Ar Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumu Rīgas Pašvaldības policija apsargās ēkas Duntes ielā 28 iedzīvotājus no ēkas apsaimniekotāja SIA Namu apsaimniekošana iebrukuma mājā, pie ēkas dežurē arī iedzīvotāji, norāda biedrības Duntes 28 valde. SIA Namu apsaimniekošana savukārt pauž, ka uzņēmums ilgstoši kreditējis nama iedzīvotājus un ka iedzīvotāji, izmanotjot sakarus un savu ietekmi, vēlas atbrīvoties no savu saistību izpildes, un radusies situācija atspoguļo parādu nemaksāšanas kultūru Latvijā.

Papidlināta ar SIA Namu apsaimniekošana komentāru.

Biedrības, kas pārstāv visu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Rīgā, Duntes ielā 28, dzīvokļu un nedzīvojamo telpu īpašnieku intereses, valdes loceklis Edgars Vaikulis skaidro, ka uzņēmuma Namu apsaimniekošana pārstāvji nama iedzīvotājiem izteikuši ultimātu par dažādu nepamatotu maksu kopumā 30 tūkst. latu apmērā nekavējošu - līdz 22. februāra plkst.15 - pārskaitīšanu Namu apsaimniekošanai. Ja tas netiks izdarīts uzņēmums draudējis ar varu iebrukt ēkā un atslēgt elektroenerģijas, siltuma un ūdens padevi visai mājai.

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Pēc Konkurences padomes (KP) brīdinājuma SIA Jūrmalas siltums novērsusi nevienlīdzību namu apsaimniekotāju un iedzīvotāju norēķinu kārtībā, informē KP.

Tādējādi turpmāk visiem Jūrmalas iedzīvotājiem būs iespēja par patērēto siltumenerģiju norēķināties tieši ar SIA Jūrmalas siltums, bez namu apsaimniekotāja starpniecības.

KP uzsāka pārrunas ar SIA Jūrmalas siltums pēc tam, kad vairākas Jūrmalas dzīvokļu īpašnieku biedrības, kā arī namu apsaimniekotāji vērsās KP, norādot uz SIA Jūrmalas siltums atšķirīgo attieksmi pret namu apsaimniekotājiem – pašvaldības uzņēmumu un privātajiem apsaimniekotājiem.

Ar SIA Jūrmalas siltums nepastarpināti norēķinājās tikai pašvaldības uzņēmuma SIA Jūrmalas namsaimnieks klienti. Savukārt privāto namu apsaimniekotāju klientiem tika liegta iespēja veikt nepastarpinātus norēķinus tieši ar SIA Jūrmalas siltums, un tie par siltumu maksāja apsaimniekotājam, kas tālāk norēķinājās ar SIA Jūrmalas siltums. Tādējādi privātie namu apsaimniekošanas uzņēmumi tika nostādīti nevienlīdzīgā konkurences situācijā, salīdzinot ar pašvaldības SIA Jūrmalas namsaimnieks, jo tiem bija jāsagatavo iedzīvotājiem rēķini, kā arī jānodrošina parādu piedziņa par labu SIA Jūrmalas siltums, turklāt iedzīvotāji bija motivēti izvēlēties tieši SIA Jūrmalas namsaimnieks pakalpojumus, ja tie vēlējās paši kontrolēt savu norēķinus, maksājot tieši SIA Jūrmalas siltums, nevis uzticot to privātajam apsaimniekotājam.

#Būves ir bīstamas, telpiski nenoturīgas, tādēļ, lai sakārtotu pilsētvidi un novērstu draudus trešo personu veselībai vai dzīvībai, tās ieteikts nojaukt.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti šonedēļ apstiprināja piecu pilsētā atrodošos graustu nojaukšanu piespiedu kārtā. Tās ir būves Duntes ielā 11, Līvānu ielā 2a, trīs grausti Ērģeļu ielā 2, Kalnciema ielā 3 un Daugavgrīvas ielā 4a, informē Rīgas domē.

Īpašums Duntes ielā 11 sastāv no divām ēkām – darbnīcas un katlu mājas, kuru īpašniece ir SIA DUNTES NAMI INVEST. Tās klasificētas kā B kategorijas grausti. RD Īpašuma departamenta būvinženieris, apsekojot ēkas, konstatēja, ēku stāvokli var raksturot kā neapmierinošu.

Būves ir bīstamas, telpiski nenoturīgas. Tādēļ, lai sakārtotu attiecīgo teritoriju, pilsētvidi un novērstu draudus trešo personu veselībai vai dzīvībai, būves ieteikts nojaukt. Jau 2016.gadā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, saskaņojot ar Būvvaldi, ir noteikusi būvju kultūrvēsturisko vērtību līmeņus, atzīstot tās par ēkām ar nelielu kultūrvēsturisku vērtību, kuras pieļaujams demontēt. Tādēļ 19.martā apstiprinātajā lēmumā par piespiedu sakārtošanu ir paredzēts, ka ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas ir jāveic dokumentācijas sakārtošanu. Būves nojaukšanas darbi pabeidzami ne vēlāk kā četru mēnešu laikā.

