Rīgā nākamnedēļ sāksies iedzīvotāju patruļas pie «legālo narkotiku» bodītēm, savukārt no 18.novembra pilsētā sāksies plaša informatīvā kampaņa par šo vielu kaitīgumu.

Iedzīvotāju patruļās varēs iesaistīties ikviens, kurš vēlas piedalīties «legālo narkotiku» rūpala apkarošanā. Iecerēts, ka brīvprātīgo grupas koši zaļās vestēs ar uzrakstu «Stop Drugs» patrulēs pie tirdzniecības vietām un informēs jauniešus un citus potenciālos klientus par šo narkotiku bīstamību, kā arī veiks pārrunas ar tirgotājiem un tirdzniecības vietu iznomātājiem.

Patruļu darbu koordinēs Latvijas Džudo federācijas valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes pasniedzējs un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves pulkvedis Raimonds Rubļevskis, kā arī atvaļinātais NBS kapteinis Sandris Bergmanis. Abu koordinatoru kontakti būs publiski pieejami, lai ikviens interesents varētu piedalīties šajās aktivitātēs.

Narkotikas par «legālām» padarījusi Zāļu valsts aģentūras un Veselības inspekcijas bezdarbība, jo pēc Latvijā spēkā esošā Farmācijas likuma tā dēvētās «legālās narkotikas» ir zāles.

Tā paziņojumā masu medijiem norāda Latvijas Aptiekāru asociācija. Asoicācijas vadītājs Guntis Belēvičs uzskata, ka šī «slimība» ielaista dēļ Veselības ministrijas nespējas vadīt tās pārraudzībā un pakļautībā esošās valsts iestādes – Zāļu valsts aģentūru (ZVA) un Veselības inspekciju.

«Lai šo lietu sakārtotu, nav jāizgudro ritenis no jauna. Atbilstoši Latvijas Farmācijas likuma 1. panta 17. punktam: «zāles ir ... jebkura viela vai vielu salikums, ko var izmantot vai ievadīt cilvēka organismā ... ar mērķi ... pārveidot fizioloģiskas funkcijas, izraisot farmakoloģisku ... iedarbību ...». Tātad «spaiss», neatkarīgi no tā, vai to nodēvē par «kaktusu mēslojumu» vai «pīpju tīrāmo līdzekli», ir zāles,» skaidro Belēvičs, uzsverot, ka par zāļu novērtēšanu, izplatīšanu un farmaceitiskās darbības licencēšanu atbild ZVA.

Ceturtdien Eiropas Parlaments (EP) atbalstīja noteikumus, kas ļaus operatīvāk no tirgus izņemt bīstamās psihoaktīvās vielas, kas pazīstamas kā legālās narkotikas, informē EP pārstāvji.

Deputāti vēlas aizsargāt jauniešu veselību un drošību, vienlaikus neierobežojot zemāka riska vielu izmantošanu rūpniecības un komerciāliem mērķiem. Par bīstamāko vielu izplatīšanu varētu draudēt līdz 10 gadiem cietumsoda.

Ierosināto noteikumu mērķis ir risināt problēmas, ko rada jaunu vielu, kas izraisa līdzīgu efektu kā, piemēram, ecstasy vai kokaīns, parādīšanās un straujā izplatīšanās. Saskaņā ar Eirobarometra 2011. gada pētījumu, 5% ES jauniešu vismaz reizi dzīvē ir lietojuši šādas vielas. Vislielākais lietotāju īpatsvars ir Īrijā — 16%, tai seko Polija un Latvija ar 10% jauniešu.

Pandēmijas apstākļos Nīderlandes marihuānas kafejnīcas piedzīvojušas nepieredzētu klientu pieplūdumu un apgrozījuma kāpumu.

Pēdējo divu gadu laikā daudzi marihuānas pircēji ir palielinājuši legālās narkotikas patēriņu, lai mazinātu trauksmi vai garlaicību.

Kad pērn martā Nīderlande ieviesa pirmo tā dēvēto mājsēdi, pie marihuānas kafejnīcām veidojās garas rindas, izraisot "zālītes paniku".

