Citas ziņas

Valsts autoceļu un tiltu atjaunošanai prasa papildus 7,9 miljonus eiro

Žanete Hāka,22.04.2014

Jaunākais izdevums

Kopējais tiltu atjaunošanas deficīts ir 152 miljoni eiro, no kuriem galvenajos autoceļos tas ir 43 miljoni eiro, reģionālajos autoceļos - 43 miljoni eiro, bet vietējos autoceļos - 66 miljoni eiro.

Tā liecina Satiksmes ministrijas informatīvajā ziņojumā iekļautie pērn aprēķinātie dati, ko otrdien izskatīja Ministru kabinets.

Lai uzlabotu tiltu stāvokli, sākot ar 2014. – 2016.gada plānošanas periodu SM pieņēmusi lēmumu tiltu programmām piešķirt finansējumu ne mazāk par 7% no autoceļu tīkla kapitālieguldījumiem plānotajiem līdzekļiem, tomēr vēl arvien šie līdzekļi ir nepietiekami un nespēj mazināt tiltu tehniskā stāvokļa pasliktināšanos apjomus, skaidro SM.

Jau ilgākā laika periodā tiltu pārbūves un atjaunošanas darbu apjomi ir bijuši mazāki par tiltu novecošanās ātrumu un ir uzkrājies ļoti liels atlikto darbu apjoms. Neveikto darbu rezultātā daļa tiltu šobrīd vairs neatbilst pieaugošajām ekspluatācijas, satiksmes drošības un standartu prasībām.

Tiltu inspekciju datu apstrādes rezultāti liecina, ka vairāk nekā pusei no 945 Satiksmes ministrijas īpašumā esošo valsts autoceļu tiltu tehniskais stāvoklis vērtējams kā slikts (40%) un ļoti slikts (16%), bet 54 tiltiem ir ieviesti dažādi ierobežojumi. Sliktākā stāvoklī ir tilti uz vietējiem un reģionālajiem autoceļiem, labākā stāvoklī uz galvenajiem autoceļiem

Vairāk nekā 700 tiltiem brauktuves konstrukcija nav atbilstoša satiksmes drošības prasībām - nav atbilstošu ietvju, drošības barjeru un margu, kā rezultātā tiek apdraudēta gājēju un autobraucēju satiksme.

Valsts akciju sabiedrības Latvijas Valsts ceļi veiktie valsts autoceļu ikgadējās apsekošanas rezultāti apliecina, ka kopumā valsts autoceļu stāvoklis katru gadu turpina pasliktināties. Pēc 2013. gada atskaites datiem par valsts autoceļu segumu tehnisko stāvokli - 44% no valsts autoceļiem ar asfaltēto segumu ir sliktā un ļoti sliktā stāvoklī, bet 42% no valsts autoceļiem ar grants segumu ir sliktā stāvoklī.

Normatīvi paredzētajā laikā neveikto atjaunošanas darbu (remonta deficīta) izmaksas valsts vietējiem autoceļiem ar melno segumu ir 580 miljoni eiro, valsts vietējiem autoceļiem ar grants segumu ir 1,244 miljardi eiro. Ilgstoši neveikto atjaunošanas darbu un nepietiekamā finansējuma ikdienas uzturēšanas darbiem (nepieciešamās normatīvās izmaksas valsts vietējo autoceļu ar melno segumu ikdienas uzturēšanai ir 45 miljoni eiro, grants segumu uzturēšanai ir 48 miljoni eiro) dēļ, valsts vietējo autoceļu stāvoklis turpina pasliktināties, uzsver SM.

Tādējādi SM ierosina Ministru kabinetam pieņemt lēmumu par jaunu politikas iniciatīvu – noteikt mērķi laika periodā no 2014. līdz 2020.gadam vairāk nekā uz pusi samazināt sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo tiltu skaitu valsts autoceļu tīklā, šī mērķa sasniegšanai piešķirot finansējumu no valsts pamatbudžeta papildus tam apjomam tiltu programmām, kas paredzēts «Valsts autoceļu sakārtošanas programmā 2014. – 2020.gadam».

SM lūdz no valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» piešķirt līdzekļus 6 miljonu eiro apmērā, lai 2014. gadā veiktu valsts autoceļu tīklā neatliekamus tiltu un vietējo autoceļu ar sabrukušu segumu uzturēšanas darbus, paredzot pusi no šīs summas izlietot vietējo ceļu ikdienas uzturēšanas darbiem un pusi – tiltu uzturēšanai.

Tas dos iespēju uzlabot valsts vietējo autoceļu seguma stāvokli, atjaunot ūdens atvadi no ceļiem un veikt tiltu ārkārtas uzturēšanas darbus, novēršot ekspluatācijas laikā radušos bojājumus un defektus, atjaunojot vai nomainot atsevišķus tiltu konstruktīvos elementus un veicot citus nepieciešamos uzturēšanas pasākumus tiltu ilgmūžības un funkcionalitātes nodrošināšanai.

