Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus
Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.
Bez bēdu
Partijas gan nekādas problēmas nesaskata – naudas pietiekot. Sagatavošanās Saeimas vēlēšanām un kampaņa Vienotībai kopumā izmaksās ap 600 tūkst. eiro, DB norāda Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars. «Gan Eiropas Parlamenta, gan Saeimas vēlēšanu kampaņas finansēšanai izmantoti līdzekļi, kas iegūti no ziedojumiem un partijas biedru naudām – šie dati ir publiski pieejami. Nekādu citu ienākumu mums nav. Nedomāju, ka līdzšinējie tēriņi partijai varētu radīt jebkādas finansiālās problēmas – gan ziedojumu, gan biedru naudās samaksāto līdzekļu apjoms ir pietiekams,» tā viņš.
Jāatgādina, ka Eiroparlamenta vēlēšanas Vienotībai izmaksāja nepilnus 500 tūkst. eiro, no tiem uz ap 320 tūkst. eiro attiecās aģitācijas ierobežojumi. Vēlēšanu izdevumi bija lielāki par ienākumiem, kas bija 452,6 tūkst. eiro, liecina partijas Eiroparlamenta vēlēšanu deklarācija. Arī citu partiju izdevumi pārsniedza ieņēmumus.
Kopš gada sākuma Vienotībai (DB aprēķināja partijas Vienotība un Nacionālās Vienotības apvienības (partiju Jaunais laiks, Pilsoniskā savienība un Sabiedrība citai politikai apvienība, Vienotība) ziedojumos saņemto kopsummu) ziedoti vairāk nekā 700 tūkst. eiro, kopā ar biedru naudām un atlikumu no iepriekšējā gada, pēc DB aplēsēm, partijai šobrīd pieejami ap 300 tūkst. eiro. Tiesa, ziedojumu apmērs katru dienu pieaug, tāpēc nevar izslēgt, ka galu galā Saeimas priekšvēlēšanu kampaņai nepieciešamā nauda tiks savākta. Turklāt partijai ir arī aktīvi biedri, kuri naudu atvēl gan biedru naudu, gan ziedojumu formā. Starp aktīvākajām ir eiroparlamentāriete Sandra Kalniete, kas šogad uzskatāma par vienu no lielākajām partijas ziedotājām. Viņa pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām partijai ziedoja 16 tūkst. eiro, tikpat atvēlēja arī viņas padomnieks Pēteris Vinķelis. DB aplēses liecina, ka viņš ziedojis teju piektdaļu pērnā gada ienākumu, kas, spriežot pēc viņa amatpersonas deklarācijas, pērn sasniedza 75 tūkst. eiro. Te jāņem vērā, ka pērn viņš Vienotībai un Nacionālās Vienotības apvienībai kopā ziedojis vairāk nekā 21 tūkst. eiro.
«Protams, divas vēlēšanas vienā gadā – tas ir liels finansiālais slogs. Vēl tikai tiek apkopoti dati par to, cik mums būs izmaksājušas Saeimas vēlēšanas. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka varam atļauties tērēt tikai tik daudz naudas, cik mums saziedo un samaksā biedru naudas, un mēs neiztērēsim nevienu eiro vairāk. Teikt, ka šobrīd partijai pietrūktu naudas, nevar,» mazliet piezemētāks ir Rīgas mērs un sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa premjera amata kandidāts Nils Ušakovs. Saskaņai (kopā ar apvienību Saskaņas centrs) kopš gada sākuma ziedoti vairāk nekā 514 tūkst. eiro, bet Eiroparlamenta vēlēšanas kopumā izmaksāja 326 tūkst. eiro, tiekot tikai pie viena krēsla Briselē.
Ziedo baņķieri
Saskaņa var lepoties ar dāsniem baņķieru ziedojumiem – DB jau ziņojis, ka pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām tai 16 tūkst. eiro ziedoja Rietumu Bankas padomes priekšsēdētāja vietnieks Arkādijs Suharenko, kurš tikpat atvēlēja arī Vienotībai. Kā to DB skaidroja viņš pats: «Gadiem ilgi piedaloties vēlēšanu procesa, esmu pārliecinājies, ka svarīgi ir atbalstīt tos cilvēkus, kuriem tu uzticies – es runāju par sarakstu līderiem. Vēlos arī uzsvērt, ka man ļoti gribētos nākotnē redzēt mūsu valstī tādu politisko partiju, par kuru balsotu gan latvieši, gan krievi, gan citu tautību cilvēki un kurai nebūtu etniskā rakstura aizspriedumu.»