Lai gan pandēmijas laikā bāri, restorāni un naktsklubi ilgstoši bijuši slēgti, marihuānas kafejnīcas varēja turpināt darbu, piedāvājot savu preci iegādāties līdzņemšanai.

Kā liecina mentālās veselības un atkarību izpētes institūta "Trimbos" aptaujas rezultāti, 90% marihuānas lietotāju Nīderlandē atzinuši, ka pandēmijas laikā smēķē "zālīti" tikpat bieži vai biežāk nekā iepriekš. Trīs ceturtdaļas aptaujāto marihuānu smēķē katru dienu.

Šonedēļ iedzīvotāji un policisti sākuši patruļas pie «legālo narkotiku» bodītēm, tāpat pie tām izvietoti plakāti ar «legālo narkotiku» upuriem.

Iedzīvotāju patruļās var iesaistīties ikviens, kurš vēlas piedalīties «legālo narkotiku» rūpala apkarošanā.

Patlaban Rīgā darbojas 52 šādas apreibinošo vielu tirdzniecības vietas. «Faktiski tas ir tikpat izplatīts tīkls kā Narvesen vai citu kiosku tīkli,» iepriekš atzina Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Iedzīvotāju patruļu darbu koordinē Latvijas Džudo federācijas valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes pasniedzējs un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves pulkvedis Raimonds Rubļevskis, kā arī atvaļinātais NBS kapteinis Sandris Bergmanis. Gatavību iesaistīsies patruļās apstiprinājis vairums nevalstisko organizāciju, sporta asociāciju, federāciju vadītāji un to domubiedri, arī motokluba «Free Hawks» biedri.

Pēc marihuānas legalizācijas Vācijā tās glabāšanas un lietošanas noteikumi nebūs tik stingri, kā sākotnēji plānots, pirmdien paziņojuši zaļie.

Partijas pārstāve veselības jautājumos Kirstena Kaperte-Gontere pavēstīja, ka kaltētas "zālītes" daudzums, kādu būs atļauts glabāt mājās, tiks dubultots no 25 līdz 50 gramiem. Savukārt zonas rādiuss ap bērnudārziem, rotaļu laukumiem un skolām, kurā marihuānas lietošana būs aizliegta tiks samazināts no 200 līdz 100 metriem.

Viņa norādīja, ka alternatīvas radīšana melnajam tirgum prasa atturēties no pārmērīgu birokrātisku barjeru noteikšanas, piebilstot, ka arī paredzētie sodi par pārkāpumiem tiks mīkstināti un ka par nelielu atļautā "zālītes" daudzuma pārsniegšanu uzreiz nedraudēs kriminālatbildība.

Sākotnēji bija paredzēts, ka gadījumos, ja glabāšanā esošās marihuānas daudzums pārsniegs 25 gramus, iestāsies kriminālatbildība.

Saeima trešajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem pastiprināta kriminālatbildība par transportlīdzekļa zādzību, informē Saeimas preses dienests.

Līdz šim likums transportlīdzekļa zādzību atkarībā no tā vērtības kvalificēja kā mazāk smagu noziegumu, paredzot par to brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu. Savukārt zādzība no transportlīdzekļa, piemēram, transportlīdzekļa salonā atstātās mantas zādzība, tika kvalificēta kā smags noziegums, par ko sodīja ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Ar likuma grozījumiem kriminālatbildība par transportlīdzekļa zādzību pastiprināta, paredzot par to brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu, jo transportlīdzeklis ir paaugstinātas bīstamības avots, tā vērtība parasti ir ievērojama, kā arī tas tiek speciāli apdrošināts un reģistrēts Ceļu satiksmes drošības direkcijā, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav guvis apstiprinājumu aplokšņu algu maksāšanai partijas "Vienotība" birojā, kā arī iespējamām nelikumībām saistībā ar uzņēmuma "SOAAR" veidoto vēlēšanu sistēmu izmantošanu, tomēr konstatējis nebūtiskus pārkāpumus, par ko piemērots administratīvais sods.

