Strādā kā zirgs un līksmojies kā ķēniņš! — cienīga devīze vīram, kurš pagrabstāva konditorejas cehu spēja pacelt līdz cienījamai akciju sabiedrībai. Vilhelms Ķuze radīja savu karalisti tāpēc, ka nevēlējās mūžu nokalpot kā ierēdnis.

Kas zina, vai nacionālā vēsture maz varētu lepoties ar šī veiksmīgā uzņēmēja pieredzi, ja Krievijā 1. pasaules kara beigu pusē varu nebūtu sagrābuši lielinieki. Vilhelmam Ķuzem tur juku laikā klepus konfekšu ražošana veicās tik teicami, ka viņš iegādājās divus nekustamos īpašumus un uz Maskavu ataicināja pat brāļu bērnus – palīdzēšot izskolot. Lielinieku laikā cukura trūkuma dēļ Ķuze no konfekšu ražošanas pārmetās uz apavu krēmu un šķita esam nogruntējies uz ilgu palikšanu. Kaut arī 1919. gada nogalē privātuzņēmējdarbību aizliedza, Vilhelms Ķuze slepeni ražoja sveces, gumiarābika līmi, ziepes un cerēja.

Jau 1918. un 1919. gadā viens otrs latvietis bija atradis iespēju nokļūt no Maskavas Latvijā, bet mums negribējās visu iedzīvi: divus namus, dzīvokļa iekārtu u.t.t. atstāt, jo vienmēr vēl cerējām, ka apstākļi grozīsies uz labo pusi. Bet kad nacionalizēja namus un ierēdnis ar aršīnu rokās ieradās dzīvoklī, lai izmērītu grīdu platību un izvestu dzīvokļa uplotņeņije, tad jutām, ka palikšana vairs nebūs – atzina Vilhelms Ķuze.

"Staburadze" ir vadošais konditorejas zīmols Latvijā, kas 2020. gadā atzīmē 110 gadu jubileju. Zīmola meistari ikdienas izgatavo aptuveni 13 līdz 17 tūkstošus produktu, no kuriem daļa tiek eksportēta uz kādu no astoņām pasaules valstīm.

Kopš zīmola pirmsākumiem un arī šodien viss "Staburadzes" sortiments, kura klāstu veido vairāk nekā 80 tortes, kūkas, kūciņas, kēksi un citi saldie un sāļie konditorejas izstrādājumi, tiek radīts ar prasmīgu meistaru rokām. Zīmola nosaukums cēlies no Latvijas leģendas ar dziļām un senām saknēm – Staburadzes. Teiksma par dievību, kas dzīvojusi stāvā klintī Daugavas krastā, izskan mūsu nacionālajā eposā "Lāčplēsis". Arī zīmols "Staburadze" iedzīvina senas Latvijas tradīcijas, stāstu par mīlestību, pieredzi un meistarību.

Saimnieka dēla uzņēmums

Konditorejas zīmola pirmsākumi meklējami 19.gadsimta sākumā, ko iedibināja pazīstamais tautsaimnieks, rūpnieks un sabiedriskais darbinieks Vilhelms Ķuze (1875-1941). Vilhelms Ķuze dzimis 1875. gada 6.septembrī Zaubes pagastā Inģistēnos, četru bērnu ģimenē. Vilhelma tēvs Kārlis Ķuze nodarbojies ar tirdzniecību – pircis un pārdevis, no sākuma gan nopirkto preci pārstrādājot tālāk. Ap 1885. gadu Kārlis Ķuze izbūvēja otru dzīvojamo ēku un saimniecības ēkas, lai iegūtu papildus līdzekļus. Divus gadus šo ēku iznomāja maiznieks Strazdiņš. Pēc tam, kad viņš pārtrauca nomāt ēkas, Kārlis Ķuze algoja maiznieka zeļļus, kuru uzraudzībā strādāja visa ģimene (sadalot laiku ar lauksaimniecību). Ar laiku darbu pilnībā pārņēma Kārlis Ķuze. Lieli palīgi darbā ceptuvē bija arī abi Kārļa dēli – Jānis un Vilhelms, kas bija labi apguvuši maiznieka amatu.

No 3.februāra par žurnāla Forbes Latvija galveno redaktoru ir apstiprināts Rolands Feldmanis, jo Tīna Ķuze, kas pildīja žurnāla galvenā redaktora pienākumus, ir nolēmusi pievērsties privātajam biznesam finanšu nozarē.

