Par korupciju aizdomās turētā politiķe Baiba Broka šodien iesniegusi atlūgumu Latvija Universitātē (LU).

Broka iesniegusi atlūgumu, tajā uzsverot, ka nav vainīga viņai inkriminētajos pārkāpumos. Iesniegumā LU rektoram Indriķim Muižniekam Broka norādīja, ka darbu viņa pārtrauc, augstu vērtējot LU reputāciju, augstskolā strādājot kopš 1997.gada.

LU prorektore Ina Druviete apstiprināja, ka Broka iesniegusi atlūgumu. Darba tiesiskās attiecības ar LU Broka pārtrauc jau šodien.

Druviete uzsvēra, ka LU respektē Brokas izvēli un izsaka cieņu par šo lēmumu LU reputācijas vārdā.

Par minēto lēmumu komentārus no Brokas pagaidām nav izdevies iegūt.

Jau ziņots, ka vēl nesen Broka tikusi pie jauna amata LU - viņa tikusi iecelta par eksperti juridiskajos jautājumos administrācijas atbalsta grupā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja redzeslokā aizdomās par iespējamām koruptīvām darbībām nonākusī Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniece Baiba Broka (VL-TB/LNNK) tikusi pie jauna amata Latvijas Universitātē (LU) - viņa iecelta par eksperti juridiskajos jautājumos administrācijas atbalsta grupā, vēstīja «TV3 Ziņas».

Broka uz šo amatu pieteikusies pati un prorektore Ina Druviete viņas vēlmi piepildījusi, vēstīja raidījums.

LU administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš «TV3 Ziņām» skaidrojis, ka «Broka pieņēma piedāvājumu strādāt kā eksperte juridiskajos jautājumos Administrācijas atbalsta grupā». LU vadība arī esot konsultējusies ar KNAB un guvusi apstiprinājumu, ka Broka var turpināt strādāt LU rektora vietnieces juridiskajos jautājumos amatā. Broka turpinās iesāktos darbus pie LU iekšējo normatīvo aktu pilnveidošanas, jauno sporta studiju programmu iedzīvināšanas un LU pārvaldības uzlabošanas jautājumiem, norādīja Grantiņš.

Sazvanīts pa telefonu, Grantiņš gan nemācēja atbildēt uz jautājumu, kas korupcijas skandālā ierauto politiķi aicinājis darbā. Tāpat viņš nemācēja pateikt, kāds būs Brokas atalgojums jaunajā amatā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja redzeslokā aizdomās par iespējamām koruptīvām darbībām nonākušajai Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniecei Baibai Brokai (VL-TB/LNNK) ir aizliegums strādāt kā rektora vietniecei un LU iepirkumu komisijā, bet strādāt citos mazāk atalgotos amatos LU nav aizliegts.

Broka skaidroja, ka viņa iecelta par eksperti juridiskajos jautājumos administrācijas atbalsta grupā, jo aizlieguma strādāt citos mazāk atalgotos amatos LU neesot.

Viņa atgādināja, ka atkāpusies no rektora vietnieces amata un pārtrauksi savu politisko darbību nacionālajā apvienībā «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK, lai neradītu lieku rezonansi. Taču nolēmusi strādāt LU citā amatā, kas neesot liegts.

Latvijas Universitātes personāla atalgojums ir saskaņots LU Senāta vispārējā personāla atalgojumā un kurā līmenī viņas ieņemamais amats iekritīs, tāds arī būšot viņas atalgojums. Konkrētu atalgojumu Broka atteicās izpaust, sakot, ka tas būs «ievērojami zemāks nekā bijis līdz šim».

Strauja algas palielinājuma pedagogiem, visticamāk, nebūs, šodien, iznākot pie pedagogu protesta akcijas dalībniekiem, sacīja izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

«Varam apliecināt, ka iepriekšējās valdības solītais tiks izpildīts, jau 2014.gada septembrī pedagogu darba samaksas pieaugums būs jūtams,» teica ministre.