Šie veiktie ārkārtas uzturēšanas darbi būtiski uzlabos transportlīdzekļu satiksmes drošību un braukšanas apstākļus, kā arī uzlabos tiltu tehnisko stāvokli un paildzinās to kalpošanas laiku, skaidro SM.

Tāpat SM norāda, ka papildus nepieciešamais finansējums ir 1,9 miljoni eiro, lai šogad segtu izdevumus, kas saistīti tiltu projektēšanas darbiem, kā arī pašu darbu uzsākšanai tiltiem, kuriem ir izstrādāti tiltu atjaunošanas darbu projekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latgalē slēgti deviņi vietējās nozīmes ceļi, divi reģionālie un šoseja Kārsava-Rēzekne

Rūta Cinīte,25.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgo lietavu dēļ piektdien Latgalē satiksmei ir slēgti deviņi valsts vietējās nozīmes autoceļi, divi valsts reģionālie autoceļi, kā arī valsts galvenais autoceļš posmā no Kārsavas līdz Rēzeknei, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Slēgta satiksme ir valsts galvenā autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) posmā no Kārsavas līdz Rēzeknei. LVC informē, ka satiksme novirzīta pa reģionālo autoceļu Kārsava – Ludza – Ezernieki (P49) un šoseju Jēkabpils – Rēzekne – Ludza – Krievijas robeža (A12). Izmantojot šo apbraucamo ceļu, autovadītājiem ir jārēķinās, ka starp Rēzekni un Ludzu notiek remontdarbi un satiksmi tur regulē astoņi luksofori. Naktī uz piektdienu uz autoceļa Kārsava – Ludza – Ezernieki (P49) bija iebrukusi caurteka un satiksme bija īslaicīgi slēgta, taču stundas laikā jau tika atjaunota.

LVC informē, ka šodien inženieri vērtēs, vai ir iespējams uzsākt šosejas Kārsava – Rēzekne posma atjaunošanu, vai arī būs nepieciešams vēl gaidīt, kamēr samazinās ūdens līmenis un ceļš apžūs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) visā Latvijas teritorijā sācis valsts autoceļu asfalta bedrīšu masveida remontus, un kopumā vienlaicīgi uz valsts autoceļiem strādā 99 remontbrigādes, informēja uzņēmumā.

Valsts Centrālajā reģionā strādā 25 bedrīšu remonta brigādes, Vidzemes reģionā - 23, Latgales reģionā - 25, Kurzemes reģionā - 26 brigādes.

Kā skaidro uzņēmumā, bedrīšu remontdarbi tiek veikti prioritārā secībā atbilstoši uzturēšanas klasēm - A, B, C, D. Uzturēšanas klases ir noteiktas, ņemot vērā autoceļu klasifikāciju un transportlīdzekļu satiksmes intensitāti.

Autoceļu melno segumu bojājumi A uzturēšanas klases autoceļos tiks saremontēti līdz 1.jūnijam, B uzturēšanas klases ceļos - līdz 15. jūnijam, bet C un D uzturēšanas klases ceļos - līdz 1. jūlijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LAU uz valsts ceļiem veicis gandrīz visus plānotos ārkārtas darbus

Dienas Bizness,02.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) ir veicis gandrīz visus plānotos ārkārtas ikdienas uzturēšanas darbus uz valsts vietējiem autoceļiem - 226 kilometru (km) garumā grants ceļiem uzlaboti braukšanas apstākļi, sakārtota ūdens atvades sistēma, kā arī nodrošināta labāka pārredzamība ceļu krustojumos, informē LAU Sabiedrisko attiecību speciāliste Sigita Audere.

Lai pagarinātu autoceļu segumu kalpošanas laiku un uzlabotu autovadītājiem braukšanas komfortu, LAU visā Latvijas teritorijā ir veicis valsts autoceļu virsmas raupjuma atjaunošanu 142 km garumā. No tiem 42 km garumā grants ceļi ir izveidoti par bituminizētu melno segumu jeb uzlikta dubultā virsma un 100 km garumā ir veikta vienkārtas virsmas apstrāde uz melnā seguma ceļiem.

Autoceļu uzturētājs ir atjaunojis grants segumu 107 km garumā, kā arī 120 701 m3 apmērā novērsis iesēdumus un bedres uz grants ceļiem. Autoceļu nomaļu uzaugums noņemts 16 150 m3 un izcirsti krūmi 9 ha platībā.

LAU visā valsts teritorijā, izņemot Rīgas pilsētu, veic valsts autoceļu kompleksos uzturēšanas darbus, kā arī būvmateriālu – dolomīta šķembu, drupinātās grants un sagatavotās smilts ražošanu. Uzņēmums veic ikdienas uzturēšanas darbus uz vairāk nekā 900 tiltiem. Uzturamo valsts autoceļu kopgarums ir 20 115 km, tai skaitā galvenie autoceļi 1 669 km, reģionālie autoceļi – 5 318 km un vietējie autoceļi 13 128 km.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ziemas periodā nav citas alternatīvas, kā kaisīt sāli vai nu arī atsevišķus ceļus atstāt ledū, kā tas, piemēram, ir Somijā, atzīst uzņēmuma Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdis Vladimirs Kononovs.