«Darbs Forbes bija vērtīga skola, ka arī iedvesmojošs radošais process. Tieši šis posms man devis pārliecību, ka pašai aktīvi jāatgriežas biznesā,» saka T. Ķuze.

T. Ķuze karjeru sāka Hansabankā (tagad Swedbank) 1997. gadā un trīs gadu laikā kļuva par bankas valdes locekli un finanšu direktori. Viņai ir Stokholmas Ekonomikas augstskolas maģistra grāds finansēs un biznesa vadībā, kā arī CFA (Chartered Financial Analyst) sertifikāts. Viņa pasniedz investīciju menedžmentu Komercizglītības centrā un ir Rīgas Hanzas Rotary kluba dalībniece.

R. Feldmanis strādā Forbes Latvija par finanšu redaktoru kopš 2010. gada janvāra.

No 30.septembra par žurnāla Forbes Latvija galveno redaktori ir apstiprināta Tīna Ķuze, bet Rolands Feldmanis, kas līdz šim vadīja žurnāla izlaišanu Latvijā, turpinās darbu redakcijā kā finanšu nodaļas virsredaktors.

T. Ķuze karjeru sāka Hansabankā (tagad Swedbank) 1997. gadā un trijos gados kļuva par bankas valdes locekli un finanšu direktori. Viņai ir Stokholmas Ekonomikas augstskolas maģistra grāds finansēs un biznesa vadībā, kā arī CFA (Chartered Financial Analyst) sertifikāts. Viņa pasniedz investīciju menedžmentu Komercizglītības centrā un ir Rīgas Hanzas Rotary kluba dalībniece.

T. Ķuzes atbildībā ietilpst Forbes Latvijas izdevuma redakcionālās politikas pārraudzība un tās attīstība.

Žurnāla Forbes Latvijas versijas pirmais numurs tika izlaists 2010. gada jūnijā. Žurnāla tirāža ir 20 tūkst. eksemplāru.

Divas uzņēmīgas igaunietes īstenojušas jauku ieceri, kas iepriecina gan bērnus, gan vecākus, - atvērušas Tallinā rotaļlietu nomas punktu, kam dots nosaukums "Lelukogu" - "Bibliotēka".

Jādomā, daudzi vecāki no pieredzes zina, cik grūti veikalā pierunāt savu lolojumu doties projām no rotaļlietu plaukta, nepaņemot līdzi noskatīto mantiņu. Jaunās māmiņas Tīna Natena un Kadi Nigula vēlējušās palīdzēs ģimenēm atrisināt šo problēmu, pasargājot no pārlieku lieliem mantu krājumiem un bērniem aiztaupot dažu labu vilšanās asaru.

Kā Igaunijas sabiedriskajai televīzijai pastāstījusi Tīna, šo vērtīgo ideju viņa aizguvusi Austrālijā, kur pagājušajā gadā dažus mēnešus dzīvojusi kopā ar ģimeni.

"Bijām tur aizbraukuši uz neilgu laiku, tādēļ mums tas bija ideāls risinājums. Nomas punktā rotaļlietas ņēmām pat vairākas reizes, un es nodomāju, ka būtu labi kaut ko tādu izveidot arī Igaunijā," viņa atcerējusies.

Neskatoties uz to, ka daudzi investori apšauba tālāku būtisku akciju cenu pieaugumu, šie tirgi atrodas jaunu rekordu tuvumā

Etalona obligāciju ienesīgums planē arvien zemāk, kam it kā būtu jāsignalizē tas, ka pasaules ekonomikai gaidāmi grūti laiki. Tāpat centrālās bankas runā par likmju samazināšanas nepieciešamību, kas mēdz iet roku rokā ar recesiju. Akcijas šajā pašā laikā vēstī citu stāstu – to cena atrodas rekordu tuvumā. Šādos laikos kādu pārliecinošu pozīciju ieņemšana varētu likties visai mīklaina.

Liela daļa no akciju mīšanas entuziasma saistīta ar cerībām, ka ietekmīgāko centrālo banku monetārā politika, kas paredz ilgstošāku superlētas naudas ēru, daļēji pasargās gan no ekonomikas savārguma, gan uzņēmumu peļņas pieauguma krituma, gan nestabilas ģeopolitikas.