AS «Rīgas siltums» iecere iegādāties SIA «Rīgas BioEnerģija» kapitāldaļas par 25% sadārdzinātu cenu ir pretrunā uzņēmuma un sabiedrības interesēm, norāda Ekonomikas ministrijā (EM).

EM kā viens no AS «Rīgas siltums» akcionāriem saņēmusi AS «Rīgas siltums» padomes priekšsēdētāja vietnieka Kaspara Lores, kurš padomē pārstāv valsts intereses, vēstuli, vēršot akcionāra uzmanību uz iespējamā SIA «Rīgas BioEnerģija» akciju iegādes darījuma neatbilstību AS «Rīgas siltums» interesēm, par kuru plānots pieņemt lēmumu šā gada 15. decembra AS «Rīgas siltums» padomes sēdē.

K. Lore šo vēstuli nosūtījis visiem AS «Rīgas siltums» akcionāriem (t.sk. arī Rīgas pilsētas domei, SIA «Enerģijas Risinājums.RIX» un VAS «Latvenergo»), vēršot akcionāru uzmanību uz to, ka piedāvātā darījuma summa par aptuveni 25% ir lielāka nekā summa, par kuru SIA «Enerģijas Risinājums.RIX» šā gada jūnijā pārdeva SIA «Rīgas BioEnerģija» 50% kapitāla daļas.

Jauno projektu lauciņā ”Atvērto durvju dienas maratons”, ko organizē nekustamo īpašumu sludinājumu portāls “City24.lv” sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītājiem, allaž ir viens no gaidītākajiem un apmeklētākajiem pasākumiem, jo vienas dienas ietvaros iespējams klātienē apskatīt un izstaigāt vairākus projektus, lai galu galā izdarītu visdrošāko un pareizāko izvēli mājokļa iegādē. Šoreiz vienas dienas ietvaros būs iespējams viesoties 17 jaunajos projektos.

“Neskatoties uz EURIBOR likmju kāpumu un citiem faktoriem, kuri būtiski ietekmējuši jauno projektu tirgus piedāvājumu un cilvēku spēju tos iegādāties, esam novērojuši, ka interese par jauno mājokļu iegādi būtiski nemazinās. Redzamākā atšķirība ir tā, ka lēmums par īpašuma iegādi pircēja pusē šobrīd tiek pieņemts pārdomātāk un piesardzīgāk nekā agrāk. Līdz ar to, jāsaka, ka šāda veida atvērto durvju dienu pasākumi šobrīd cilvēkiem ir vajadzīgi un noderīgi vairāk kā jebkad. Tāpat interese par jaunajiem projektiem ir skaidrojama ar augstajiem energoefektivitātes rādītājiem, ko spēj piedāvāt tieši jaunuzceltie un renovētie dzīvokļu nami”, skaidro Maksis Karlins, sludinājumu portāla “City24.lv” vadītājs.

Apvienojot biroju ēkas Skanstes ielā (iepriekš zināmas kā «SWH biroju centrs») un Duntes ielā (iepriekš «Duntes nami») nekustamā īpašuma fonds «SG Capital» izveidojis darījumu apkaimi «Skanstes City».

Biroju ēku rekonstrukcijā un modernizēšanā investēti 13,6 milj. eiro. «Skanstes City» izīrējamo telpu kopējā platība sasniedz teju 50 000 m². Nomai pieejamas A un B klases biroju telpas platībās no 130 m².

«Ņemot vērā mūsu nomnieku darbības specifiku un vēlmes, pielāgojam telpas viņu vajadzībām un domu lidojumiem. Šobrīd esam noslēguši nomas līgumus par 90% platību un mūsu telpas jau tagad apdzīvo vietēja un starptautiska mēroga uzņēmumi, piemēram, «Krassky», «Mintos», «Bayer», «Containerships», «Kapitel», «Moller Baltic Import», Latvijas Republikas Valsts kontrole un citi,» norāda «SG Capital» valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

Biroju centra Duntes ielā 23A, īpašniece nu jau maksātnespējīgā SIA LIG norāda uz SEB bankas iespējamu tīšu ļaunprātīgu rīcību.

SIA LIG maksātnespējas administrators Zigurds Aumeisters ir vērsies Rīgas apgabaltiesā par zaudējumu piedziņu no SEB bankas 1,07 milj. eiro apmērā, kas aprēķināti kā papildu aizdevuma neizsniegšanas rezultātā radušies zaudējumi. Šobrīd vēl nav zināms, kad tiesa varētu sākt skatīt strīdu, bet vienas no uzņēmuma īpašniekiem Lilitas Valciņas pilnvarnieks Jānis Joksts norāda, ka, visticamāk, tas notiks nākamā gada pirmajā ceturksnī.