Viņš skaidro, ka piemēram, Japānā, izmanto arī magnija sāli, kas ir dabai labvēlīgs, gandrīz kā mēslojums. Vienlaikus šis sāls ir piecas līdz sešas reizes dārgāks, nekā Latvijā lietotais. Ķīmisko savienojumu esot daudz, bet LAU izmanto lētāko. «Tas ir valsts lēmums, jo citas alternatīvas nav, ja nu vienīgi nekaisīt vispār. Somijā, piemēram, ļoti daudzi ceļi netiek kaisīti un stāv ledū,» skaidro Kononovs. Cilvēki braucot ar radžu riepām, brauc uzmanīgi, un neviens nesūdzoties, jo tādi ir spēles noteikumi.

Latvijā arī vairāki ceļi, īpaši D klasē un daži C klases ceļi, kas tiek atstāti ledū, ledus tiek rievots un sāls netiek izmantots. Ceļš esot slidens, un par to ir jābrauc nedaudz citādākām prasmēm un citādākā veidā - lēnāk un uzmanīgāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uz ceļiem aizlāpīti 414 300 kvadrātmetri bedru

Dienas Bizness,03.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) vasaras sezonā saremontējis bedres uz melnā seguma vairāk nekā 414 300 kvadrātmetru platībā, informē LAU sabiedrisko attiecību speciāliste Sigita Audere.

Viņa skaidro, ka vasaras sezonas laikā LAU veic dažādus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus, kuri nodrošina drošākus braukšanas apstākļus, uzlabo pārredzamību ceļu krustojumos, kā arī novērš tālāku ceļa seguma stāvokļa pasliktināšanos.

Savukārt bedres, kuras rodas no jauna, tiek labotas visa gada garumā.

Lai uzlabotu ūdens atvadi no ceļa seguma, visā Latvijas teritorijā vairāk nekā 65 730 m3 apmērā LAU ir veicis autoceļu nomaļu uzauguma noņemšanu. Ceļa nomalēs izcirsti krūmi 44 ha platībā, tādējādi uzlabojot autovadītājiem pārredzamību ceļa krustojumos.

S. Audere norāda, ka šogad LAU darbinieki vairāk nekā 3600 km garumā ir sakopuši piegružotās ceļmalas. Lai ierobežotu latvāņu izplatību autoceļa nodalījuma joslā, ir nopļauti latvāņi 360 ha platībā. Vislielākā latvāņu izplatība ir Latgales reģionā – tie ir nopļauti 170 ha platībā, 85 ha Vidzemē, Kurzemē 58 ha un centra reģionā – 47 ha.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Matīss uzdod nodrošināt kaisīšanu arī uz zemākas klases autoceļiem

Dienas Bizness,13.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss ir uzdevis ministrijai un atbildīgajiem dienestiem nodrošināt, ka ziemas periodā preventīvā kaisīšana tiek nodrošināta ne vien uz valsts galvenajiem autoceļiem, bet arī uz zemākas klases autoceļiem, kuri ved uz skolām un slimnīcām, informē ministrijā.

«Ziemas periodā ir jāgādā, ka skolēni tiek droši nogādāti līdz skolām, bet slimnieki un ātrās medicīniskās palīdzības transports var nokļūt līdz slimnīcām. Reģionos uz šīm iestādēm bieži vien ved ne tikai galvenie autoceļi, bet arī B un vēl zemākas klases ceļi. Šiem ceļu posmiem ziemā būs jānodrošina preventīvā uzturēšana,» uzsver Matīss.

VAS Latvijas Valsts ceļi un VAS Latvijas autoceļu uzturētājs būs arī jāizvērtē, vai ir kādi C klases autoceļi, kas nodrošina nokļūšanu uz skolām un slimnīcām, un kuriem tamdēļ arī jāpievērš pastiprināta uzmanība ziemas periodā.

Tāpat kā gada sākumā, arī šajā ziemas periodā preventīvā kaisīšana būs jānodrošina uz A un A1 klases autoceļiem, kas pārsvarā ir valsts galvenās nozīmes autoceļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas autoceļu uzturētājs šogad plāno 79,79 miljonu eiro ieņēmumus

Žanete Hāka,19.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" apgrozījums 2019.gadā sasniedzis 72,36 miljonu eiro, liecina uzņēmuma iesniegtais gada pārskats "Lursoft".