LETA jau rakstīja, ka bijušais "Vienotības" biroja darbinieks Normunds Orleāns vērsās tiesībsargājošajās iestādēs, apgalvojot, ka politiskais spēks viņam un vēl vismaz desmit biroja darbiniekiem maksājis tā sauktās aplokšņu algas.

Neminot personas vārdu, KNAB aģentūrai LETA pavēstīja, ka, pamatojoties uz 11 privātpersonu iesniegumiem, veica resorisko pārbaudi par iespējamām pretlikumībām partijas "Vienotība" un partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) finansiālās darbības nodrošināšanā.

KNAB nav guvis apstiprinājumu nelikumīgai politisko organizāciju finansēšanai lielos apmēros vai citām noziedzīgām darbībām, par kurām paredzēta kriminālatbildība.

Tieslietu ministrijas vadītajā Krimināllikuma darba grupā 8.janvārī panākta vienošanās, ka, tāpat kā par nelikumīgiem alkoholiskiem dzērieniem, arī par nelikumīgu tabakas izstrādājumu realizāciju, neatkarīgi no apmēra, jānosaka kriminālatbildība, attiecīgi definējot nelikumīgus tabakas izstrādājumus, informē ministrijā.

Proti, par nelikumīgu tabakas izstrādājumu realizāciju pie jebkādiem apmēriem tiks paredzēta kriminālatbildība, bet būs noteikts tabakas izstrādājumu daudzums, kuru nepārsniedzot - kriminālprocesu pret personu varēs neuzsākt.

Taču kriminālprocesu varēs uzsākt arī tad, ja formāli nodarījums atbildīs maznozīmīgumam, bet iepriekš jau vairākas reizes personai kriminālprocess par šo noziedzīgo nodarījumu nebūs bijis uzsākts.

Šobrīd Krimināllikuma darba grupa strādā pie nepieciešamo grozījumu redakciju konkrētiem formulējumiem.

Minētos grozījumus ir plānots iesniegt kā priekšlikumus Saeimā pie likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" un likumprojekta "Grozījums likumā 'Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"".

Kopš 2016.gada aprīļa par «aplokšņu algu» maksāšanu var nonākt aiz restēm, jo ir ieviesta kriminālatbildība, taču šajā laikā Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nav izdevies ierosināt nevienu kriminālprocesu, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.

Gadījumā, ja darba devējs «aplokšņu algas» izmaksājis tādā apmērā, kas pārsniedz desmit minimālās mēnešalgas, bargākais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana. Kā alternatīva cietumsodam ir piespiedu darbs vai naudas sods, liedzot tiesības veikt uzņēmējdarbību vai ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trīs gadiem.

Kriminālatbildības noteikšana tika pamatota ar nepieciešamību atvieglot darbu tiesībsargājošajām iestādēm. Kā toreiz norādīja Saeimā, «aplokšņu algu» izmaksāšanas fakts ir vieglāk pierādāms nekā izvairīšanās no nodokļu nomaksas, kas arī iepriekš bijusi krimināli sodāma rīcība.

Latvijā šogad par aptuveni 50% samazinājies automašīnu zādzību skaits, pastāstīja Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes otrās nodaļas priekšnieks Māris Priednieks.

VP informācija liecina, ka šogad līdz 17.jūnijam reģistrētas 219 auto zādzības.

Zagtākās automašīnas ir Audi, BMW, Volkswagen, Toyota un Mercedes Benz.

Pērn sešos mēnešos nozagtas 417 automašīnas un tobrīd zagtāko auto galvgalī bija BMW, Audi, Volkswagen, Toyota un Mercedes Benz.

Priednieks skaidroja, ka zogot gan dārgus, gan ne tik dārgus spēkratus, tostarp, aptuveni 20 gadus vecas automašīnas.

Priednieks automašīnu zādzību skaita samazinājumu skaidroja ar policijas aktīvo darbu, jo pēdējos gados aizturēti starptautiskas un vietējas nozīmes autozagļu grupējumi. Tiesībsargājošās iestādes arī veikušas reidus Latvijas pierobežā. Tāpat pamatīgi veikts darbs prevencijas jomā, jo sabiedrība informēta par riskiem un arī paši spēkratu īpašnieki lielāku uzmanību veltījuši automašīnu drošībai.