2008.gada 22.maijā starp SIA LIG un SEB banku tika noslēgts kredīta līgums, saskaņā ar kuru banka aizdeva naudas līdzekļus 7 milj. eiro apmērā biroja ēkas Rīgā, Duntes ielā 23A, būvniecībai. Bankas un uzņēmuma attiecības saspīlējās jau 2009. gadā. SIA LIG valdes loceklis Regnārs Valciņš DB jau pirms diviem gadiem norādīja, ka banka pārtraukusi finansējumu, oficiāli neinformējot par iemesliem, un nevēlējusies piekrist kompromisiem.

Pabeidzot Latvijā vēl nebijušu gruntsūdeņu sanācijas projektu, šonedēļ uzsākta “Lidl” veikala būvniecība Rīgā, Duntes ielā.

Satiksmes plūsmas atvieglošanai un gājēju ērtībām “Lidl” šeit izbūvēs arī jaunu tiltiņu pāri Sarkandaugavas senupei. Plānots, ka jaunais “Lidl” veikals klientiem durvis vērs 2023. gadā.

Lidl Latvija gruntsūdeņu sanācijā Sarkandaugavā investēs 800 000 eiro 

Mazumtirdzniecības uzņēmums "Lidl Latvija" ir noslēdzis līgumu ar Latvijas uzņēmumu "VentEko"...

Jaunās “Lidl” veikala ēkas un apkārtējās teritorijas labiekārtošanas projektu izstrādāja SIA “Arhitektu birojs Arteks”, bet būvniecības darbus veiks SIA “Newcom”.

Veikala fasādei izstrādāts īpašs risinājums, tajā iekļaujot dekoratīvās ķieģeļu plāksnītes, kas radīs vizuālas sasauces ar šīs Rīgas apkaimes industriālo pagātni.

“Sarkandaugavas apkaimes iedzīvotāji ir sagaidījuši to brīdi, kad pēc gruntsūdeņu sanācijas projekta, varam uzsākt “Lidl” veikala būvniecību, lai atvērtos jau pēc aptuveni gada. Tikpat svarīga, cik produktu kvalitāte par labāko cenu, mums ir arī apkārtējās vides sakārtošana ap “Lidl” veikaliem, veidojot apstādījumus, gājēju celiņus un infrastruktūru. Arī Duntes ielas veikala projekta attīstībā esam ieguldījuši lielu darbu un līdzekļus. Ir gandarījums, ka paveiktais būtiski uzlabos apkārtējas vides stāvokli šajā teritorijā,” norāda Dana Hasana, “Lidl Latvija” Korporatīvās komunikācijas departamenta vadītāja.

Veikala apkārtējā teritorijā tiks iestādīti gandrīz 300 košumkrūmi un koku lielstādi, izveidota stāvvieta 124 automašīnām.

Jau vēstīts, ka 2022. gadā, investējot gandrīz 800 000 eiro, “Lidl” Duntes ielā 25 īstenoja unikālu gruntsūdeņu sanācijas projektu, ko veica speciālisti no Latvijas “VentEko” un Lielbritānijas “ATG Group”. Industriāli piesārņotā gruntsūdens filtrēšanai gar Sarkandaugavas senupes krastu 8,5 metru dziļumā tika izveidota īpaša siena 180 metru garumā.

"Lidl Latvija" reģistrēta 2016.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 251,5 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Vācijas "C E - Beteiligungs-GmbH".

"Lidl" ir vairāk nekā 11 000 veikalu 30 valstīs. Lietuvā pirmie "Lidl" veikali tika atvērti 2016.gadā, bet Latvijā - pērn. Šī gada martā tika atvērti pirmie "Lidl" veikali arī Igaunijā.

Mazumtirdzniecības uzņēmums "Lidl Latvija" ir noslēdzis līgumu ar Latvijas uzņēmumu "VentEko" un Lielbritānijas uzņēmumu "ATG group" par piesārņoto gruntsūdeņu sanācijas projekta veikšanu Rīgā, Sarkandaugavā, Duntes ielā 25, kur uzņēmums plāno būvēt jaunu "Lidl" veikalu.

Sanācijas darbi objektā sāksies jau nākošnedēļ, un plānots, ka tie noslēgsies šī gada novembra beigās. Kopējās "Lidl Latvija" investīcijas šajā pilsētas vides kvalitātes uzlabošanas projektā tuvosies 800 000 eiro.

Plānotā Lidl veikala vietā Sarkandaugavā konstatēts bīstams piesārņojums 

Teritorijā Rīgā, Sarkandaugavā, kuru veikala «Lidl» būvniecībai iegādājies uzņēmums «Lidl...

"Ilgtspēja un rūpes par vidi ir viena no "Lidl" pamatvērtībām, tāpēc esam priecīgi šodien paziņot par šī sanācijas projekta uzsākšanu. Esmu pārliecināts, ka visi Sarkandaugavas apkaimes iedzīvotāji būs tikai ieguvēji no šī projekta, kas vērsts uz negatīvā industriālā piesārņojuma mantojuma likvidēšanu un būtisku apkārtējās vides stāvokļa uzlabošanu šajā apkaimē," saka Mikus Ķīsis, "Lidl Latvija" nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs.

