Šobrīd Latvija piedzīvo pēdējās desmitgades augstākos inflācijas rādītājus. Paralēli par procentu likmes paaugstināšanu ziņo gan Eiropas Centrālā banka, gan arī bankas Latvijā.

Civiltiesībās ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar tās daudzumu un lietošanas ilgumu (Civillikuma 1753. pants).

Procenti ir jāmaksā arī uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu arī gadījumos, kad konkrēts procentu maksāšanas pienākums nav noteikts, un šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem (Civillikuma 1759. panta 1. punkts).

Procentu galvenā funkcija ir nest ienākumus no apgrozībā esošas mantas (kapitāla).Pēc kapitāla atļautās lietošanas termiņa notecējuma vai, ja kapitāls kavējuma dēļ ir palicis parādnieka lietojumā, parādniekam rodas pienākums maksāt nokavējuma procentus. Tiesības prasīt no parādnieka nokavējuma procentus bija ietvertas arī Baltijas vietējo likumu kopojuma III daļā, kas ir nozīmīgākais Latvijas Civillikuma avots.

Visu veidu naudas darījumi ir mūsdienu pasaules neatņemama sastāvdaļa. Situācijās, kad debitora un kreditora finanšu attiecībās veidojas sarežģījumi, kurus iesaistītās puses nespēj atrisināt nereti tiek īstenota tiesvedība. Pieņemot lēmumu par tālāko rīcību apgrūtināto aktīvu atgūšanā, jājautā, vai parāda atgūšanas izmaksas nepārsniegs ieguldītos līdzekļus.

Pārstāvniecība tiesvedībā

Tiesvedība ir drošākais veids, kā novērst savu tiesību aizskārumu, atlīdzināt zaudējumus un atgūt parādu vai mantu. Tomēr, nolemjot vērsties tiesā, ir jāizvēlas savs pārstāvis, iepriekš paredzot gan juridisko pakalpojumu, gan tiesvedības procesa izmaksas. Minētie izdevumi ir tikai viens aspekts. Papildus jāizvērtē arī tiesvedības paredzamais ilgums un vai, beidzoties tiesas procesam, atbildētājam būs pietiekami līdzekļu, lai segtu prasību pilnā apmērā.

SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” valdes loceklis Agris Raciborskis norāda: ”Par sagaidāmām debitora maksātspējas problēmām var liecināt vairāki faktori, piemēram, parādnieks neatzīst parādu, viņam ir nodokļu parādi, parādnieks nav sastopams norādītajā adresē, tas ir izslēgts no PVN reģistra vai iesaistīts tiesvedības procesos vai uzņēmumam tiek mainīti dalībnieki un amatpersonas.” Tātad lietas pirmstiesas apstrādes procesā tiek atgūti līdzekļi vai top skaidrs, cik lietderīga būs tiesvedība.

Lidojumu kompensāciju pieprasījumu uzņēmums «Skycop», pamatojoties uz ES regulu 261/2004, pērn iesūdzēja tiesā aviokompāniju «airBaltic», pieprasot izmaksāt lidojumu kompensācijas 385 pasažieriem par kavētu, atceltu vai virspārdotu lidojumu.

«Pēc garas un smagas cīņas Lietuvas tiesā, panākta vienošanās, ka «airBaltic» izmaksās pieprasīto kompensāciju summu aptuveni 120 tūkstošu eiro apmērā,» teikts Skycop paziņojumā.

Tiesa gan, «airBaltic» atsevišķā paziņojumā šos apgalvojumus noraida, uzsverot, ka pašlaik uzņēmums uzsācis izlīguma sarunas, kuru ietvaros izlīgumi tiks slēgti katrā individuālajā gadījumā atsevišķi.

«Šajā procesā tiks vērtēts, vai kompensācija pasažieriem būtu jāizmaksā atbilstoši Regulai 261/2004, kā arī, vai Skycop procesa laikā iesniegs atbilstošus procesuālos dokumentus. Pirms tiesas kompensācijas Skycop klientiem netika izmaksātas gadījumos, kad Skycop prasītais kompensācijas apmērs nebija atbilstošs Regulas 261/2004 noteikumiem, vai arī Skycop nesniedza atbilstošus dokumentus, lai būtu iespējams pārliecināties par viņu pārstāvības tiesībām,» norāda «airBaltic».

Jūrmalas aizsardzības biedrības un uzņēmēju konflikti par būvniecības projektu atbilstību normatīviem pilsētā saasinās.

