Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un vairākas citas personas ar vairāku Čehijas un Kipras uzņēmumu ķēdes starpniecību, iespējams, bija plānojuši iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% "Olainfarm" akciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie marta vidū sastādītie līgumu projekti.

LETA rīcībā nonākušie Akcionāru līguma un Aizdevuma finansējuma līguma projekti, kuri datēti ar 2021.gada 15.martu, liecina, ka vairākas personas - visticamāk, Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, bijusī "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča, Krastiņš, Velmers, un, iespējams, citas personas, bija sākuši darbības, kas vērstas uz kontroles pārņemšanu pār "Olainfarm".

Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka piedalījies sarunās ar dažādiem investoriem, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu.

Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā investoriem bija zināms, ka bijušā "Olainfarm" īpašnieka, nelaiķa Valērija Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tāpēc pie Krastiņa vērsušies daudzu investoru pārstāvji.

Aizdomās par mēģinājumu izkrāpt 42% zāļu ražotājas AS "Olainfarm" akciju Valsts policija (VP) aizturējusi divus Čehijas pilsoņus un bijušo uzņēmuma valdes locekli Milanu Beļeviču, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Kā ziņots, "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis 10.maijā paziņoja, ka, pateicoties VP operatīvam darbam, ir ticis novērsts mēģinājums izkrāpt "Olmafarm" piederošās "Olainfarm" akcijas, taču plašāku informāciju viņš nesniedza.

"Nekā personīga" skaidroja, ka jau trīs gadus notiek cīņa par kontroli "Olainfarm" un kāds Čehijas uzņēmums apgalvo, ka kļuvis par lielāko kompānijas akcionāru, taču policija izmeklē aizdomas, ka darījums patiesībā ir krāpšana, un lietā aizturējusi vismaz trīs personas. "Nekā personīga" rīcībā esoši dokumenti liecinot, ka kopā ar šo čehu firmu pie akcijām plānojuši tikt arī "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš.

Tiesības slēgt darījumu par maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs (LM) pamatražotnes iegādi ieguvis Ukrainas uzņēmums KVV Group, otrdien žurnālistiem paziņoja LM maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

KVV Group par LM ir piedāvājusi maksāt 107 miljonus eiro, ražošana uzņēmumā ir jāatjauno šogad, sacīja Velmers.

Kopš augusta beigām sarunas par LM pārdošanu notika vairs tikai ar diviem pretendentiem - KVV Group un Luksemburgā reģistrēto uzņēmumu United Group, kura beneficiārs ir Krievijas miljonārs Igors Šamiss. Pēc Velmera iepriekš teiktā, sarunas ar abiem pretendentiem notika par darījuma juridisko struktūru, summu, samaksas grafikiem un pirmās iemaksas apjomu. Izvēloties vienīgo pretendentu, prioritātes esot gan gala summa, gan norēķinu grafiks, gan tas, kāda norēķina kārtība ir darījuma slēgšanas sākumā.

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs (LM) administrators Haralds Velmers ir noslēdzis priekšlīgumu ar Ukrainas uzņēmumu KVV Group par LM pamatražotnes iegādi, informēja Velmers.

KVV Group šodien informēs par plāniem saistībā ar LM iegādi un darbības atjaunošanu.

Tiesības slēgt darījumu par LM pamatražotnes iegādi šonedēļ ieguvis Ukrainas uzņēmums KVV Group, kas par LM ir piedāvājis maksāt 107 miljonus eiro, ražošanu uzņēmumā atjaunojot jau šogad. Jau laika posmā no 23.septembra līdz 26.septembrim paredzēts parakstīt pirkuma līgumu, bet starp trim nodrošinātajiem kreditoriem tiktu parakstīts līgums par līdzekļu sadali.

Kopš augusta beigām sarunas par LM pārdošanu notika vairs tikai ar diviem pretendentiem - KVV Group un Luksemburgā reģistrēto uzņēmumu United Group, kura beneficiārs ir Krievijas miljonārs Igors Šamiss. Šamiss par LM piedāvāja samaksāt 120 miljonus eiro desmit gadu laikā.