"Mūsu centrs izstrādāja hidroģeoloģisko modeli objektam Duntes ielā 25 un tā apkārtnei. Modelī iekļauta iepriekšējās ģeoloģiskās izpētes informācija, kartogrāfiskais materiāls par apbūvi, apvidū veikto urbumu dati, digitālais reljefs, kā arī atsevišķas kartes no mūsu pašu izstrādātā Latvijas hidroģeoloģiskā modeļa LAMO. Ar šo modeli var simulēt dažādus scenārijus: piesārņojuma plūsmu uzdotā laika periodā, inženiertehnisku būvju ierīkošanu, piemēram, sprostsienas ierakšanu, atsūknēšanas urbumu izveidi, piesārņojuma ekskavāciju. Modelēšana spēj dot atbildi, cik efektīvs ir viens vai otrs iespējamais risinājums. Šajā objektā piesārņojuma plūsmas ceļā ieteicām izbūvēt reaktīvo sprostsienu, kas ūdeni netraucēti laiž cauri, to filtrējot un attīrot. Latvijā tas ir inovatīvs risinājums," stāsta RTU Vides modelēšanas centra pētnieks Kaspars Krauklis.

RTU speciālistu veiktās izpētes rezultātā secināts, ka objekta teritorijā, kas ir 150m x 90m liels laukums, gruntsūdens horizonta augšējā daļa ir piesārņota visā teritorijas platībā. Konstatēts, ka piesārņojums turpina ieskaloties gruntsūdenī un migrē uz Sarkandaugavas kanālu. Tā kā naftas ogļūdeņražu piesārņojumam ir pakļauti līdz pat 28 900 kubikmetru grunts, tās izrakšana nav praktiski iespējams risinājums, ņemot vērā grunts piesārņojuma dziļumu un apmērus, kā arī piemērotu tās tālākas utilizācijas vietu trūkumu Latvijā. Tādēļ kā visatbilstošākais tika akceptēts RTU speciālistu ieteiktais risinājums.

Valsts vides dienests norāda, ka "šobrīd Latvijā Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu sarakstā ir iekļautas vairāk nekā 3500 dažādas vietas un teritorijas. Duntes 25 ir viena no tām. Lai šādā teritorijā uzsāktu būvniecības procesu, obligāti ir jāveic priekšdarbi - teritorijas ģeoekoloģiskā izpēte un iegūto rezultātu analīze, jāanalizē dažādi iespējamie tehnoloģiskie risinājumi, lai identificētu atbilstošāko konkrētās vietas sanācijai. Sanācijas darbu veikšanai ir sagatavota un Valsts vides dienestā saskaņota sanācijas programma, kur detalizēti noradīti sanācijas rezultāti, sanācijas metodes, laika grafiks, kā arī vides monitorings un kārtība, kādā atbildīgajiem dienestiem tiks sniegta informācija par sanācijas gaitu. Atbildīgi īstenojot visus šos soļus, tiks radīts pamats, lai teritorijas sanācija sasniegtu savu mērķi un to varētu atgriezt saimnieciskajā apritē."

Sanācijas projekta gaitā "ATG group" speciālisti gar teritorijas dienvidu un rietumu robežām izveidos īpašu necaurlaidīgu sienu 128 metru garumā un 8,5 metru dziļumā. Teritorijas dienvidrietumu daļā, gar primāro gruntsūdens plūsmas ceļu, 52 metru garumā un 8,5 metru dziļumā tiks ierīkota caurlaidīga filtrējošā siena.

Ņemot vērā augsto gruntsūdens līmeni un nestabilos grunts apstākļus, sienas paredzēts uzstādīt ar īpašu "ATG group" radīto grunts sajaukšanas metodi, izmantojot spirālveida urbjus barjeras sienas veidošanai. "ATG group" speciālistu izstrādātā metode izmanto reaģentus, kas pierādāmi spēj kavēt izšķīdušo metālu migrāciju un palīdzēs samazināt piesārņojuma koncentrācijas, kas sasniedz Sarkandaugavas kanālu.

Rīgā turpinās pēdējos gados lielākie brauktuvju seguma remontdarbi, palielinot satiksmes drošību un ērtību vairāk nekā uz desmit tiltiem un pārvadiem, kā arī 30 ielu posmos.

Ielu seguma atjaunošana jau ir pabeigta K. Ulmaņa gatvē no Lielirbes ielas līdz pilsētas robežai, Vienības gatvē no Ozolciema ielas līdz pilsētas robežai, Maskavas ielā pie pilsētas robežas, uz tilta pār Sarkandaugavu Kundziņsalā, Vanšu tilta labā krasta estakādē, Jaunciema gatvē pie Mežvidu ielas, uz satiksmes pārvada pār dzelzceļu Jūrmalas gatvē, Duntes ielā no dzelzceļa viadukta atsevišķās vietās un Salu tilta uzbrauktuvē no Krasta ielas, 13. janvāra ielā, 11.novembra krastmalā, Jāņogu ielas posmā no Taisnās ielas līdz Dārziņu 30.līnijai, Taisnajā ielā no Ābeļu līdz Jāņogu ielai, Rātsupītes ielas posmā no Kleistu ielas līdz PV "Mikrobioloģijas institūts", Ķīpsalas posmā pie Vanšu tilta, kā arī uz tiltiem pār Kīleveina grāvi Buru ielā un Zunda kanālu Balasta dambī.

