Aptuveni simt latu gadā - par tik nākamajā gadā, ieviešot plānotās nodokļu izmaiņas, palielināsies atalgojums uz rokas ģimenē, kur abi vecāki saņem vidējo algu un audzina divus bērnus. Vēl papildus šīm izmaiņām nākamajā gadā plānots lielāks atbalsts ģimenēm ar maziem bērniem, vēsta laikraksts Diena.

Laikraksts modelējis trīs dažādu ģimeņu situācijas, lai attēlotu, kā plānotās izmaiņas papildinās ģimeņu maciņus. Tiesa, vēl lielākas izmaiņas mājsaimniecībām sākušas modelēt ministrijas, skarot arī progresivitātes aspektu.

Nākamgad plānotas divas galvenās izmaiņas attiecībā uz darbaspēka nodokļiem - no 1. janvāra iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšana no 25% uz 24% (līdz 2015. gadam līdz 20%); no 1. jūlija nodokļa atvieglojuma apmērs par apgādībā esošām personām IIN aprēķināšanai tiks paaugstināts no 70 uz 80 latiem. Neapliekamā minimuma apmērs nākamgad saglabāsies tas pats - 45 lati. Valdība gan devusi Finanšu ministrijai (FM) uzdevumu - gatavojot 2014. gada valsts budžeta projektu, primāri strādāt pie neapliekamā minimuma celšanas. Līdztekus nākamajā gadā arī iecerēts lielāks atbalsts ģimenēm, piemēram, no pašreizējiem 30 latiem uz 100 latiem paredzēts paaugstināt bērna kopšanas pabalsta apmēru bērniem vecumā no gada līdz pusotram. Par to nākamnedēļ lems Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot valsts budžetu, atgādina Diena.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Pasteidzoties garām skaistajam skolu izlaidumu laikam, vakardienas skolnieki stāv savas pirmās nopietnās dzīves izvēles priekšā, kādu profesiju apgūt. Kāds jau nolēmis, par ko vēlas kļūt, taču skolēnu aptauju rezultāti liecina, ka vairums skolēnu nespēj izvēlēties sev piemērotāko profesiju, pabeidzot skolu.

Pāris desmit gadus atpakaļ, šiem neizlēmušajiem visbiežāk sastopamais vecāku ieteikums bija apgūt ekonomista vai jurista profesijas. Toreiz tās bija samērā universālas izglītības daudziem amatiem, kurām vēlāk vēl pievienojās IT speciālista profesija. Taču šodien, izvēloties nākotnes profesijas, šāds algoritms vairs nedarbojas. Jo darba tirgus strauji attīstās, un to veicina tehnoloģiju sasniegumi, mainīgā demogrāfija un mainīgās sabiedrības vajadzības.

Tāpēc arī šodien cilvēki pret profesijas izvēli sāk attiekties daudz vieglāk nekā mūsu vecāku un vecvecāku laikos. Vairs nav aktuāls sabiedrībā pieņemtais uzstādījums: viena profesija visai dzīvei. Tā vietā, lai vienā uzņēmumā nostrādātu 20 un vairāk gadus, cilvēki daudz biežāk maina darbavietas un nodarbošanās jomas.

Latviijā vidējā buto darba samaksa šā gada otrajā ceturksnī ir pārsniegusi 1000 eiro, kas ir gana priecīga ziņa. Tajā pašā laikā tā ir tikai vidējā alga, kas, kā jebkurš vidējais rādītājs, pasaka gana maz.

Par galvenajiem vidējās algas pieaugumiem ekonomisti min vispirms jau minimālās algas pieaugumu, kā arī aplokšņu algu legalizēšanu un izteiktu algu kāpumu būvniecībā. Otrajā ceturksnī algu kāpums ir bijis par 8%, ja salīdzina ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, kas ir gana solīdi. Tajā pašā laikā uz daudzu strādājošo izbrīnu, kāpēc tad viņu alga nav pieaugusi un nav 1000 eiro, jānorāda, ka vidējo rādītāju uz augšu «pavilka» zemā gala jeb minimālās algas pieaugums, tāpat kā aplokšņu algu legalizēšana, kas statistikā uzlabo vidējos ienākumus, kur tiek ņemta vērā tikai to legālā daļa. Tas, ko nepasaka, rādītājs «vidējā alga», ir tas, kādi strādājošie tad šādu algu saņem un kādās nozarēs.