Spēja ātri mācīties un apgūt jaunas darbam nepieciešamas prasmes, kā arī pielāgoties arvien straujākai tehnoloģiju attīstībai ir viena no tendencēm, kas noteiks šodienas jauniešu konkurētspēju nākotnes darba tirgū, saka Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins norāda, ka mākslīgā intelekta attīstības dēļ pieprasījums pēc jaunajiem speciālistiem skaitliski samazināsies, taču cilvēku tehnoloģijas pilnībā neaizvietos. Apdrošināšanas jomā būs nepieciešami tādi paši speciālisti kā šobrīd, sākot ar uzņēmumu vadītājiem, inženieriem, IT speciālistiem, pārdošanas speciālistiem, juristiem.

“Darba devēji pašlaik pastiprināti meklē informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) speciālistus, inženierus, vienmēr vajadzīgi ir arī labi klientu apkalpošanas speciālisti. Jau tagad apdrošināšanas jomā ir un arī nākotnē būs pieprasīti cilvēki ar dažādām prasmēm, piemēram, finanšu analītiķis ar spēju strādāt ar lielajiem datu masīviem vai informācijas un IKT speciālists, kurš pārzina arī projektu vadību,” saka Abāšins.

Pensiju pārvaldītāja IPAS “Indexo” padomes locekle Tīna Kukka nolēmusi pievienoties Indexo vadības komandai, lai savu pieredzi finanšu un pārmaiņu vadības jautājumos liktu lietā uzņēmuma jaunās bankas iniciatīvas īstenošanā.

Tā rezultātā viņa atstāj uzņēmuma padomes pozīciju. Indexo padome turpinās strādāt četru locekļu sastāvā un jauns padomes loceklis T. Kukkas vietā tiks ievēlēts nākamajā vispārējā akcionāru sapulcē.

T.Kukka, kurai ir vairāk nekā 20 gadu valdes līmeņa vadības pieredze Latvijas un Baltijas banku nozarē, attīstīs jaunās Indexo bankas projekta finanšu pārvaldības jomu, kā arī piedalīsies sagatavošanās darbos, lai iesniegtu pieteikumu bankas licences saņemšanai.

“Tīna ir vadījusi finanšu darbības virzienus virknē Baltijas lielāko banku, pie tam, burtiski katrā banku attīstības fāzē – no sākotnējas izaugsmes līdz tirgus pozīciju nostiprināšanai un pārmaiņu vadībai. Viņa mums nodrošina nozīmīgas zināšanas un viņas līderība iedvesmo mūsu pārējo jaunās bankas izveides komandu, kas tagad ir gandrīz nokomplektēta katram būtiskajam attīstības virzienam, nosedzot IT, mārketingu, atbilstības jomu, privātpersonu pakalpojumu piedāvājuma izstrādi un tagad arī finanšu pārvaldību,” saka Valdis Siksnis, Indexo valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Gada laikā kopš darbu uzsākusi Parex bankas jaunā valde, administratīvie izdevumi samazināti par 41%, salīdzinot ar pagājušā gada rādītājiem.

Tādējādi šogad mēnesī tērējot vidēji mazāk nekā pērn, bankas kopējais ietaupījums līdz šā gada beigām sasniegts 31 miljonus latu, salīdzinot ar 2008.gada administratīvajiem izdevumiem, informē Parex banka.

Vidējie izdevumi mēnesī personāla atalgojumam šogad samazinājušies par 46%, jo šā gada laikā darbinieku skaits samazināts par aptuveni 800 personām un pārskatīts arī darba algu apmērs.

Šā gada 10 mēnešos sakaru izdevumi samazināti par 30 %, kancelejas izdevumi - par 60 %, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2008. gadā. Būtisku ietaupījumu no janvāra līdz oktobrim devusi arī izdevumu samazināšana komandējumiem par 92 %, reklāmu un mārketingu par 83 %, reprezentācijas izdevumiem par 75 %, apsardzes izdevumiem par 72%, transporta izdevumiem par 68%. Izdevumi par elektroenerģiju samazinājušies par 39%, bet par siltumapgādi par 41%. Pārcelšanās uz jaunām arhīva telpām ļāvusi samazināt izdevumus par 72%, bet pārcelšanās uz jauno bankas biroju ēku ļaus ietaupīt līdz pat 2.7 miljoniem latu gadā.