Tai skaitā, ieņēmumi no Deleģēšanas līguma izpildes par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanu ir 61,14 miljoni eiro. 10% no uzņēmuma apgrozījuma veidojuši ieņēmumi no darbiem uz ceļiem, savukārt 5% - ieņēmumi no būvmateriālu realizācijas. Iesniegtajā gada pārskatā teikts, ka VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" pērn sekmīgi turpināja pašražotā materiāla realizāciju Latvijā un Igaunijā, to pieaugumam, salīdzinot ar gadu iepriekš, sasniedzot 18,1%. Pārskata gadu VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" noslēdzis ar 2,51 milj.EUR peļņu.

Saskaņā ar apstiprināto VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" budžetu 2020.gadam, šogad uzņēmums plāno 79,79 miljonu eiro ieņēmumus. Uzņēmuma investīciju un modernizācijas programmas īstenošanai paredzēts izlietot 14,1 miljonus eiro. Būtiskākās investīcijas, 11,17 miljonu eiro apmērā, paredzētas tehnoloģisko iekārtu un mašīnu iegādei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs visā Latvijas teritorijā veiks dubultās virsmas uzlikšanu 30 kilometru garumā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Tādējādi grants ceļi tiks izveidoti par melno segumu. Šāds segums nodrošina komfortablākus braukšanas apstākļus un novērš ceļa seguma putēšanu.

Tāpat uz grants ceļiem tiks veikti dažādi citi ikdienas uzturēšanas darbi. Proti, sakārtota ūdens atvade no ceļa seguma (tīrītas caurtekas, grāvji, noņemti nomaļu uzaugumi, cirsti krūmi), atjaunots grants segums (novērsti iesēdumi, greiderēšana).

Iepriekš minētie ikdienas uzturēšanas darbi noris par VAS Latvijas autoceļu uzturētājs faktisko līdzekļu ekonomiju pret plānoto un par papildus piešķirtajiem valdības finanšu līdzekļiem. Kopumā visā Latvijas teritorijā tiks atjaunoti gandrīz 214 kilometri vietējo autoceļu par septiņiem miljoniem eiro (ar PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijā par 2,2 miljoniem eiro plāno uzlabot 130 tiltu stāvokli

Žanete Hāka,25.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai novērstu tiltu konstrukciju bojājumu progresēšanu, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) veic dažādus tiltu ikdienas uzturēšanas darbus, un visā Latvijas teritorijā tiks uzlabots stāvoklis - 130 tiltiem, informē uzņēmuma pārstāvji.

Tiltiem tiek atjaunots tiltu segums - remontētas uz tiltu brauktuves esošās šuves, plaisas, iesēdumi un bedres. Lai uzlaboto gājēju un autovadītāju drošību, remontē bojātās margas un barjeras un tās apstrādā pret koroziju. Tāpat tiek atjaunoti izskalotie uzbērumi un bojātie nogāžu nostiprinājumi. Tāpat sakārto ūdens atvades sistēmu, lai nodrošinātu savlaicīgu ūdens novadīšanu no tiltu brauktuves.

Centra reģionā LAU remontē 29 tiltus, Vidzemē – 16, Kurzemes reģionā 46 un Latgalē – 39 tiltus.

Tiltu ikdienas uzturēšanas darba izmaksas ir 2,2 miljonu eiro apmērā.

LAU visā valsts teritorijā, izņemot Rīgas pilsētu, veic valsts autoceļu kompleksos uzturēšanas darbus, ceļu remontu, kā arī būvmateriālu – dolomīta šķembu, drupinātās grants un sagatavotās smilts ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LAU uz 130 tiltiem veicis darbus 2,2 miljonu eiro apmērā

Dienas Bizness,03.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) 2,2 miljonu eiro apmērā veic ikdienas uzturēšanas darbus uz 130 tiltiem, informē LAU sabiedrisko attiecību speciāliste Sigita Audere.

Viņa informē, ka izpildīti 90% no plānotajiem tiltu stāvokļa uzlabošanas darbiem un pašlaik darbi turpinās vēl pie tiltu brauktuvju šuvju remonta. Lai novērstu tiltu konstrukciju bojājumu progresēšanu, šogad tiem tika pievērsta pastiprināta uzmanība un veikti neatliekami ikdienas uzturēšanas darbi.

Lai paildzinātu tiltu segumu kalpošanas laiku un autovadītājiem būtu komfortablāki braukšanas apstākļi, 1,6 km garumā uz tiltu segumiem ir veikta vienkārtas virsmas apstrāde, salabotas bedres 33 152 m2 platībā, kā arī veikta tiltu segumu plaisu aizpildīšana.

Tiltu margas un barjeras 2843 m2 platībā ir apstrādātas ar pretkorozijas grunti un nokrāsotas, tādējādi tās aizsargājot no apkārtējās vides ietekmes un korozijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijā atjaunotas valsts autoceļu virsmas 142 kilometru garumā

Žanete Hāka,12.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) visā Latvijas teritorijā ir atjaunojis valsts autoceļu virsmas 142 kilometru garumā, informē LAU.

Lai novērstu tālāku asfalta seguma bojāšanos un nodrošinātu seguma ūdensnecaurlaidību, uz sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī esošiem asfalta segumiem 100 km garumā ir veikta vienkārtas virsmas apstrāde.

