uzturēšanai un rekonstrukcijai – 385 000 eiro, pašvaldības īpašumā esošo ēku remontdarbiem - 395 000 eiro.

Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) sadarbībā ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas atbalstītāju «Coca-Cola Foundation» 2018.gadā turpina īstenot programmu «Par aktīvu dzīvesveidu» jeb «Wake Your Body», kuras galvenais mērķis ir veicināt un pilnveidot aktīva un veselīga dzīvesveida popularitāti Latvijas iedzīvotāju vidū, informē LOK.

Projekts tiek organizēts visās trijās Baltijas valstīs vienlaicīgi un katrā no tām tiks izvietoti 11 multifunkcionālie āra trenažieri. Visas izmaksas sedz SOK sponsors «Coca-Cola» un katra no trim valstīm ir saņēmusi finansējumu 46 000 eiro apmērā, kas sedz visas trenažieru iegādes, piegādes un uzstādīšanas izmaksas. Plānots, ka pirmie trenažieri tiks uzstādīti jūlija beigās un uzstādīšana turpināsies līdz novembrim.

Noslēdzoties pieteikuma iesūtīšanas termiņam, LOK saņēma iesniegumus no 79 Latvijas pašvaldībām un pilsētām. Visi iesniegtie pieteikumi tika sadalīti piecos grozos un izlozes kārtībā par uzvarētājiem kļuva: Burtnieku novada pašvaldība, Daugavpils pilsētas dome, Dobeles novada pašvaldība, Gulbenes novada pašvaldība, Ikšķiles novada pašvaldība, Jelgavas pilsētas dome, Kuldīgas novada pašvaldība, Ķekavas novada pašvaldība, Priekuļu novada pašvaldība, Rēzeknes novada pašvaldība un Saldus novada pašvaldība.

Ķekavas novada dome apstiprinājusi pašvaldības budžetu šim gadam. Budžeta ieņēmumi paredzēti 29,5 miljoni eiro apmērā, kas ir par 838 tūkstošiem eiro vairāk nekā pērn.Visus ieņēmumus paredzēts arī iztērēt.

Ķekavas novada pašvaldībai 2014. gadā nav budžeta deficīta un tāds nav bijis arī citus gadus, jo, saskaņā ar likuma normām, pašvaldībām tāds nedrīkst būt, Db.lv pauda Ķekavas novada domes pārstāvis Artūrs Zālītis.

Izglītības funkciju nodrošināšanai pašvaldība izlieto lielāko pamatbudžeta daļu, un šogad tas būs 15,6 milj. eiro jeb 53 % no pašvaldības izdevumiem.

Sociālajai nodrošināšanai 2014.gadā plānots izlietot 1,6 milj. eiro jeb 5,3% no pašvaldības pamatbudžeta. Pabalstiem un kompensācijām - 396 000 eiro, sociālā dienesta, sociālās aprūpes centra un bāriņtiesas uzturēšanai atvēlēti 1 milj. eiro, skolēnu brīvpusdienu apmaksai un bezdarbnieku nodarbināšanai - 159 000 eiro. Daļēji šīs izmaksas tiks finansētas no valsts budžeta mērķdotācijām.

SIA Baložu komunālā saimniecība (BKS), sākot un tad pārtraucot siltumapgādes uzlabošanas projektus, ir nelietderīgi izlietojusi 500 tūkst. EUR, turklāt vēl četrus gadus tai būs jāatmaksā aizņēmums - katru gadu 100 tūkst. EUR. Tāpat dažiem darbiniekiem dāsni maksāti atlaišanas pabalsti, prēmijas un piemaksas par nepadarītiem darbiem, konstatējusi Valsts kontrole (VK), veicot revīziju par BKS darbības atbilstību plānotajiem mērķiem un normatīvo aktu prasībām.

«Jau pavasarī pēc veiktās revīzijas Ķekavas novadā VK norādīja, ka pašvaldība neuzrauga savas kapitālsabiedrības. Tas pats atklāts arī Baložos. Pašvaldībai nekontrolējot ne BKS ikdienas procesus, ne aktīvus, ne saistības, ir pieļauta nesankcionēta vai nepārdomāta rīcība ar sabiedrības mantu. BKS procesus nereglamentē tikpat kā neviens iekšējais normatīvais akts,» norāda VK.