Ventspils Digitālais centrs aicina reģiona uzņēmējus piedalīties projektā E-apmācīts uzņēmējs, kuru organizē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija (LIKTA) sadarbībā ar Hansabanku, lai kopā Latvijas 11 rajonos apmācītu 1000 mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvjus un palīdzētu viņiem apgūt datorprasmes un moderno tehnoloģiju sniegtās iespējas.

Apmācību programmā ir ietvertas daudzas uzņēmējiem svarīgas tēmas: internetbankas lietošana, drošība interneta vidē, e-pasta izmantošana, informācijas saglabāšana un nosūtīšana, e-komercija u. tml. Mācību programma ir veidota LIKTA sadarbībā ar Hansabanku, Microsoft Unlimited Potential mācību programmu un Ekonomikas ministriju. Apmācības ilgums − 20 stundas; uzņēmējus apmācīs 10 cilvēku grupās, katrs dalībnieks saņems sertifikātu un apjomīgu mācību grāmatu, kuras autors un materiālu redaktors ir Ventspils Digitālā centra projektu administrators Raitis Roze.

Projekta apmācībās no viena uzņēmuma var piedalīties līdz pieciem darbiniekiem, turklāt uzņēmēji savas zināšanas un iemaņas varēs papildināt, saņemot finansiālu atbalstu no Hansabankas – projekta ietvaros tiek līdzfinansēti 50% no apmācību summas jeb LVL 25 vienam apmācāmajam. Ventspilī un Ventspils rajonā apmācības organizē Ventspils Digitālais centrs.

"Tagad kādu laiku visiem nedaudz trūks naudas - cilvēki pieraduši pie pašreizējās pirktspējas un, ja nepelnīs tik daudz, cik cerēja, iegrābsies uzkrājumos," intervijā laikraksta Diena izdevumam Lietišķā Diena norāda Swedbank prezidents Jans Lidēns. Saistībā ar runām par Hansabankas pārdošanu viņš akcentē: "Mums patīk Hansabanka!"

Uz Lietišķās Dienas jautājumu: "SEB prezidente mums stāstīja, ka bankai ir uzkrājumi sliktākajam gadījumam. Jums arī?", J. Lidēns atbild: "Protams, mēs to saucam par nodrošinājumu sliktam scenārijam. Mēs to veidojam regulāri. Mums ir ļoti piesardzīgas kompānijas reputācija, risku novērtēšanā esam ļoti konservatīvi. Un tādi būsim arī turpmāk."

Tomēr, atbildot uz jautājumu: "Vai šis sliktākais scenārijs varētu piepildīties?", viņš atbild: "Domāju, ka nē." "Mēs tos veidojam, lai būtu sagatavoti negatīvām situācijām, kas var notikt. Mums jāsarga savs uzņēmums!," skaidro J. Lidēns.

Atbildot uz jautājumu: "Kādu izaugsmi plānojat šim gadam privātpersonu hipotekārajā kreditēšanā un uzkrājošajos produktos?", J. Lidēns stāstījis: "Temps samazināsies, jo ekonomika bremzējas. Pagājušajā gadā kopējais kredītportfelis pieauga par 37%, šogad izaugsme varētu būt zem 20%."

Interneta vides izmantošana, elektronisko norēķinu un internetbankas lietošanas prasmes ir viens no būtiskajiem mazo, vidējo un mikro uzņēmumu un to darbinieku konkurētspējas nosacījumiem mūsdienu biznesa vidē. Lai veicinātu šī uzņēmējdarbības segmenta pārstāvju konkurētspēju, Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociācija (LIKTA) sadarbībā ar Hansabanku projekta Latvija@Pasaule ietvaros izsludina pieteikšanos projektam E-apmācīts uzņēmējs 1000 Latvijas uzņēmēju apmācībai, informē LIKTA.

Projekta E-apmācīts uzņēmējs ietvaros pašvaldībām un Latvija@Pasaule mācību centriem būs iespēja apmācīt sava rajona uzņēmējus, saņemot finansiālu atbalstu no Hansabankas 50% apmērā no mācību maksas visiem mācību dalībniekiem jeb Ls 25 par katru dalībnieku. No viena uzņēmuma projekta apmācībās var piedalīties līdz pieciem darbiniekiem.