Kopumā 42 km garumā grants ceļi ir izveidoti par bituminizētu melno segumu jeb uzlikta dubultā virsma. Līdz ar to šāds ceļa segums vairs neput, autovadītājiem ir komfortablāki braukšanas apstākļi un uzturēšanas izmaksas ir lētākas. Šo tehnoloģiju izmanto uz autoceļiem ar mazu satiksmes intensitāti. Šāda seguma noturība ir vidēji pieci līdz desmit gadi, pēc tam virsmas apstrāde ir jāatkārto.

LAU ir atjaunojis grants segumu 173 kilometru garumā un vairāk nekā 97,8 tūkstošu m3 apmērā novērsis iesēdumus un bedres uz grants ceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LVC: Ja tiks samazināts finansējums, būs jālemj, kuros novados neremontēt ceļus

Dienas Bizness,26.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ja tiks samazināts valsts budžeta finansējums valsts autoceļiem, visvairāk cietīs vietējās nozīmes autoceļi un nāksies lemt par to, kuros novados nākamgad ceļu remontdarbus neveikt,» norāda VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

«Tāpat, pie samazināta valsts finansējuma autoceļiem nebūs iespējas realizēt visus ar satiksmes drošības uzlabošanu saistītos projektus,» uzsver J.Lange.

Lai uzturētu valsts autoceļu tīklu kārtībā, katru gadu būtu nepieciešams finansējums 490 miljonu eiro apmērā. Ņemot vērā to, ka pēdējos 20 gadus no valsts budžeta autoceļiem tiek piešķirts nepietiekams līdzekļu apjoms, kopējais finansējuma deficīts valsts autoceļiem jau sasniedz četrus miljardus eiro.

Nākamā gada valsts budžeta bāzē autoceļiem ir paredzēti 150 miljonu eiro. Ja šī summa tiks samazināta, nāksies lemt par to, kurus no 2016. gadā ieplānotajiem remontdarbiem atcelt, kuros novados un reģionos ceļu remontdarbus neveikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No piektdienas atsevišķos valsts galveno autoceļu posmos sāks ieviest palielinātu atļauto braukšanas ātrumu, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" pārstāvji.

Braukšanas ātrums līdz 110 kilometriem stundā būs atļauts uz diviem valsts galvenajiem autoceļiem - Jūrmalas šosejas jeb valsts galvenā autoceļa Rīga-Ventspils (A10) posmā no Rīgas līdz Jūrmalai, kā arī Vidzemes šosejas (A2) posmā no satiksmes mezgla Vidzemes šosejas (A2), Tallinas šosejas (A1) un Rīgas apvedceļa (A4) krustojumā līdz "Sēnītei".

LVC norāda, ka Vidzemes šosejas attiecīgais posms ir aprīkots ar adaptīvās satiksmes vadības risinājumu un mainīgajām ceļazīmēm, tāpēc, pasliktinoties braukšanas apstākļiem, atļautais braukšanas ātrums tur var tikt samazināts. Ja maināmās informācijas ceļazīmes nedarbojas, autovadītājiem ir jāievēro ceļu satiksmes noteikumi un atļautais ātrums ir tāds pats kā visur ārpus apdzīvotām vietām - 90 kilometri stundā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Tallinas šosejas virsējās kārtas atjaunošana ļaušot ceļa posmam labi kalpot vēl vismaz desmit gadus

NOZARE.LV,26.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoceļa virskārtas jeb dilumkārtas atjaunošana, kas norisinās uz Tallinas šosejas pie Ādažiem uz autoceļa A1 Rīga (Baltezers)-Igaunijas robeža (Ainaži) nodrošinās, ka posms būs labā kvalitātē vēl vismaz desmit gadus un kalpos bez periodiskās uzturēšanas darbiem, norāda VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Šis posms pilnībā tika rekonstruēts 2005.gadā, piesaistot Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansējumu. Ir pagājuši deviņi gadi un ir sasniegts termiņš, pēc kura saskaņā ar normatīviem jāveic ceļa virskārtas atjaunošana. Šis termiņš var būt no sešiem līdz 12 gadiem, atkarībā no satiksmes intensitātes un izmantotās tehnoloģijas. Uz šī ceļa posma ir konstatētas 0,6-1,0 centimetrus dziļas rises, kas samazina satiksmes drošību lietus laikā un ziemā, segumā ir parādījušās arī mikroplaisas.