Pieprasījums pēc IT speciālistiem un programmētājiem pēdējos gados strauji aug ne tikai Baltijā, bet visā Eiropā, padarot šo par vienu no vislabāk atalgotajām nozarēm darba tirgū. Salīdzinot IT jomas darbinieku atalgojumu Baltijas valstīs, Latvijā šobrīd algas ir vislielākās, svārstoties pat ap 3000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

Līdzīgi kā citās jomās, arī IT sektorā algas atšķiras atkarībā no darbinieka specializācijas, prasmēm un pieredzes. IT speciālista atalgojums Latvijā pēdējos gados strauji audzis - Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2018.gadā programmētāji, lietojumprogrammu veidotāji un analītiķi saņēma vidēji 2644 eiro pirms nodokļu nomaksas.

"Software Development Academy" pērn visā Baltijā veikts pētījums par atalgojumu IT nozares darbiniekiem rāda, ka Latvijā atalgojums nozares speciālistiem jau pērnā gada nogalē sasniedza 3000 eiro pirms nodokļu nomaksas, tādējādi vidējā darba samaksa pēdējo divu gadu laikā pieaugusi par 13,5%. Salīdzinājumam, vidējais atalgojums, vērtējot situāciju visos sektoros kopumā, šā gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija 1100 eiro pirms nodokļu samaksas.

Šā gada 1.janvārī noteikta minimālā mēnešalga bija 22 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, no kurām Latvijā tā bija trešā zemākā, liecina ES statistikas departamenta Eurostat piektdien publicētie dati.

Latvijā - tāpat kā Lietuvā - minimālā alga pašlaik ir 380 eiro mēnesī. Mazāka tā noteikta vien Bulgārijā (235 eiro mēnesī) un Rumānijā (275 eiro mēnesī).

500 eiro mēnesī valsts noteiktā minimālā alga nepārsniedz arī Čehijā (407 eiro mēnesī), Ungārijā (412 eiro), Horvātijā (433 eiro), Slovākijā (435 eiro), Polijā (453 eiro) un Igaunijā (470 eiro).

Savukārt vislielākā minimālā mēnešalga ES pašlaik ir Luksemburgā (1999 eiro mēnesī), kam seko Īrija (1563 eiro), Nīderlande (1552 eiro), Beļģija (1532 eiro) un Vācija (1498 eiro).

Lielākā minimālā mēnešalga ES ir deviņas reizes prāvāka nekā mazākā blokā noteiktā minimālā alga, bet, izslēdzot cenu līmeņa atšķirības dažādās valstīs, lielākās un mazākās minimālās algas attiecība blokā ir 1:3, proti, Bulgārijā tā ir 501 pirktspējas paritātes standarts (PPS), bet Luksemburgā - 1659 PPS.

Latvijas darba tirgus pēdējos gados ir piedzīvojis lielas pārmaiņas, kuru rezultātā ir mainījušās darba devēju piedāvātās vakances, prasības pret kandidātiem un atalgojums, biznesa portālam db.lv skaidroja CV-Online Latvia Biznesa attīstības vadītājs Aivis Brodiņš.

Nemainīga vērtība darba tirgū ir pārdošanas un klientu apkalpošanas jomas vakances, kas visos tirgus apstākļos ir bijušas pieprasītākās, jo jebkuram biznesam gan ekonomiskās izaugsmes, gan krīzes laikā svarīgi ir pārdošanas rezultāti, klientu piesaiste un noturēšana. Bet otra pieprasītākā profesija Latvijas darba tirgū ir informāciju tehnoloģiju (IT) speciālisti.

CV-Online karjeras portālā cv.lv pārdošanas un klientu apkalpošanas vakances veido vairāk nekā 40% no visiem publicētajiem darba sludinājumiem, kas liecina par šīs profesijas nozīmīgumu darba tirgū.

Visvairāk tiek izsludinātas vakances aktīvajā pārdošanā, kur darbinieka galvenie uzdevumi ir aktīvi piedāvāt uzņēmuma preces vai pakalpojumus noteiktam klientu segmentam noteiktā teritorijā, izmantojot zvanīšanu un klātienes tikšanos, kā arī pēc tam uzturēt sadarbību ar piesaistīto klientu.

Pagājušajā gadā par 153 000 eiro samazinājies Latvijas Bankas padomes un valdes kopējais atalgojums, liecina Latvijas Bankas vadības iesniegtās amatpersonu deklarācijas.

2018.gadā par 110 430 eiro saruka Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atalgojums. Ja 2017.gadā viņa alga bija 143 614 eiro, tad 2018.gadā tie bija 33 184 eiro.