Šāda apmācība tieši uzņēmumu darbiniekiem notiks pirmo reizi – līdz šim projekta ietvaros tika apmācītas tikai privātpersonas. Projekta mērķis ir veicināt uzņēmēju interesi apgūt jauno tehnoloģiju iespējas: datorprasmes, internetu un e-pakalpojumus. Apmācību programmā ir ietvertas daudzas uzņēmējiem svarīgas tēmas: internetbankas lietošana, drošība interneta vidē, e-pasta izmantošana, informācijas saglabāšana un nosūtīšana, e-komercija utml.

"Latvijas Gada balva sportā 2019" apbalvošanas ceremonijā paziņoti mūsu valsts sporta izcilnieki kopumā 14 nominācijās.

Par gada labāko sportisti otro gadu pēc kārtas tika apbalvota Latvijas tenisa zvaigzne Anastasija Sevastova, kura sezonas laikā stabili ierindojās starp TOP20 pasaules spēlētājām un šogad izcīnīja savu ceturto titulu karjerā, uzvarot Jūrmalas WTA "International" (Baltic Open) turnīrā, pirmajā, kas norisinājies Latvijas tenisa vēsturē.

Par labāko sportistu 2019.gadā tika nosaukts skeletonists Martins Dukurs, kurš šajā gadā izcīnīja savu sesto pasaules čempiona un desmito Eiropas čempiona titulu.

Divas balvas saņēma motosportists Kaspars Stupelis, kurš uzvarēja līdzjutēju balsojumā par gada populārāko sportistu, kā arī tika atzīts par Latvijas gada sportistu tehniskajos sporta veidos.

Vienā no grūtākajiem sporta veidiem izcīnot ceturto vietu pasaules čempionātā un piekto vietu Parīzes olimpiskajās spēlēs, Toms Skujiņš atzīts par 2024. gada Latvijas labāko sportistu tradicionālajā Sporta Avīzes 50 ekspertu aptaujā.

Nosakot gada labākos Latvijas sportā, aptauja risinājās jau 29. reizi. Cīņā par uzvaru carnikavietis Skujiņš pavisam nedaudz apsteidza basketbola lielzvaigzni Kristapu Porziņģi, kurš 2024. gadā kļuva par pirmo latvieti Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) čempionu. Savukārt par aizvadītā gada Latvijas labāko jauno sportistu eksperti ļoti pārliecinoši atzina pludmales volejbolistu, Eiropas čempionu pieaugušajiem Kristianu Fokerotu.

Sporta Avīzes tradicionālajā aptaujā jau gandrīz trīs desmitgades tiek aptaujāts plašs ekspertu loks – amatpersonas, federāciju vadītāji, bijušie sportisti, žurnālisti, arī žurnāla lasītāji. Viņiem jāizvēlas savs labāko sešnieks, vienā balsojumā esot iekļautiem gan sportistiem un sportistēm, gan komandām un nacionālajām izlasēm, gan arī atlētiem ar veselības traucējumiem. Viedokli par labākajiem Latvijas sportā izteica arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura pirmo vietu atdeva Kristapam Porziņģim.

AS IDX1R, IPAS "Indexo" meitas uzņēmums, kas nākotnē, pēc bankas licences saņemšanas, kļūs par "Indexo" banku, Komercreģistrā ir iesniedzis lūgumu reģistrēt AS IDX1R valdi un padomi jaunā sastāvā.

Izmaiņas paredz, ka par uzņēmuma un nākotnes "Indexo" bankas valdes priekšsēdētāju kļūs Valdis Siksnis. Savukārt, par padomes priekšsēdētāju ievēlēts Valdis Vancovičs.

Tāpat jaunveidojamās "Indexo" bankas valdes locekļi būs Tīna Kukka, kura šobrīd ir bankas projekta licencēšanas vadītāja un vēlāk būs bankas finanšu vadītāja, Vladimirs Bolbats, kurš gādā par bankas privātpersonu pakalpojumu piedāvājuma izstrādi, Gints Ozoliņš, kura kompetence ir tehnoloģiju attīstība, Evija Sloka, kura būs bankas risku vadītāja, Ieva Margeviča, kā bankas mārketinga un komunikācijas vadītāja un Līga Katrīna Kļaviņa, kura būs bankas darbības atbilstības vadītāja.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa plāno vērtēt, vai atzīt par noziedzīgi iegūtu vēja parku attīstītāja SIA Winergy mantu. Procesā kā ar mantu saistītas personas figurē kādreizējās Winergy amatpersonas, kā arī ar Norvik banku savulaik saistītas personas.