EfTEN Real Estate Fund II ir iegādājies A-klases biroju ēku Duntes Biroji, kas atrodas Duntes ielā 6, no Catella Real Estate AG. Tas ir septītais EfTEN Capital Latvia pārvaldītais investīcijas objekts Latvijā.

2007.gadā MERKS (Merko grupa) uzbūvētā biroju ēka esot uzskatāma par vienu no labākajām biroju ēkām Rīgā.

Ēkas nomnieki ir tādi uzņēmumi tādi kā Statoil, Samsung, Premier Capital (McDonalds), LHV Banka, Royal Canin, Takeda un citi.

Biroju ēkai ir divas daļas, tai ir septiņi stāvi, plašs stikla ātrijs.

EfTEN Capital Latvija vadītājs Viktors Savins komentē: «Esam gandarīti, ka otrais EfTEN Real Estate Fund II ieguldījums ir veikts tieši Latvijā. Šis bija izaicinājums apmierināt investoru cerības nākamajām investīcijām pēc Radisson Blu darījuma šā gada sākumā.»

Duntes Biroji ir EfTEN lielākā līdz šim veiktā investīcija Latvijā. Darījuma cena netiek atklāta. Objekta iegādi finansē SEB Banka.

AS Rīgas siltums valde nolēmusi izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāve Agnete Bušta.

AS Rīgas siltums padomes priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko norāda, ka iepazīstoties ar iesniegto informāciju par darījuma detaļām, uzklausot akcionāru pārstāvju viedokļus, kā arī ņemot vērā to, ka līdzšinējie AS Rīgas siltums valdes stratēģiskie lēmumi par videi draudzīgo šķeldas katlumāju būvniecību vienmēr ir bijuši rūpīgi izsvērti, un ir pierādījuši savu pozitīvo ietekmi gan uz AS Rīgas siltums attīstību, gan tarifu rīdziniekiem, kas ilgstoši ir zemākais gan Latvijas lielāko pilsētu vidū, gan starp Baltijas valstu galvaspilsētām, AS Rīgas siltums padomei nav pamata apšaubīt arī šī lēmuma pamatotību, tāpēc tā ar balsu vairākumu atbalstīja pirmpirkuma tiesību izmantošanu.

Turpinot uzsākto zaļo kursu, šī gada rudenī SIA “Salaspils Siltums” sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power” noslēguši darbu pie vēl viena saules paneļu parka realizācijas.

Projektā uz zemes ierīkoti 270 saules paneļi ar kopējo jaudu 100 kW, kas uzņēmumam ik gadu saražos gandrīz 95 000 kWh zaļās elektroenerģijas.

“Mums rūp vide un klimats, un mēs ar aizrautību turpinām uzsākto zaļo kursu. Šobrīd mūsu galvenais mērķis ir maksimāli atteikties no kurināmā nepieciešamības, it sevišķi, no fosiliem resursiem. “Salaspils Siltums” noteikti neapstāsies pie sasniegtā – turpināsim meklēt inovatīvus risinājumus, lai vēl vairāk uzlabotu mūsu uzņēmuma ražošanu un darbību kopumā,’’ komentē SIA “Salaspils Siltums” valdes locekle Ina Bērziņa-Veita.

Enerģētikas uzņēmumu grupas “AJ Power” realizētais saules parks uzņēmumam “Salaspils Siltums” ir viens no apjomīgākajiem saules paneļu parkiem reģionā, un tā saražotā zaļā elektroenerģija tiks izmantota uzņēmuma pašpatēriņa nodrošināšanai.

Rīgas centrālajās ielās turpinās apjomīgi remontdarbi, kas saistīti gan ar apakšzemes komunikāciju nomaiņu, gan brauktuvju un ietvju remontu. Nozīmīgākie remontdarbi tiks pabeigti līdz jaunā mācību gada sākumam – 1. septembrim, atsaucoties uz būvnieku solījumiem, šodien izplatītā paziņojumā norāda Rīgas dome. Tomēr atsevišķos ielu posmos apakšzemes komunikāciju renovācijas dēļ remontdarbu termiņš esot pagarināts vai tie tiks pabeigti nākamajā gadā.

Seguma atjaunošanas darbi tiks pabeigti:

Brīvības iela posmā no Lāčplēša ielas līdz Bruņinieku ielai: ietves līdz 15. Septembrim, brauktuve līdz 10. septembrim.

Brīvības iela posmā no Bruņinieku ielas līdz VEF tiltam: strādā Rīgas siltums, asfaltēšanas pēdējo kārtu veiks nākamajā gadā.

K. Valdemāra ielas posmā no Kronvalda bulvāra līdz Zirņu ielai: ietves līdz 20. septembrim, brauktuve – 8. septembrim.

Duntes iela: ietves līdz 10. septembrim, brauktuve – 1. septembrim.