Savukārt prezidenta vietnieces Zojas Razmusas atalgojums pērn auga par 20 784 eiro - no 106 732 eiro 2017.gadā līdz 127 516 eiro pagājušajā gadā.

Atalgojums audzis arī atsevišķiem Latvijas centrālās bankas padomes locekļiem. Vitas Pilsumas atalgojums auga par 1613 eiro - no 104 426 eiro 2017.gadā līdz 106 039 eiro pagājušajā gadā. Latvijas Bankas padomes locekļa Arvila Sautiņa alga auga par 1568 eiro - no 103 834 eiro 2017.gadā līdz 105 402 eiro pērn.

Par 2250 eiro samazinājies bankas padomes locekļa Aivara Skopiņa atalgojums - no 106 443 eiro 2017.gadā līdz 104 193 eiro pērn.

Latvijas valsts uzņēmumu vadītāju atalgojumam joprojām ir nesaprotami standarti – par valsts naudu uzturētās aviokompānijas airBaltic vadītājs Gauss algā saņem teju 80% no uzņēmuma peļņas

Apskatot VID datu bāzē Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic vadītāja Martina Gausa ienākumu deklarācijas datus, redzams, ka dzīve Latvijā viņam nākusi par labu. Divu gadu laikā viņa alga dubultojusies – no gandrīz 387 tūkst. eiro 2012. gadā uz 639 tūkst. eiro pērn, kā arī villa Itālijā un pieaudzēti uzkrājumi. Tomēr tie vēl ir tikai ziediņi, portāls pietiek.com atklājis, ka patiesībā Gausa atalgojums, ko veido dažādi bonusi, pērn sasniedzis teju 800 tūkst. eiro. Pārjautāju airBaltic padomes priekšsēdētājam Andrim Liepiņam – vai tiesa, ka par 800 tūkstošiem. Viņš summu nenosauca, bet šo skaitli arī nenoliedza, vien piebilda, ka airBaltic valdes atalgojums tieši atkarīgs no sasniegtajiem panākumiem. Panākumi? airBaltic tīrā peļņa pērn veidoja ap vienu miljonu eiro, toties vairāk nekā 100 miljonus eiro valsts dažādās formās pēdējos gados bija spiesta aviokompānijā ieguldīt, lai tā vispār turpinātu pastāvēt. Lai arī ar skrupulozu izmaksu griešanu aviokompānijā panākti vairāki rādītāju uzlabojumi, airBaltic pašu kapitāls joprojām ir negatīvs, pasažieru skaits turpina sarukt, savukārt īstermiņa saistības pieaug, bet Eiropas Komisijas uzsāktā izmeklēšana par airBaltic ieguldīto valsts naudu karājās virs uzņēmuma nākotnes kā Dāmokla zobens.

Rīgas pašvaldības uzņēmumu peļņa vai zaudējumi uzņēmumu vadītāju ienākumus neietekmē, lai gan algas palēnām aug

Par to liecina DB izpēte, izmantojot Lursoft un Valsts ieņēmumu dienesta datubāzēs rodamo informāciju.

Peļņu nepieprasa

DB jau ziņoja (18.09.2014.): lai gan daudzi Rīgas pašvaldības uzņēmumi 2013. gadu noslēguši ar zaudējumiem vai sarūkošu peļņu, kopējā situācija ir pozitīva. Proti, uzņēmumi kopumā strādājuši ar lielāku apgrozījumu nekā gadu iepriekš, turklāt tiem izdevies gadu noslēgt ar plusa zīmi pretstatā 5,9 milj. eiro lielajiem kopējiem zaudējumiem 2012. gadā. Lai cik paradoksāli tas nebūtu, kopējo situāciju būtiski uzlabojusi galvenokārt no dotācijām dzīvojošās SIA Rīgas satiksme spēja zaudējumus samazināt no 7,79 milj. eiro 2012. gadā līdz 676,8 tūkst. eiro pērn. Tiesa, tas noticis, Rīgas domei būtiski palielinot dotāciju pasažieru pārvadājumiem.

Kopš 2008. gada sākuma līdz 2023. gada 3. ceturkšņa beigām izglītības nozares vidējās regulārās bruto mēnešalgas izmaiņas bijušas visbēdīgākās uz pārējo fona un drīzumā būs pielīdzināmas mazumtirdzniecības veikala darbinieka vidējai regulārai mēnešalgai.

Pieņemot skolotāja algu par bāzi vai vienību, 2008. gadā veikala darbinieks vidēji pelnīja 0,7 izglītības darbinieka vidējās algas, bet 2023. gadā jau 0,91 izglītības darbinieka algu.