Līdzekļu piesaiste kapitāla tirgū, izlaižot akcijas vai obligācijas, uzņēmumiem sniedz virkni būtisku priekšrocību, tā ne tikai ļauj diversificēt uzņēmuma finanšu portfeli un būt neatkarīgākiem no banku finansējuma, bet tā ir arī spēcīga kvalitātes zīme klientiem un sadarbības partneriem, apliecinot uzņēmuma augstos korporatīvās pārvaldības standartus un uzticamību.

Vienlaikus, nodrošinot uzņēmuma vērtspapīru laišanu publiskā apgrozībā, sabiedrības valdes locekļi uzņemas atbildību gan pret pašu uzņēmumu un tā akcionāriem (dalībniekiem), gan arī citiem ieguldītājiem.

Organizējot vērtspapīru emisiju, uzņēmuma vadībai jāņem vērā tās visaptverošais raksturs – emisijas juridiskā puse ietver nosacījumus, kas cita starpā izriet no Komerclikuma, Finanšu instrumentu tirgus likuma, biržas noteikumiem, tieši piemērojamām Eiropas Savienības regulām, kā arī Krimināllikumā īpaši paredzētiem aizliegumiem. Attiecīgi arī uzņēmuma vadības atbildība un ar to saistītie pienākumi ir plaši, un pret tiem jāattiecas īpaši rūpīgi.

Latvijas iedzīvotāju parādi, kuri tiek piedzīti saskaņā ar tiesu lēmumiem, ir mērāmi miljardos eiro. Lai spētu tos segt, parādnieki, ievietojot izmisīgus lūgumus sludinājumu portālos, ir gatavi naudu aizņemties arī no privātpersonām, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.

«Steidzami nepieciešams aizdevums 15 000 eiro finanšu lietu sakārtošanai. Ir stabils darbs, ienākumi pierādāmi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā vai ar bankas izrakstu. Līguma parakstīšana tikai pie notāra. Varu maksāt aptuveni 250 eiro mēnesī,» vēsta viens no daudzajiem sludinājumiem. Summas, kādas cilvēki lūdz aizdot, ir dažādas - sākot no dažiem simtiem līdz pat desmitiem un pat simtiem tūkstošiem eiro.

To, ka nonākuši parādu jūgā vai melnajā sarakstā pagātnes grēku dēļ, kas šobrīd liedz iet pēc kredīta pie licencētajiem aizdevējiem, sludinājumu ievietotāji neslēpj. Atzīstas, ja ne uzreiz sludinājuma tekstā, tad telefonsarunā potenciālajam aizdevējam. «Ātrie kredīti man ir. Ir tā, ka bankās nedod, ja ir mazie kredīti, lai es varētu apvienot. [...] Man būtu vieglāk dzīvot, ja man kāds varētu aizdot. [...] Man vajadzētu arī, lai es varētu iztikt, kamēr man algu ieskaita,» neslēpj viens no sludinājuma autoriem. Vienlaikus sludinājumu ievietotāji gaužas, ka pagaidām esot tukšā, jo naudu neviens neaizdod. Zvani bijuši, bet visi aizdomīgi.

Pēc Dienas Biznesa aptaujāto tiesību ekspertu paustā pašreizējā krīze nav klasisks biznesa risks, bet situācija, kad ir iestājušies ārēji, ārkārtēji apstākļi, kur izeja jāmeklē koordinēti valstiskā līmenī, tostarp valsts iepirkumos, kas šobrīd jau ir izpildes procesā, svarīgi ir abām pusēm meklēt kompromisu, lai pēc iespējas amortizētu milzīgā sadārdzinājuma sekas gan uzņēmējiem, gan arī pasūtītājam.

Krievijas agresija Ukrainā un tam sekojošās rietumvalstu bezprecedenta sankcijas Krievijai radījušas nopietnas ekonomiskas problēmas ne tikai agresoram, bet arī pamatīgi satracinājis teju visas pasaules ekonomikas, tostarp radot dažādu resursu deficītu un tam sekojošo cenu milzīgu lēcienu.