Tāpat viņa apliecināja, ka ministrija, gatavojot budžeta pieprasījumu nākamajam gadam, par galveno prioritāti liks pienācīgas darba samaksas nodrošināšanu pedagogiem.

Druviete sacīja, ka līdzšinējā sadarbība ar pedagogus pārstāvošajām organizācijām lēmumu pieņemšanas procesā ir bijusi laba, un pateicas viņiem par to.

Vienlaikus ministre aicina saprast valsts finansiālo situāciju un uzsver, ka valdības uzdevums ir nodrošināt pienācīgu darba samaksu visiem darba darītājiem valstī. Tāpēc nākamā gada budžeta sagatavošanas procesā tikpat liela uzmanība tiks pievērsta ārstu, policistu un citu darbinieku atalgojumam.

Saeima šodien apstiprināja jauno Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību. Straujuma ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kura ieņem Ministru prezidenta amatu.

Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja 64 deputāti, pret bija 27 parlamentārieši, bet atturējās divi deputāti. Jauno valdību neatbalstīja opozīcijā esošā politiskā apvienība Saskaņas centrs, divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nav pašreizējā koalīcijas sastāvā, - Vladimirs Reskājs un Inga Vanaga atturējās. Balsojumā nepiedalījās divi jaunās koalīcijas parlamentārieši - Valdis Liepiņš (RP) un Juris Viļums (RP), kā arī divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nepārstāv jauno valdību - Inga Bite un Dāvis Stalts.

Šajā valdībā būs seši jauni ministri, kas nestrādāja iepriekšējā Valda Dombrovska (V) vadītajā Ministru kabinetā - zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kā arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pirmdien aizturētā Rīgas domes deputāte un Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniece Baiba Broka (VL-TB/LNNK) pērn deklarējusi parādsaistības 326 804 eiro apmērā, liecina viņas iesniegtā amatpersonas deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam.

Politiķes ienākumi pagājušajā gadā bijuši 118 474 eiro apmērā, no kuriem lielāko daļu jeb 60 684 eiro viņa saņēmusi par Iepirkuma komisijas priekšsēdētājas un rektora vietnieces juridiskajos jautājumos amatiem LU.

Vēl 45 418 eiro Broka nopelnījusi par valdes locekļa amatu Rīgas Brīvostas pārvaldē, bet 12 372 eiro - par darbu Rīgas domē.

Vienlaikus Brokai 5000 eiro vērtībā pieder kapitāldaļas SIA «B2000 Baltic», 11 383 eiro vērtībā - kapitāldaļas SIA «Merits», kā arī 1422 eiro vērtībā - kapitāldaļas SIA «Target Consensus Consulting» uzņēmumā.

Brokas valsts amatpersonas deklarācija liecina, ka viņai pieder zemes īpašums Rīgā, kā arī 2015.gada «BMW X5» automašīna.

Latvija patlaban ir to Eiropas valstu starpā, kur studiju maksa par augstāko izglītību ir viena no lielākajām. Tikmēr citur augstākā izglītība ir par brīvu vai par studijām maksā vien tie, kuri nespēj nokārtot akadēmiskās saistības. Tomēr ik pa laikam notiek virzība uz bezmaksas izglītību. Šādu soli pavisam nesen spērusi Vācija, kur no šī akadēmiskā mācību gada studijas ir bez maksas. Latvijā tā pagaidām ir vien iecere, kas, visticamāk, būs atkarīga no pieejamā finansējuma, otrdien raksta laikraksts Diena.

No 968 eiro līdz 3557 eiro par pilna laika studijām pirmajā mācību gadā un no 818 eiro līdz pat 5333 eiro par studijām otrajā mācību gadā - ar šādām summām ir jārēķinās jaunajiem studentiem, kuri plāno augstāko izglītību iegūt Latvijā. Lai gan valsts piedāvā arī budžeta vietas, tās tiek nodrošinātas vien apmēram 39% studējošo. Pēc Eiropas Komisijas izglītības informācijas tīkla Eurydice jaunākā ziņojuma, rekordiste studiju maksas ziņā ir Anglija, kur studiju maksa pirmajā mācību gadā ir no 10 742 eiro līdz 11 377 eiro. Tomēr jāņem vērā, ka par studijām nav jāmaksā uzreiz, bet tikai pēc diploma saņemšanas, kad studenta ienākumi sasniedz konkrētu robežu. Salīdzinoši augsta studiju maksa ir arī Īrijā, Itālijā, Lietuvā, Ungārijā, Nīderlandē un Slovēnijā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki šodien ieradušies Latvijas Universitātē (LU), taču patlaban nav oficiāli zināms vai augstskolā veiktas kādas izmeklēšanas darbības.

