Reformēs valstij un pašvaldībām piederošo kapitālsabiedrību pārvaldi, cer uz efektīvāku saimniekošanu, kas dotu papildu naudu valstij, neizpaliek bažas par pārvaldes sadārdzināšanos , ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
To paredz trešdien, 8. oktobrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atbalstītais un parlamenta galīgajam lasījumam nodotais Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likuma projekts. Tādējādi Latvijā plāno veidot daļēji centralizētu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modeli – koordinācijas institūciju, kas pildīs noteiktos uzdevumus saistībā ar valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldi, un to noteiks valdība.
Saskaņā ar atbalstīto likumprojektu lielajos valsts uzņēmumos, kuru apgrozījums pārsniedz 21 milj. eiro, bet bilances kopsumma – 4 milj. eiro, no 2016. gada varēs veidot padomes. Ja kāds no šiem kritērijiem netiek izpildīts divus pārskata gadus pēc kārtas, padome jālikvidē. Daļa šo padomju atjaunošanu apsveica, citi kritizēja. Kritiķi uzskata, ka padome ir tikai kārtējais starpnieks starp īpašnieku – valsti – un reālajiem uzņēmuma vadītājiem. Padomes atjaunošanas atbalstītāji norāda, ka valsts, deleģējot savas uzticības personas, ar šo institūciju nodrošinās valdes uzraudzību.
Saistībā ar valdes un padomes locekļu izvēles kārtību komisijas atbalstītie priekšlikumi paredz, ka sākotnēji valsts kapitāla daļu turētājs vai valsts kapitālsabiedrības padome sagatavo potenciālo padomes vai valdes locekļu sarakstu, kas tiek veidots, pamatojoties uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem, kas nepieciešami attiecīgajam valdes vai padomes locekļa kandidātam. Iespējamie valdes un padomes kandidāti tiek izvirzīti, organizējot publisku pieteikšanās procedūru, piesaistot personāla atlases konsultantus vai izmantojot citas personāla atlases metodes. Par valdes vai padomes locekļa kandidātu nedrīkstēs izvirzīt personu, kurai nav augstākās izglītības, kura ir bijusi sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas vai arī kurai, pamatojoties uz kriminālprocesā pieņemtu nolēmumu, ir atņemtas tiesības veikt noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai citu profesionālo darbību. Tāpat potenciālais valdes vai padomes loceklis nedrīkst būt atzīts par maksātnespējīgu parādnieku.
Vairāki DB aptaujātie eksperti atzina, ka pārmaiņas šajā jautājumā ir vajadzīgas, lai nebūtu gadījumu, kad valsts kapitālsabiedrību vadībā nonākot «šoferu dēli un meitas», kuriem ar konkrēto sfēru nekāda sakara neesot, un šādus piemērus varot atrast gan tā dēvētajos treknajos, gan jaunākajos laikos. Šai pozīcijai ir pretarguments, ka arī jaunā sistēma šo gadu gadiem ierasto kārtību diez vai spēs mainīt. Ir vēl kāds viedoklis – jautājums, kā tiks atrasti profesionāļi valdes un padomes locekļu amatiem, jo viena lieta esot profesionāls finanšu direktors, bet pavisam kas cits – ražošanu (pakalpojumu sniegšanu) konkrētā sfērā pārzinošs augstas raudzes profesionālis. Varot pieņemt, ka nav svarīga uzņēmuma darbības joma, kurā strādā kompānija, bet gan vadītāja personīgās īpašības, tomēr ir arī pretējs viedoklis, ka labi pelnošu uzņēmumu pastūrēt gribētāju netrūks, tikai – cik šādi eksperimenti izmaksās. Skan arī viedoklis, ka daudziem lielo valsts kapitālsabiedrību vadītājiem Latvijā attiecīgu aizvietotāju atrast varot būt pagrūti un tos nākšoties meklēt ārzemēs, kas nozīmējot augstākas izmaksas un līdztekus mazāku dividenžu skaitļus valsts makā. Visbīstamākā situācija varot izveidoties, ja stratēģiska uzņēmuma vadībā nonākšot kāds, kurš ar skaistām idejām, lielāku peļņu valstij un efektīvu pārvaldīšanu uz lūpām «netīšām» strādāšot citu valstu konkurentu interesēs.
Ekspremjers Māris Gailis uzskata, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības var strādāt efektīvāk. «Tās ir jāsadala pēc to darbības mērķa, jo ir dabīgā monopola un sociāla rakstura kapitālsabiedrības,» tā M. Gailis. Viņaprāt, uz valsts lielo kapitālsabiedrību galvenajiem amatiem ir jārīko starptautiski konkursi, un valdītājiem jāmaksā adekvāts atalgojums. «Jā, izmaksas pieaugs, taču pieredze Latvijas kuģniecībā ar ārvalstu profesionāļu nolīgšanu rāda, ka tādējādi var gūt labu rezultātu un atdevi,» tā M. Gailis. Viņš gan norāda, ka visām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām var izvirzīt efektīvākas saimniekošanas principu ievērošanu, taču ne visiem to var izdarīt ar peļņas līmeni, jo daudziem uzņēmumiem tā nav atkarīga tikai no vadītāju profesionalitātes, bet gan no sabiedrisko pakalpojumu regulatora lēmuma.»
«Domāju, ka valsts kā īpašnieks noteikti var gūt lielākas dividendes no saviem aktīviem nekā pašlaik,» tā M. Gailis. Arī iepriekš ir izskanējis, ka valsts no savām kapitālsabiedrībām budžetā var ieņemt vairāk, tomēr konkrēti skaitļi nosaukti netiek.
Visu rakstu Valsts kapitālsabiedrību pārvalde reformas ēnā lasiet ceturtdienas, 9. oktobra, laikrakstā Dienas Bizness (4. lpp.)!