Jūrmalas pilsētā jau daudzu gadu garumā vērojamas asas domstarpības starp Jūrmalas aizsardzības biedrību (JAB) un dažādiem nekustamā īpašuma projektu attīstītājiem, un arī pašu pilsētas domi. Proti, JAB mēdz apstrīdēt nekustamā īpašuma projekta realizētājam izsniegtas būvatļaujas tiesiskumu, to pamatojot gan ar vides aizsardzības jautājumiem, gan arī ar aizdomām, ka sākotnējā projektā aprakstītais objekta izmantošanas mērķis ir maldināšana un to pēc pabeigšanas izmantos citiem nolūkiem.

Nereti pēc tam, kad JAB pirmo iebildumu par būvatļaujas izsniegšanu noraida pašvaldība, biedrība strīdu turpina tiesās, nereti izejot pat visas instances, mēģinot panākt savu taisnību. Līdzīgi strīdi JAB vērojami arī ar Jūrmalas pilsētas domi, kad JAB tiesā mēģina apstrīdēt pašvaldības apstiprinātos detālplānojumus, arī apelējot pie vides aizsardzības tēmas. Tomēr virkne tiesu spriedumu, ar kuriem DB iepazinās, liecina, ka pat vairāku instanču tiesas pēc būtības konstatējušas, ka JAB izmantotā argumentācija pašvaldības lēmumu atcelšanai neatbilst faktiskajai strīda būtībai, un biedrības prasību ir noraidījušas.

Obligātā iepirkuma komponente (OIK) netiks atcelta no šā gada 31.marta, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš gan neprognozēja, kad OIK varētu tikt likvidēta, jo ekonomikas ministram Ralfam Nemiro (KPV LV) ir doti divi mēneši laika, lai sagatavotu konkrētus priekšlikumus OIK likvidēšanai.

Saeima iepriekš uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) izvērtēt iespējas atcelt OIK no šā gada 31.marta, tomēr, pamatojoties uz ministrijas sniegto informāciju, ka OIK straujai atcelšanai būs smagas ekonomiskās sekas, valdība lēma nevirzīt priekšlikumu par OIK atcelšanu Saeimas noteiktajā termiņā.

EM piedāvāja valdībai lemt par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, paredzot no tā izņemt OIK publiskā tirgotāja jēdzienus, kā arī svītrot tiesību normas, kas nosaka valsts atbalstu obligātā iepirkuma mehānisma ietvaros. Tādējādi elektroenerģijas galalietotāji vairs nesegtu izmaksas par atbalstu, kas sniegts saskaņā ar minētajām tiesību normām.

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik neprognozē, kad tieši varētu tikt likvidēta elektrības obligātā iepirkuma komponente (OIK).

Intervijā telekanālam LNT Kariņš solīja, ka OIK tiks likvidēta, taču viņš neprognozē, kad tas varētu notikt. Pašlaik skaidrs esot tikai tas, ka Ekonomikas ministrijai (EM) divu mēnešu laikā jāpiedāvā risinājums OIK likvidēšanai, bet tālākā rīcība būšot atkarīga no šī ziņojuma.

Kariņš noliedza valdības nespēju risināt OIK jautājumu, jo jau no pirmās valdības darba dienas ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) esot ķēries pie šī jautājuma risināšanas. Tagad ir izstrādāts ziņojums par straujas OIK likvidēšanas sekām, kas iezīmētas drūmas, tāpēc tagad uzdevums EM ir atrast pareizo ceļu, kā OIK likvidēt bez negatīvām sekām.

Nemiro ir paziņojis, ka svarīgāk par OIK atcelšanu ir samazināt elektrības rēķinus. Saeima iepriekš uzdeva EM piedāvāt iespējas atcelt OIK no šā gada 31.marta, tomēr, pamatojoties uz ministrijas sniegto informāciju, ka OIK straujai atcelšanai būs smagas ekonomiskās sekas, valdība lēma nevirzīt priekšlikumu par OIK atcelšanu Saeimas noteiktajā termiņā. Valdība par attiecīgo lēmumu informēs Saeimas Tautsaimniecības komisiju, kurai tiks iesniegts EM sagatavotais informatīvais ziņojums.