LU prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā Ina Druviete apstiprināja, ka KNAB darbinieki šodien bija ieradušies LU, taču viņa nekomentēja vai veiktas izmeklēšanas darbības. Tāpat Druviete nesniedza citus komentārus.

KNAB aģentūrai LETA nekomentēja vai šodien kādā kriminālprocesā veiktas kratīšanas un vai aizturētas personas. Birojā vien norādīja, ka KNAB nepārtraukti veic dažādas sekmīgai izmeklēšanai nepieciešamās kriminālprocesuālās darbības, tostarp tiesas sankcionētas kratīšanas, personu pratināšanas, kā arī analizē un nostiprina procesuālo darbību laikā iegūto informāciju.

«Vēršam uzmanību, ka par veiktajām vai plānotajām kriminālprocesuālajām darbībām KNAB komentārus nevar sniegt, lai neietekmētu izmeklēšanas gaitu. Papildus norādām, ka KNAB visas darbības veic atbilstoši Kriminālprocesa likuma normām. Atsevišķas kriminālprocesuālas darbības tiek veiktas saskaņā ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu, kas to pieņem pēc procesa virzītāja ierosinājuma,» norādīja birojā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir pieņēmusi lēmumu neturpināt uzturēt portālu skolas.lv, kura izveidē un uzturēšanā tādējādi nelietderīgi izmantoti 3,5 miljoni eiro, turklāt šos izdevumus nebūs iespējams segt no ERAF līdzekļiem, tas atzīts ministrijas sagatavotajā atbildē uz Saeimas deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas (S) sagatavotajiem jautājumiem.

Kā informēja Saskaņas preses sekretāre Katrīna Iļjinska, ministrijas atbildes vēstulē norādīts, ka saistībā ar iespējamu naudas līdzekļu izšķērdēšanu IZM notiek dienesta pārbaude, kuras rezultāti vēl nav zināmi. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra šī gada janvārī, izvērtējot skolas.lv darbību, mērķus un to sasniegšanu, nolēmusi tomēr nepiešķirt projektam prasīto naudu no ERAF līdzekļiem.

«Rodas jautājums - kurš būs atbildīgs par 3,5 miljonu eiro izšķērdēšanu laikā, kad valsts budžetā neatrodas nauda lietderīgākām lietām - slimnīcām, sociālām garantijām, skolotāju un policijas darbinieku algu palielināšanai?» izteikusies Ločmele-Luņova.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien lietā par vismaz 20 000 eiro kukuļa ņemšanu aizturējis trīs personas, tostarp Rīgas domes deputāti un Latvijas Universitātes (LU) rektora vietnieci juridiskajos jautājumos Baibu Broku (VL-TB/LNNK).

LU prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā Ina Druviete apstiprināja, ka KNAB darbinieki šodien bija ieradušies LU, taču viņa nekomentēja vai veiktas izmeklēšanas darbības. Tāpat Druviete nesniedza citus komentārus.

Arī KNAB sākotnēji nekomentēja, vai šodien kādā kriminālprocesā veiktas kratīšanas un vai aizturētas personas. Taču vēlāk KNAB izplatījis informāciju, ka šodien, iepriekš sākta kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā, birojs veic neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā vairākas kratīšanas. Kriminālprocess sākts par kukuļa piedāvājumu valsts amatpersonai un par kukuļa pieņemšanu.