Process sākts par Winergy, ar to saistīto citu uzņēmumu un vēl citu personu mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu. Kopumā procesā figurē deviņas fiziskas un deviņas juridiskas personas. Tiesā aģentūrai LETA oficiāli apstiprināja, ka ar mantu saistīto personu sarakstā figurē Andruss Petersons, Tīna Pētersone, Jurijs Šapurovs, Henri Treude, Aldis Upenieks, Jānis Vanks, Ilze Bērziņa, Alari Piperals un Santa Kola, kā arī juridiskas personas - Wind One, Firepower, Pope VP1, Arsenal, Ošmaļi, Ošmaļi Energy, Arsenal Energy, Winergy un Enercom Plus.

Kriminālprocesa likums paredz, ka procesa virzītājam ir tiesības pirmstiesas kriminālprocesā radušos mantisko jautājumu savlaicīgas atrisināšanas un procesa ekonomijas interesēs izdalīt no krimināllietas materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu, ja pierādījumu kopums dod pamatu uzskatīt, ka mantai, kura izņemta vai kurai uzlikts arests, ir noziedzīga izcelsme vai saistība ar noziedzīgu nodarījumu, kā arī ja objektīvu iemeslu dēļ krimināllietas nodošana tiesai saprātīgā laika periodā nav iespējama. Procesu par noziedzīgi iegūtu mantu izskata tiesa. Lai arī šis process ir saistīts ar krimināllietu, tajā nav apsūdzēto personu.

Pirmo reizi finanšu tehnoloģiju konferencē "Baltic Fintech Days" notiks finanšu tehnoloģiju balvas "Baltic Fintech Awards" pasniegšana. Tāpēc "Fintech Latvija asociācija" aicina Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumus pieteikt savu nomināciju sešām balvas nominācijām.

Latvijā darbojas vairāk nekā 180 finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, liecina Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas Baltijas Finanšu centra pētījums "Kādai jābūt nākamajai Latvijas FinTech stratēģijai?" 2023. gadā šie uzņēmumi nodarbināja vismaz 2500 darbinieku, to apgrozījums pārsniedza 271 miljonu eiro un Latvijas valsts budžetam finanšu tehnoloģiju sektors pienesa aptuveni 42 miljonus eiro.

"Mūsu finanšu tehnoloģiju uzņēmumi jau šobrīd rada lielu ietekmi, un šis ir īstais brīdis parūpēties, lai viņi saņem pelnīto atzinību. Tāpēc aicinām nominēt labākos Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumus un nozares līderus šai balvai," teic "Fintech Latvija asociācija" vadītāja Tīna Lūse.

Šodien tiks atklātas Parīzes vasaras olimpiskās spēles.

Atklāšanas ceremonija Parīzē sāksies plkst.20.30 pēc Latvijas laika, tiešraidē to translējot Latvijas Televīzijai (LTV) un un portālam "Lsm.lv".

Valstu parāde Sēnas upē sāksies pie Austerlicas tilta un noslēgsies Trokadero laukumā, to vairāk nekā sešu kilometru garumā vērojot vairāk nekā 300 000 skatītāju, no kuriem vairāk nekā 200 000 skatītāju par vietām nav jāmaksā.

Atklāšanas ceremonijā piedalīsies apmēram 10 500 atlētu no 204 valstu olimpiskajām komitejām.

Latvijas delegācijas karognesēji būs pludmales volejboliste Tīna Laura Graudiņa un 3x3 basketbola izlases spēlētājs, olimpiskais čempions Nauris Miezis.

Klātienē ceremoniju vēros arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Aizvadītās nedēļas nogalē Jūrmalā norisinājās Pludmales volejbola pasaules līmeņa turnīrs "Beach Pro Tour Challenge Jūrmala", kurā četras dienas Majoru saulainajā pludmalē noritēja spraigas spēles ar negaidītu lielu dalībvalstu skaitu – 32.