“Eiropas Savienības lēmums par sankcijām ir Eiropas Regula, kas jāpiemēro arī Latvijā. Protams, līgumi ir dažādi, un tajos ir dažādas klauzulas, kā rīkoties dažādās situācijās, tāpat arī situācijas ir dažādas – vai līgums par darbu izpildi jau ir noslēgts, vai ir noslēgts līgums par materiālu piegādēm un citām niansēm. Taču šajā gadījumā ir jāsaprot, ka ES regula paredz sankcijas, par kuru neievērošanu draud kriminālatbildība. Un šajā aspektā līguma pusēm būtu jādara viss iespējamais, lai regulas prasības tiktu izpildītas. Proti, nevis ietiepšanās vienā pusē – man ir līgums, un, lūdzu, to izpildi! Manuprāt, šādā situācijā pusēm ir jādara viss iespējamais, lai līgumu uzturētu spēkā, nodrošinātu tā izpildi atbilstoši reālajām iespējām. Ja, piemēram, tērauda piegādes no Krievijas vairs nav iespējamas, tad skaidrs, ka darba uzdevumu nevar izpildīt. Šis ir risks, ko, slēdzot līgumu pērn septembrī vai novembrī, nevarēja paredzēt, līdz ar to jāskatās gan līguma noslēgšanas datums, gan nosacījumi un citas nianses, taču virsmērķim tomēr jābūt nodrošināt līguma izpildi atbilstoši faktiskajām iespējām, kuras ietekmē ES normatīvais akts, par kura neievērošanu draud kriminālatbildība,” pauž zvērināts advokāts, zvērinātu advokātu biroja Cobalt vadošais speciālists Edgars Pastars.

Par aplokšņu algu izmaksu Latvijā ir ierosināti astoņi kriminālprocesi, tā trešdien LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

Viņa cer, ka daži no tiem jau šogad tiks nodoti prokuratūrai kriminālvajāšanai un līdz ar to sabiedrībai būs iespēja redzēt, kā strādā kriminālatbildība par aplokšņu algu izmaksu.

I. Cīrule uzskata, ka jau no skolas vecuma ir jāizglīto cilvēki par to, kur paliek samaksātie nodokļi, jo aplokšņu algas nav tikai VID problēma, bet gan visas valsts problēma, kas visiem kopā arī jāatrisina.

Jau vēstīts, ka kopš 2016.gada aprīļa par aplokšņu algu maksāšanu Latvijā ir ieviesta kriminālatbildība.

Straujās jauno psihoaktīvo vielu izplatības ierobežošanai nepieciešams vispārējais aizliegums un kriminālatbildība par šo vielu tirdzniecību, norāda Ekonomikas ministrijā notikušās Tirgus uzraudzības padomes ārkārtas sēdes dalībnieki.

Šobrīd kriminālatbildība ir paredzēta par darbībām ar tādām jaunajām psihoaktīvajām vielām vai to saturošiem izstrādājumiem, kuru aprite ir aizliegta vai ierobežota (ir piemērots t.s. pagaidu aizliegums vai viela iekļauta aizliegto vielu sarakstā).

Ņemot vērā pēdējā laikā novēroto straujo jauno psihoaktīvo vielu izplatību un to kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību un dzīvību, Ekonomikas ministrija sasauca ārkārtas Tirgus uzraudzības padomes sēdi, lai apspriestu Latvijas tirgus uzraudzības iestāžu līdz šim īstenotos pasākumus psihoaktīvo vielu izplatības ierobežošanai, iespējas veikt ārkārtas pasākumus un Saeimas rosinātās izmaiņas normatīvajos aktos šo vielu izplatīšanas ierobežošanai.

Gadījumi, kad saskaņotais paziņojums par notikušu avāriju apdrošinātājam tiek iesniegts dažu dienu laikā pēc OCTA polises iegādes, tiek īpaši rūpīgi izvērtēti, jo vairāk nekā puse šo pieteikumu raisa pamatotas aizdomas par krāpnieciskiem nodomiem, liecinot apdrošināšanas sabiedrības ERGO novērojumi.