KNAB esot ieguvis ziņas, kas liecina, ka valsts amatpersona, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja vietniece, iespējams, darbojusies konkrētu uzņēmēju interesēs. Procesa virzītāja rīcībā esošie fakti dod pamatu uzskatīt, ka valsts amatpersona, iepriekš vienojoties, pieņēmusi uzņēmēju kukuļa piedāvājumu, kukuli noformējot kā ziedojumu biedrībai, skaidroja KNAB. Iespējamā kukuļa summa nav mazāka par 20 000 eiro.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) šodien lēma Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja amatā iecelt Latvijas zāļu ražotāja «Olainfarm» mārketinga tirgus datu analītiķi Eināru Gielu.

Savukārt LTV valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatam padome izvēlējās XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektori Evu Juhņēviču.

NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete uzsvēra, ka līdz ar jaunās valdes apstiprināšanu «sabiedriskajā televīzijā sākas jauni laiki». Pieņemot lēmumu, padome ņēma vērā pretendentu spēju un gribu savstarpēji sadarboties, kā arī izpratni par mediju vidi un sabiedriskajiem medijiem, uzsvēra Druviete.

Saskaņā ar Druvietes sacīto, Giels konkursa komisiju pārliecināja par savām vadības spējām, kompetenci un zināšanām, datu analītiku, spēju pieņemt lēmumus, kā arī par attīstības redzējumu. Savukārt Juhņēviča sevi pierādījusi ar spēju vadīt nacionālas nozīmes projektus, strādāt ar radošiem cilvēkiem. NEPLP guva pārliecību, ka viņa varēs nodrošināt kvalitatīvu saturu, sacīja Druviete.

Pirmdien, 7.decembrī, uz pēdējo sēdi sanāca parlamentārās izmeklēšanas komisija saistībā ar bankas Citadele pārdošanu, un tajā deputāti apstiprināja komisijas galaziņojumu, informē Saeimas Preses dienests.

Komisijai izvirzītais vispārīgais mērķis bija, izanalizējot bankas Citadele pārdošanas procesu, atbildēt uz jautājumu – vai darījums ir noticis valsts un sabiedrības interesēs, kā arī izvērtēt normatīvo regulējumu.

Darbības laikā parlamentārās izmeklēšanas komisija uzklausīja bankas Citadele akciju pārdošanas procesā iesaistīto amatpersonu liecības un paskaidrojumus, kā arī pieprasīja informāciju no iesaistītajām institūcijām.

Daļai no dokumentu, kas saistīti ar bankas Citadele pārdošanas darījumu, joprojām ir noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, tādēļ daļa no pilnā galaziņojuma teksta ietver informāciju, kuru saskaņā ar likuma prasībām komisija nav tiesīga paust publiski. Tādēļ Saeimas deputātiem, amatpersonām un ekspertiem tiks nodrošināta pieeja galaziņojuma pilnajai redakcijai. Izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris atzīmē, ka ikviens galaziņojuma lasītājs arī no pārējā teksta sapratīs bankas pārdošanas gaitu un konkrēto amatpersonu lomu tajā.

Saeima ceturtdien, 17.decembrī, izskatīja parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu saistībā ar bankas Citadele pārdošanu, informē Saeimas Preses dienests.

Galaziņojumā atzīmēts, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijai izvirzītais vispārīgais mērķis bija, analizējot bankas Citadele pārdošanas procesu, atbildēt uz jautājumu – vai darījums ir noticis valsts un sabiedrības interesēs, kā arī izvērtēt normatīvo regulējumu.

Komisijas secinājumi ietver pārliecību, ka atbildīgs par bankas Citadele pārdošanas rezultātu ir Ministru kabinets, atbrīvojot Privatizācijas aģentūru no atbildības par bankas Citadele pārdošanu un šī darījuma sekām.

Komisija uzskata, ka 2014.gada 29.jūlija sēdē Ministru kabinets ir pieņēmis tiesiski apšaubāmu lēmumu, neievērojot juridiskos un ekonomiskos apsvērumus, kā arī sabiedrības intereses. Tā vietā iesaistītās amatpersonas centās padarīt bankas Citadele pārdošanas procesu necaurredzamu, tādējādi radot šaubas par rīcības objektivitāti.