Gads pēc lielākā krāpšanas mēģinājuma Latvijas vēsturē: policijas izmeklēšanai a/s Olainfarm lietā iespaidīgi rezultāti, vēsta laikraksts Diena.

Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.

Maksātnespējīgā Liepājas metālapstrādes uzņēmuma Liepājas metalurgs nodrošinātie kreditori parakstījuši nepieciešamos dokumentus, kas ļaus nodod aktīvus kompānijai KVV Liepājas metalurgs, aģentūrai BNS pastāstīja Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

«Kreditori dokumentus ir parakstījuši. Gaidām vēl dažus dokumentus no KVV Group, un tad varēs sākties aktīvu nodošana KVV Liepājas metalurgam,» sacīja Velmers.

Viņš norādīja, ka aktīvu nodošanu varētu ilgt pāris nedēļas. «Tas ir praktisks darbs. Varbūt ne tik daudz no iesaistītajām pusēm atkarīgs, bet vairāk no iestādēm, kas pārreģistrēs īpašumtiesības. (..) Kad īpašumtiesības būs pārreģistrētas uz KVV Liepājas metalurgu, kreditori varēs saņemt pirmo maksājumu [20,5 miljonu eiro apmērā],» klāstīja administrators.

Tāpat viņš apliecināja, ka KVV Liepājas metalurgs joprojām plāno ražošanu Liepājā atsākt līdz šā gada beigām. «Jautājums vēl ir par apmēru, kādā ražošana tiks atsākta, bet apņemšanās tāda joprojām ir,» piebilda Velmers.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pilnībā noraidījusi Čehijas kompānijas "Black Duck Invest" pieteikumu pret zāļu ražotāja AS "Olainfarm" lielāko akcionāru SIA "Olmafarm" par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, liecina tiesas lēmums.

Čehijas kompānija bija lūgusi tiesu apķīlāt "Olmafarm" piederošās 42,5% "Olainfarm" akcijas, kā arī aizliegt "Olmafarm" izmantot uzņēmumam piederošo "Olainfarm" akciju balsstiesības.

Tāpat noraidīts "Black Duck Invest" lūgums piemērot "Olmafarm" aizliegumu pieņemt lēmumus par "Olainfarm" pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, peļņas sadali, likvidāciju vai reorganizāciju, pieņemt lēmumus par grozījumu izdarīšanu "Olainfarm" statūtos par pārvaldes institūciju kompetences un lēmumu pieņemšanas kārtības maiņu, kā arī "Olainfarm" padomes locekļu atsaukšanu un/vai ievēlēšanu.

Pieteikumā tiesai "Black Duck Invest" norādīja, ka 2021.gada 27.aprīlī parakstīts līgums par "Olmafarm" piederošo "Olainfarm" akciju pārdošanu Čehijas investoriem, un, Čehijas uzņēmuma ieskatā, šis līgums ir likumīgs un spēkā esošs.

Metalurģijas uzņēmums KVV Liepājas metalurgs (KVV), kas pārņemis ar maksātnespējīgās kompānijas Liepājas metalurgs pamatražošanu saistītos aktīvus, ražošanu plāno sākt februāra pirmajā vai otrajā nedēļā, pirmdien žurnālistiem teica KVV Liepājas metalurga valdes loceklis Igors Kovaļenko.

Viņš norādīja, ka strādājot ar pilnu jaudu KVV varētu nodarbināt 1300-1400 cilvēkus, taču sākotnēji rūpnīcai būs nepieciešami 500-600 strādnieku.

Liepājas metalurga administrators Haralds Velmers pirmdien Liepājā simboliski nodeva ražotnes atslēgas Kovaļenko. Velmers norādīja, ka simboliski nodotās «atslēgas» izmēra ziņā nevar salīdzināt ar metalurģijas milzi, toties ar tām ir iespējams iedarbināt Liepājas metalurga elektrokausēšanas ceha krāsni.

