SIA Pata AB, iegādājoties SIA Saldus mežrūpniecības uzņēmums 90% kapitāldaļu, kļuvis par lielākā a/s Saldus mežrūpniecība akcionāra īpašnieku.

SIA Saldus mežrūpniecības uzņēmums ar 44 % ir lielākais a/s Saldus mežrūpniecība akcionārs.

Skaidrība 3. jūlijā

Uz jautājumu, vai a/s Saldus mežrūpniecība padomē un valdē varētu būt kādas pārmaiņas, SIA Pata AB īpašnieks Uldis Mierkalns ieteica pagaidīt līdz 3. jūlijam, kad notiks uzņēmuma akcionāru pilnsapulce, tad būs zināms jaunais padomes sastāvs un arī valdes sastāvs. Vairāki aptaujātie atzīst, ka a/s Saldus mežrūpniecība līdzšinējā vadībā, konkrēti tās ilggadējais valdes priekšsēdētājs Jānis Bertrāns, no uzņēmuma ar parādiem un nepilnu 0.45 milj. Ls lielu apgrozījumu, to uzaudzējis līdz 12.47 milj. Ls un tīro konsolidēto peļņu - 0.38 milj. Ls 2007. gadā.

AS Saldus mežrūpniecība akcionārs Uldis Mierkalns savu līdzdalību netiešā veidā ar SIA SIA Pata AB starpniecību palielinājis līdz 15,88%, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Tādēļ tagad Ulda Mierkalna netiešā līdzdalība kopā veido 87,47% no AS Saldus mežrūpniecība akcijām.

Konkurences padome (KP) februārī atļāva uzņēmumam Kubit iegūt netiešu izšķirošu ietekmi pār Saldus mežrūpniecību. KP pieņēma pozitīvu lēmumu, jo konkurence ietekmētajos tirgos netiks būtiski samazināta. KP informēja, ka Kubit netiešā veidā pieder 44% Saldus mežrūpniecības akciju, savukārt darījuma rezultātā uzņēmums no SIA Juridiskais birojs Merkants iegādāsies papildu 27% balsstiesīgo akciju, tādējādi iegūstot kontroli pār 71% Saldus mežrūpniecības akciju.

Kā ziņots, februāra beigās Saldus mežrūpniecība informēja, ka akcionārs Mierkalns netiešā veidā ieguvis balsstiesības, kas izriet no 351 803 akcijām jeb 90,87% no Saldus mežrūpniecības balsstiesīgā kapitāla, tajā skaitā netiešā veidā akcionāram ir tiesības izmantot balsstiesības, kas izriet no Pata AB 3070 akcijām jeb 0,79% kapitāla, Saldus Mežrūpniecības uzņēmuma 171 833 akcijām jeb 44,39% kapitāla un Kubit 105 327 akcijām jeb 27,21% kapitāla.

AS Saldus mežrūpniecība akcionāres SIA Pata AB martā izteiktā obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātā uzņēmējs Uldis Mierkalns netiešā veidā ieguvis kontroli pār 94,35% uzņēmuma akciju, liecina uzņēmuma paziņojums biržā.

Mierkalna īpašumā esošais Pata AB obligātā akciju atpirkšanas rezultātā ieguvis 13 472 jeb 3,48% mērķa sabiedrības akciju. Atpirkšanas cena bija 18,98 eiro par vienu akciju.

Pata AB rīkojās savā un šādu akcionāru - SIA Saldus Mežrūpniecības uzņēmums, SIA Kubit, SIA Pienjāņi, SIA JL Index, Renagium Alliance Limited un Jāņa Bertrāna - vārdā.