Pēc apdrošinātāja novērojumiem vistipiskākais iemesls iesaistīties krāpniecībā ir fakts, ka avārijas brīdī vienam no autovadītājiem nav OCTA polises. Šādā situācijā ar otru iesaistīto pusi, iespējams, tiek panākta vienošanās, ka saskaņotais paziņojums tiks aizpildīts vēlāk, nevis notikuma vietā. Tikmēr krāpšanas iniciators dodas iegādāties OCTA polisi.

«Bieži iemesls lēmumam piekrist šādai afērai varētu būt fakts, ka otra negadījumā iesaistītā jeb cietusī puse domā, ka nesaņems atlīdzību, ja vainīgajam nav OCTA polises. Tomēr tā nav. Atlīdzība cietušajai pusei tiks izmaksāta jebkurā gadījumā no Garantijas fonda, un pēc tam tā tiks piedzīta no vainīgās personas,» stāsta Ivars Vismanis, ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors. «Diemžēl jāatzīst, ka liela daļa autovadītāju joprojām neapzinās, ka par nepatiesas informācijas sniegšanu apdrošinātājam var tikt piemērota kriminālatbildība. Bieži vien krāpšanas fakts pat ir acīmredzams, jo autovadītāji kļūdās sīkumos, aizpildot saskaņoto paziņojumu.»

AS «Swedbank» rīcībā nonākusi informācija, ka trešdienas vakarā sākta «mērķtiecīga baumu izplatīšana» par tās stabilitāti, tādēļ pie bankomātiem izveidojušās rindas un atsevišķos bankomātos īslaicīgi beigusies izmaksājamā nauda. Nakts laikā «Swedbank» klientu vēlme izņemt skaidru naudu norimusi, sacīja bankas mediju attiecību vadītājs Janis Krops.

«Nakts laikā ažiotāža ir rimusies. Bankomātu monitoringa sistēma apliecina, ka Daugavpils iedzīvotāji ir devušies pie miera. Visticamāk, arī Daugavpils medijos situācijas skaidrošana ir devusi rezultātus,» teica Krops.

Tāpat viņš atzina, ka bankas klientu vēlme izņemt skaidru naudu bankomātos trešdienas, 23.oktobra, vakarā bija vērojama tikai Daugavpilī. «Citviet Latvijā viss mierīgi. Šis fenomens bija tikai Daugavpilī,» sacīja bankas pārstāvis.

Jautāts, cik būtiski pieauga pieprasījums pēc skaidras naudas izmaksām Daugavpilī, Krops atbildēja, ka izmaksas bija nebūtiskas uz kopējā bankomātu tīklā esošo līdzekļu apmēra fona.

Viņš arī sacīja, ka informācija par baumu izplatīšanu attiecībā uz «Swedbank» stabilitāti ir nodota atbildīgajām iestādēm, kuras pārbaudīs bankai radušās aizdomas, «jo šobrīd izskatās, ka baumas tiešām tika izplatītas apzinoties kādas sekas tās var radīt».

Uzreiz pēc pārbaudes veikšanas, kad tika konstatēts, ka spridzināšanas draudi lidostā Rīga nav bijuši reāli, tika uzsākts kriminālprocess par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu.

Izmeklētājiem bija nepieciešama aptuveni pusotra diennakts, lai izskaitļotu un aizturētu 1981.gadā dzimušo rīdzinieku, ziņo Valsts policija.

Kā vēstīts, draudu zvans tika saņemts ap plkst.7. Darbs lidostā tika pārtraukts, cilvēki tika evakuēti, bet reisi tika kavēti. Sprādzienbīstamu priekšmetu tajā neatrada.

Noskaidrots, ka aizdomās turētais agrāk tiesāts par zādzību un noziegumiem narkotiku aprites jomā, bet šobrīd vīrietis atrodas īslaicīgās aizturēšanas izolatorā.