Pretēji likumā noteiktajam BKS nav izstrādājusi un saskaņojusi ar Ķekavas novada pašvaldību sabiedrības darbinieku atlīdzības noteikumus, tai skaitā atlīdzības ierobežojumus. Tas ļāvis valdes loceklim, kas BKS strādāja līdz 2013.gada jūnijam, vienpersoniski pieņemt īpaši labvēlīgus lēmumus dažiem darbiniekiem, piemēram, iekļaujot viņu darba līgumos nosacījumus par atlaišanas pabalstiem 6 mēnešalgu apmērā. Tādējādi, izbeidzot darba attiecības ar trim darbiniekiem, atlaišanas pabalstos izmaksāti 19 tūkst. EUR. Šis pats valdes loceklis divu darbinieku līgumos bija iekļāvis arī vienreizējas piemaksas par pienākumu pildīšanu ES struktūrfondu projektu ietvaros kopumā par 18,5 tūkst. EUR. Revidenti gan nav guvuši pierādījumus, ka šīs piemaksas būtu pamatotas ar izvērtētiem darba rezultātiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) konstatējusi būtiskus likuma pārkāpumus, veidojot komiteju sastāvus Ķekavas novada domē, kuras priekšsēdētāja ir Viktorija Baire. «Ja Ķekavas novada deputāti nespēs nodrošināt normatīvo aktu ievērošanu, tad dome par rupjiem demokrātijasprincipu pārkāpumiem bez šaubu ēnas var tikt atlaista,»pauž VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.des aizsardzības un reģionālās attīstībasministrija (VARAM) konstatējusi būtiskuslikuma pārkāpumus, veidojot komitejusastāvus Ķekavas novada domē, kuraspriekšsēdētāja ir Viktorija Baire. «JaĶekavas novada deputāti nespēs nodrošināt normatīvoaktu ievērošanu, tad dome par rupjiem demokrātijasprincipu pārkāpumiem bez šaubu ēnas var tikt atlaista,»pauž VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.

Ķekavas novada pašvaldībā pirmdien, 9.oktobrī tikās domes, pašvaldības un sporta kompleksa atbildīgie darbinieki, lai vienotos par tālāko rīcību attiecībā uz Ķekavas sākumskolas sporta zāli, kurā pēc pirmajām aktīvas ekspluatācijas nedēļām piektdien radās tehniskas problēmas ar paceļamo basketbola groza konstrukciju, informē pašvaldībā.

Būvvaldes un pašvaldības speciālisti norāda, ka šajā situācijā, visticamāk, ir runa par paceļamā basketbola groza konstrukcijas motora vai troses kvalitāti, nevis par pašu būvi. Sporta zāle ir aprīkota ar daudzām modernām tehnoloģijām, kuru slēptie defekti var parādīties tikai ekspluatācijas laikā. Un tie nav saistīti ar ēkas konstrukcijām, bet ar tehnisko aprīkojumu.

Tā kā Ķekavas sākumskolas ēka ir nodota ekspluatācijā un tā ir definēta kā publiskā būve, tad tika nolemts lūgt Būvniecības valsts kontroles biroju veikt pārbaudi un sniegt savu atzinumu par radušos situāciju.

Papildus tam pašvaldība aicinās neatkarīgus ekspertus veikt pārbaudi ne tikai par sporta zāles aprīkojumu, bet drošības apsvērumu nolūkos par visu sporta kompleksu kopumā. Pašvaldība arī lūgusi būvniekam iesniegt savu paskaidrojumu.

Ķekavas novadā sākta Baložu vidusskolas piebūves un sporta laukuma būvniecība, informē Ķekavas novada pašvaldība.

Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2022. gada februārim.

Kā informē Ķekavas novada pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvalde, tad būvdarbu ietvaros kā pirmie darbi būs teritorijas iežogošana, būvtāfeles izvietošana, konteinertipa telpu izvietošana noliktavas un strādnieku sadzīves vajadzībām, būvmateriālu nokraušanas laukuma ierīkošana, nepieciešamās teritorijas atmežošana un citi būvlaukuma sagatavošanas darbi, kā arī tiks uzsākti zemes darbi – augsnes virskārtas noņemšana un izlīdzināšana.

Projekta ietvaros Baložu vidusskolas piebūve nodrošinās piemērotu mācību vidi un radīs papildus vietas vēl 280 bērniem. Skolā tiks izbūvēta piebūve divos stāvos ar šādām telpām: 12 mācību klašu telpas, tajā skaitā dabaszinību kabineti (fizika, ķīmija), aktu zāle ar paaugstinājumu, ēdamzāle, metodiskā telpa, sanitārie mezgli un palīgtelpas (siltummezgls, noliktavas inventāra novietnei, garderobe, ģērbtuves, gaiteņi u.c.); skolotāju telpas, ventkamera, palīgtelpas (inventāra novietnei, gaiteņi u.c.), nodrošinot ergonomisku mācību vidi, tiks ieviesti informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumi, tajā skaitā ierīkojot mobilās darba vietas izglītojamajiem darbam ar datoru (piecas mobilās datorklases).