Savukārt septembrī Saskaņai 15 tūkst. eiro pārskaitījis ABLV Bank līdzīpašnieks Ernests Bernis, viens no Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem. Tikpat ziedojis arī bankas attīstības direktors Aleksandrs Pāže. Vēl dāsnāks pret partiju bijis kāds plašākai sabiedrībai mazzināms Rolands Prūsis, kurš ziedojis 16 tūkst. eiro. Viņš nav neviena uzņēmuma īpašnieks vai amatpersona, liecina Lursoft datu bāze. Iepriekš viņam piederējuši 50% kapitāldaļu SIA Vas-in, kur viņš bijis valdes priekšsēdētājs, taču 2012. gada vasarā uzņēmums likvidēts. Līdz Eiroparlamenta vēlēšanām partijas kasē ieplūda daudz brangu ziedojumu un, kā liecina DB aplēses, apmēram puse no visas šogad partijai ziedotās naudas.
Nav žēl
Šobrīd partiju saņemtie ziedojumi – nepilni 4 milj. eiro – jau pārsniedz kopējo summu, kas politiskajiem spēkiem tika atvēlēta pērn, kad Latvija vēlēja vietvaras, visa gada laikā. Tomēr ziedotāju dāsnums vēl atpaliek no pirms 10. Saeimas vēlēšanām 2010. gadā piedzīvotā. Tad tika saziedota rekordliela summa – vairāk nekā 5,2 milj. eiro.
Kopumā gan secināms, ka ziedotāju aktivitāte ir liela, netiek žēloti arī patiešām brangi ziedojumi, tai skaitā maksimāli pieļaujamie 16 tūkst. eiro. No gada sākuma partijas saņēmušas 25 maksimāli iespējamos ziedotājus, galvenokārt tie biruši Vienotības, Vienoti Latvijai un Latvijas attīstībai kontos, turklāt lielāka aktivitāte vērojama pēc Eiroparlamenta vēlēšanām, izriet no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datu bāzē pieejamās informācijas.
Vienotībai kopumā 48 tūkst. eiro šogad ziedojusi degvielas vairumtirgotāja Argoda Lūsiņa ģimene – pats viņš ziedojis jūnijā, bet sieva un meita – augusta vidū. Tikpat dāsni, kā DB jau iepriekš ziņojis, bijuši arī SAF Tehnikas vadības pārstāvji Jānis Bergs, Agris Grīnbergs un Jānis Rancāns – katrs ziedojis pa 16 tūkst. eiro.
Savukārt Vienoti Latvijai atbalstītāji aktivizējušies, tieši tuvojoties Saeimas vēlēšanām. Dažās nedēļās augustā tai maksimālā summa ziedota piecas reizes – to nav žēlojis gan partijas lokomotīve Zemgalē, bijušais premjers Aigars Kalvītis, gan reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks, kas ar masīvu reklāmas kampaņu jau pierādījis, ka var ievilkt Saeimā partiju (tolaik Vienoti Latvijai valdes priekšsēdētāja Aināra Šlesera vadīto Latvijas Pirmo partiju), kura pirms vēlēšanām aptaujās netiek līdz 5% barjerai. Jāpiebilst, ka šī ir pirmā reize, kad Ē. Stendzenieks ziedo politiskai partijai un uzreiz – maksimālā summa. Tikpat dāsns bijis ilggadējais A. Šlesera politisko darbību finansiālais atbalstītājs Viesturs Koziols, kurš kopumā vairāk nekā desmit gadu garumā dažādām partijām ziedojis vairāk nekā 80 tūkst. eiro, liecina KNAB informācija. Ar 16 tūkst. eiro Vienoti Latvijai kasi papildinājis arī Nor- munds Aizkalns, A. Kalvīša sievas Kristīnes Kalvītes partneris mazo HES biznesā, un Jānis Maršāns, Rīgas Tirdzniecības ostas valdes loceklis.