«Ar gandarījumu varu teikt, ka Liepājas metalurga pamatražotnes pārdošanas darījums ir pabeigts. Šodien savas pilnvaras uzņēmumā oficiāli nododu Igora Kovaļenko rokās, kas tālāk gādās par tik ilgi gaidīto metalurga darbības atjaunošanu. Protams, jāatzīst, ka pēdējā gada laikā esam dažkārt bijuši arī pārlieku optimistiski. Vienlaicīgi jāņem vērā, ka šis pārdošanas process ir bijis unikāls, jo tāda mēroga maksātnespējīga uzņēmuma pārdošanas gadījums Latvijā nav bijis. Rezultātā, esmu priecīgs, ka tik īsā laikā ir izdevies pabeigt tik ļoti sarežģītu darījumu,» sacīja Velmers.

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs (LM) administrators Haralds Velmers ceturtdien parakstījis līgumu par pamatražotnes pārdošanu Ukrainas uzņēmumam KVV Group, informēja KVV Group pārstāve Inese Ozoliņa.

Pēc līguma parakstīšanas Velmers atzina, ka ir noslēdzies ļoti būtisks posms LM pārdošanā un viņš ir gandarīts, ka izdevies atrast investoru un noslēgt darījumu iepriekš plānotajā laikā.

Šī mēneša laikā mēs nopietni strādāsim, lai nodotu LM mantu jaunajam īpašniekam un uzņēmums pēc iespējas ātrāk varētu atsākt ražošanu. Tās ir ļoti labas ziņas gan liepājniekiem, gan Latvijas tautsaimniecības nozarei kopumā, pēc līguma parakstīšanas sacīja Velmers.

Savukārt KVV Group īpašnieks Valērijs Krištals pirkuma līguma parakstīšanu nosauca par sākumu jaunai uzņēmuma nākotnei metalurģijas pasaulē. Varu apliecināt, ka Latvijā maksātnespējīgā LM pārdošanas process no valsts puses tika noorganizēts augstā līmenī un ļoti profesionāli. Šobrīd mēs aktīvi turpināsim darbu, lai ražotne savu darbu atsāktu pēc iespējas drīzāk - pēc labākā scenārija jau novembrī, pastāstīja Krištals.

A/s Liepājas metalurgs maksātnespējas procesa pabeigšanu kavē vairākas tiesvedības un nepārdotas jaunbūves, nenodrošinātajiem kreditoriem nāksies norakstīt ap 100 milj. eiro

Tādu ainu iezīmē bijušā metalurģijas flagmaņa un lielākā Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmuma – a/s Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Haralds Velmers. Viņš piebilst, ka uzņēmuma maksātnespējas procesa pagarināšana notikusi jau piecas reizes (pirmo reizi 2014. gada pavasarī) un nav prognozējams, vai tāda nebūs vajadzīga vēl kādu reizi.

«Jā, maksātnespējas normatīvi paredz, ka faktiski maksātnespējīgā uzņēmuma aktīvi jāpārdod sešu mēnešu laikā un visu formalitāšu kārtošanai kopumā tiek atvēlēti aptuveni deviņi mēneši, tomēr tie nav iespējami tādu lielu uzņēmumu gadījumā, kāds ir Liepājas metalurgs, kā arī sakarā ar tiesvedībām ar kreditoru un debitoriem un nekustamo īpašumu potenciālo pircēju trūkuma dēļ,» tā uz jautājumu, vai pēc likuma maksātnespējas procesam jau nevajadzēja beigties pirms gada, atbild H. Velmers. Viņš norāda, ka teorijā viss jau ir skaisti, tikai reālā dzīve bieži vien pierāda pretējo. Sākotnēji, lai Liepājas metalurgā uzturētu jauno tērauda kausēšanas krāsni, tika ieguldītas prāvas summas (ap 0,7 milj. eiro), jo, to nedarot, šī iekārta pārvērstos par lūžņiem. «Pēc līdzīga scenārija notiek arī citi maksātnespējas procesi, jo īpaši šāda situācija raksturīga maksātnespējīgajos lopkopības uzņēmumos, jo lopus nevar nebarot, govis nevar neslaukt, bet bez galvenā aktīva – lopiem (Liepājas metalurga gadījumā – tēraudkausēšanas krāsns) – maksātnespējīgā subjekta aktīvam nav vērtības,» stāsta H. Velmers.