Elizabetes iela posmā no Eksporta ielas līdz E.Birznieka-Upīša ielai: ietves līdz 15. septembrim, brauktuve – 1. septembrim.

Dzirnavu iela posmā no Marijas ielas līdz Gogoļa ielai: ietves līdz 15. septembrim, brauktuve – 1. septembrim.

Nekustamā īpašuma fonds SG Capital Partners Fund I KS ir iegādājies SWH Biroju centru Rīgā Skanstes ielā 50, informē uzņēmums.

Biroju centrs sastāv no 8 ēkām ar kopējo iznomājamo platību 40 tūkstoši kvadrātmetru un 850 autostāvvietām. Īpašuma nomnieku vidū ir daudzi pasaulē un Latvijā zināmi uzņēmumi, to vidū, Bayer, AstraZeneca, Ergo, Evry, Webhelp, Inspecta, Merks, Mogo, Citadele filiāle, Valsts Kontrole un daudzi citi.

«Iegādātais īpašums sekmīgi papildina fonda īpašumā esošo Duntes Nami biroju īpašumu (7300m2), kas atrodas blakus. Kopumā tas veido lielāko biroju kompleksu Skanstes ielā un Rīgā kopumā, ar ļoti teicamu infrastruktūru un papildus attīstības iespējām vairāk kā 25,000 kvadrātmetru platībā. Mēs plānojam veikt ievērojamus ieguldījumus biroju centra tālākā darbībā, uzlabojot mūsu nomnieku ērtības un īpašuma kopējo ilgtspēju (BREEAM sertifikācija),» saka Harijs Švarcs, SG Capital Partners valdes priekšsēdētājs.

Šoruden klientiem ir iespēja izvēlēties savam uzņēmumam atbilstošākās biroja telpas, jo vērojams pēdējo gadu laikā plašākais piedāvājumu klāsts augstas kvalitātes birojiem Rīgā.

Biroju platības, sākot no 500 m², pieejamas vairākās A un B klases ēkās Rīgas centrā un tā dēvētajā Skanstes biznesa centra rajonā.

Attīstītas infrastruktūras tuvumā, ērti pieejamās centra biroju ēkās augstas klases biroju telpas dažādās platībās pieejamas Zaļajā ielā 1, Valdemāra Centrā, Tērbatas Centrā, Alojas Biznesa Centrā (Nordea bankas ēkā), biroju ēkā m4a (Mednieku ielā 4a).

Pieprasījums pēc labas kvalitātes, vizuāli pievilcīgām un prestižām biroja telpām pašā pilsētas centrā ir nemainīgi augsts. Lai gan centra birojiem ir grūtāk nodrošināt stāvvietas, ir atsevišķas nozares, piemēram, dažāda veida konsultāciju uzņēmumi, reklāmas un mediju aģentūras, kam centrāla atrašanās vieta ir būtiska.

Šogad pilsētā kopumā paredzēts rekonstruēt zemsprieguma elektrolīnijas 33 km garumā, vidējā sprieguma elektrolīnijas 26 km garumā un veikt 46 jaunu transformatoru apakšstaciju izbūvi. Lai nodrošinātu klientiem nepieciešamo elektrotīkla pieslēgumu jaudu, pilsētā turpinās sadales elektroietaišu pārbūve apakšstacijā «Jāņciems», kas pēc elektroenerģijas patēriņa ir lielākā apakšstacija Latvijā, «Mīlgrāvis» un «TEC-1». Ieguldot elektrotīkla attīstībā 10,1 miljonu eiro, tiks paaugstināta elektroapgādes drošība un kvalitāte vairāk nekā 85 000 klientiem, ziņo AS «Sadales tīkls».

AS «Sadales tīkls» izpilddirektors Sandis Jansons komentē: »Elektrotīkla atjaunošana ir galvenais uzdevums, lai nodrošinātu klientiem nepārtrauktu elektroapgādi un nepieciešamo pieslēguma jaudu. Investīcijas tiek ieguldītas mērķtiecīgi, jo jebkurš elektroapgādes pārtraukums Rīgā var izraisīt krīzes situāciju – uzņēmējiem pārstāj darboties iekārtas, tiek traucēts iestāžu darbs, cieš ne vien iedzīvotāji, bet arī tūristi un galvaspilsētas viesi. Īpaši svarīgi tas ir ražošanas nozares uzņēmējiem, kur aizvien vairāk tiek izmantotas digitālas un jūtīgas tehnoloģijas un pat dažu sekunžu elektroapgādes pārtraukums var radīt būtiskus zaudējumus. Tādēļ, plānojot investīcijas, ņemam vērā virkni faktoru - elektrotīkla stāvokli, vecumu, noslodzi, pilsētas un uzņēmējdarbības attīstību un elektrotīkla nozīmīgumu, kā arī mūsu finansiālās iespējas rekonstrukcijas veikšanai».

Šajā piektdienā portāls db.lv ielūkojās AS Rīgas farmaceitiskā fabrika ražotnē, kur top medikamenti un zāļu tējas.