Pasākuma rīkošanā ieguldīts milzīgs komandas darbs. Eiropā ir daudz vietu, kur var spēlēt pludmales volejbolu, konkurence pasākumu rīkotāju vidū ir sīva, tāpēc sarunu process bija garš, taču mums izdevās sevi pierādīt no labākās puses. Kā sava veida mēraukla pasaules volejbola turnīriem ir Šveices pilsēta Gštade, kas allaž izceļas ar visaugstāko organizatorisko līmeni, līdz ar to šobrīd, runājot ar delegāciju pārstāvjiem un dzirdot, ka mūsu posms tiek salīdzināts ar Šveici, zinu, ka esam paveikuši lielisku komandas darbu. Uzskatu, ka šādi pasākumi ir milzīgs ieguvums ne tikai Latvijas sportistiem, bet arī ekonomikai.

Kopā mūsu valstī bija ieradušās teju 100 komandas no visas pasaules. Viskuplāk pārstāvētās delegācijas bija no Ķīnas, Brazīlijas un ASV. Bez tam daudzas delegācijas mūsu valstī uzturas jau vairāk nekā nedēļu, trenējoties gan Rīgā, gan Jūrmalā un sildot mūsu valsts ekonomiku – mitinoties viesnīcās, izmantojot ēdināšanas un izklaides iespējas. Notikumiem seko līdzi arī ārvalstu mediji, līdz ar to Latvijas vārds izskan visā pasaulē.

Reaģējot uz šobrīd pastāvošo nesakārtotību un neskaidrību riepu apsaimniekošanas nozarē, apvienojoties vadošajiem riepu realizācijas un apsaimniekošanas uzņēmumiem, ir izveidota Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācija (LRAA).

LRAA biedri uzskata, ka tikai tad, ja nozares pārstāvji apvienosies un sadarbosies ar atbildīgajām institūcijām, būs iespējams panākt uzlabojumus. Par asociācijas vadītāju ievēlēta Tīna Lūse, kura ieguvusi maģistra grādu Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, ieņem «Baltcom» valdes locekles amatu, ir advokāte zvērinātu advokātu birojā «Klotiņi un Serģis», kā arī valdes locekle biedrībā «Par legālu saturu».

«Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācija dibināta, lai veicinātu nozares sakārtošanu. Viena no akūtākajām problēmām, ko esam apņēmušies risināt, ir neskaidrie, dažādi interpretējamie riepu apsaimniekošanas noteikumi. Lai gan saskaņā ar regulējošajiem noteikumiem riepu cenā tiek iekļauta to apsaimniekošanas maksa, realitātē netiek īstenotas sistemātiskas un rūpīgas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka apsaimniekošanas process tiešām notiek, riepas tiek savāktas un pārstrādātas atbilstoši atbildīgai attieksmei pret vidi,» skaidro LRAA vadītāja Tīna Lūse, norādot, ka rezultātā šobrīd mūsu valstī uzkrājušies jau vairāk nekā 37 tūkstoši tonnu riepu, kas rada draudus videi un cilvēkiem. Lai novērstu šādu situāciju, asociācija nolēmusi panākt skaidra un detalizēta regulējuma ieviešanu – sākot no noteikumu izstrādes līdz pat pārbaudēm un skaidri atrunātiem soda mehānismiem.

Nododot olimpisko karogu 2028.gada olimpisko spēļu mājvietai Losandželosai, svētdien Parīzē svinīgā ceremonijā tika noslēgtas 33. Vasaras olimpiskās spēles.

Latvijas karogu noslēguma ceremonijā Parīzes stadionā "Stade de France" nesa BMX frīstaila sportists Ernests Zēbolds un sprintere Gunta Vaičule. Francijas karogu nesa regbists Antuāns Dipons un ASV - peldētāja Keitija Ledeki.

Pēc olimpisko spēļu organizācijas komitejas vadītāja Tonī Estangē runas Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs atzīmēja, ka vairāk nekā puse planētas iedzīvotāju sekoja līdzi Parīzes olimpiskajām spēlēm, un nosauca spēles par "sensacionālām".

Kopš 1920.gada spēlēm notiek olimpiskā karoga nodošana nākamo spēļu rīkotājiem, un, izskanot olimpiskajai himnai, olimpiskais karogs tika nolaists, to Parīzes pilsētas galvai Annai Idalgo ar Baha starpniecību nododot Losandželosas mērei Karenai Basai, bet pēc tam to saņemot amerikāņu aktierim Tomam Krūzam.