Arī jaunais Valsts prezidents ir biologs, intervijā Dienas Biznesam atgādina jaunais Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks. Šis fakts liecina par to, ka universitātes izglītība patiešām ir universāla un absolventu izaugsmes iespējas ir ļoti dažādas.

Intervijas rītā pie rektora kabineta jau izveidojusies rinda. Lai arī I.Muižnieks vēl oficiāli skaitās atvaļinājumā, viņš pieņem apmeklētājus un jau ir pielicis roku pie jaunā LU pārvaldības modeļa ieviešanas.

Nesen esmu pabeigusi maģistrantūru LU, šobrīd dēls studē, bet pie rektora nekad neesmu izsaukta? Kam ir jānotiek, lai students vai viņa vecāki tiktu izsaukti pie rektora?

(Smejas.) Nu, nav jau tā, ka studenti tiktu saukti pie rektora uz sarkanā tepiķa, tiktu norāti vai izslēgti. Studenti paši nāk pie rektora ar visdažādākajiem ierosinājumiem, visbiežāk tie ir studentu padomes pārstāvji vai ārzemju studenti, kuriem ir cits redzējums par to, kā vajadzētu organizēt mācību procesu. Ceru, ka studenti nekautrēsies un nāks pie manis ar saviem ierosinājumiem, mums būs iespējams aprunāties par visu, kas viņiem ir svarīgs. Studentu iniciatīvas centīšos iespēju robežās atbalstīt.

Latvijas Universitātes (LU) Administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš informējis augstskolas personālu, ka līdz ar līdzšinējā LU rektora Indriķa Muižnieka neapstiprināšanu rektora amatā augstskolā pārstāj darboties arī LU Senāts un Šķīrējtiesa, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā vēstule.

Vēstulē augstskolas personālam teikts, ka, iepazīstoties ar šodienas valdības lēmumu, konstatējams, ka tas pamatots ar apsvērumu, ka LU Satversmes sapulce rektora vēlēšanās nav bijusi balsstiesīga.

Ņemot vērā, ka Satversmes sapulce rektora vēlēšanu laikā bija ievēlējusi arī Senātu un Šķīrējtiesu, to darbība patlaban ir pārtraukta. Tāpat visi Senāta un Šķīrējtiesas lēmumi, kas pieņemti pēc 24.maija, ir spēkā neesoši no pieņemšanas brīža.

Par LU Senāta priekšsēdētāju jūnijā ievēlēts bijušais LU rektors Mārcis Auziņš.

Senāts ir LU personāla koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas LU darbības sfēras, izņemot tos, kuri ar LU Satversmi nodoti LU Satversmes Sapulces pārziņā.

Ja netiks rasts risinājums skolotāju algu pieaugumam, tad, iespējams, maijā, valsts pārbaudījumu laikā, pedagogi varētu atkal rīkot protestus, tāpēc viens no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) steidzamākajiem uzdevumiem ir izstrādāt jaunu pedagogu darba samaksas modeli, vēsta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Ministrija sagatavojusi veselu darbu sarakstu, ko apņemas pildīt jau tuvākajā laikā, un pedagogi gan cer, ka tā būs ne tikai atrakstīšanās, bet reāla rīcība.

Lai izskaidrotu, kā IZM gatavojas pildīt valdības deklarācijā noteiktos uzdevumus, tā ir izstrādājusi rīcības plānu, ko Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā prezentēja izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, nodēvējot to par «labo apņemšanos sarakstu». Kā vienu no galvenajiem uzdevumiem ministre nosauca skolotāju algas, uzsverot, ka īpaši izveidotas darba grupas speciālisti drīzumā ķersies klāt pie darba samaksas modeļu izstrādāšanas un pēc tam tie tiks nodoti sabiedriskajai apspriešanai. Pārskatāmā nākotnē tiks sagatavots arī jauns skolu finansēšanas veids, atsakoties no neveiksmīgā principa nauda seko skolēnam. Ministre arī lika saprast, ka neatbalsta skolotāju skaita samazināšanu, jo to traucējot darīt pārāk izkliedētais izglītības iestāžu tīkls. IZM gan esot par virzību uz vidusskolu konsolidāciju, taču ne mehānisku.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētajā kriminālprocesā, kurā vakar aizturēta Rīgas domes deputāte un Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniece Baiba Broka (VL-TB/LNNK) iespējamais kukulis bija noformēts kā ziedojums Brokas vadītajai Latvijas Biatlona federācijai.