Debitoru kontrole ir katra uzņēmuma būtisks pieturpunkts, kam nepieciešams pievērst uzmanību. Ja klienti nemaksā rēķinus, Jūsu uzņēmumam trūkst apgrozāmo līdzekļu un no tā cieš gan Jūsu uzņēmuma attīstība, gan uzņēmuma pamatdarbība. Ko darīt, lai risinātu šādas situācijas?

Klientu monitorings

Protams, vislabāk būtu zināt, kuriem klientiem nākotnē būs problēmas ar rēķinu apmaksāšanu, lai no tālākejošām problēmām varētu laicīgi izvairīties. Daļēji tas ir iespējams ar klientu monitoringu, pārbaudot gan potenciālos, gan esošos sadarbības partnerus, viņu maksātspēju un potenciālos riskus. Tāpat ar klientu monitoringu Jūs varat ieekonomēt laiku pastāvīgai klientu uzraudzībai, par izmaiņām saņemot automātiskus e-pastus no sistēmas.

Lai sevi laicīgi pasargātu no klientu nemaksāšanas riska, bez esošo un potenciālo sabiedrības partneru monitoringa neiztikt. Kā “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” valdes loceklis Agris Raciborskis norāda: ”Par debitora maksātspējas problēmām var liecināt vairāki faktori, piemēram, parādnieks neatzīst parādu, viņam ir nodokļu parādi, parādnieks nav sastopams norādītajā adresē, tas ir izslēgts no PVN reģistra vai iesaistīts tiesvedības procesos vai uzņēmumam tiek mainīti dalībnieki un amatpersonas.”

Pēdējā laikā samērā bieži ir publicēti viedokļi un komentāri saistībā ar vairākām likumu izmaiņām, kas palielina valdes locekļu atbildību. Taču daudzo izmaiņu jūklī pienācīga uzmanība nav pievērsta jaunajam Maksātnespējas likuma 721.pantam, kas maksātnespējas gadījumā paredz valdes locekļu pilnu personīgu atbildību par visiem uzņēmuma pamatparādiem tikai tāpēc, ka maksātnespējas administratoram pietiekamā apmērā un formā nav nodoti grāmatvedības dokumenti.

Pārfrāzējot zināmo teicienu, pieņemtos grozījumus varētu raksturot kā šaušanu ar atombumbu pa zvirbuļiem. To spēkā stāšanās ir atlikta līdz 1.martam, taču jāceļ nopietna trauksme, jo šāda regulējuma ieviešanai būs būtiski negatīva ietekme uz biznesa vidi Latvijā un par jaunās normas negodprātīgas vai nekompetentas piemērošanas upuriem var krist godīgi biznesa vadītāji. Turpretī krāpnieki, kuru apkarošana ir šo likuma izmaiņu mērķis, tāpat atradīs veidus, kā no reālas atbildības izvairīties. Tāpēc jābrīdina godprātīgus valdes locekļus, kādiem riskiem turpmāk var tikt pakļauta visa viņu privātā manta.

Diskusijas par tiesu sistēmas efektivitāti un lietu izskatīšanas ātrumu nerimst jau kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas. Tomēr tiesu noslogotība un lielais izskatāmo lietu daudzums ir tikai viena medaļas puse. Izmantojot Civilprocesa likuma dotās iespējas, civiltiesisko strīdu izskatīšanu tiesā nereti apzināti vilcina viena no strīdā iesaistītajām pusēm. Kā piemēru minēšu ASV ārzonas uzņēmuma Menard Port LLC darbības skaļu rezonansi guvušajā tiesvedībā pret Nordic Partners grupas uzņēmumiem.

Kopš Menard Port LLC prasības iesniegšanas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā drīz būs pagājis gads, tomēr līdz lietas skatīšanai pēc būtības tiesa vēl nav tikusi. Teju gada garumā risinājušās peripetijas ap prasības nodrošinājuma piemērošanu vairāk kā divdesmit ar minēto lietu nesaistītiem NP grupas uzņēmumiem un tā atcelšanu, tomēr kārtējās tiesai iesniegtās Menard Port LLC prasības draud kļūt par to klupšanas akmeni, kas tiesvedībai var likt ievilkties neprognozējamā garumā. Tiesvedības «ievilkšanas» shēma īsumā izskatās šādi: 2014. gada 29. septembrī Menard Port LLC iesniedza prasības pieteikuma grozījumus un papildinājumus, prasot vairāk kā 5 miljonu eiro lielo prasījuma summu palielināt vēl par vairāk kā 2,7 miljoniem eiro. Ņemot vērā, ka daļai atbildētāju lietā prasības nodrošinājums ir atcelts, Menard Port LLC 21. oktobrī iesniedz pieteikumu par prasības nodrošinājuma apmēra grozīšanu, to solidāri sadalot starp četriem atbildētājiem.