Izbeigts AS "Liepājas metalurgs" maksātnespējas process, liecina informācija Maksātnespējas reģistrā.

Kurzemes rajona tiesa trešdien, 10.februārī, izbeigusi uzņēmuma maksātnespējas procesu, jo izpildīts kreditoru prasījumu segšanas plāns.

"Liepājas metalurga" maksātnespējas procesa administrators Haralds Velmers pavēstīja, ka pēc maksātnespējas procesa izbeigšanas nesegtais kreditoru prasījumu apmērs ir 118 113 832,96 eiro, ko veido galvenie prasījumi 101 909 747,78 eiro apmērā un blakus prasījumi (līgumsodi, procenti un citi) 16 204 085,18 eiro apmērā.

Velmers skaidroja, ka nodrošināto kreditoru prasījumi maksātnespējas procesā tika segti daļējā apmērā un pēc ieķīlātās mantas pārdošanas par atlikušo nesegto summu tika iekļauti nenodrošināto prasījumu sarakstā.

Piektdien, 19.februārī, likvidēts maksātnespējīgais uzņēmums AS "Liepājas metalurgs", liecina "Firmas.lv" informācija.

Iepriekš Kurzemes rajona tiesa 10.februārī izbeidza uzņēmuma maksātnespējas procesu, jo izpildīts kreditoru prasījumu segšanas plāns.

"Liepājas metalurga" maksātnespējas procesa administrators Haralds Velmers aģentūrai LETA pavēstīja, ka pēc maksātnespējas procesa izbeigšanas nesegtais kreditoru prasījumu apmērs ir 118 113 832,96 eiro, ko veido galvenie prasījumi 101 909 747,78 eiro apmērā un blakus prasījumi (līgumsodi, procenti un citi) 16 204 085,18 eiro apmērā.

Velmers skaidroja, ka nodrošināto kreditoru prasījumi maksātnespējas procesā tika segti daļējā apmērā un pēc ieķīlātās mantas pārdošanas par atlikušo nesegto summu tika iekļauti nenodrošināto prasījumu sarakstā.

Izskatot vienu no saņemtajiem pieteikumiem, Uzņēmumu reģistrs pieņēmis lēmumu reģistrēt izmaiņas zāļu ražotāja AS «Olainfarm» valdes un padomes sastāvā, informēja iestādē.

UR saņēmis vēl divus pieteikumus. Pārējos divos pieteikumos un tiem pievienotajos dokumentos UR konstatējis trūkumus, kā rezultātā pieteiktās izmaiņas nav reģistrētas.

Iestādē uzsver - reģistrējot izmaiņas komercreģistrā, UR vērtē iesniegtos dokumentus savas kompetences ietvaros, ņemot vērā normatīvajos aktos noteikto un līdzšinējo iestādes praksi.

Vienlaikus iestādē norādīja, ka UR lēmumu pieņemšanas procesā nav tiesību vērtēt publiskajā telpā izplatīto informāciju, tomēr, ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušās šaubas par akcionāru sapulces tiesiskumu, UR informē, ka, lai akcionāru sapulcē pieņemtie lēmumi tiktu atzīti par spēkā neesošiem, akcionāriem ir tiesības vērsties Zemgales rajona tiesā ar attiecīgu prasības pieteikumu. Zemgales rajona tiesa kā specializēta pirmās instances tiesa speciālā tiesvedības kārtībā izskata lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem.

AS Olainfarm piecdesmitgadē Dienas Bizness atskatās uz vienu no spraigākajām un kriminālākajām lappusēm uzņēmuma vēsturē – analizējam uzņēmuma reiderisma mēģinājumus un aplūkojam, kādas izmaiņas šis gadījums nesis uzņēmumam un kādas mācības no tā var gūt biznesa vide Latvijā.