Ķekavas novada nekustamā īpašuma tirgū dominē savrupmāju zemes iegāde.

Pērn notikuši 270 darījumi. Dārgākā savrupmāju zeme pārdota Katlakalnā, sasniedzot teju 40 eiro/m2 ar kopējo darījuma summu 110 000 eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja nekustamā īpašuma eksperti.

«Vērā ņemama ir savrupmāju iegādes intensitāte, un šajā segmentā ievērojamākais ir teju miljonu eiro vērtais darījums. Šis īpašums atrodas skaistā Daugavas krastā, ar lielu telpu un zemes platību. Savukārt, darījumi ar viszemāko pārdošanas cenu notikuši dārzu saimniecību rajonos. Protams, jāmin arī interese par dzīvokļu iegādi un jaunu projektu attīstība Baložos,» komentē Anita Feldmane, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» eksperte.

Viņa gan norāda uz to, ka «Rail Baltica» plāni un valsts galvenā autoceļa projekta «E67/A7 Ķekavas apvedceļš» īstenošana «dažu labu privātmājas mežmalu var pārvērst par ceļmalu vai dzelzceļa trasi».

Pierīgas pašvaldību apvienības biedru kopsapulcē pieņemti jauni organizācijas statūti. Turpmāk tā sauksies Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "Rīgas metropole", tādejādi atspoguļojot apvienības jaunos mērķus un uzdevumus.

Lēmumu pieņemšana apvienībā notiks uz līdztiesības un vienprātības principa pamata, respektējot gan Rīgas, gan Pierīgas pašvaldību viedokļus un intereses. Apvienību vadīs divi līdzpriekšsēdētāji - Rīgas vicemērs Edvards Smiltēns un Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.

"Ja gribam mēroties ar citām Baltijas un Ziemeļvalstu metropolēm, mums jāspēj domāt plašāk par vienas pašvaldības robežām, domāt un rīkoties reģionāli. Esmu ļoti gandarīts, ka mums, 15 dažādu pašvaldību pārstāvjiem, kuri pārstāv dažādus politiskos spēkus, izdevies vienoties kopīgai lielai lietai," teic Rīgas vicemērs Edvards Smiltēns.

"Trīs gadu mērķtiecīgs darbs rezultējies ar sadarbības platformas izveidi starp Rīgas reģiona pašvaldībām. Tikai dialogā un visu pušu interešu apzināšanā var tapt izsvērti lēmumi - gan starp Rīgu un Pierīgu, gan sadarbībā ar valdību. Ticu, ka sadarbība radīs pamatu Rīgas metropoles reģiona konkurētspējas pieaugumam no kā gūs labumu visa Latvija un reģioni," uzsver Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.

Ārvalstu uzņēmumu un privātpersonu ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos pērn sasniedzis 11,29 miljardus eiro, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Straujo kāpumu sekmējusi holdingkompānijas AS "Swedbank Baltics" reģistrācija 2021.gada februārī.

Uzņēmumam sākotnēji reģistrēts 35 000 pamatkapitāls, kas oktobrī palielināts līdz 3,88 miljardiem eiro. Jaunreģistrētais holdings arī kļuvis par AS "Swedbank" akcionāru.

Vienlaikus "Lursoft" secinājis, ka 2021.gada izskaņā ārvalstu ieguldījumi bija reģistrēti 18 300 uzņēmumu pamatkapitālos, kas ir mazāk nekā 2020.gada beigās, kad ārvalstu ieguldījumus bija piesaistījuši 19 800 Latvijas uzņēmumu.

Visievērojamāk ārvalstu kapitāla uzņēmumu skaits pērn sarucis Krāslavas novadā, kur 2020.gada beigās bija 102 uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu, taču 2021.gada beigās - vairs tikai 64. Ieguldītāju skaits gan krities nedaudz lēnāk, gada laikā samazinoties par 26,2%.

Rīgas dome velomaršrutu izveidei uz Piņķiem, Ulbroku un Ķekavu plāno piesaistīt 21,2 miljonus eiro no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputātiem iesniegtā informācija liecina, ka Rīga plāno veidot veloinfrastruktūru virzienā Rīga-Babīte-Piņķi, Rīga-Ulbroka, Rīga-Ķekava".

Kopējās projekta izmaksas ir 25,6 miljoni eiro, no tām Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda finansējums ir 21,2 miljoni eiro, bet Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums - 4,5 miljoni eiro.