Šogad līdz šim Rietumvalstu akciju sniegums bijis izcils. Kopš janvāra sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība palēkusies jau vairāk nekā par ceturto daļu.

Līdzīgi strauji palielinājusies arī cita ASV akciju tirgus - 30 gigantiskas kapitalizācijas kompāniju Dow Jones Industrial Average - indeksa vērtība. Tā novembrī pārsoļoja pāri 28 tūkst. punktu atzīmei. Tādējādi aiz kalniem šim indikatoram vairs nav arī apaļā 30 tūkstošu punktu atzīme. Lai Dow indekss to sasniegtu, tam no pagājušās nedēļas beigu līmeņa būtu jāpieaug vien par 6,5%. Ņemot vērā to, ka ASV akcijas gandrīz katru jaunu dienu nu aizsniedzas līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam, šāds scenārijs izskatās visai ticams.

Katrā ziņā šā brīža akciju cenu pieaugums neliecina par to, ka vērtspapīru mijēji būtu pievērsuši lielu uzmanību runām par ekonomikas bremzēšanos. Zināms pamats tam ir, jo vadošo tautsaimniecību dati pēdējās nedēļās bijuši nedaudz labāki nekā pirms tam gaidīts (tas attālinājis kādas neizbēgamas recesijas iespējamību). Tāpat pārsvarā aktuālas cerības uz tirdzniecības kariņu pamieru un to, ka aktīvi ekonomiku stutēs ietekmīgās centrālās bankas.

Pēc pagājušajā nedēļā notikušās pirmās Baltijas mēroga personāla vadības konferences varu secināt, ka dominē 2 pieejas jeb reakcijas uz šī brīža ekonomisko situāciju Baltijā: īstermiņa jeb pesimistiskā, pieļaujot pat domu par uzņēmuma bankrotu, un ilgtermiņa jeb pozitīvā stratēģija – uzņēmumi koncentrē visus spēkus, lai pārdzīvoto šī brīža problēmas un ieliktu jaunus pamatus sava biznesa attīstībai.

Līdz ar to pašlaik var vērot sekojošu, spilgti izteiktu tendenci – uzņēmums izmaksu samazināšanas ietvaros atlaiž darbiniekus un fokusējas uz tiem darbiniekiem, kas dodas prom, jo aktīvi tiek risināti visi ar atlaišanu saistītie finanšu un juridiskie jautājumi, turklāt milzu pūles tiek patērētas pie turpmākās biznesa stratēģijas izveides un darbības plānošanas nākamajam gadam. Tomēr novārtā paliek tie, kas turpina strādāt uzņēmumā, – tie, kurus uzņēmums ir nolēmis paturēt kā svarīgākos darbiniekus!

Tādējādi paaugstinās risks pazaudēt arī tos labos darbiniekus vai talantus, kas palikuši organizācijā. Es teiktu, ka šī brīža tik pat svarīgs uzdevums ir noturēt savus talantus, kas veido uzņēmuma pievienoto vērtību, domāt par viņu iedvesmošanu, motivēšanu un attīstīšanu. Fokusēties uz uzņēmuma stiprajām pusēm un pozitīvo, nevis iestrēgt vainīgo meklēšanā un negatīvismā.

Šī gada pirmajā ceturksnī būtiski pieauguši SIA Staburadze konditoreja piedāvāto tradicionālo toršu un jauno produktu pārdošanas apjomi, liecina uzņēmuma rezultāti.

Šī gada pirmajos trīs mēnešos ieņēmumi no toršu pārdošanas pieauguši par 11,5% salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn.

Lielāko pieaugumu pēc apgrozījuma naudā piedzīvo šādi pieci produkti: Skudru pūznis (pieaugums +146%), klasiskā Siera kūka (+103%), torte Roko (+43%), torte Cielaviņa ar lazdu riekstiem (+35%) un siera kūka ar mellenēm (+24%).

Kopumā šī gada sākumā tirgū tika ieviesti 28 jauni Staburadzes produkti.

Joprojām visiecienītāko Staburadzes toršu topa virsotnē nemainīgi atrodas klasiskās vērtības — piecas pircēju iecienītākās tortes ir Cielaviņa, Roko, Cielaviņa ar lazdu riekstiem, Medus kūka Kamenīte un Kristīne.