Analizētie notikumi sāka risināties neilgi pēc Olainfarm ilggadējā īpašnieka Valērija Maligina nāves 2017.gadā, bet to atskaņas un rezultāti uzsāktu kriminālprocesu, tiesvedību un Olainfarm pārvaldības pārmaiņu formā turpinās vēl joprojām. Izmantojot juridiski slīpētas un nekaunīgas shēmas, vairāku personu grupa mēģināja pret Olainfarm īstenot milzīga apmēra reiderismu – ar viltīgu krāpniecisku darījumu ķēdes palīdzību nostumt malā no uzņēmuma kontroles tā patiesās īpašnieces, Valērija Maligina mantinieces, iegūt kontroli pār vairāk nekā simts miljonu eiro vērto uzņēmumu un gūt sev labumu uz uzņēmuma akciju pārdošanas rēķina.

Haoss pēc Valērija Maligina nāves

Maksātnespējīgā Liepājas metālapstrādes uzņēmuma Liepājas metalurgs aktīvi ir nodoti Ukrainas kompānijai KVV Liepājas metalurgs (KVV), pastāstīja Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Viņš atzīmēja, ka jau šobrīd KVV var brīvi rīkoties ar attiecīgajiem aktīviem. Tāpat KVV pārņēmis Liepājas metalurga darbiniekus, kuri bija saglabājuši darbu uzņēmumā pēc kompānijas maksātnespējas pasludināšanas.

Velmers pastāstīja, ka no KVV saņēmis pirmo maksājumu, neskaitot drošības naudu, kas miljona eiro apmērā bija pārskaitīta jau iepriekš. Liepājas metalurgam kopumā ir pārskaitīti 21,5 miljoni eiro, kurus administrators tuvākajās dienās pārskaitīs kreditoriem.

Tāpat viņš piebilda, ka plašāku informāciju par Liepājas metalurga aktīvu nodošanu KVV paredzēts sniegt preses konferencē Liepājā nākamnedēļ.

Maksātnespējas administrators nevar atbildēt par jaunā īpašnieka saimniecisko darbību un tā rīcību ar iegādāto mantu, turklāt nav tiesiska mehānisma, lai pārņemtu atpakaļ savā valdījumā realizēto mantu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta maksātnespējīgā a/s Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators un zvērināts advokāts Haralds Velmers. Viņš arī uzskata, ka Satversmes tiesas spriedums attiecībā uz valsts amatpersonas statusa piemērošanu maksātnespējas administratoriem, kuri vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, skaidri nosaka – minētā norma patlaban nav spēkā, taču turpmākais risinājums jārod Saeimai, bet to nedrīkst interpretēt ierēdņi vai jebkura valsts iestāde.

Fragments no intervijas:

Kāds pašlaik ir statuss Liepājas metalurgam un vai iespējama situācija, ka pārdotais īpašums tiek atdots atpakaļ administratoram?

Kā mēs pazaudējām Liepājas Metalurgu? Tā taču bija vienīgā metalurģijas rūpnīca visās trijās Baltijas valstīs! Rūpnīca, kas darbojās kopš 1882.gada. Uz apstāšanās brīdi tajā strādāja ap 2000 strādnieku, bet ar rūpnīcas darbu bija saistīti 15 000 cilvēku jeb gandrīz 40% no Liepājas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Liepājas Metalurgs bija pārdzīvojis 90. gadu sabrukumu, privatizāciju, bija pārvarējis arī dziļo pasaules ekonomisko krīzi, sekmīgi attīstījās un modernizējās – tam bija ļoti modernas iekārtas.

Jā, Liepājas Metalurgs bija dabūjis daudz kritizēto valdības galvojumu 112 miljonu latu apmērā, bet vai kāda saprātīga valsts pēc 2008.gada pasaules krīzes neatbalstīja savu ekonomiku? Kas pielika punktu Liepājas Metalurgam - rūpnīcai, kas bija pārdzīvojusi divus pasaules karus, okupācijas un revolūcijas? OIK un maksātnespējas administratori.