Pēc pirmdienas plašās publicitātes par viltus zvanu, ir aktivizējušies vēl divi zvanītāji - viens ziņojis par spridzekli Viļānu stacijā, bet otrs par spridzekli kādā Rīgas skolā. Viļānu «telefonhuligāns» vēl tiek meklēts, bet par spridzekli skolā ziņojis skolēns, kurš aizturēts. Arī nepilngadīgajam par šo neizdevušos joku draud kriminālatbildība.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, iespējams, ir spiests cīnīties ar savu politisko priekšgājēju bezatbildību un nekompetenci enerģētikas nozarē septiņu gadu garumā, par ko viņiem varētu draudēt pat kriminālatbildība, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas valdība steidz pieņemt kārtējos Ministru kabineta noteikumu grozījumus atjaunojamās enerģijas (AER) jomā, kurus nozare vērtē sev par sliktu. Ministru kabineta noteikumu Nr. 221 «Par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā» un Nr.262 «Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus un cenu noteikšanas kārtību» grozījumu mērķis ir ierobežot tā saucamos AER nozares pārsubsidācijas riskus. «Dīvaini ir tas, ka ekonomikas ministrs pārsubsidācijas mehānismu skata kā instrumentu elektrības obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazināšanai. Tad jau sanāk, ka tas ir tāds pats budžeta lāpīšanas instruments kā subsidētās enerģijas nodoklis (SEN) un ir tikai kārtējais veids, kā iegriezt AER nozarei. Tikai tādā gadījumā ministrijai jāapzinās iespējamie tiesvedību riski,» DB saka Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) vadītājs Jānis Irbe. «No 2011. gada Ministru kabinets ir īstenojis reformas, kas ir vērstas uz atbalsta sniegšanas pārtraukšanu un iepriekš izsniegtā atbalsta samazināšanu atjaunojamās enerģijas jomai. Noteikts moratorijs jaunam atbalstam līdz 2020. gada 1. janvārim. Ierobežots atbalsta termiņš. Noteikti papildu administratīvie šķēršļi. Noteikti jauni nodokļi elektroenerģijas ražotājiem. Notikusi elektroenerģijas iepirkuma cenas ierobežošana. Un pašlaik valdībā tiek virzīta iekšējās peļņas normas (IRR ) noteikšanas iniciatīva, kas paredz samazināt atbalsta apmēru vai termiņu un tajā pašā laikā netieši stimulē esošo staciju turpmāku neefektīvu darbību,» saka Latvijas Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs.

Rudenī, ātrāk iestājoties tumšajam laikam, palielinās risks iekļūt ceļu satiksmes negadījumā. Gjensidige Latvija brīdina, ka praksē regulāri sastopamas situācijas, kad iesaistītām pusēm ir grūtības vienoties par negadījuma apstākļiem.

Apdrošināšanas sabiedrības Gjensidige Latvija Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Dāvids Lēvalds vērš uzmanību situācijām, kad negadījumā cietusī puse saskaras ar agresīvām darbībām no vainīgā vadītāja puses.

«Saskaņotā paziņojuma aizpildīšana negadījuma vietā bieži notiek visai nepatīkamos apstākļos. Cilvēki mēdz būt stresā un emocionāli ievainojami. Papildu emocionālo slodzi uzliek arī tas, ka viņu transportlīdzekļi rada neērtības citiem vadītājiem vai sadursmes dēļ radies sastrēgums. Situāciju ietekmē arī citi aspekti – traucēt var pat, piemēram, lietus vai diennakts tumšais laiks. Šos apstākļus reizēm izmanto avārijas izraisītājs un piespiež uzņemties atbildību nevainīgam transportlīdzekļa vadītājam,» saka Gjensidige Latvija Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Dāvids Lēvalds.

Būvfirmas SIA «Skonto būve» paziņojums par vēršanos tiesībsargājošajās iestādēs pret atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Eko osta» valdi nav pamatota, norāda «Eko ostas» juriste Una Vaičulēna.

«Eko osta» iesniedza tiesā būvfirmas «Skonto būve» maksātnespējas pieteikumu, lai piedzītu parādu par sniegtajiem pakalpojumiem 1,89 miljonu eiro apmērā. Pieteikums tiesā tika iesniegts atbilstoši normatīviem par uzņēmuma paveikto darbu Valsts vides dienesta (VVD) iepirkuma «Vēsturiski piesārņotās vietas «Inčukalna sērskābā gudrona dīķi» projektēšana un sanācijas darbi» laikā. Zemgales rajona tiesa noraidīja «Eko ostas» pieteikumu.