Krīzes un svārstības

Vidējā alga dažādās nozarēs aug dažādi, tādēļ arī par visu nozaru pārstāvjiem, jo sevišķi laikā, kad naudas vērtība strauji mainās, nav iespējams spriest vien no valsts vidējās algas izmaiņas. Līdz ar algas devalvēšanos vai straujāku pieaugumu mainās atsevišķās nozarēs strādājošo labklājība un pozicionējums starp citiem. Proti, pat, piedzīvojot algas pieaugumu, cilvēki nevar atļauties tikpat daudz kā tie, kuriem algas pieaugums bijis lielāks. Pirms 2008. gada krīzes daudzas nozares atradās pavisam citā situācijā nekā šodien, un, salīdzinot izglītības un veselības aprūpes darbinieku vidējās algas, tās bija krietni tuvākas nekā šobrīd. Salīdzinājumam Dienas Bizness izvēlējās dažādu nozaru apakšnozares, lai parādītu gan izmaiņas apstrādes rūpniecībā, gan valsts pārvaldē, gan tirdzniecībā.

Katrs piektais 2017. gada absolvents, kurš Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā ieguva diplomu tiesību zinātnēs, 2019. gadā bija reģistrēts kā bezdarbnieks.

Atgādināšu, ka 2017. gadā tika sākts augstskolu absolventu monitorings, kura laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam, un to, kā nākamajos gados izvērtās absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt.

Fragments no raksta

2019. gadā vidējā alga Latvijā pirms nodokļu nomaksas bija 1076 eiro mēnesī (CSP dati), bet minimālā alga - 430 eiro mēnesī. No visiem 2017. gada augstskolu bakalauru programmu absolventiem divās programmās absolventu vidējā alga 2019. gadā bija teju vai divkārt lielāka par vidējo algu valstī. Vislielākos vidējos ienākumus 2019. gadā no visām bakalaura programmām, kuras tika pabeigtas 2017. gadā, uzrādīja Rīgas Stradiņa Universitātes zobārstniecības speciālisti, kuriem vidējā alga mēnesī pirms nodokļiem bija 2497 eiro.

Reālā darba alga lielākajā daļā Eiropas valstu ir sarukusi, rekordaugstajai inflācijai "noēdot" nominālo darba samaksas pieaugumu, un viens no visstraujākajiem kritumiem reģistrēts Latvijā.

2022. gadā inflācija Eiropas Savienībā (ES) sasniedza četras desmitgades nepieredzētu līmeni. Laikā no 1997. gada līdz 2021. gada beigām augstākā gada inflācija, kāda tikusi reģistrēta ES, bija tikai 4,4 %. Tas notika 2008. gada jūlijā.

Savukārt 2022. gada oktobrī inflācija sasniedza 11,5 %. Pēc šī maksimuma inflācija sāka samazināties, tomēr 2023. gada jūnijā tā joprojām bija 6,4% līmenī.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumu "Nodarbinātības izredzes 2023.gadā: Mākslīgais intelekts un darba tirgus", Covid-19 krīzei sekoja ievērojams cenu kāpums.

Cenas sāka pieaugt jau 2021. gadā, sākoties straujai atlabšanai pēc pandēmijas un pateicoties ar to saistītajiem traucējumiem piegādes ķēdēs. Jaunu inflācijas vilni izsauca enerģijas cenu kāpums, kuru 2022.gadā radīja Krievijas agresija pret Ukrainu.

Lai arī kopš 2010. gada Latvijā vidējā bruto alga pieaugusi par 11%, tomēr, salīdzinot ar pirmskrīzes - 2008. gada - līmeni, pašreiz Latvijā vidējā reālā alga ir par 10,3% mazāka. Reālo algu apjoms krietni atpaliek no pirmskrīzes līmeņa arī Lietuvā un Igaunijā, liecina SEB bankas Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats.

Latvijā vidējā reālā alga šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar analoģisku laika posmu pērn, ir augusi par 1,5%.

Kopš lejupslīdes zemākā punkta sasniegšanas Latvijā vidējā bruto alga augusi par 11%, un reālā darba samaksa piedzīvojusi 2,5% kāpumu. Tomēr, salīdzinot ar 2008. gadu, vidējā reālā neto alga Latvijā ir par 10,3% zemāka.

Šā gada otrajā ceturksnī Igaunijā reālā alga palielinājusies ceturto ceturksni pēc kārtas, tomēr pirktspējas pieaugums ir mazāks nekā iepriekšējos ceturkšņos – reālās algas kāpums otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2011. gada attiecīgo posmu, ir 1,1% apmērā.

