P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ambiciozā plāna - jaunas slimnīcas un tās infrastruktūras realizācijai vajag ap 0.5 mljrd. Ls.
Iecerētā projekta īstenošanai plānots izmantot ne tikai pašas slimnīcas nopelnīto (pērn 3.72 milj. Ls, šogad pusgadā ap 0.5 77 milj. Ls), piesaistīt ES struktūrfondu līdzfinansējumu, kā arī valsts budžeta līdzekļus. I kārtas projektēšanai un būvniecībai valdība savulaik ir piešķīrusi valsts galvojumu 46,4 milj. Ls. «Ar šo naudu nepietiek, jo jaunās slimnīcas I kārtas - tā saucamās «1.čūskas» - būvniecībai pēc 2007. gada sākumā veiktajām aplēsēm būs nepieciešami 168 milj. Ls,» skaidro valsts a/s P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca finanšu direktore Egita Mikšus. Viņa atzīst, ka otrās kārtas - 2.čūskas - būvniecībai būtu nepieciešami vēl ap 130 milj. Ls. Minētajos izdevumos nav ieskaitīts aprīkojums, infrastruktūras objektu - autostāvvietas, helikopteru laukuma, dzelzceļa stacijas, viesnīcas, bērnudārza - izveide, kā arī veco ēku renovācija. «Kopējās projekta izmaksas pašlaik tiek lēstas uz 500 milj. Ls,» atzīst valsts a/s P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca valdes priekšsēdētājs Arnolds Atis Veinbergs. Viņš norāda, ka jaunās slimnīcas ar projekta nosaukumu čūska celtniecību paredzēts uzsākt jau 2008. gada rudenī, bet pašlaik notiekot pirmsprojekta izpētes darbi, kuros piesaistīti arī ārvalstu speciālisti.
Platība dubultosies
Īstenojot ieceres, būtiski tiktu palielināta slimnīcas kopējā telpu platība līdz 110 000 m2 - pašreizējo 68 000 m2 vietā. 1.čūsku - 55 000 m2 platībā izveidi paredzēts pabeigt 2010. gadā. Tā kā Stradiņu kopējā teritorija ir 15.8 ha, tad jaunās slimnīcas būvniecība netraucēšot ārstniecību. Uz jauno ēku tiktu pārvietotas šobrīd dažādās ēkās esošās nodaļas, nojaukts padomju gados uzbūvētais 6 - stāvu korpuss. Pēc tam 2012. gadā iecerēts sākt būvēt otru jauno slimnīcu - 2. čūksu - 55 000 m2 platībā. Šajā gadā arī tiktu uzsākti darbi pie slimnīcas viesnīcas (gan ārvalstu un vietējam medicīnas personālam, gan studentiem un slimniekiem, gan viņu tuviniekiem ) celtniecības, kā arī veco slimnīcas ēku renovācijas agrākajā vēsturiskajā izskatā, bet jau ar citām funkcijām - ar cilvēkiem nepieciešamo infrastruktūru (veikalu, pastu, internetu utt.) ar kopējo paltību 38 000 m2. Daļa no cara laiku ēkām tiktu pārveidotas par mācību un zinātnisko parku.
Izdevīgāk sadarboties
«Jauna moderna slimnīca ir visas Latvijas iedzīvotāju interesēs, nevis tikai ārstu iegriba,» uzsver Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Stratēģijas padomes vadītājs Andrejs Ērglis. Piemēram, 2001. gadā 22 % no visiem nāves gadījumiem Latvijā bija saistīti ar sirds-asinsvadu slimībām, 2006. gadā vairs tikai 9 %. «Ir tieša saikne starp atvēlētajiem finanšu resursiem un nāves gadījumu skaita samazināšanos, jo 2001. g. šim mērķim tika atvēlēti 3.5 milj. Ls, bet 2006. g. -jau 9.5 milj. Ls,» uzsver A. Ērglis. Viņš norāda, ka tikai būtiski palielinot finansējumu, pie pieaugoša pacientu skaita kardioloģijā ik gadu vidēji izdevies izglābt dzīvību ap 100 cilvēkiem. «Tā kā viena cilvēka dzīvība Latvijā tiek vērtēta 250 000 Ls apmērā, tad iznāk, ka ik gadu valstij ietaupām ap 25 milj. Ls,» norāda A. Ērglis. Viņš norāda, ka Latvijas apstākļos ir nepamatoti runāt par kādu konkurenci starp dažādām slimnīcām, piemēram, kardioloģijā. «Kardioloģijas centrs Latvijā būs viens un nav nekāda pamata attīstīt vēl kādu, vairāk vajadzīga sadarbība starp dažādām slimnīcām,» uzsver A. Ērglis. Runājot par nākotni, viņš uzskata, ka P.Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca varētu būt tā vieta, kura varētu tikt papildināta ar jauniem virzieniem -traumatoloģiju un ortopēdiju, zobārstniecību, rehabilitāciju. Šobrīd daudzas jomas nevaram «pacelt», jo trūkst telpu, tāpēc jauno slimnīcas korpusu būve, kā arī tiem nepieciešamo infrastruktūras objektu izveide ļautu palielināt slimnīcas kapacitāti, uzsver A. Ērglis.
Valstij slimnīcas jābūvē Jaunu slimnīcu būvniecības nepieciešamību akcentē visi aptaujātie, vien privātie norāda, ka valstij jāizmanto iespējas ietaupīt uz tehnoloģijām.
