Izglītības finansējums vairākās pozīcijās slikti risina nozares problemātiskos jautājumus. Studiju finansējums ar nosacījumu, ka tas zināmu laiku būs jāatstrādā, gan mazinātu augstskolu lieko programmu skaitu, gan dotu skolām nepieciešamos jaunos kadrus, uzskata privātās vidusskolas Patnis valdes priekšsēdētāja Dr. paed. Zane Ozola.
Cik izšķirīgs pašlaik ir jautājums par kvalitāti?
Darba tirgus sakarā jāsaka, ka augstskolas sagatavo skolotājus labi, kvalitatīvi. Protams, varam runāt par niansēm, tomēr augstskolu kontekstā es redzu citu, ne kvalitātes problēmu. Un ne jau es vienīgā, bet daudziem nav ērti to redzēt. Proti, tik mazā valstī mums nevajag tik daudz augstskolu pedagoģijas programmu. Pašreizējais finanšu un citu resursu izlietojums nav efektīvs. Tie paši pasniedzēji bieži vien strādā vairākās vietās un pārstrādājas. Tā ir tīri menedžmenta problēma.
Darba tirgus kontekstā ir ļoti nepareizi, ka valsts budžeta līdzekļi, kas tiek ieguldīti skolotāju sagatavošanā, netiek arī mērķtiecīgi atgūti. Ja jaunais skolotājs izmācās budžeta grupā, viņam pēc tam noteiktu laiku būtu jāstrādā valsts labā. Es tur neredzu neko sliktu. Tad mēs arī iegūtu jaunos speciālistus, un, protams, jaunā paaudze skatās uz pedagoģiju citādāk nekā vecā. Jo vajag tās jaunās asinis skolā, vajag.