Uzņēmums savu darbību sāka 1950. gadā kā zāļu līdzekļu fasēšanas iecirknis. Farmaceitiskās fabrikas statusu uzņēmums ieguva 1957.gadā, bet 1963. gadā Rīgas farmaceitiskā fabrika tika pārcelta uz telpām Duntes ielā, kur tā atrodas arī patlaban.

1966. gadā atvēra Stirnu ielā Acu pilienu ražošanas cehu. Acu pilienus izgatavoja rūpnieciski, ar to apgādāja visu Latviju.

1979. gadā Pērnavas ielā tika izveidota acu pilienu ražotne, kuru apvienoja un nosauca par Drogu un acu pilienu iecirkni.

Valsts Rīgas farmaceitiskā fabrika tika nodota privatizācijai 1997. gadā.

Pēc privatizācijas uz Duntes ielu pārnāca arī Drogu iecirknis, kur atrodas arī pašlaik.

Kā informē uzņēmuma pārstāvji, Ārstniecības līdzekļi, kuru receptūrā ietilpst ārstniecības augu drogas vai to pārstrādes rezultatā iegūtas vielas, veido ap 80% no fabrikas kopējā produkcijas apmēra. Kopumā AS Rīgas farmaceitiskā fabrika piedāvā vairāk nekā 90 nosaukumu drošu ārstniecības līdzekļu.

Apstiprināts Zaķusalas ziemeļu daļas lokālplānojums, kurš paredz realizēt 1978.gadā izstrādāto projektu par TV, radio un biznesa centra kompleksa ēku izbūvi, aģentūrai LETA apliecināja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Solvita Brence.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis bija izvērtēt UNESCO Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā esošās Zaķusalas ziemeļu daļas perspektīvās attīstības iespējas, kā arī radīt priekšnoteikumus optimālai teritorijas attīstībai atbilstoši Rīgas stratēģiskajām interesēm un Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības statusam.

Kā viens no svarīgākajiem Zaķusalas lokālplānojuma izstrādes mērķiem bija rast iespēju īstenot 1978.gadā izstrādāto, apstiprināto un daļēji realizēto TV un radio kompleksa projektu un multifunkcionāla konferenču un biznesa centra izveidi.

Tāpat uzsvars tika likts uz transporta infrastruktūras risinājumiem šajā teritorijā, un tika meklēti veidi kā veicināt ūdens teritoriju un krastmalas izmantošanu, tajā skaitā - jaunā Zaķusalas parka izveidi. «Tāpat, strādājot pie plāna izveides, bija svarīgi rast kompromisu starp nekustamo īpašumu īpašnieku un sabiedrības interesēm,» norāda Brence.

No 5.junija tiks uzsākti siltumtrases izbūves darbi Brīvības ielā posmā no Bruņinieku ielas krustojuma līdz Matīsa ielas krustojumam, Brīvības ielas posmā no Cēsu ielas krustojuma līdz Pērnavas ielas krustojumiem, informē Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Būvdarbi tiks veikti brauktuves vidusdaļā līdz ar to transportlīdzekļiem tiks nodrošināta viena satiksmes josla katrā virzienā. Savukārt uz Gaisa tilta pa tramvaja sliedēm centra virzienā tiks atļauta tikai sabiedriskā transporta kustība. Remontdarbi šajā posmā plānoti līdz jūlijam.

Gājējiem, velobraucējiem un transportlīdzekļu vadītājiem jārēķinās, ka šī gada būvdarbu sezonā būs apgrūtināta pārvietošanās Rīgas centra maģistrālajās ielās. Segums tiks atjaunots:

Brīvības ielā posmā no Lāčplēša ielas līdz Gaisa tiltam; Krišjāņa Valdemāra ielā posmā no Kronvalda bulvāra līdz Skanstes ielai; Duntes ielā no Skanstes ielas līdz Laktas ielai; Elizabetes ielā posmā no Eksporta ielas līdz Satekles ielas; Stabu ielā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Valmieras ielai; Dzirnavu ielā no Gogoļa ielas līdz Tērbatas ielai; Merķeļa ielā no Marijas ielas līdz Brīvības bulvārim; Lenču, Ganu un Zirņu ielās.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti apstiprinājuši Satiksmes departamenta programmas "Mērķdotācija pašvaldības autoceļiem un ielām" līdzekļu izlietojumu, kur 11,5 miljoni eiro paredzēti Rīgas ielu pārbūvei, informē Rīgas dome.

"Šodien pēc garām diskusijām esam vienojušies par vairāku būtiski svarīgu satiksmes projektu īstenošanu, kas ļaus uzlabot gan iedzīvotāju mobilitāti, gan pilsētas infrastruktūru kopumā. Viena no būtiskākajām lietām ir sabiedriskā transporta un veloinfrastruktūras uzlabojumi, kas paredz novirzīt 500 tūkstošus eiro pagaidu velojoslu izveidei "Covid-19" laikā. Šīs velojoslas veicinās drošu un ērtu pārvietošanos pandēmijas laikā, tāpat arī radīs savienojumus jau ar esošajiem veloceļiem. Pagaidu joslas plānotas Dzirciema, Pulkveža Brieža, Duntes ielā, arī Raņka dambī un citur," sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

23.aprīlī Rīgas siltums sasniedzis jaunu rekordu enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem (AER) – 2 miljonus MWh.