«Šādi darbi ir nepieciešami ne tikai tāpēc, ka Eiropas Komisija (EK) vai kāds cits to prasa. Tā rīkojas labs saimnieks, kurš auto ved uz tehnisko apkopi tad, kad tam pienāk laiks, nevis tad, kad tas izjūk. Tieši tas pats attiecas uz autoceļu. Ja tas tiek regulāri apkopts, tas kalpo ilgi. Tad neveidojas plaisas un nav jālāpa bedrītes. Mums ir jābūt labiem saimniekiem saviem ceļiem un regulāri jāveic to periodiskā uzturēšana, lai būtu droši, ka ceļi kalpos ilgi,» apsekojot būvdarbus uz Tallinas šosejas, norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autovadītāji otrdienas rītā aicināti rēķināties ar sniegu un plānot papildu laiku braucieniem, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

LVC norāda, ka, ņemot vērā intensīvo snigšanu šonakt, kas daudzviet turpinās, autovadītājiem ir jārēķinās ar to, ka uz valsts autoceļiem var būt sniega kārta. LVC aicina plānot papildu laiku braucieniem, rēķinoties ar ziemas laikapstākļiem.

Īpaši apgrūtināti braukšanas apstākļi var būt uz vietējās nozīmes autoceļiem ar zemu uzturēšanas klasi un grants segumu. Ceļus ar grants segumu ziemā uztur ar piebrauktu sniega kārtu, kura veidojas satiksmes rezultātā. Piebraukto sniegu rievo, bet bīstamos posmus - pagriezienus un uzkalnus - kaisa ar smilti.

Šodien uz plkst.6.30 uz valsts autoceļiem strādāja 141 ziemas tehnikas vienība, darbi turpināsies arī visu dienu. Uzturēšanas darbu uzdevums ir iespēju robežās uzlabot braukšanas apstākļus, ar tiem nav iespējams novērst ziemas laikapstākļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pabeigti remontdarbi uz melnā seguma valsts autoceļiem

Lelde Petrāne,04.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ir pabeidzis bedru masveida remontu uz melnā seguma valsts autoceļiem. Šogad saremontēto bedru apjoms ir vairāk nekā 302 tūkstošu kvadrātmetru platībā.

A un B uzturēšanas klases autoceļiem bedru masveida remontdarbi saskaņā ar normatīvajiem aktiem tika pabeigti jau iepriekš, bet C un D uzturēšanas klases autoceļiem darbi paveikti līdz 1. jūlijam. Lielākais remontdarbu apjoms 107 tūkstošu m2 platībā veikts uz A uzturēšanas klases autoceļiem, uz B uzturēšanas klases – vairāk nekā 95 tūkstošu m2 platībā, bet uz C un D klases ceļiem bedres saremontētas 100 tūkstošu m2 platībā.

Valsts autoceļi ir sadalīti dažādās uzturēšanas klasēs (A – augstākā uzturēšanas klase, B, C, D – zemākā uzturēšanas klase) un tiek uzturēti prioritārā secībā. Uzturēšanas klases ir noteiktas ņemot vērā autoceļu klasifikāciju – valsts galvenie, reģionālie, vietējie autoceļi, kā arī transportlīdzekļu satiksmes intensitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Tikai ar budžeta naudu reģionos ceļu kritisko stāvokli nāksies pieciest ilgi

Dienas Bizness,14.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā gadā septiņi miljoni eiro tiks novirzīti vietējo ceļu sakārtošanai. Reģionālajiem ceļiem ieplānota lielāka summa – 71,5 miljoni eiro, bet arī tā tiek dēvēta par ārkārtīgi mazu. Problēma lielākoties saistīta ar to, ka vietējiem ceļiem Eiropas Savienības (ES) finansējums piešķirts netiek, trešdien raksta laikraksts Diena.

Bažas par gaidāmo izsaka gan satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība), gan va/s Latvijas valsts ceļi (LVC) šefs Jānis Lange, gan ceļu būvētāji, tomēr valdību palīgā saucieni pagaidām nav spējuši aizkustināt. «Pateicoties ES līdzekļiem, varam droši teikt, ka valsts galvenās nozīmes autoceļi esošā ES fondu perioda ietvaros tiks sakārtoti. Situācija ar vietējiem autoceļiem ir daudz sarežģītāka, jo tiem finansējuma hroniski trūkst. Turklāt jādomā, kā mēs varēsim uzturēt galvenos valsts autoceļus labā stāvoklī arī pēc 2020. gada,» teic J. Lange.

Vakar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē tika runāts par situāciju uz Latvijas ceļiem, un vairāki deputāti norādīja, ka naudas sadalījums «ir ļoti satraucošs». Deputāts Artis Rasmanis (ZZS) izteicās, ka tieši reģionālie un vietējie autoceļi ir tie, kas veido vietējo uzņēmēju un lauksaimnieku galveno infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Atjaunota satiksme uz šosejas starp Kārsavu un Rēzekni; slēgti 11 vietējās nozīmes un divi reģionālie ceļi

Rūta Cinīte,25.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgu lietavu dēļ Latgalē daudzviet ir pārplūduši un izskaloti autoceļi. Kopumā Latgalē slēgti 11 valsts vietējās nozīmes ceļu un divi reģionālie, taču satiksmi izdevies atjaunot uz valsts galvenā autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) posmā starp Kārsavu un Rēzekni, informē Latvijas Valsts ceļi.