Darba samaksa Igaunijā sāka pieaugt 2010. gada pirmajā ceturksnī. Kopš tā brīža vidējā bruto samaksa ir augusi par 19%. Ņemot vērā patēriņā cenu svārstības, reālā alga šajā laika posmā augusi ar 6,7%. Savukārt, salīdzinot ar 2008. gada otro ceturksni, Igaunijas vidējā neto alga šobrīd ir samazinājusies par aptuveni 7,5%.

Nodokļu reformu rezultātā augstāko amatpersonu algas tuvākajos gados varētu kāpt par 485 līdz 750 eiro, aplēsusi Latvijas Avīze.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) prognozēm, plānotā minimālās algas celšana no 380 līdz 430 eiro nākamgad vidējās algas apmēru varētu palielināt aptuveni par vienu procentpunktu. Taču, ņemot vērā gan šo apstākli, gan iecerētās nodokļu reformas pasākumus un citus makroekonomiskos faktorus, kopējais vidējās algas pieaugums, pēc jaunākajām FM prognozēm, 2018.gadā varētu būt 6%, sasniedzot 970 eiro.

FM paredz, ka 2020.gadā tautsaimniecībā nodarbinātā vidējā bruto alga sasniegs 1072 eiro mēnesī, kas nozīmētu aptuveni 157 eiro pieaugumu pret šo gadu. Balstoties uz šo FM prognozi un veicot aprēķinus, laikraksts secina, ka ministru un premjera alga pēc nepilniem trim gadiem varētu pieaugt par 485 līdz 750 eiro.

Eiropas Komisija (EK) piedāvā minimālās algas Eiropas Savienībā (ES) rēķināt pēc vienotiem principiem, kas gan nenozīmētu vienādu minimālo algu noteikšanu visā ES.

EK atzīmē, ka minimālā alga pastāv visās ES dalībvalstīs. 21 valstī minimālā alga ir noteikta ar likumu, bet sešās dalībvalstīs - Dānijā, Itālijā, Kiprā, Austrijā, Somijā un Zviedrijā - minimālās algas aizsardzību nodrošina tikai koplīgumi.

EK vērtējumā, lielākajā daļā dalībvalstu darba ņēmēju minimālā alga nav adekvāta vai pastāv nepilnības minimālās algas aizsardzības tvērumā. Tāpēc EK piedāvā ar direktīvu izveidot satvaru, kas uzlabošot minimālās algas adekvātumu un nodrošināšot darba ņēmēju piekļuvi minimālās algas aizsardzībai ES.

Komisijas priekšlikumā tiekot ievērots subsidiaritātes princips: tā nosaka minimālo standartu satvaru, ievēro dalībvalstu kompetences un sociālo partneru autonomiju un līgumslēgšanas brīvību algu jomā.

Pateicoties darbaspēka nodokļu sloga samazinājumam, 2015. gada pirmajā pusē vidējā neto darba samaksa (alga pēc nodokļiem) Latvijā un Igaunijā augusi straujāk nekā bruto darba samaksa. Lietuvā vidējā neto alga palielinājusies nedaudz lēnāk nekā bruto alga, turklāt Lietuvā arī bruto darba samaksas pieaugums bijis vismazākais starp Baltijas valstīm, liecina jaunākais SEB Mājsaimniecības finanšu apskats.

Straujākais neto algu pieaugums gada laikā bijis Latvijā. Gada otrajā ceturksnī vidējā neto alga sasniedza 600 eiro, kas ir par 7.5% vairāk nekā iepriekšējā gada 2. ceturksnī. Igaunijā vidējā neto darba alga 12 mēnešu laikā pieaugusi par 7.3%, sasniedzot 871 eiro, kas ir līdz šim augstākais sasniegtais līmenis. Lietuvā vidējā neto alga palielinājusies par 4.4% līdz 554 eiro, atpaliekot no Igaunijas un Latvijas. Vidējās bruto darba samaksas gada pieauguma temps 2. ceturksnī bija 6.6% Latvijā, 5.8% Igaunijā un 4.6% Lietuvā.

Neto darba samaksas pieaugums un zema inflācija pozitīvi ietekmē mājsaimniecību finanses. Igaunijā vidējā reālā alga (vidējā neto alga, ņemot vērā patēriņa cenu izmaiņas) gada otrajā ceturksnī bija par 7.3% lielāka nekā pirms gada. Latvijā un Lietuvā strādājošo reālie ienākumi gada laikā uzrādījuši attiecīgi 6.6% un 5.1% lielu pieaugumu. Igaunijā un Latvijā strādājošo vidējā reālā alga šobrīd jau ir lielāka, nekā tā bija pirms krīzes, savukārt Lietuvā strādājošo reālie ienākumi joprojām ir mazāki nekā 2008. gadā.