Vai nostrādās?
Priekšvēlēšanu cīņām tik nepieciešamo naudu partijai saziedojuši paši jaunās partijas biedri – līdzīgi kā A. Kalvītis, 16 tūkst. eiro tikai vairākos maksājumos iemaksājis arī Ivars Godmanis, 15,99 tūkst. eiro – Vadims Jerošenko, 5 tūkst. – Jānis Straume utt. Pats A. Šlesers ziedojis nav, liecina KNAB informācija. Kopumā jaunajam politiskajam spēkam šogad saziedoti 268,3 tūkst. eiro, no tiem lielākā daļa – kopš vasaras vidus.
Dažādas socioloģiskās aptaujas partijai iekļūšanu Saeimā nesola, lielākas izredzes ir bijušās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas veidotajai No sirds Latvijai, kam kopš gada sākuma saziedoti 384,2 tūkst. eiro. Neņēmot vērā pēdējā laika negatīvo informāciju un skandālus, partijas reitings aug. Viens no skandāliem saistīts arī ar partijas, iespējams, neatļauti saņemtu ārvalstu finansējumu.
Starp lielākajiem partijas ziedotājiem – ap 16 tūkst. eiro – ir plašai sabiedrībai mazzināms Normunds Kuka, 15,5 tūkst. eiro – bijušais Admirāļu kluba īpašnieks Jānis Dāvis, vēl 15 tūkst. eiro cits Jānis Dāvis, ar kuru, kā ziņo LETA, bijušo azartspēļu biznesa haizivi saista arī biznesa darījumi. Tikpat ziedojuši vēl vairāki plaši nezināmi uzņēmēji, piemēram, lopkopības uzņēmuma Kalnāji līdzīpašnieks Mārtiņš Butāns, būvniecības uzņēmuma Balt Trest īpašniece Kristīne Petruškina, galdniecības kompānijas Otis un Ko īpašnieks Jānis Raudzeps, arī kāda Irina Rudzāte. Savukārt SIA Blaizer-AG līdzīpašnieks Anrī Kursītis un SIA Woodstar īpašnieks Ivars Falks ziedojis pa 14 tūkst. eiro katrs. Vēl 14,9 tūkst. eiro pārskaitījis partijas Saeimas deputāta kandidāts, zemnieks Ivars Amoliņš.
Dāsni ziedojumi turpina birt bijušā premjera Einara Repšes partijas Latvijas attīstībai kasē, taču arī tai socioloģiskās aptaujas iekļūšanu Saeimā nesola. Īsi pirms vēlēšanām tai 16 tūkst. eiro pārskaitījis ekonomists Uldis Osis, bet vasarā tikpat – Vent- bunkera līdzīpašnieks Olafs Berķis, Pata AB īpašnieks Uldis Mierkalns un vairāki citi.
Sabiedrība par atklātību Delna pētījumā konstatējusi – Latvijas attīstībai ir visatkarīgākā no dāsniem ziedotājiem. Laikā no maija līdz septembra vidum 20 lielākie ziedotāji tai nodrošinājuši 87% visu ziedojumu. Kā ļoti atkarīga novērtēta arī Latvijas Reģionu apvienība, kur 20 dāsnākie atbalstītāji nodrošinājuši 76% visu ziedojumu. Daudz neatpaliek arī Vienoti Latvijai, kur divi desmiti atbalstītāju ir saziedojuši 73% no visas summas. Jaunās konservatīvās partijas ziedojumos TOP 20 atbalstītāju atnestais īpatsvars partijas kasē ir 67%, savukārt No sirds Latvijai – 62%, liecina pētījums. Vienotības, Saskaņas, Nacionālās Apvienības un Latvijas Krievu Savienības ziedojumu portfelī 20 lielākie ziedotāji nodrošinājuši aptuveni vai gandrīz pusi visu saņemto ziedojumu, savukārt ZZS ir vienīgā partija, kur lielākie ziedotāji nodrošinājuši tikai 39% visu ziedojumu.