«Esam vienā starta pozīcijā ar Stradiņiem, jo arī mums ir izstrādāts biznesa plāns valsts galvojuma saņemšanai 40 milj. Ls slimnīcas rekonstrukcijai un attīstībai,» skaidro SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka.
Iespējas ietaupīt
«Valstij ir vajadzīgas modernas slimnīcas, jo pašlaik vairākas no esošajām slimnīcām Latvijā drīzāk ir arhitektūras pieminekļi nekā ārstniecības iestādes,» secina Veselības centra 4 valdes priekšsēdētājs un Veselības aprūpes darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds. Viņaprāt, nav jautājuma par esošo slimnīcu rekonstrukciju, vienlaikus norādot, ka tādā pundurvalstī kā Latvija nav vajadzīgas ļoti daudzas slimnīcas, bet gan dažas lietas, spēcīgas un labi aprīkotas slimnīcas ar augsti kvalificētiem kadriem un efektīvu neatliekamo medicīnisko palīdzību, kas ļoti īsā laikā slimnieku var nogādāt vietā, kur var sniegt kvalificētu palīdzību. Tiesa, M. Rēvalds redz vienu problēmu - cilvēkresursus, kas strauji izsīkst veselības aprūpē. Viņaprāt, tieši tāpēc, ka situācijā, kad finanšu resursu vienmēr būs par maz, un ir būtisks jautājums par cilvēkresursiem veselības aprūpē, iespējams, ka kāds no lielajiem projektiem būtu jāpiebremzē. M. Rēvalds uzskata, ka valstij ir jābūvē slimnīcas infrastruktūra, taču valstij nav jāinvestē tehnoloģijās, ko, izmantojot privāto un valsts partnerību, var uzlikt privātuzņēmēji, bet valsts tikai pirkt par noteiktu cenu šos pakalpojumus. «Tādā veidā valsts varētu ietaupīt, turklāt tā dara daudzās pasaules valstīs,» valsts ieguvumu rāda M. Rēvalds. Piemēri jau ir, jo, piemēram, magnētiskās rezonanses iekārtas, kas pieder privātuzņēmējiem, ir jau uzstādītas vairākās valsts slimnīcās (Valmierā, Rēzeknē utt.), tādējādi ietaupot ievērojamas naudas summas to iegādei, bet tai pašā laikā tikai pērkot šo pakalpojumu. «Šādā veidā ietaupīto naudu valsts var investēt gan cilvēkresursos, gan arī slimnīcu infrastruktūrā vai arī sociāli nozīmīgos projektos (infekcijas, tuberkuloze, transplantācija, onkoloģija utt.), kuri ir nepieciešami, bet nav rentabli,» uzsver M. Rēvalds.
Savu laiku nokalpojusi
«Mērķis ir uzbūvēt Stradiņu slimnīcu no jauna, jo vecie slimnīcas korpusi un daudzas iekārtas savu laiku ir nokalpojuši,» uzsver veselības ministrs Vinets Veldre. Viņš norāda, ka valsts galvojums šogad ir paredzēts gan Stradiņu slimnīcai, gan Austrumu slimnīcai, un jāsāk ķerties pie projektēšanas. «Latvijā vajadzētu pēc pāris gadiem būt trīs jaunām slimnīcām,» saka V. Veldre.
Būvnieki piesardzīgi par projektu
Būvniecības kompāniju vadītāji piesardzīgi izsakās par iecerēto Stradiņa jaunās slimnīcas būvniecību, jo trūkst detalizētas informācijas par iecerēto projektu.
Vairāki aptaujātie pat nevēlējās publiski izteikties saistībā ar šo 500 milj. Ls vērto projektu, kur liela daļa no iecerētajām investīcijām paredzēta tieši būvniecībā. Turklāt, arvien vairāk atklātībā parādoties valsts lielizimēra būvniecības projektiem, tiek piesaukts celtniecības kapacitātes jautājums.
Grūti komentēt
Tiesa, jaunas, modernas lielas slimnīcas, izņemot Kuldīgu, nekur citur Latvijā nav būvētas, tāpēc arī daļēji paši celtnieki pamato savas atturīgās atbildes. «Milzīgie cipari jaunu slimnīcu būvniecībai un veco korpusu rekonstruēšanai vēl neko neizsaka,» secina būvniecības kompānijas SIA SRV Terbelat izpilddirektors Jānis Milzarājs.
Izmaksas par lielu
«Par 1000 Ls/m2 šobrīd var uzbūvēt labu mūsdienu prasībām atbilstošu biroja ēku, protams, slimnīcas būvniecībā varētu būt specifiskas prasības, taču tās nevarētu būtiski sadārdzināt šo ciparu,» spriež būvniecības kompānijas, kas uzbūvēja Arēnu Rīga - SIA Merks valdes priekšsēdētājs Ivars Geidāns. Viņaprāt slimnīcas būvniecības izmaksām vajadzētu svārstīties 1000 - 1100 Ls/m2 robežās. Pirms pieņemt lēmumu par to, vai startēt šajā būvniecības konkursā, I. Geidāns sacīja, ka vispirms ir jāiepazīstas ar visiem nosacījumiem, jo viena lieta ir startēt būvniecības konkursā (par labāko piedāvāto cenu, būvniecības termiņiem utt.), bet pavisam kas cits - piedalīties konkursā, kura noteikumi nav saistīti ar būvniecību, bet gan ar pavisam ko citu, piemēram, objekta finansēšanu. «Ja valsts ir gatava maksāt un izsludināt būvniecības konkursu, tad domāju, ka Merks, izvērtējot visus nosacījumus, arī tajā varētu startēt,» pieļauj I. Geidāns.