Lai gan mazumtirdzniecības nozarē notiek cīņa par darbiniekiem, atalgojums ir tikai viens no komponentiem to piesaistē.

Darbaspēka trūkumu Latvijā izjūt daudzas nozares. To starpā izņēmums nav arī mazumtirdzniecība, tomēr bieži vien tiek minēts, ka tirdzniecībā nodarbināto personu algas ir zemas, bet darba stundas – garas. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP), 2017. gadā regulārā mēneša vidējā bruto darba samaksa mazumtirdzniecībā, izņemot automašīnu un motociklu tirdzniecību, Latvijā bija 636 eiro.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis DB norāda, ka algas mazumtirdzniecības nozarē tiek celtas katru gadu, jo darbinieki ir vajadzīgi. Tas, par cik algas tiek palielinātas, gan ir katra uzņēmuma paša ziņā. Jāmin, ka šī gada sākumā, piemēram, mazumtirdzniecības uzņēmums Lidl paziņoja, ka Lietuvā palielinājis darbinieku algas par 7%. Lidl Lietuva vadītājs un projekta attīstītājs Latvijā un Igaunijā Radostins Rusevs-Peine DB norāda, ka arī Latvijā plāno sasniegt mērķi nodrošināt augstu atalgojumu darbiniekiem. Jāatgādina, ka minimālā alga Latvijā ir 430 eiro, Lietuvā – 400 eiro, bet Igaunijā – 540 eiro.

Eiropā augstāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tiek piemērota summām, kas būtiski pārsniedz Latvijas vairuma strādājošo algu

To liecina SIA BDO Tax pētījums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmēm un to lielumu no darba un citiem ienākumiem, kā arī diferenciācijas gradāciju.

Kā grib, tā dara

«ES nav vienotas nostādnes par IIN, tāpēc ir valstis, kur neatkarīgi no darba algas apmēra tā tiek aplikta ar vienu IIN likmi, un ir valstis, kur IIN likme ir atkarīga no algas lieluma – jo lielāka alga, jo ar lielāku IIN likmi tā tiek aplikta,» skaidro nodokļu eksperte un SIA BDO Tax valdes locekle Marina Bič- kovska. Piemēram, Baltijas valstīs – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā – visas darba algas tiek apliktas ar vienu – standarta IIN likmi, savukārt Skandināvijā – Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, arī Vācijā, Spānijā, Polijā un Slovēnijā ir diferencēta IIN likme. «Latvijā ik pa brīdim gan klusāk, gan skaļāk tiek runāts par IIN diferencēšanu, taču, paraugoties uz tām valstīm, kurās šāda sistēma pastāv, jāsecina, ka tajās ir ļoti liels ar šo nodokli neapliekamais minimums, kāda nav Latvijā,» norāda M. Bičkovska. Gan viņa, gan vairāki aptaujātie uzņēmēji uzskata, ka, pirms ieviest diferencēto IIN darba samaksai Latvijā, būtu rūpīgi jāizvērtē situācija valstī un nevajadzētu balstīties tikai uz matemātisko aprēķinu, novērtējot iespējamo ietekmi uz budžeta ienākumiem. Proti, Latvijā vidējā darba alga 2013.gadā bija 716 eiro. Aptuveni 63% no visiem darbspējīgajiem darba alga pirms nodokļu nomaksas nav lielāka par 700 eiro. Gandrīz 30% darbspējīgo iedzīvotāju saņem algu, kas pirms nodokļu nomaksas ir 700 – 1500 eiro. «Latvijā pastāvošajā ekonomiskajā situācijā, kad lielākās daļas Latvijas iedzīvotāju vienīgais ienākumu avots ir alga, diferencētās IIN likmes ieviešana samazinās iedzīvotāju jau tā ļoti viduvējos vai pat drīzāk – pieticīgos ienākumus un iedzīvotāji būs spiesti meklēt iespējas, kā ietaupīt uz nodokļu izmaksām. Rezultātā diferencētās IIN likmes ieviešanas sekas būs vai nu aplokšņu algu palielināšanās vai pat emigrācija, nevis papildu pienesums budžetā, kā uz to varētu norādīt matemātiskie aprēķini, ieviešot diferencēto IIN likmi darba samaksai,» brīdina M. Bičkovska. Viņa neredz fiskālus ieguvumus no IIN diferencēšanas Latvijā jo tas nozīmētu tikai to, ka ar lielāku IIN likmi jāapliek ienākumi, kas ir lielāki par 500 eiro, jo lielo algu – 2500 eiro mēnesī un vairāk – saņēmēju skaits Latvijā, salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm ir niecīgs (tādas nesaņem pat ministri un augstākie valsts ierēdņi).