Projekta partneri ir Rīgas plānošanas reģions, Mārupes, Ādažu, Ķekavas un Ropažu novada pašvaldības.

Īstenojot projektu no galvaspilsētas uz Ulbroku tiks uzbūvēti aptuveni 5,4 kilometri veloceļa, uz Ķekavu - aptuveni 4,1 kilometrs, uz Piņķiem - 7,1 kilometrs.

Projektā no Rīgas pašvaldības puses tiks attīstīti tikai pašvaldības administratīvajā teritorijā esošie posmi.

Ķekavā 23. septembrī atklāts novadā lielākais peldbaseins un moderna sporta zāle, tādējādi pilnībā noslēdzot pirms pieciem gadiem aizsākto jaunās Ķekavas sākumskolas būvniecību, informē pašvaldībā.

Realizējot Ķekavas sākumskolas 3. kārtas projektu, sākumskolas baseina un sporta zāles izbūvē tika izmantoti ilgtspējīgi un dabai draudzīgi risinājumi, tādējādi veidojot vienu no modernākajām skolām Latvijā. Konkursā Ilgtspējīgākā ēka un projekts 2017 šis projekts atzīts par labāko publisko objektu nominācijā Ilgtspējīgākais projekts 2017 Latvijā.

Ķekavas sākumskolas 3. kārtā izbūvēta sporta zāle ar 500 skatītāju sēdvietām tribīnēs un laukumu, kas paredzēts florbolam, volejbolam, basketbolam, rokasbumbai un citiem sporta veidiem, lielais peldbaseins ar četriem 25 m gariem celiņiem un 140 skatītāju sēdvietām tribīnēs, kā arī bērnu baseins peldētprasmes apguvei. Paredzēts, ka baseinu pamatā izmantos Ķekavas sākumskola, sporta skola un citas novada izglītības iestādes, taču no mācībām brīvajā laikā tas būs pieejams arī apmeklētājiem.

Rīgas plānošanas reģions kopā ar Pierīgas pašvaldībām – Ādažu, Ķekavas, Ropažu un Salaspils – šogad aprīlī uzsāka īstenot granta programmu uzņēmējdarbības atbalstam, paredzot jaunu, subsidētu darbavietu radīšanu remigrantiem vai dodot iespēju remigrantiem izveidot pašiem savus uzņēmumus.

Granta programma Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībām ir piešķirta trīs gadiem: 2024. gadā kopējā granta programmas summa ir 106 tūkstoši eiro, bet 2025. un 2026. gadā tā katru gadu ir plānota ne mazāk kā 80 tūkstošu eiro apjomā.

Šobrīd visas pašvaldības ir izsludinājušas konkursus un dalību tajos var pieteikt remigranti ar savām uzņēmējdarbības idejām un uzņēmumi, kas atbalstītu remigrantu nodarbināšanu.

Ķekavas novada pašvaldība katru gadu līdz 2026. gadam plāno atbalstīt 8 jaundibinātus remigrantu uzņēmumus vai 8 darba vietas remigrantiem savā novadā. Kopējais valsts un pašvaldības līdzfinansējums trīs gados plānots 288 tūkstoši eiro.

Ādažu novada pašvaldībā no 2024. līdz 2026. gadam katru gadu plāno sniegt atbalstu sava uzņēmuma izveidei trīs jauniem uzņēmumiem, katram kopā ar valsts finansējumu paredzot līdz 9000 eiro projekta līdzfinansējumu. 2024. gadā atbalsts plānots 27 tūkstošu eiro apmērā.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien atbalstīja algu palielināšanu domes priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekiem, komiteju vadītājiem un deputātiem, tās neiesaldējot, kā atsevišķās citās pašvaldībās un valsts iestādēs.

Priekšlikumu iesaldēt algas izteica partijas "Saskaņa" deputāti.

Lēmumprojekts paredz arī noteikt atalgojumu domes komiteju vadītāju vietniekiem, kas līdz šim nebija algoti amati.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, līdz ar šīm izmaiņām domes priekšsēdētājs 2021.gadā varētu saņemt 3732 eiro mēnesī, kas ir par 178 eiro vairāk nekā pērn.

Rīgas vicemēriem algas palielinātos par 156 eiro un būtu 3281 eiro mēnesī, domes komiteju priekšsēdētājiem algas palielinātos par 124 eiro un būtu 2614 eiro mēnesī, bet deputātu atalgojums pieaugtu par 58 eiro un būtu 1230 eiro mēnesī.

Komiteju vadītāju vietnieku atalgojums paredzēts 1230 eiro mēnesī.