Otrdien «Skonto Būve» paziņoja, ka tā vērsīsies tiesībsargājošās instancēs ar iesniegumu par «Eko ostas» rīcību. Būvfirma uzskata, ka, slēpjot tiesai ziņas par savstarpēji noslēgtā līguma noteikumiem «Vēsturiski piesārņoto vietu «Inčukalna sērskābie gudronu dīķi» sanācijas darbi», «Eko osta» nepamatoti prasīja samaksu. Šī samaksa tika prasīta par to darbu, kas ietilpa darbu sadaļā, par ko pasūtītājs - VVD - tā arī nav samaksājis ģenerāluzņēmējam - «Skonto Būvei». Par šīs summas samaksu «Skonto Būve» cēla prasību tiesā pret VVD un notiek tiesvedība.

Ekonomikas ministrijā šobrīd tiek spriests par nepieciešamajām izmaiņām Vispārīgajos būvnoteikumos, tajā skaitā attiecībā uz būvprojekta ekspertīžu veikšanu un to faktisko nozīmi būvniecības procesā. Par minēto notiek aktīva diskusija Būvniecības padomes dalībnieku un nozares pārstāvju vidū, taču, manuprāt, šāda diskusija ir neauglīga vairāku apsvērumu dēļ.

Vispārīgie būvnoteikumi nosaka, ka būvprojekta ekspertīze ir profesionāla pārbaude, kuras mērķis – sniegt izvērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām. Tātad normatīvais regulējums prasa jebkuru eksperta iebildi par projekta risinājumu pamatot ar normatīva vai standarta prasībām.

Man pieejama trīs Latvijas uzņēmumu statistika par veiktajām ekspertīzēm pēdējos trīs gados. Kopā minētie uzņēmumi veikuši 630 ekspertīzes un tikai 5 gadījumos izsniegti pozitīvi atzinumi sākotnēji iesniegtajai dokumentācijai. Pārējos gadījumos būvprojektos veikti labojumi un ieviestas korekcijas. Statistika ir graujoša, taču mēs nezinām patiesos iemeslus, kāpēc ir tieši tā un ne citādi – iespējams, būvprojektu kvalitāte bijusi šaubīga, kas liecina par to izstrādātāju neprofesionalitāti, bet, iespējams, piedodiet, būveksperti ir “izspiedēji” vai arī skrupulozi dara savu darbu.

AML jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību un sankciju ievērošana Latvijā jau kādu laiku ir prioritāte. Tiek sagaidīts, ka katrs uzņēmums izprot šo jomu un savus riskus, jo katram uzņēmumam ir jāspēj identificēt aizdomīgus darījumus.

Ja uzņēmums tiek neapzināti iesaistīts aizdomīgajā darījumā, tad par katru šādu kļūdu ir dārgi jāmaksā, pirmkārt, jau tāpēc, ka pret pašu uzņēmumu un sadarbības partneriem veiks padziļināto izpēti un tiks iesaldēti kontos esošie līdzekļi.

Par savu klientu kļūdām valsts iestādēm ziņo ne tikai bankas, bet arī ārpakalpojumu grāmatveži, juristi, advokāti, notāri u.c. Ja uzņēmuma darījums tiks atzīts par aizdomīgu, policija pēc FID ziņojuma ierosinās kriminālprocesu par legalizēšanu un ar lielu varbūtību piemēros konfiskāciju, jo atšķirībā no citām valstīm, Latvijā uz pienākumu pierādīt saņemto līdzekļu legālo izcelsmi ir piemērojama vainīguma prezumpcija (līdzīgi kā nodokļu audita lietās, kur tieši nodokļu maksātājam ir jāpierāda, ka darījumi nav fiktīvi). Šaubu par līdzekļu legālo izcelsmi gadījumā, visi šie līdzekļi tiek konfiscēti valsts budžetā.