Visvairāk – ZZS
ZZS ir arī vislielāko ziedojumu kopsummu saņēmusī partija, liecina KNAB informācija. Tai (DB apkopoja Zaļo un zemnieku savienības, Centriskās partijas Latvijas Zemnieku savienība, partijas Latvijai un Ventspilij, Latvijas Zaļā partija un Liepājas partija saņemtos ziedojumus) šogad kopumā ziedoti 962,4 tūkst. eiro. Tiesa, 16 tūkst. eiro ziedojumi ZZS ir tikai divi – vienu atvēlējis partijas Rīgas lokomotīve, uzņēmējs Guntis Belēvičs, otru – mazāk zināms uzņēmējs Eduards Bagdons. Viņa vārds publiski pieejamā informācijā saistīts ar kolektīvās iepirkšanās biznesu. Tomēr kopumā dāsnu ziedojumu partijai netrūkst – 15 tūkst. eiro ziedojis MT Ostas (kādreiz pazīstama ar nosaukumu Man-Tess osta) īpašnieks Jūlijs Krūmiņš, tikpat arī viņa meita Maija Černavska. Savukārt bijušais Latvijas Bankas viceprezidents Andris Ruselis, pirmo reizi mūžā ziedojot politikai, izvēlējies ZZS atvēlēt 14 tūkst. eiro, bet a/s Super FM valdes loceklis Ričards Zakss – 12 tūkst. eiro. Partijai ziedojuši arī virkne citu biznesa cilvēku, kas to dara atkārtoti, piemēram, 14 tūkst. eiro atvēlējis maksātnespējas administrators Māris Sprūds. Lai gan uz ZZS atbalstīšanu viņš pārmetās vien pērn, īsā laikā tai ziedojis jau ap 30 tūkst. eiro. Pirms tam administrators vairāk atbalstīja partiju Visu Latvijai!, kurai vairāku gadu laikā ziedoja vairāk nekā 36 tūkst. eiro. Nacionālajai apvienībai medijos piedēvēta administratoru interešu aizstāvība. Tās ģenerālsekretārs, kādreizējais maksātnespējas administrators Aigars Lūsis Nacionālajai apvienībai un iepriekš Visu Latvijai! kopš 2009. gada ziedojis ap 34 tūkst. eiro, šogad – 4 tūkst. eiro.
Advokāts un treneris
Lielāko ziedojumu partijai atvēlējis Latvijas šā brīža labākā biatlonista Andreja Rastorgujeva treneris Inatrs Berkulis – viņš atvēlējis 10 tūkst. eiro. Nekad iepriekš viņš partijām ziedojis nav. Jāpiebilst, ka Latvijas Biatlona federācijas prezidente ir bijusī tieslietu ministre bez pielaides valsts noslēpumam – Nacionālās apvienības pārstāve Baiba Broka.
10 tūkst. eiro partijai ziedojis arī zvērināts advokāts Uģis Grūbe, kuram tas ir pirmais šāds dāvinājums politikai. U. Grūbe iesaistīts vairākos skaļos tiesu procesos, tai skaitā pārstāv bijušos Parex bankas īpašniekus Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki. Savukārt 6 tūkst. eiro partijai septembra vidū atvēlēja Natālija Līvmane, kurai bijis kopējs bizness ar Visu Latvijai! līdzpriekšsēdētāju Raivi Dzintaru.
Jāpiebilst, ka Nacionālā apvienība no visām partijām, kam tiek paredzēta iekļūšana Saeimā, šobrīd piesaistījusi vismazāk ziedojumu.
Tuvu maksimumam
Saeimas vēlēšanas gaidāmas jau šosestdien, uz 100 vietām pretendē 1156 cilvēki no 13 partijām un partiju apvienību sarakstiem.
Partijas vai to apvienības limitētie priekšvēlēšanu izdevumi nedrīkst pārsniegt 423 tūkst. eiro, ja tā startē visos vēlēšanu apgabalos. KNAB ziņo, ka visvairāk līdz šim iztērējusi No sirds Latvijai, Vienotība un ZZS – attiecīgi 96,2%, 89,8% un 87,9%. Ierobežojumi attiecas uz aģitācijas izdevumiem par reklāmu izvietošanu un labdarības pasākumu finansēšanu, sponsorēšanu, izmaksājot pabalstus un izdarot dāvinājumus (ziedojumus), savukārt pārējiem tēriņiem griestu nav.