Un kāpēc gan ne? Bet tikai tik absurds sauklis varbūt liks domāt par to, ka kaut kas te nav kārtībā.

Kad Vienotība pirmsvēlēšanu gaisotnē nāca klajā ar savu programmu, mērķis - 450 minimālā alga un 1000 eiro vidējā alga 2018. gadā, man šķita visai uzrunājošs. Daudzi uzņēmēji un es tai skaitā loģiski nodomāja, ka ekonomika tiks celta tik ļoti veiksmīgi, ka uzņēmēji attīstīsies un šīs algas ar prieku spēs maksāt. Urā, mēs tikai par!

Taču izrādās, ka nekā. Izrādās, ka mērķi ir sasniedzami nevis loģiskas attīstības ceļā, bet gan ar vieglākām metodēm – administratīvā kārtā. Tas ir nevis barot govi tā, lai izslaukums palielinātos, bet gan slaukt tikmēr, kamēr izslauc pēdējās sulas un tas nav būtiski, vai govs 2018. gadā būs beigta vai nē. Jo uz papīra viss taču būs kā solīts.

Dzīvei nepieciešamā alga jeb minimālais ienākumu līmenis, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu indivīdam vai ģimenei, lai segtu savas pamatvajadzības un uzturētu pienācīgu dzīves līmeni noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, 2024.gadā Rīgā ir 1630 eiro bruto, bet reģionos - 1384 eiro bruto, liecina atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma "Figure Baltic Advisory" veiktais šī gada pētījums.

Salīdzinot ar situāciju pērn, dzīvei nepieciešamā alga Rīgā ir pieaugusi, bet reģionos - mainījusies minimāli. 2023.gadā dzīvei nepieciešamā alga Rīgā bija 1501 eiro bruto, bet reģionos - 1397 eiro bruto.

Uzņēmums "Figure Baltic Advisory" aprēķina šo slieksni, ņemot vērā noteiktu pakalpojumu un produktu klāstu. Dzīvei nepieciešamā alga ģimenei, kurā ir divi pieaugušie un divi bērni, Rīgā ir 2119 eiro bruto, bet reģionos 1724 eiro bruto, ja abi vecāki pelna un saņem vienādu atalgojumu. Vidējā alga Rīgā šobrīd ir 2286 eiro bruto, bet reģionos - 1590 eiro bruto.

Salīdzinot situāciju kaimiņvalstīs, pētījumā secināts, ka Viļņā dzīvei nepieciešamā alga ir visaugstākā - 2173 eiro bruto, savukārt, Tallinā (Harju apriņķī) tā ir zemākā - 1621 eiro bruto. Salīdzinot ar 2023.gadu, Viļņā vērojams lielāks pieaugums, pērn šis slieksnis bija 1995 eiro bruto, bet pieaugums Tallinā bijis salīdzinoši neliels (1614 eiro bruto 2023.gadā).

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas nosaka atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.

Aģentūras LETA aprēķini par valdības sākotnēji virzītajiem likuma grozījumiem liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga sasniegs apmēram 7607 eiro, līdz ar to, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam alga palielināsies par apmēram 40%.

Par apmēram trešdaļu tiks palielināta alga ministriem, kuru mēneša atalgojums sasniegs apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Galvenais iemesls, kāpēc darbinieki aizietu no darba, ir lielāks atalgojums (66%). Turklāt darba ņēmēju gaidas attiecībā uz vēlamo samaksu divas reizes pārsniedz vidējo algu valstī. To atklāj pētījumu kompānijas TNS veiktais pētījums par darba tirgus tendencēm.

Vēlamā strādājošo vidējā mēnešalga uz rokas ir 1122 eiro. Savukārt vidējā alga valstī pēc 2015.gada CSP datiem bija apmēram 580 eiro uz rokas (818 eiro uz papīra). Visbiežāk nosauktais vēlamais vidējais atalgojums uz rokas ir 1000 eiro. Viens no trijiem darbiniekiem (34%) pēc nodokļu nomaksas uz rokas vēlētos saņemt vairāk nekā 1000 eiro.