Par ko pirms maksātnespējas sūdzējās uzņēmuma vadība? Lasām ziņas! Uzņēmuma galvenā ekonomiste Benita Imbovica saka, ka augošais OIK maksājums uzņēmumu «tiešām ved uz bankrotu», tāpēc tiek nolemts samaksāt nevis Latvenergo, bet piegādātājiem. Liepājas Metalurga valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs informē, ka laikā no 2008. līdz 2012.gadam kopumā OIK veidā samaksāti 10,9 miljoni latu, bet vienā pašā 2013.gadā uzņēmumam būs jāmaksā vairāk nekā deviņi miljoni latu! Lielbritānijā OIK bruto pievienotajā vērtībā tērauda ražotājam veido 1,7%, Latvijā - 9,7%. Tika prognozēts, ka 2015.gadā OIK ietekme tērauda ražotājiem pēc šī rādītāja Latvijā pieaugs līdz 43%, kamēr Lielbritānijā - līdz 3,7%. Tieši elektrības izmaksas, kas ir viena svarīgākajām pozīcijām tērauda produkcijas pašizmaksā, bija tās, kas galu galā padarīja Latvijas uzņēmumu konkurētnespējīgu. Vai Latvijas valdība šo problēmu atrisināja? Nē, valdība solīja risināt OIK jautājumu, taču to neizdarīja.

Liepājas metalurgs (LM) darbu varētu atsākt jau šā gada beigās, piektdien žurnālistiem pēc tikšanās ar LM jauno īpašnieku - Ukrainas uzņēmuma KVV Group vadītāju Valēriju Krištalu un LM administratoru Haraldu Velmeru žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība).

Viņa uzsvēra, ka priecē, ka uzņēmumam, kas tika atzīts par maksātnespējīgu, pēc profesionāla darba tika atrasts investors, kas apliecināja, ka uznēmums jau drīz sāks strādāt, jo parasti pēc maksātnespējas procesa uzņēmums tiek pārdots pa daļām.

Iespējams LM sāks strādāt jau šogad. Uzņēmuma īpašniekiem ir savi biznesa plāni, ir pārrunājuši ar LM darbiniekiem pr nākotnes plāniem. Latvijai tas ir ļoti svarīgs notikums, ka cilvēki, kas ir Liepājā strādājuši, saņems darbu. Tāpat LM bija lielākais Latvijas eksporta uzņēmums un ceru, ka izdosies atjaunot tā labo slavu, gan nodokļa maksājumus valstij, sacīja L. Straujuma.

Valsts atgūs visus līdzekļus, ko tā ieguldījusi LM glābšanā, un līdz ar to nekādi zaudējumi valstij no maksātnespējas procesa nebūs.

Rīgas apgabaltiesa atcēlusi lielāko daļu no Jūrmalas pašvaldības policijas piemērotā naudas soda kādai sievietei, kura kūrortpilsētā bez caurlaides bija iebraukusi 77 reizes. Šis ir pirmais šāda veida precedents, trešdien vēstīja LNT rīta ziņu raidījums 900 sekundes.

Jūrmalas iedzīvotājai Santai pašvaldības policija par iebraukšanu pilsētas teritorijā bez caurlaides bija piemērojusi sodus 3850 eiro apmērā jeb 50 eiro par katru iebraukšanu bez caurlaides. Santa protokolus saņēma tikai piecus mēnešus pēc pirmā pārkāpuma izdarīšanas, tādēļ vērsās pie juristes, jo uzskatīja, ka policijai bija jābrīdina daudz ātrāk.

Sākotnēji Jūrmalas rajona tiesa atzina, ka Santai jāmaksā viss sods, taču pēdējā instance - Rīgas apgabaltiesa - atcēla 76 administratīvo pārkāpumu protokolus, atstājot spēkā tikai pirmo - 50 eiro apmērā. Tiesa spriedumā norāda, ka, novēloti piemērojot sodus, netiek sasniegts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktais soda mērķis - atturēt personu no atkārtotas pārkāpumu izdarīšanas. Līdzšinējā sistēma gluži pretēji veicinājusi pārkāpumu sistemātiskumu.

ABLV Bank ceļš uz reputācijas atgūšanu nenozīmē klientu atgriešanos Latvijā

Tā sarunā ar Dienas Biznesu pauž zvērināts advokāts Olavs Cers. Pat, ja īstenojas pašlikvidācijas scenārijs un kredītiestādes klienti saņem visu naudu, ilgais neziņas periods un iesaldētie darījumi pieliks punktu uzņēmēju vēlmei izmantot Latviju savas naudas plūsmas organizēšanai. Šādu secinājumu advokātam liek izdarīt sarunas ar nozarē iesaistītajiem uzņēmējiem. «Viņiem pietiek. Tie, kuri savu naudu no bankas dabūs, šeit neatgriezīsies,» prognozē O. Cers.

Ārkārtīgi vīlušies

«Juridiskām personām nauda kontā ir nepieciešama saistību izpildei, nevis uzglabāšanai. Bet maksājumi nav izpildīti. Ārvalstu komersanti vai tā dēvētie nerezidenti ir ārkārtīgi vīlušies ne tikai vienā kredītiestādē, bet sistēmā kopumā. Viņi gadu gadiem ir strādājuši ar šo banku, šajā valstī, veikuši līdzīgus darījumus, un viss ir bijis kārtībā. Tagad viņi uzzina, ka banku likvidē, iespējams, tieši nerezidentu darījumu dēļ, turklāt būs jāgaida pusgads vai gads, kamēr naudu varēs saņemt atpakaļ,» situāciju no ABLV Bank nerezidentu klientu puses ieskicē O. Cers.

Maksātnespējas procesa ātrums vai maksimāls ilgtermiņa labums tautsaimniecībai, atgūstot pēc iespējas vairāk līdzekļu kreditoru interesēs un, vēlamajā variantā, atjaunojot uzņēmuma maksātspēju - tas ir būtiskākais jautājums, uz ko būtu jāatbild maksātnespējas nozares politikas pamatdokumentam.

Dienas Biznesa rīkotajā apaļā galda diskusijā, kas veltīta maksātnespējas problēmām, uzņēmēji, tajā skaitā ārvalstu investori, Valsts kontrole, kā arī paši administratori norādīja uz vairākiem problēmu aspektiem maksātnespējas procesā, kuru efektīvam risinājumam sākotnēji būtu nepieciešams pilnvērtīgs informācijas apkopojums un uz tās pamata skaidri definēts nozares politikas dokuments ar konkrētiem sasniedzamajiem maksātnespējas procesa mērķiem. Tam būtu jānovērš patlaban nereti vērojamā dilemma maksātnespējas procesa administratoru darbībā, nosakot, vai procesa ātrums var būt svarīgāks par ilgtermiņa saimniecisko labumu: maksimāli lielu naudas līdzekļu atgūšanu kreditoru interesēs un, ideālā gadījumā, paša uzņēmuma saimnieciskās darbības atjaunošanu. Uz šāda nozares dokumenta pamata tad arī būtu jāveido attiecīgie grozījumi normatīvajā regulējumā.

Fiziskās personas maksātnespējas process tiek vērtēts kā ceļš izkļūšanai no parādiem, tomēr eksperti tajā saskata ne mazumu nepilnību, norādot, ka ar šī procesa palīdzību no parādiem atbrīvoties un ekonomiskajā apritē atgriezties nevar cilvēki, kuriem ir samērā mazs nenokārtoto finansiālo saistību slogs un ienākumu līmenis nav augsts, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Nesen Dienai Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis, runājot par to, ka parādu dēļ ierobežojumi tiek uzlikti privātpersonu banku kontiem, par fiziskās personas maksātnespējas procesu sacīja, ka «Latvijā regulējums, saskaņā ar kuru parādnieki, kam ir samērā nelieli parādi, varētu savas saistības ātri un vienkārši nokārtot, nepastāv». Viņš arī uzsvēra, ka «pastāvošais regulējums maznodrošinātajiem nesniedz pietiekami lielu atbalstu valsts nodrošinātu juridisko konsultāciju veidā».