Uzsākts kriminālprocess par iespējamo krāpšanu pret uzņēmumiem AS Laima un Staburadze . Šis ir otrais kriminālprocess, kas saistīts ar advokāta Mārča Miķelsona darbībām, tā norādīts šodien izplatītā paziņojumā medijiem.

Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, pamatojoties uz SIA NP Foods iesniegumu, esot uzsākusi kriminālprocesu par iespējamu krāpšanos. Kriminālprocess uzsākts, balstoties uz SIA NP Foods iesniegumu, kurā lūgts izvērtēt zvērināta advokāta Mārča Miķelsona un citu ar viņu saistīto personu vēršanos pret SIA NP Foods un vēl citiem 24 Latvijas uzņēmumiem, par mēģinājumu prettiesiskā kārtā iegūt svešu mantu, savā darbībā izmantojot metodes, kurās ir saskatāmas reiderisma pazīmes.

Kriminālprocess uzsākts pēc LR Krimināllikuma 177.panta 3.daļas, kas paredz sodu par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, vai, ja to izdarījusi organizēta grupa.

Tā dēvētās «oligarhu lietas» uzsākšana 2011.gada maijā bija iemesls ziņu speciālizlaidumiem dienas vidū, bet kriminālprocesa izbeigšanas dienā 2016.gada decembrī KNAB neizplatīja pat preses relīzi. Vai kriminālprocesa izmantošana politikā ir savienojama ar tiesiskas valsts būtību, intervijā stāsta zvērināts advokāts Egons Rusanovs.

Fragments no intervijas

Vai pieļaujams kriminālprocesu izmantot kā ieroci politikas veidošanai, kā tas notika ar tā dēvēto «oligarhu lietu», ar kuru pamatoja Saeimas atlaišanu, bet kura tagad vispār ir izbeigta, atzīstot, ka nekas nav noticis?

Kriminālprocess kā atmaskošanas un sodīšanas procedūra par aizliegto ir valsts varas instruments. Turklāt vecs kā pati pasaule. Vismaz tā uzskata nopietni tiesību vēsturnieki. Tas tā bijis vienmēr, ir un arī, jādomā, būs. Tas ir jāsaprot un jāpieņem. Taču tas nozīmē arī to, ja mēs dzīvojam tiesiskā valstī, tad mums vismaz jācenšas, lai kriminālprocess tiktu izmantots tiem mērķiem, kam tas ir paredzēts, nevis politisko vēlmju un citu kaislību apmierināšanai.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktais kriminālprocess ir saistīts ar trim pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas satiksme (RS) veiktajiem iepirkumiem, tādējādi izmeklējot amatpersonu kukuļošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, aģentūra LETA uzzināja KNAB.

Birojā skaidroja, ka kriminālprocess sākts par RS 2016.gada zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, 2013.gada iepirkumu par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro, kā arī 2013.gadā RS veikto iepirkumu par autobusu piegādi, kura kopējā summa bija 75 808 297 eiro.

Jau ziņots, ka KNAB izmeklētajā lietā par RS iepirkumiem tiesa drošības līdzekli apcietinājumu piemērojusi piecām no sešām aizturētajām personām.

Šajā lietā apcietināti ir uzņēmējs Aleksandrs Krjačeks, RS infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, Martinsons, Čehijas uzņēmuma Škoda Transportation amatpersona Vladislavs Kozaks un nu jau neaktīvu uzņēmumu bijušais valdes loceklis un dalībnieks Edgars Teterovskis, kurš savulaik bijis Kokinas biznesa partneris, savukārt LTV vēsta, ka Kokina un Teterovskis ir dzīvesbiedri, kā arī Kokina ir Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča lietā figurējošā uzņēmēja Renāra Kokina māsa.

Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) piedāvā Rakstniecības un mūzikas muzeju (RMM) pārcelt uz plašākām telpām Mārstaļu ielā 6, informē VNĪ.

Piedāvātās ēkas platība ir 1190 kvadrātmetri, kas pēc pārbūves sasniegtu 1400 kvadrātmetrus. Lai arī šī ēka nav tik liela kā sākotnējā RMM mājvietas projektā, kas bija paredzēts ēkai Pils laukumā 2, tomēr no muzeja funkciju izpildes viedokļa tā ir pietiekami plaša un atrodas izdevīgākā novietojumā nekā ēka Pils laukumā – tālāk no transporta plūsmas, bet daudz tuvāk reālajai tūristu kustībai pilsētvidē, uzskata VNĪ.

RMM pārvietošanas izmaksas uz Mārstaļu ielu 6 nepārsniegs Pils laukuma 2 pārbūvei plānoto un neapgūto budžetu, tāpat ieceres īstenošanai ir izmantojams jau esošais projekts, kas nav jāizstrādā no jauna. Ēkas rekonstrukcijai tiks pielāgots jau gatavs, savulaik Latvijas Fotogrāfijas muzeja vajadzībām izstrādātais, projekts, kuru nolemts šajā ēkā neīstenot.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veikto auditu mērķis ir tikai un vienīgi sodīšana, nevis palīdzība uzņēmumam sakārtot savu uzņēmējdarbību un nodokļu nomaksu, pagājušajā nedēļā žurnālistiem sacīja zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneris Jānis Taukačs.

Viņa viedoklis lasāms, klikšķinot šeit.

Lai būtu atspoguļoti abu pušu viedokļi, db.lv lūdza VID komentēt Jāņa Taukača sacīto:

«VID darbinieki, veicot jebkādus kontroles pasākumus, tajā skaitā auditus, savu darbību organizē, vadoties pēc spēkā esošajiem un piemērojot spēkā esošos normatīvos aktus. Runa ir gan par tiem, kas regulē VID darbību, gan tiem, kuri regulē uzņēmumu pienākumus maksāt un administrēt nodokļus.

Taču VID nav likumdevējs, līdz ar to nenosaka kādā redakcijā pieņemtas Latvijā spēkā esošās likuma normas, piemēram, VID darbinieki nevar patvaļīgi izdomāt, cik lielu nokavējuma naudu piemērot, bet vadās no likumā noteiktā (par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu maksātājam aprēķina nokavējuma naudu — no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu). Tāpat attiecīgas likuma normas skaidri nosaka, ka VID darbiniekiem nav tiesību publiski izpaust informāciju par konkrētiem nodokļu maksātājiem, līdz ar to subjektīvais viedoklis, ka VID slēpj informāciju, ir aplams.

Pretēji “Black Duck Invest” izplatītajam paziņojumam, izrādās arī pašu mājās šiem uzņēmējiem jau ir divas zaudētas tiesvedības saistībā ar 27.aprīļa naktī parakstīto līgumu par Olainfarm akciju iegādi.

Jau vēstīts, ka "Black Duck Invest" (BDI), ar kuru 27.aprīļa naktī nepilnu diennakti no amata atsauktā "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča steidza parakstīt "Olainfarm" akciju pārdošanas līgumu, jau cietis sakāvi vairākos atsevišķos tiesu procesos.

Black Duck Invest zaudējis jau sešos tiesvedības procesos 

Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest" (BDI), ar kuru 27.aprīļa naktī nepilnu diennakti...

Tiesvedības Čehijā aizsākušās 2021. gada 3. jūnijā, kad BDI vērsās Prāgas municipālajā tiesā ar pamatprasību, cerot panākt, ka tiesa uzliks par pienākumu SIA “Olmafarm” pārskaitīt 5 994 054 AS “Olainfarm” akcijas un samaksāt arī līgumsodu 50 000 eiro apmērā saistībā ar līguma neizpildi. Līdz pat šim brīdim lieta Čehijas tiesā pēc būtības nav skatīta, taču šīs lietas ietvaros jau divas reizes BDI prasījuši nodrošinājumu, kas ierobežotu SIA “Olmafarm” rīcību ar tam likumīgi piederošajām Olainfarm akcijām. Un abas reizes tiesa nav saredzējusi pamatu noteikt šādu aizliegumu, pilnībā noraidot BDI prasības, raksta jauns.lv.

Prāgas municipālās tiesas lēmums bija pārsūdzams Prāgas Augstākajā tiesā 15 dienu laikā no tā saņemšanas dienas, un BDI to arī izdarīja, vēlreiz piedzīvojot neveiksmi. No Prāgas Augstākās tiesas 2021. gada 4.augusta nolēmuma izriet, ka, izskatot “Black Duck Invest” sūdzību, tiesa to atzina par nepamatotu un noraidāmu. Tālākas pārsūdzības lietā nav iespējamas.

Tieši Prāgas Augstākā tiesa lēmums, kurš BDI prasību kopumā atzina par nepamatotu, deva iespēju BDI, izraujot no konteksta atsevišķus teikumus, izplatīt maldinošu ziņu par šķietamiem panākumiem Čehijas tiesā. Tā kā šajā stadijā tiesa iepazinusies tikai ar vienas puses sniegto informāciju un nav vērtējusi jautājumu padziļināti, tā nolēmumā citējusi BDI advokātu viedokli, ka līgums varētu būt spēkā esošs. To, ka tiesa tomēr nav pārliecināta par BDI pozīciju, apliecina fakts, ka, neskatoties uz iepriekš minēto, nekādu pamatu prasības nodrošinājumam Čehijas Augstākā tiesa nav saskatījusi, un BDI sūdzība ir noraidīta. Čehijas Augstākās tiesas lēmums nav pārsūdzams, vēsta portāls.

BDI pārstāvji iepriekš publiski kritiski izteikušies par Latvijas tiesībsargājošo institūciju un tiesu darbu sakarā ar vairākiem BDI zaudējumiem Latvijas tiesās. Tomēr gan Latvijas, gan Čehijas tiesu vienlīdzīgā pieeja BDI prasībām varētu liecināt, ka BDI pozīcija ir vienkārši juridiski nepamatota.

Valsts institūciju neizdarības dēļ lauksaimniecības zemes aizaug. Ar to saskārusies Beverīnas novadā saimniekojošā z/s Mazputniņi, kas ilgstošas tiesvedības dēļ nevar izmantot lauksaimniecības zemi, uz kuras atrodas liellopu ferma.

Strīdus iemesls – 121,9 ha liels nekustamais īpašums Ķiguļi, kas sastāv no 94,3 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 13,7 ha meža, kā arī uz zemes esoša namīpašumu. Šobrīd tas pēc dokumentiem pieder SIA Latvijas mežs, taču Mazputniņi ir apstrīdējuši zemes iegādes darījumu, kas liedzis saimniecībai iespēju iegādāties šo zemi lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām. Pirmās instances tiesa apmierinājusi z/s Mazputniņi prasību, bet nākamā tiesas sēde notiks tikai 2015. gadā, lielākā daļa zemes ir aizaugusi un neviens to neizmanto.

Eksperti norāda, ka zeme ir ražošanas resurss, kas jāizmanto racionāli, tāpēc nepieciešamas izmaiņas likumos, lai sekmētu šī mērķa sasniegšanu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopumā pieņēmis lēmumu 220 nodokļu maksātājiem pieprasīt atmaksāt Covid-19 pandēmijas laikā izsniegtos grantus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai 5,535 miljonu eiro apmērā, aģentūrai LETA pavēstīja VID pārstāvji.

Kopumā par nepamatota pieprasītā/saņemtā atbalsta atmaksu pavisam ir tikušas ierosinātas 33 tiesvedības.

No minētajām tiesvedībām noslēgušās 12 tiesvedības, no kurām 11 tiesvedības ir VID labvēlīgas, viena ir VID nelabvēlīga, bet 21 lietā turpinās tiesvedība.

VID ir saņēmis spriedumu SIA "GRB investīcijas" pieteikuma lietā, ar kuru ir pilnībā apmierināti "GRB investīcijas" pieteikumi, uzdodot VID viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas izdot "GRB investīcijas" labvēlīgu administratīvo aktu par atbalsta apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai par 2021.gada novembri, un atcelt VID lēmumu.

Attiecīgi VID Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā mēneša laikā izvērtēs minētā sprieduma pamatojumu un lems, vai ir pamats to pārsūdzēt apelācijas kārtībā, iesniedzot apelācijas sūdzību par pirmās instances spriedumu.

Abi Latvijas uzņēmumi panākuši vienošanos, kas ietver 105 tūkstošu ASV dolāru kompensācijas izmaksu "Printful" un pienākumu "Printify" saskaņā ar tiesas izdoto rīkojumu turpmāk neveikt darbības, kas aizskar "Printful" intelektuālā īpašuma tiesības.

ASV Ziemeļkalifornijas apgabala Sanfrancisko tiesa ir pieņēmusi lēmumu izdot rīkojumu "Printful" prasībā pret "Printify". Rīkojumā tiks atzīts, ka "Printify" ir pārkāpis ASV federālos normatīvos aktus un ir nelikumīgi aizskāris "Printful" intelektuālā īpašuma tiesības.

"Ceram, ka "Printify" vadība pildīs tiesneša apstiprināto pienākumu izvairīties no intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem. "Printful" biznesa pamatvērtības raksturo cieņa pret klientiem un darba spēku, taisnīga nodokļu samaksa, godīga konkurence un intelektuālas jaunrades autorības respektēšana. To pašu sagaidām no citiem nozares spēlētājiem," lietas atrisinājumu komentē "Printful" galvenā juriste Baiba Orbidāne, piebilstot, ka uzņēmums gatavs arī turpmāk vērsties tiesā par līdzīgiem pārkāpumiem.

Kasācijas instance pieņēmusi lēmumu nepieņemt izskatīšanai Krasnij Oktjabrj sūdzību par spriedumu prasībā par zīmola Laima preču zīmes Lācītis Ķepainītis aizsardzību. Kasācijas instances lēmums nozīmē, ka otrās tiesu instances spriedums prasībā pret uzņēmumu Krasnij Oktjabrj par preču zīmes Miška Kosolapij nelikumīgas izmantošanas aizliegumu, jo tā ir sajaucami līdzīga ar zīmola Laima preču zīmi Lācītis Ķepainītis, paliek spēkā un nav pārsūdzams.

Par to šorīt izplatītā paziņojumā informē Orkla Confectionery & Snacks Latvija.

«Mēs esam gandarīti par šīs tiesvedības izbeigšanu un to, ka ir izdevies aizsargāt zīmola Laima preču zīmi Lācītis Ķepainītis,» pauž Orkla Confectionery & Snacks Latvija sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Lineta Mikša.

Otrās tiesu instances lēmums bija analogs pirmās instances spriedumam, t.i., apmierināt SIA Orkla Confectionery & Snacks Latvija prasību pret Krievijas AS Moskovskaja konditerskaja fabrika Krasnij Oktjabrj, SIA Krievijas saldumi, SIA Russian Sweet par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu, preču zīmes nelikumīgas izmantošanas aizliegumu un preču ar nelikumīgu marķējumu iznīcināšanu.

Negodīgus ārvalstu investorus atrast būs grūtāk, jo Latvijā uzņēmumu dalībnieku – fizisku personu adreses vairs nereģistrē un tās ir izslēgtas no visiem Uzņēmumu reģistra reģistriem.

Ar 1. aprīli Uzņēmumu reģistrs (UR), pamatojoties uz Komerclikuma pārejas noteikumu prasībām, no visiem reģistriem savā pārziņā izslēdza ziņas par personas dzīvesvietas adresi. Proti, uzņēmuma dalībniekiem – fiziskām personām – UR sasniedzamības adresi – nereģistrē, un šāda informācija nav pieejama ne UR atkalizmantotājiem, ne uzņēmējiem, ne valsts un pašvaldību iestādēm. Tas nozīmē to, ka Latvijas iedzīvotājus – uzņēmumu kapitāldaļu turētājus visi interesenti varētu atrast, ar pamatotu lūgumu vēršoties Iedzīvotāju reģistrā, tomēr problemātiska varētu būt tieši ārvalstu fizisku personu – uzņēmumu kapitāldaļu īpašnieku atrašana un informēšana, piemēram, kādas tiesvedības vai izmeklēšanas gadījumā. Tāpēc tiek pieļauts, ka šāda pārspīlēta personas datu aizsardzības prasības iedzīvināšana var vilkt līdzi sev dalībnieka – fiziskas personas nesasniedzamību, kas paver iespējas ārvalstu blēžiem, vienlaicīgi galvassāpes tiesībaizsardzības iestādēm.

Lietā par miljardierim Pjotram Avenam noteiktajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām Latvija apelācijas sūdzībā Eiropas Savienības Tiesā (EST) nav ietvērusi nekādu jaunu informāciju vai jaunus argumentus, apgalvoja Avena advokāts Ārons Bass.

Advokāts neatklāja Latvijas apelācijā ietverto pamatojumu, jo gatavo tiesai savu atbildi uz to, bet uzvēra, ka "Latvija neiesniedza neko jaunu, un noteikti nekādus spēcīgus juridiskus argumentus".

Viņaprāt, EST Vispārējās tiesas lēmums Avena gadījumā ir ārkārtīgi labi pamatots, un Latvijas apelācijā nav norādīti nekādi nopietni iemesli tā atcelšanai.