Atbilstoši jaunākajai informācijai papildināta visa ziņa!

Lai atjaunotu satiksmi, tika pieņemts lēmums izņemt caurteku, kas bija iebūvēta zem autoceļa klātnes. Izņemot caurteku, tika nolaists ūdens un aizbērti izskalojumi. Darbus veica VAS Latvijas autoceļu uzturētājs, sadarbībā ar LVC speciālistiem.

Satiksmei ir slēgti reģionālie autoceļi Viļaka-Kārsava (P45) autoceļa 37. kilometrā un Ilūkste-Bebrene-Birži (P72) pie Kaldabruņas 26,6. km, kā arī uz vienpadsmit valsts vietējās nozīmes autoceļiem.

Satiksme līdz šim ir slēgta šādos valsts vietējo autoceļu posmos:

Tilža-Baltinava (V460) pie Baltinavas (18,8. km);

Upītes-Demerova (V478) pie Demerovas (6,7. km);

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

LVC: Ogres novada domes iecerei ieviest maksu par iebraukšanu Ogrē nepieciešama juridiskā ekspertīze

LETA,22.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada domes iecerei citu teritoriju iedzīvotājiem piemērot nodevu par iebraukšanu Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā ir nepieciešama juridiskā ekspertīze, lūgta komentēt Ogres novada domes attiecīgo ieceri, sacīja «Latvijas valsts ceļi» (LVC) pārstāve Anna Kononova.

Viņa norādīja, ka jautājums ir komplicēts, un tādi precedenti kā šis neesot bieža parādība.

«Jautājums par maksas ieviešanu uz autoceļiem ir sarežģītāks, un ir jāskatās, piemēram, ko nosaka Likums par autoceļiem un citi normatīvie akti,» atzina Kononova, piebilstot, ka šī likuma sestais pants nosaka, ka valsts autoceļi, pašvaldību autoceļi un ielas lietojamas bez maksas, ja likumā nav noteikts citādi.

Vienlaikus Kononova atzīmēja, ka pašvaldība nekādā gadījumā nevar, piemēram, bez saskaņošanas ar LVC veidot jaunas satiksmes organizācijas shēmas vai uzstādīt kādas barjeras, vai ieviest citas izmaiņas uz ceļa, atgādinot, ka autoceļa posms, kas iet cauri Ogrei un ir valsts galvenā autoceļa maršruta sastāvā, pieder pašvaldībai, tam ir tranzītielas statuss un tāpēc tiek piešķirts valsts līdzfinansējums remontdarbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pabeigti remontdarbi uz B uzturēšanas klases autoceļiem

Žanete Hāka,17.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ir pabeidzis bedru masveida remontu uz valsts autoceļiem, kuriem ir noteikta otra augstākā – B uzturēšanas klase. Bedres saremontētas vairāk nekā 92 tūkstošu m2 platībā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Bedru masveida remonts turpinās uz C un D uzturēšanas klases autoceļiem, kur darbs jāveic līdz 1.jūlijam. Bedres, kuras rodas no jauna, tiek remontētas visa gada garumā.

Bedru remontam visplašāk izmanto šķembas un bitumena emulsija tehnoloģiju. Šī ir piemērota metode autoceļu segumiem ar augstu bojājumu pakāpi. Savukārt karstā asfaltbetona tehnoloģiju galvenokārt izmanto, lai remontētu bedres uz relatīvi jauniem asfalta segumiem.

Valsts autoceļi ir sadalīti dažādās uzturēšanas klasēs (A – augstākā uzturēšanas klase, B, C, D – zemākā uzturēšanas klase) un tiek uzturēti prioritārā secībā. Uzturēšanas klases ir noteiktas ņemot vērā autoceļu klasifikāciju – valsts galvenie, reģionālie, vietējie autoceļi, kā arī transportlīdzekļu satiksmes intensitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā mainīgos laikapstākļus un pēdējo nedēļu laikā novērotās temperatūras svārstības, šogad atšķirībā no citiem gadiem bedru remonts uz asfalta seguma autoceļiem uzsākts pakāpeniski, nevis vienlaicīgi visā valsts teritorijā.

Bedru masveida remontdarbi uz asfalta seguma autoceļiem visā valsts teritorijā uzsākti šonedēļ, bet daļā teritorijas, kur laikapstākļi to atļāva, bedres jau ir saremontētas. Remontdarbi uz asfalta seguma ceļiem tiek veikti prioritārā secībā. Vispirms bedres tiks remontētas uz galvenajiem un svarīgākajiem reģionālajiem autoceļiem jeb uz tiem autoceļiem, kuriem ir noteikta augstākā – A uzturēšanas klase. Remontdarbi šogad tika uzsākti pakāpeniski, jo to veikšanai ir nepieciešami atbilstoši laika apstākļi, lai bedres labotu ar ierastajām tehnoloģijām. Plānots, ka bedru remontu šogad veiks aptuveni 400 darbinieku jeb 90 remontbrigādes.