Pirmo miljonu megavatstundu saražotajai siltumenerģijai un elektroenerģijai no AER Rīgas siltums sasniedza 18 gadu laikā kopš zaļās enerģijas ražošanas uzsākšanas, otrais miljons, pateicoties jaunām, efektīvām enerģijas ražošanas iekārtām, tika sasniegts trīs gadu laikā, bet trešo miljonu Rīgas siltums plāno sasniegt tuvāko divu gadu laikā, liecina uzņēmuma izplatītā informācija.

«Ir pagājis gads kopš dabasgāzes tirgus atvēršanas, taču dabasgāzes cena nav samazinājusies. Dabasgāzes izmaksas mūsu uzņēmumam ir pieaugušas. Tas, savukārt, mūs ir mudinājis aizvien aktīvāk izmantot biokurināmo siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai, sasniedzot jaunus rekordus,» norāda Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis. Uzņēmumā atzīmē, ka biokurināmā izmantošana ļauj samazināt atkarību no fosiliem kurināmiem un dod pozitīvu pienesumu Latvijas ekonomikai – tas nozīmē atbalstu vietējiem ražotājiem, darbavietas, kas tiek nodrošinātas gan Rīgas siltums, gan koksnes šķeldas ražotājiem un piegādātājiem. Turklāt, tā kā koksnes šķelda ir lētāks kurināmais nekā dabasgāze, tad tās izmantošana ir viens no faktoriem, kas ir ļāvis iepriekšējos gados samazināt un šobrīd noturēt Rīgā zemāko siltumenerģijas tarifu, salīdzinot ar Latvijas lielajām pilsētām un Baltijas valstu galvaspilsētām.

AS "Rīgas siltums" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2023.gada 1.oktobra līdz šā gada 30.septembrim, pēc provizoriskiem datiem bija 248,628 miljoni eiro, kas ir par 43,7% mazāk iepriekšējā finanšu gadā, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 2,1 reizi - līdz 3,948 miljoniem eiro, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Apgrozījuma samazinājums uzņēmuma vadības ziņojumā skaidrots ar energoresursu cenu kritumu, kā rezultātā tika samazināts siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs.

Uzņēmuma vadība norāda, ka "Rīgas siltums" ir sasniedzis šim gadam atbilstošos galvenos izpildes rādītājus.

Siltumenerģijas tirgus attīstība ir notikusi atbilstoši sākotnēji plānotajam tirgus pieprasījumam, un "Rīgas siltums" pagājušajā finanšu gadā tīklā nodeva 3,3 miljonus MWh siltumenerģijas, kas ir par 0,2 miljoniem MWh jeb 7% vairāk nekā 2022./2023. pārskata gadā.

Tīklā nodotās siltumenerģijas apjoma palielinājumu galvenokārt ietekmēja zemākas āra gaisa temperatūras pārskata gada apkures sezonā. Patērētājiem tika piegādāti 2,9 miljoni MWh siltumenerģijas, kas ir par 0,2 miljoniem MWh jeb 7% vairāk nekā 2022./2023. pārskata gadā.

Jauna tendence Baltijā ir stock office – telpas, kas apvieno trīs dažādas funkcijas – biroju, noliktavu un showroom jeb preču ekspozīcijas zāli. Sekojot ekonomikas attīstības dinamikai, Rīgas modernākajā biznesa rajonā Skanstē, Duntes ielā tādas piedāvā “Urban Stock”.

“Urban Stock” ir daudzfunkcionālas telpas uzņēmējiem, kurās apvienoti biroja, klientu apkalpošanas centru, ekspozīcijas zāļu un noliktavu telpu risinājumi. Apvienojot visas biznesa vienības zem viena jumta, var būtiski uzlabot uzņēmumu ikdienas darbību.

Mainoties tirdzniecības un iepirkšanās paradumiem, daudzi uzņēmumi vairs neredz standarta veikala telpas tirdzniecības centrā kā optimālu risinājumu savai darbībai. Tāpēc jauniem uzņēmumiem ir nepieciešamas telpas veikalam vai izstādes/ekspozīcijas zālei, noliktavai un birojam vienuviet.

Prestiža lokācija

Lielākā daļa stock office telpu parasti atrodas ārpus pilsētas centra, bet “Urban Stock” būtiska priekšrocība ir atrašanās vieta – teju pats Rīgas centrs, netālu no Vecrīgas, bet vienlaikus bez pilsētas centram raksturīgajām problēmām tuvu piebraukt un novietot auto. Vecrīga, galvenie satiksmes mezgli un valsts galvenie autoceļi sasniedzami 15-30 minūšu laikā. “Urban Stock” telpām var ērti piekļūt kā lielās piegādes automašīnas, tā privātais transports.