Kā ziņots, februāra beigās Saldus mežrūpniecība informēja, ka akcionārs Mierkalns netiešā veidā ieguvis balsstiesības, kas izriet no 351 803 akcijām jeb 90,87% no Saldus mežrūpniecības balsstiesīgā kapitāla, tajā skaitā netiešā veidā akcionāram ir tiesības izmantot balsstiesības, kas izriet no Pata AB 3070 akcijām jeb 0,79% kapitāla, Saldus Mežrūpniecības uzņēmuma 171 833 akcijām jeb 44,39% kapitāla un Kubit 105 327 akcijām jeb 27,21% kapitāla.

Viens no lielākajiem Saldus mežrūpniecības akcionāriem LSEZ Laskana iegādājies vēl 2404 Saldus mežrūpniecības akciju, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Kopējā darījuma summa ir 22.69 tūkstoši latu.

Kā liecina informācija NASDAQ OMX Riga biržā, pagājušā gada aprīļa beigās LSEZ Laskana piederēja 26.46 % Saldus mežrūpniecības akciju. Lielākais uzņēmuma akcionārs ir SIA Saldus mežrūpniecības uzņēmums, kuram piederēja 44.4 % akciju.

Kopējais Saldus mežrūpniecības vērtspapīru skaits ir 387 tūkstoši, no kutiem 108.5 tūkstoši atrodas publiskā apgrozībā. Uzņēmuma akcija biržā maksā 4.30 latus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir saņēmusi AS Strenču mežrūpniecības saimniecība obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteicēja SIA Pata AB ziņojumu par akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātiem.

Pata AB akciju atpirkšanas izteikšanas dienā piederēja 49.87% Strenču mežrūpniecības saimniecības pamatkapitāla, un izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu uzņēmumu pilnvaroja Mārtiņš Kvēps, kam pieder 33.21% no Strenču mežrūpniecības saimniecības pamatkapitāla, Benita Rinda, kurai pieder 1.18% no sabiedrības pamatkapitāla un Māris Kannenieks, kam pieder 3.19 % no sabiedrības pamatkapitāla.

Akciju atpirkšanas piedāvājuma laikā pārdošanai tika piedāvātas 347 932 Strenču mežrūpniecības saimniecības akcijas.

Līdz ar to pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma izpildes Pata AB kopumā piederēs 841 755 Strenču mežrūpniecības saimniecības akcijas. Kopējais Strenču mežrūpniecības saimniecības vērtspapīru skaits ir 924 400.

A/s Saldus mežrūpniecība notikušas izmaiņas gan valdē, gan padomē, liecina jaunākā informācija Lursoft.

A/s Saldus mežrūpniecība, kas ir 187. lielākais Latvijas uzņēmums, vērtējot pēc 2010. gada apgrozījuma, valdi 9. augustā pametis Gundars Maurs, kas valdes locekļa amatā uzņēmumā darbojās 1999. gada. Uzņēmuma valdē turpina darboties 2011. gada augustā vēlreiz ievēlētais valdes priekšsēdētājs Jānis Bertāns, kā arī valdes locekļi Jānis Mierkalns un Gatis Zommers.

Tāpat uzņēmumā pārvēlēta padome – padomi turpina vadīt tās līdzšinējais priekšsēdētājs Uldis Mierkalns, tāpat padomē darbu turpina priekšsēdētāja vietniece Lolita Burkovska, kā arī padomes locekļi Māris Elleris, Jānis Leimanis un Gunvaldis Vēsmiņš, kurš, saskaņā ar Lursoft datiem, uzņēmuma padomē darbojās līdz 2010. gada martam un nu tajā iecelts atkal.

Dievs saldeniekus esot žēlojis, jo pašvaldības vadība nekad nav traucējusi uzņēmējiem strādāt. «Lielajās pilsētās parādās pārvaldes institūciju regulācijas vai ietekmes. Pie mums nav nekādu ļaunu prasību un nekā tāda, kas varētu atbaidīt uzņēmējus,» laikrakstam Diena, kas turpina aplūkot uzņēmējdarbības vidi dažādās Latvijas pilsētās, sacījis Saldū ietekmīgais uzņēmējs Argods Lūsiņš.

Kā norāda laikraksts, Saldus ir ģeogrāfiski izdevīgā vietā - tranzīta ceļu krustojumā starp Liepāju, Ventspili un Rīgu, tā ir novērtēta kā investīcijām pateicīga pilsēta, kas ļāva iemantot arī Norvēģijas investoru uzticību. Stikla šķiedras izstrādājumu ražošanas uzņēmums Norplast ir viens no tiem, ar kuriem dome lepojas. Kaimiņu Brocēnu novadā ir viens no lielākajiem cementa ražotājiem un betona piegādātājiem pasaulē, kā teikts uzņēmuma CEMEX mājaslapā. Tas dod darba vietas arī saldeniekiem.

Pēc neatkarības atjaunošanas Kuldīga un Saldus esot bijušas līdzīgās starta pozīcijās. Tad daudz ko noteica pašvaldību attieksme, teicis Kuldīgas uzņēmējs, SIA Agrotehnika valdes priekšsēdis Artūrs Cimoška, kuram ir bizness arī Saldū. Viņš atminējies, ka 90. gados Saldū uzņēmēji tika laipni sagaidīti, viņiem piedāvāja telpas, tika gādāts par nepieciešamo infrastruktūru.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn ievērojami uzlabojušies Saldus mežrūpniecības finanšu rādītāji, liecina kompānijas konsolidētais pirmā ceturkšņa pārskats NASDAQ OMX Riga biržā.

Uzņēmuma apgrozījums palielinājies par veseliem 52,3% līdz 3,32 milj. Ls (2009. gada pirmajā ceturksnī apgrozījums bija 2,18 milj. Ls). Saldus mežrūpniecība pirmo ceturksni spējusi noslēgt arī ar 92,3 tūkst. Ls lielu peļņu. Jāatgādina, ka pērn pirmajā ceturksnī uzņēmums strādāja ar 118 tūkst. Ls zaudējumiem (ieskaitot Saldus mežrūpniecības meitas uzņēmumu zaudējumus).

Saldus mežrūpniecības akcijas cena pirmdien Rīgas biržā gan nemainījās un tirdzniecības sesiju noslēdza pie 4,08 Ls atzīmes.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir saņēmusi akciju sabiedrības Saldus Mežrūpniecība akciju atpirkšanas piedāvājuma izteicēja SIA Pata AB iesniegumu atļaujas saņemšanai obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai, informē FKTK.

Vienas akcijas atpirkšanas cena pēc prospektā sniegtās informācijas ir 18,98 eiro.

Akciju atpirkšanas piedāvājumu akciju sabiedrības Saldus mežrūpniecības akcionāri var pieņemt 30 dienu laikā, skaitot no nākamās dienas, kad informācija ir publicēta oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Akciju atpirkšanas piedāvājums ir spēkā tikai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmuma par atļauju izteikt minēto akciju atpirkšanas piedāvājumu pieņemšanas.

Pirmdien viena AS Saldus mežrūpniecība akcija biržā maksā 18,4 eiro.

Kā liecina informācija biržā, lielākais AS Saldus mežrūpniecība akcionārs ir SIA Saldus mežrūpniecības uzņēmums, kam pieder 44% kompānijas akciju. 27% akciju pieder SIA Juridiskais birojs Merkants, bet 12% - SIA Pienjāņi.

Kokmateriālu nozares uzņēmuma SIA Strenču mežrūpniecības saimniecība vadībā notikušas izmaiņas, to pametot līdzšinējam valdes loceklim Rihardam Romanovskim, liecina Lursoft dati.

R. Romanovskis Strenču mežrūpniecības saimniecības valdē darbojās kopš 1997. gada. Tagad kompānija darbu turpina valdes priekšsēdētājs Andris Krastiņš un valdes loceklis Aldis Strankaļs.

Uzņēmuma padome palikusi nemainīga – padomes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Uldis Mierkalns, viņa vietnieka amata pienākumus – Lolita Burkovska, savukārt padomes locekļu amatā ir Mārtiņš Kvēps, Jānis Leimanis un Jānis Mierkalns, liecina Lursoft dati.

Uzņēmums dibināts 1991. gadā, un tā juridiskā adrese ir Smiltenes novada Launkalnes pagasta «Silvas Lejas».

SIA Strenču mežrūpniecības saimniecība nodarbojas ar mežizstrādi, mežsaimniecību, kokmateriālu sagatavošanu, zāģēšanu, ēvelēšanu un impregnēšanu, finiera lokšņu, saplākšņa ražošanu, līmēto plātņu, skaidu plātņu, šķiedru plātņu un citu paneļu un plātņu ražošanu, koka celtniecības un galdniecības iztrādājumu ražošanu un citur neklasificētu dažādu izstrādājumu ražošanu.

VAS Starptautiskā lidosta Rīga ārkārtas akcionāru sapulcē ievēlēta jauna padome, kurā turpmāk darbosies vien trīs locekļi – Baiba Broka, Uldis Martinsons un Guntis Gūtmanis

Jaunajā padomē nepaliek neviens no astoņiem iepriekšējās padomes locekļiem: Dainis Liepiņš, Arnis Muižnieks, Andulis Židkovs, Bruno Treimanis, Vineta Šnore, Andris Ozols, Jānis Straume un Arnis Pļaviņš.

Tuvākajā laikā jaunā padome sanāks uz pirmo sēdi, lai ievēlētu tās priekšsēdētāju.

Jaunā lidostas Rīga padomes locekle B.Broka ir juriste, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektore, lasa lekcijas Tiesnešu mācību centrā, Zvērinātu notāru padomē, bijusi asociētā profesore un dekāne Konkordijas Starptautiskajā universitātē (Igaunija). Līdz šim B.Broka strādāja Tieslietu ministrijā kā parlamentārā sekretāre. Jaunā padomes locekle piedalījusies arī vairāku tiesību aktu un to grozījumu projektu izstrādē, piemēram, Publiskās un privātās partnerības likumprojekta, Civillikuma, Komerclikuma, Civilprocesa likuma un citu.

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) noslēgusi atklātu konkursu par autoceļa A10 Rīga – Ventspils posma rekonstrukciju, par uzvarētāju paziņojot SIA Saldus ceļinieks, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Paredzēts, ka uzņēmums veiks autoceļa rekonstrukciju posmā no 92,84 līdz 115,30 kilometram par vairāk nekā 5,978 miljoniem Ls.

Kopumā konkursā savus piedāvājumus iesniedza desmit komersanti, bet SIA Saldus ceļinieka piedāvātā līgumcena bija viszemākā, kas arī bija galvenais uzvarētāja izvēles kritērijs.

Pēdējo piecu mēnešu laikā SIA Saldus ceļinieks uzvarējis arī citos, mazāk apjomīgos iepirkumu konkursos, piemēram, Saldus novada pašvaldības konkursā par ielas apgaismojuma rekonstrukciju Rīgas ielā par 110,8 tūkst. Ls, Viļānu novada pašvaldības konkursā par Kaupres ielas remontdarbu veikšanu 29,9 tūkst. Ls apmērā un Kandavas novada domes 306 tūkst. Ls apjomīgajā konkursā par tranzītielu sakārtošanu.

Maizes un miltu izstrādājumu ražotājs SIA "Cannelle Bakery" iegādājusies SIA "Saldus maiznieks", liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

"Cannelle Bakery" valdes priekšsēdētājs Ivars Skrebelis darījuma summu neatklāja, jo uzņēmumi vienojušies to neizpaust.

Vaicāts, kādēļ nolemts iegādāties minēto kompāniju, Skrebelis sacīja, ka šis lēmums ir saistīts ar nepieciešamību palielināt "Cannelle Bakery" ražošanas jaudas, kas pašreizējās telpās vairs nav iespējams. Piedāvājums iegādāties "Saldus maiznieka" kapitāldaļas bija pieņemamākais risinājums, jo kompānija nevēlējās pārcelt darbību uz citu pilsētu izveidotā profesionālā kolektīva dēļ.

Taujāts par pārmaiņām, kas sagaida "Saldus maiznieka" darbību un kolektīvu, "Cannelle Bakery" valdes priekšsēdētājs norādīja, ka uzņēmums turpinās ražot un piegādāt līgumos paredzēto produkciju un pildīt citus pienākumus. Visiem "Saldus maizniekā" strādājošajiem tiks saglabātas arī darbavietas.

Abu no airBaltic privātā akcionāra Baltijas aviācijas sistēmas virzīto padomes locekļu lēmuma pārtraukt darbu kompānijas padomē iemesls ir vienkāršs - valsts izvirzītie pārstāvji padomē strādā ārkārtīgi pavirši un jau ilgstoši.

Par šādu iemeslu savas darbības pārtraukšanai airBaltic padomē tās valdi un īpašniekus informēja divi ilglaicīgākie no uzņēmuma padomes locekļiem - Ilmārs Razumovskis, ekonomikas zinātņu doktors, un Žans-Šarls Korsaks, kurš vada avioindustrijas uzņēmuma Airbus Nākotnes projektu departamentu, Db.lv informēja Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) valdes locekle Inga Piterniece.

Paziņojumā atgādināts, ka 2009.gada 21.jūlijā ievēlētā padome nostrādāja gadu līdz 2010.gada 30.augustam, kad darbu pārtrauca valsts pārstāve Daiga Falkane, līdz ar to darbību izbeidza visa padome. 2010.gada 6.septembrī ievēlētā padome nostrādāja tikai vienu mēnesi, kad darbu pārtrauca valsts pārstāvis Uldis Martinsons, līdz ar to darbību izbeidza visa padome. 2010.gada 15.novembrī ievēlētā padome nostrādāja trīs stundas, kad darbu pārtrauca valsts pārstāve Olita Augustovska, līdz ar to darbību izbeidza visa padome.

Saldus mežrūpniecības akcionāru sapulcē ievēlēta jauna uzņēmuma padome, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Padomē uz trim gadiem no jauna ievēlēts Māris Ellers un Ainis Dābols, kā arī līdzšinējie padomes locekļi Uldis Mierkalns, Jānis Leimanis un Lolita Burkovska. Līdz šim tajā darbojās U.Mierkalns, J.Leimanis, L.Burkovska, Gunvaldis Vēsmiņš un Lauris Leja. Pēc tam, kad decembrī L. Leja atstāja padomi, tika izsludināta sapulce.

Sapulces lēmumprojektos iepriekš bija kā padomes kandidāts izvirzīts Mārtiņš Kvēps, taču acīmredzot viņš netika ievēlēts.

Jaunievēlēto padomes locekļu īpašumā nav Saldus mežrūpniecības akciju.

Nākotnē Saldus novada attīstību ir iecerēts balstīt uz jau šobrīd spēcīgām nozarēm, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik Saldus novadā dzīvo gandrīz 26,8 tūkstoši iedzīvotāju un darbojas 2290 uzņēmumi, no kuriem lielākā daļa ir kokapstrādes un pārtikas ražošanas, kā arī mazumtirdzniecības uzņēmumi.

«Mums ir aktīvi iedzīvotāji, rosība ir tiešām nopietna. Bezdarba rādītājs pat uz Kurzemes fona ir labs – 7,5%,» saka Indra Rassa, Saldus novada domes priekšsēdētāja.

Nākotnē Saldu viņa vēlētos redzēt kā pilsētu, kur cilvēkiem ir patīkami dzīvot, lai visi nepieciešamie pakalpojumi būtu sasniedzamā attālumā, kā arī visiem būtu darbs. «Varbūt būtu vairāk vajadzīgs darbs sievietēm,» viņa saka. Nozarēs, kas novadā ir spēcīgas un kas nodarbina samērā daudz darbinieku, piemēram, lauksaimniecībā, kokapstrādē un metālapstrādē vairāk strādā vīrieši. Sievietes vairāk nodarbinātas šūšanas un pārtikas uzņēmumos, kā arī, piemēram, Bites zvanu centrā.

Saldus kultūras centra ēkas tālāka ekspluatācija kļuvusi bīstama, tādēļ no 1.oktobra tā tiks slēgta, aģentūru LETA informēja Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa (Latvijas Reģionu apvienība).

«Vienkārši sakot, ēkas pagrabā krājas ūdens, bet novecojusī elektroinstalācija ir kritiskā stāvoklī, tādēļ no 1.oktobra kultūras centra ēka tiks slēgta,» atzina Rassa.

Pašvaldība sākusi darbu pie kultūras centra ēkas rekonstrukcijas projekta, piesaistot tam Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansējusmu, taču no pašvaldības neatkarīgu iemeslu dēļ projekta īstenošana kavējas - iepirkuma konkursā saņemtas sūdzības.

Skaidrs, ka noteiktajā termiņā - līdz 2015.gada 31.janvārim - projektu neizdosies realizēt. Pašlaik tiek gaidīta atbilde, vai šo termiņu ir iespējams pagarināt. Kopējās plānotās projekta izmaksas ir ap sešiem miljoniem eiro, no kuriem 430 000 eiro būtu Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansējums. Rekonstrukcijas laikā Saldus kultūras centra ēkai, kas atrodas Brīvības ielā 16, Saldū, plānots veikt energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, kā arī koncertzāles korpusa sakārtošanu un daudzfunkcionālas zāles un skatuves izbūvi. Paredzēts veikt arī pagraba sienu siltināšanu un hidroizolācijas ierīkošanu, kā arī inženiertīklu, ieskaitot novecojušo elektrotīklu, nomaiņu.

Valdība šodien nolēma piešķirt 400 159 latus Saldus novada un Brocēnu novada pašvaldībām jūlijā lietusgāžu izraisīto plūdu laikā radīto postījumu novēršanai. Finansējums tiks piešķirts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) uzdots pārskaitīt finansējumu Saldus novada un Brocēnu novada pašvaldībām tikai pēc tam, kad pašvaldības būs iesniegušas izdevumu pamatojošos dokumentus, kas apliecina, ka tās ir nodrošinājušas ne mazāk kā 30% no finansējuma, kas nepieciešams radīto postījumu novēršanai un zaudējumu kompensēšanai.

Finanšu ministram uzdots normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimu par apropriācijas palielināšanu budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 400 159 latu apmērā un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neiebilst pret apropriācijas palielināšanu, palielināt likumā Par valsts budžetu 2011.gadam noteikto apropriāciju budžeta programmā Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. VARAM sadarbībā ar Finanšu ministriju uzdots informēt Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju par apropriācijas palielināšanu.

Ārvalstu tirgos aizvien vairāk meklē Latvijas produktus, kas ražoti no dabīgām izejvielām, norāda piena konfekšu Gotiņa ražotāja SIA Saldus Pārtikas kombināts vadītāja Līga Grīsle.

Grīsle stāstīja, ka uzņēmums ir eksportējis vienmēr. «"Saldus Pārtikas kombināts" pastāv kopš 1960.gada, kad bijām pieraduši ražot tikai Gotiņu, ko vagoniem sūtīja uz padomju republikām. Pēc neatkarības atjaunošanas uzņēmums lielākoties eksportēja uz Krieviju un NVS valstīm, bet pēdējos gadus aktīvāk pārdodam Eiropas Savienības valstīs,» sacīja uzņēmēja.