Šogad no 1. janvāra līdz 30. aprīlim uz asfaltbetona segumu ceļiem veikta bedrīšu aizpildīšana ar karsto asfaltbetonu – 2 806 m2 platībā (t.sk. uz galvenajiem autoceļiem – 160 m2, reģionālajiem – 1 520 m2, bet vietējiem – 1 126 m2); bedrīšu aizpildīšana ar šķembām un bitumena emulsiju – 11 276 m2 platībā (t.sk. uz galvenajiem autoceļiem – 1 641 m2, uz reģionālajiem – 7 850 m2, bet uz vietējiem – 1 785 m2); bedrīšu aizpildīšana ar auksto asfaltbetonu – 11 562 m2 platībā (t.sk. uz galvenajiem autoceļiem – 1595 m2, uz reģionālajiem – 7385 m2, bet uz vietējiem – 2582 m2). Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, bedru remonts uz A uzturēšanas klases autoceļiem jāveic līdz 1. jūnijam, uz B uzturēšanas klases autoceļiem līdz 15. jūnijam, uz C un D uzturēšanas klases autoceļiem līdz 1. jūlijam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves uzņēmuma SIA Matthai Latvija vadītājs Jovits Gurčus intervijā laikrakstā Diena.

Problēma ir milzīgā, pārspīlētā birokrātija

Jūsuprāt, valstij vajadzētu vairāk finansējuma atvēlēt galvenās nozīmes autoceļu pilnveidošanai vai arī nomaļāko ceļu, kas ir ļoti bēdīgā stāvoklī, sakārtošanai?

Situācija ir tāda, ka ir jāizvēlas pēc prioritātēm - pēc satiksmes intensitātes un drošības. Drošu apstākļu kritērijam noteikti neatbildīs ļoti sliktā stāvoklī esošais nomaļais ceļš, bet noslodze šādam ceļam ir niecīga, un pa to brauc pat par daudziem tūkstošiem mazāks skaits auto nekā pa valsts galvenajiem autoceļiem. Pirms dažiem gadiem Latvijā tiešām visa uzmanība bija fokusēta tikai uz A klases ceļiem, bet vairs tā nav, arī B klases jeb reģionālas nozīmes autoceļi ļoti intensīvi tiek uzlaboti, top jauni projekti, tiek izsludināti konkursi. Pieļauju, ka par nozari atbildīgās amatpersonas domā arī par citiem ceļiem, ne tikai A klasi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs vienlaicīgi visā valsts teritorijā ir uzsācis bedru masveida remontu uz asfalta seguma valsts autoceļiem. Remontdarbi uz asfalta seguma ceļiem tiek veikti prioritārā secībā, informē uzņēmums.

Vispirms bedres tiks remontētas uz galvenajiem un svarīgākajiem reģionālajiem autoceļiem jeb uz tiem autoceļiem, kuriem ir noteikta augstākā - A uzturēšanas klase.

Remontdarbi uzsākti, jo ir iestājušies atbilstoši laika apstākļi, lai bedres labotu ar ierastajām tehnoloģijām. Plānots, ka bedru remontu veiks vairāk nekā 400 darbinieku jeb 90 remontbrigādes.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, bedru remonts uz A uzturēšanas klases autoceļiem jāveic līdz 1.jūnijam, uz B uzturēšanas klases autoceļiem līdz 15. jūnijam, uz C un D uzturēšanas klases autoceļiem līdz 1.jūlijam. Bedres, kuras rodas no jauna, tiek remontētas visa gada garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) autoceļu lietošanas nodevu par laiku kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām, no 2030.gada plāno aizstāt ar ceļu infrastruktūras nodevu par distanci, izriet no SM sagatavotā likumprojekta "Ceļu nodevu likums".

Ja par transportlīdzekli attiecīgajā autoceļa posmā būs maksājama ceļu infrastruktūras nodeva, autoceļu lietošanas nodeva vairs netiks piemērota, tostarp arī par transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir mazāka vai vienāda ar 3,5 tonnām, skaidro ministrijā.

Ar likumprojektu ieviesta jauna definīcija - ceļu infrastruktūras nodeva ir nodeva, kas jāmaksā par transportlīdzekli atkarībā no attāluma, kuru tas nobraucis, izmantojot attiecīgo ceļu infrastruktūru, un no transportlīdzekļa tipa. Nodevas nomaksāšana piešķirs tiesības ar minēto transportlīdzekli izmantot ceļu infrastruktūru.

Tostarp, ieviešot privātās un publiskās partnerības finansētus autoceļu projektus, pamatojoties uz likumprojektu, valsts varēs noteikt un piemērot ceļu infrastruktūras nodevu par noteikta jaunuzbūvēta ceļa posma izmantošanu, kā arī vairāk koncentrēties uz principa "piesārņotājs maksā" piemērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru