Šā gada pirmajos četros mēnešos Latvijā vairs nav bijis tik straujš jauno uzņēmumu skaita pieaugums, savukārt likvidēto uzņēmumu skaitam ir tendence palielināties. 80% no visiem jaunreģistrētajiem uzņēmumiem minētajā laika posmā bija mazkapitāla SIA, novērojis Lursoft.
2014. gada pirmajos četros mēnešos reģistrēti 5255 jauno uzņēmumi, kas ir par 858 uzņēmumiem jeb 14% mazāk nekā gadu iepriekš, novērojis Lursoft.
«Pavisam citādāka aina paveras, aplūkojot reģistrēto mazkapitāla SIA skaitu, jo, neņemot vērā faktu, ka kopējais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits ir sarucis, mazkapitāla SIA aizvien turpina savu uzvaras gājienu, aizņemot aizvien lielāku daļu no jaunreģistrēto uzņēmumu kopējā skaita,» norādīts Lursoft pētījumā.
Piemēram, 2013. gada pirmajos četros mēnešos reģistrēta 4001 SIA ar samazinātu pamatkapitālu, kas veido 65% no kopējā attiecīgajā periodā jaunreģistrēto uzņēmumu skaita. Savukārt šogad attiecīgajā periodā to īpatsvars palielinājies jau līdz 80%.
Šāda tendence norāda, ka topošie uzņēmēji pirms uzņēmuma reģistrācijas aktīvi izvērtē gan izmaksas, kādas pastāv, reģistrējot «klasisko» SIA un mazkapitāla SIA, kā arī bieži vien izvēlas sākotnēji savā jaunajā uzņēmumā neveikt lielus ieguldījumus, jo trūkst pārliecības par uzņēmuma dzīvotspēju, secinājuši Lursoft eksperti.
Vairāk nekā puse no visiem jaunajiem uzņēmumiem jeb 60%, reģistrēti galvaspilsētā, savukārt Rīgas pievārtē esošā Jūrmala ar pirmajos četros mēnešos reģistrētiem 118 jauniem uzņēmumiem nedaudz apsteigusi iedzīvotāju skaita ziņā par sevi lielāko Daugavpili un Liepāju.
Ne visos reģionos uzņēmējdarbības attīstība zīmējas vienlīdz pozitīvi, jo gada pirmajos četros mēnešos fiksēti kopumā astoņi novadi, kuros laika posmā no janvāra sākuma līdz aprīļa beigām nav reģistrēts neviens jauns uzņēmums. Teju visi novadi, izņemot Mērsraga, pārstāv Latgali un Vidzemi, proti, Aglonas, Apes, Baltinavas, Cesvaines, Naukšēnu, Riebiņu un Rugāju novads.
«Analizējot, kuru valstu pārstāvji ir visieinteresētākie jaunu uzņēmumu reģistrācijā Latvijā, jānorāda, ka tradicionāli ik gadu pirmajā vietā pēc dalībnieku skaita ierindojas Krievija,» norāda Lursoft pārstāvji. Viņi skaidro, ka šāda situācija bijusi vērojama arī 2014. gada pirmajos četros mēnešos, kad Latvijas uzņēmumos savu kapitālu ieguldījuši 246 pārstāvji no Krievijas. Salīdzinot ar 2013. gada attiecīgo periodu, tas ir par 39 personām vairāk.
Pretstatot iepriekšējam gadam, šogad lielāku interesi par uzņēmējdarbību Latvijā izrādījušas personas no Itālijas, no kuras šogad reģistrēts 81 dalībnieks (+35 personas), kā arī pastāvīgi augstu interesi saglabājuši pārējo kaimiņvalstu pārstāvji – no Lietuvas (74 dalībnieki), Igaunijas (60 dalībnieki) un netālu esošās Ukrainas (45 dalībnieki).
Atsķirībā no sarūkošā jaunreģistrēto uzņēmumu skaita, likvidēto uzņēmumu skaits šogad, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, palielinājies par 6,54%, pieaugot līdz 1 548 uzņēmumiem, kas ir augstākais rādītājs apskatīto pēdējo trīs gadu periodā.
«Skatot likvidēto uzņēmumu vidējo vecumu, tiek apgāzta teorija, ka visbiežāk tiek likvidēti nesen reģistrētie uzņēmumi, kuri nav spējuši izturēt sīvo konkurenci tirgū, jo, kā rāda Lursoft dati, šī gada pirmajos četros mēnešos likvidēto uzņēmumu vidējais vecums bijis desmit gadi un divi mēneši, kas ir līdzvērtīgs aizvadītā gada attiecīgā perioda rādītājam, bet teju par gadu vairāk nekā 2012.gadā,» skaidro Lursoft pārstāvji.
Pēdējo trīs gadu laikā visbiežāk starp likvidētajiem uzņēmumiem sastopamas firmas, kuras nodarbojas ar kravu pārvadājumiem pa autoceļiem, kā arī ir saistītas ar būvniecības jomu.
Papildus ierastajām nozarēm, šogad starp visbiežāk likvidētajiem uzņēmumiem iekļuvušas arī firmas, kuru pamatdarbība saistīta ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, kas varētu liecināt par faktu, ka patlaban tiek likvidēti pirmskrīzes laikā reģistrētie uzņēmumi, kuri krīzes laikā nav spējuši attaisnot savu darbību.