Ar laiku Saldus Pārtikas kombināts sapratis, ka eksporta tirgos nevar pārdot tikai Gotiņu, tāpēc nācies domāt par plašāku produkcijas sortimentu - īrisa konfektēm, šerbetu, konfekšu krēmu, marmelādes konfektēm, lai ārvalstu pircējiem būtu ko izvēlēties.

Šā gada pirmos sešus mēnešus Talsu Mežrūpniecība noslēgusi ar 4,275 tūkst. Ls lieliem zaudējumiem, liecina informācija NASDAQ OMX Riga biržā.

Jānorāda, ka attiecīgajā periodā pirms gada uzņēmums spēja strādāt ar peļņu 102,7 tūkst. Ls apjomā.

Savukārt uzņēmuma apgrozījums šā gada divos ceturkšņos salīdzinājumā ar pagājušo gadu audzis par 10,9% līdz 783 tūkst. Ls.

Talsu Mežrūpniecības valde skaidro, ka uzņēmuma finansiālo stāvokli šā gada sešos mēnešos ietekmējusi būtisks izejmateriālu cenu pieaugums. Tomēr kompānijas valde mierina, ka gatavās produkcijas realizācijai ir jauni tirgus partneri. «Nākotnē uzņēmums paredz turpināt lobīto un virpoto mietu ražošanu, palielinot sīkās frakcijas virpoto mietu ražošanu, kas ievērojami palielinās ieņēmumus. Tāpat plānots palielināt koksnes iepirkuma īpatsvaru no mazajiem mežizstrādes uzņēmumiem un individuāliem izstrādātājiem, kuru cenas ir zemākas nekā VAS Latvijas valsts meži piedāvātajai koksnei. Arī gatavo produkciju paredzēts realizēt plašākam patērētāju lokam, izvēloties izdevīgāko pārdošanas cenu. Ir apzināti vairāki jauni tirgus partneri,» ziņo Talsu Mežrūpniecības valde.

Šā gada pirmajā pusgadā Saldus mežrūpniecība strādājusi ar 75,2 tūkst Ls lielu peļņu. Jāatgādina, ka attiecīgajā periodā pērn uzņēmums cieta 134 tūkst. Ls lielus zaudējumus, liecina uzņēmuma nerevidētais pārskats NASDAQ OMX Riga biržā.

Strauji – par 119,6% līdz 8,2 milj. Ls - pieaudzis arī uzņēmuma apgrozījums. Jāpiebilst, ka pirms tam Saldus mežrūpniecības valde ziņojusi, ka šo gadu kopumā plāno noslēgt ar 200 tūkst. Ls lielu peļņu un 16 milj. Ls lielu apgrozījumu.

Šodien Saldus mežrūpniecības akcijas cena Rīgas biržā nemainījās un palika pie 3 Ls atzīmes.

Zāļu ražotāja «Olainfarm» bijušā īpašnieka Valērija Maligina meita Nika Saviļjeva un Maligina meitas Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Signe Baldere-Sildedze nevar pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulci, kamēr nav vienošanās par mantojuma sadali starp visiem mantiniekiem. Taču tas nav iemesls, lai drīkstētu ignorēt daļas mantinieku intereses, norāda Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs Jānis Kārkliņš.

Viņš teica, ka «Olainfarm» akcijas atrodas publiskajā apgrozībā, tāpēc, atbilstoši Komerclikuma regulējumam, no šādām akcijām izrietošās tiesības piemīt personai, kuras finanšu instrumentu kontā akcijas ir iegrāmatotas. «Ja mantinieces ir saņēmušas mantojuma apliecības, bet nav vienojušās par mantojuma sadali, tad nav iespējama situācija, kad konkrētās akcijas ir tikušas iegrāmatotas katras mantinieces individuālajā finanšu instrumentu kontā. No minētā izriet, ka šādā gadījumā katra no mantiniecēm nav tiesīga patstāvīgi realizēt no «Olainfarm» akcijām izrietošās tiesības, tajā skaitā tiesības pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu vai tiesības balsot akcionāru sapulcē,» skaidroja Kārkliņš.