Jāatzīmē, ka starp darbiniekiem, kurus pēc nodokļu nomaksas apmierinātu salīdzinoši zemāks atalgojums (līdz 600 eiro uz rokas), salīdzinoši biežāk ir sievietes, darbinieki ar pamata un vidējo izglītību, strādnieki un speciālisti, tirdzniecības nozarē strādājošie, darbinieki ar salīdzinoši zemāku patreizējo atalgojumu (līdz 500 EUR uz rokas), tie, kuri nedēļā strādā līdz 39 stundām, lauku reģionos un Latgalē strādājošie, kā arī mikro uzņēmumu darbinieki (1 – 9 darbinieki).

Dzīvei nepieciešamā alga ir temats, par kuru nepieciešama nopietna diskusija. Lai gan aizvien vairāk darba devēju Baltijā pievērš uzmanību darbinieku labklājībai, daudzi cilvēki joprojām nesaņem pietiekamu atalgojumu, lai dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi. Finansiālā drošība ir viens no svarīgākajiem labklājības aspektiem un būtiski ietekmē mūsu dzīves kvalitāti.

Pētījumi liecina, ka, sasniedzot noteiktu ienākumu līmeni, atalgojuma pielikums vairs nerada būtisku motivācijas pieaugumu, tomēr, ja cilvēkam trūkst līdzekļu, tas var kļūt par galveno ikdienas rūpi, ko nevar viegli atrisināt vai apiet. Ja atalgojums nesasniedz dzīvei nepieciešamo slieksni, tas kļūst par ļoti būtisku problēmu.

Dzīvei nepieciešamā alga ir minimālais ienākumu līmenis, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu indivīdam vai ģimenei, lai segtu savas pamatvajadzības un uzturētu pienācīgu dzīves līmeni noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, piemēram, 2024. gadā Rīgā tas ir 1638 EUR bruto. Finansiālā labklājība ir cieši saistīta ar atalgojuma apmēru, īpaši ar to, vai atalgojums ir pietiekams, salīdzinot ar minēto slieksni, un taisnīgs. Dzīvei nepieciešamā alga ietver dzīvesvietu, pārtiku, transportu, veselības aprūpi, izglītību, kā arī citas dzīves sastāvdaļas, piemēram, sporta kluba abonementu vai teātra biļeti. Šis atalgojuma līmenis pārsniedz juridiski noteikto minimālo algu, kas bieži vien nav pietiekama visu dzīves izdevumu segšanai.

Gan pasaulē, gan Latvijā palielinās augstākā līmeņa vadītāju vidējā pamatalga un mainīgo lielumu atlīdzība jeb tā dēvētais labumu grozs; maciņi kļuvuši biezāki finanšu un IT uzņēmumu vadītājiem

2015. gadā augstākā līmeņa vadītāju gada bruto alga pasaules lielākajos uzņēmumos vidēji ir 1,45 miljoni eiro, kas ir par 3,8% vairāk salīdzinājumā ar pagājušo gadu – pamatalgas pieaugums ir 4,5 %, bet mainīgo lielumu atlīdzība – 2,7 %, ziņo vadītāju meklēšanas kompānija Pedersen & Partners.

Latvijā augstākā līmeņa vadītāju mēneša pamatalga šogad ir palielinājusies vidēji par 3,2% un gada kopējā alga, ieskaitot mainīgo daļu, – par 4,5%, situāciju Latvijā vērtē SIA Fontes Vadības konsultācijas.

Pedersen & Partners pētījums, kurā piedalījās 1800 augsta līmeņa vadītāji no 340 uzņēmumiem 18 pasaules valstīs, liecina, ka atalgojumu veido vidējā pamatalga 711,6 tūkstoši eiro un ikgadējā prēmija 738,4 tūkstošu eiro apjomā. Pasaules mērogā lielākais top menedžeru atalgojums ir ASV un Rietumeiropā. «Kopumā tādās jaunattīstības valstīs kā Ķīna, Indija vai Dienvidāfrika augsta līmeņa vadītāju atalgojums ir ievērojami zemāks par Rietumu līmeni, bet algas pieaugums ir straujāks. Šobrīd Rietumvalstu augsta līmeņa vadītāju alga pieaug vidēji par 3–5%, jaunattīstības tirgos par 7–10 %,» norāda Pedersen &Partners atalgojuma konsultāciju vadītājs Konrads Prambuks. 2015. gada Fontes pētījums apstiprina atalgojuma pieaugumu arī Latvijā – mēneša pamatalga ir palielinājusies vidēji par 3,2% un gada kopējā alga, ieskaitot mainīgo daļu, vidēji par 4,5%.