Pamatojoties uz Latvijas Kredītņēmēju asociācijas rīcībā esošo informāciju, to, ka «cilvēkiem, kuriem ir nelielas parādsaistības, iet smagnējo fiziskās personas maksātnespējas procesu nav izdevīgi», Dienai apgalvo arī Kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš un uzsver, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšana «parādniekam izmaksā aptuveni 800 eiro».

Latvijas valsts meži pērn strādāja ar 76,9 milj. eiro lielu neauditēto peļņu, par 16,4 milj. eiro vairāk nekā aizpērn.

Valsts amatpersonas statusa un ar to saistīto nosacījumu dēļ maksātnespējas administratoru rindas varētu pamest daļa zvērinātu advokātu, tostarp arī Liepājas metalurga administrators Haralds Velmers.

Šoreiz portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā aplūkot, kā top Royal Recipe zīmola basturma. Basturma tiek pagatavota SIA Shaalis ražotnē Rīgā. Uzņēmuma īpašnieks Jurijs Asatrjans basturmu ražo trīs gadus. Kopumā uzņēmumam ir jau 15 gadi.

Pieteikumi šīm un citām aktuālajām ziņām - raksta galerijā!

Pirmdien pie zāļu ražotāja AS «Olainfarm» ieceltā uzņēmuma padome pirms sava darba uzsākšanas sagaidīs Uzņēmumu reģistra (UR) lēmumu, šodien žurnālistiem sacīja jaunieceltās padomes priekšsēdētājs Gundars Bērziņš.

Kā norādīja padomes loceklis Kārlis Krastiņš, patlaban juristi strādā pie dokumentu sagatavošanas un tuvākajā laikā daļas akcionāru lēmums tiks iesniegts UR.

Šodien jaunieceltās padomes sasaukto preses konferenci apmeklēja arī Mārtiņš Krieķis, kurš uz jautājumu, vai viņš pieļauj iespēju, ka UR pieņem pozitīvu lēmumu un šodien ieceltā padome tiek apstiprināta, Krieķis sacīja, ka pieļauj šādu iespēju, jo viņam ir liela pārliecība par UR atsevišķu personu korumpētības līmeni.

Pirmdien atceltajā «Olainfarm» sapulcē ievēlēta jauna padome, kuru vadīs ekonomists Gundars Bērziņš. Kompānijas padomes sastāvā iecelts arī Jānis Buks, kurš būs padomes priekšsēdētaja vietnieks, kā arī Kārlis Krastiņš, Andrejs Saveļjevs un Haralds Velmers. Izmaiņas padomes sastāvā stāsies spēkā pēc to reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrā.

AS KVV Liepājas metalurgs tēraudkausēšanas krāsnis sāks ražot produkciju aprīlī, šodien rūpnīcas atklāšanas pasākumā sacīja KVV Liepājas metalurga valdes loceklis Igors Kovaļenko.

Uzņēmuma velmētavas strādā jau kopš februāra vidus, patlaban saražots vairāk nekā 15 000 tonnu produkcijas.

Kovaļenko teica, ka patlaban uzņēmumā strādā jau 550 darbinieku, bet maksimālais darbinieku skaits būs no 1200 līdz 1400.

Izejvielas - velmējumu sagataves, kuras nepieciešamas armatūras ražošanai, - patlaban uzņēmums iepērk no Baltkrievijas, nelielā apjomā arī no Krievijas. Kovaļenko norādīja, ka uzņēmumam mēnesī patlaban nepieciešams 50 000 tonnu izejvielu.

Pirmā produkcija tiks eksportēta uz Alžīriju, bet turpmāk arī uz Eiropas Savienības valstīm un Skandināviju. Tāpat Kovaļenko informēja, ka elektriskā tēraudkausēšanas krāsns jau ir pārbaudīta, un izteica cerību, ka aprīlī tā varēs sākt strādāt divās maiņās.