"Grūti saprast, kāpēc šāda apelācija tika iesniegta, vismaz no juridiskā viedokļa," norādīja advokāts.

LETA jau ziņoja, ka argumenti, kas ir iekļauti apelācijas sūdzībā par Avenam labvēlīgo tiesas spriedumu, ir apstiprināti Ministra kabineta sēdē un šobrīd uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju, tāpēc Tieslietu ministrija (TM) tos neizpauž.

Norādot uz pozitīvu tendenci lietu uzkrājumam Augstākajā tiesā samazināties, departamentu pārstāvji, piedaloties Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politika apakškomisijas sēdē, tomēr atzina – kasācijas instances noslodze joprojām ir pārlieku liela un ir nepieciešama likumdevēja griba kopā ar tiesu meklēt iespējas problēmas risinājumam, informē AT.

Civillietu departamentā, kurā lietu uzkrājums ir vislielākais, 2015.gadā izdevies nepabeigto lietu skaita pieaugumu samazināt būtiski – par 21%. Kā galvenos iemeslus salīdzinoši garajiem lietu izskatīšanas termiņiem un nepabeigto lietu uzkrājumam departamenta priekšsēdētāja Edīte Vernuša minēja ekonomiskās krīzes radīto civilstrīdu pieaugumu, kasācijas instances noslogojumu ar maza apmēra prasību lietām līdz grozījumiem Civilprocesa likumā, savukārt pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairāk nekā divkāršojies blakus sūdzību skaits un gandrīz trīsarpus reizes palielinājies pieteikumu skaits par lietas ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. E.Vernuša uzsvēra, ka ir būtiski veikt pasākumus, kuru rezultātā ne vien tiktu likvidēts atlikušais lietu uzkrājums un samazināti lietu izskatīšanas termiņi, bet arī nodrošināta Civillietu departamenta kā kasācijas instances tiesas pilnvērtīga darbība.

Pagājušajā nedēļā Saeima lielā vienprātībā (87 balsis par) lēma OIK atcelt jau pēc trīs mēnešiem – 31. martā, nevis pēc trīs gadiem, kā to vēlējās Ekonomikas ministrija. Faktiski tas nozīmē, ka OIK tiek atcelts bez pārejas perioda.

Patērētāji var uzgavilēt par jaunās Saeimas populistisko dedzīgumu, kas daudz «nežāvē», «nevelk garajā» un rīkojas apņēmīgi, un, protams, tautas interesēs. Un kuru gan uztrauc tas, ka šāds 100 gudro galvu lēmums draud ieraut valsti tiesvedībās par investīciju aizsardzību, kas neizbēgami tiks zaudētas? Tiesiskās paļāvības princips nav saistošs tiem, kas dodas cīņā pret veco kliķi. Tas, ka pašreizējā OIK sistēma ne tuvu nav optimāla un ir aplama, tas arī ir skaidrs, taču tās izbeigšanai ir jānorit tiesiski korektā veidā. Jo ir gana daudz lielu uzņēmumu, tostarp ārvalstu, kas pilnīgi godīgi, nekrāpjoties, ir investējuši milzīgas summas atjaunojamo energoresursu ražošanā, paļaujoties tieši uz valsts garantēto iepirkumu OIK sistēmas ietvaros.

Rīgas apgabaltiesa ir atstājusi negrozītu pirmās instances tiesas nolēmumu, ar kuru apmierināts Īrijas komersanta "Ryanair Ltd." pieteikums, un lidostai būs jākompensē zaudējumi un tiesāšanās izdevumi 1,6 miljonu eiro apmērā.

Tiesa lēma, ka 2014.gada 24.marta ārvalsts šķīrējtiesas spriedums "Ryanair" strīdā ar VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" ir atzīstams un izpildāms Latvijā.

Šis apelācijas instances tiesas lēmums nav pārsūdzams un ir stājies likumīgā spēkā.

Tas nozīmē, ka lidostai "Rīga" jāmaksā "Ryanair" piespriestā zaudējumu kompensācija 802 000 eiro apmērā, jāsedz tiesvedību izdevumi Latvijā un ārvalsts šķīrējtiesā, kā arī jāsedz ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzībai.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija savā lēmumā ir atzinusi, ka minētais ārvalsts šķīrējtiesas spriedums neskar pieteicēja pasažieru tiesības, jo tie nav konkrētā šķīrējtiesas līguma dalībnieki.