KNAB vakar informēja, ka birojs esot ieguvis ziņas, kas liecina, ka kāda valsts amatpersona, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja vietniece, iespējams, darbojusies konkrētu uzņēmēju interesēs. Procesa virzītāja rīcībā esošie fakti dod pamatu uzskatīt, ka valsts amatpersona, iepriekš vienojoties, pieņēmusi uzņēmēju kukuļa piedāvājumu, kukuli noformējot kā ziedojumu kādai biedrībai. Iespējamā kukuļa summa neesot mazāka par 20 000 eiro.

Likums paredz, ka personu var aizturēt uz laiku līdz 48 stundām. Pēc tam, ja nepieciešams, jālemj par drošības līdzekļa piemērošanu. Bargākais drošības līdzeklis ir apcietinājums, par kuru pēc izmeklētāja ierosinājuma lemj tiesa.

Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā 21.martā ar spāru vainagu rotāta topošā Rakstu māja, kurā no 2025. gada ikdienas darbu veiks vairākas fakultātes, institūti, LU bibliotēka, Biznesa inkubators, LU Starpnozaru izglītības inovāciju centrs, fakultātes, LU Kultūras centrs un amatiermākslas kolektīvi.

Svinīgajā pasākumā, klātesot LU, Izglītības un zinātnes ministrijas, Eiropas komisijas pārstāvniecības Latvijā, būvnieku “RERE Būve” un Eiropas Investīciju bankas (EIB) vadībai un pārstāvjiem, LU profesores Janīnas Kursītes vadībā notika simboliska ēkas iesvētīšana, uz laimi plēšot māla traukus un topošās ēkas elementos iekrāsojot latviešu spēka zīmes. Atgādinot, ka oficiāli ir sācies pavasaris, LU rektors profesors Indriķis Muižnieks sacīja, ka “Rakstu māja ir vēl viena “ligzdiņa", kurā mēs kopīgiem spēkiem varēsim būvēt gan Universitātes nākotni, gan mūsu studentu un pētnieku profesionālās un akadēmiskās karjeras nākotni un, protams, visi kopā strādāsim zinātnei un tēvijai, lai aug, attīstās un plaukst mūsu sabiedrība. Mēs to varam un mēs to parādām, ka mūsu Universitāte aug, zeļ un attīstās!”

Ministru prezidenta amata kandidāte Laimdota Straujuma jauno valdību veidojošajām partijām piedāvājusi savu redzējumu par ministriju sadali, pēc tikšanās ar partiju pārstāvjiem informēja L. Straujuma.

Saskaņā ar viņas piedāvājumu Vienotība varētu uzņemties atbildību par Finanšu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Aizsardzības ministriju, kā arī kopā ar neatkarīgajiem Saeimas deputātiem arī par Satiksmes ministriju.

Reformu partijai piedāvāts ieņemt ekonomikas ministra, veselības ministra un iekšlietu ministra amatus.

Nacionālo apvienību Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK Straujuma aicina izvirzīt pārstāvjus Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas, Kultūras ministrijas un Tieslietu ministrijas vadīšanai.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienībai piedāvāts uzņemties atbildību par Zemkopības ministriju, Labklājības ministriju un Ārlietu ministriju.

Pirmdien, 8.jūlijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki veikuši procesuālas darbības «Skonto» grupas līdzīpašnieka Gunta Rāvja birojā un dzīvesvietā, apstiprināja «Skonto būves» pārstāve Elīna Dobulāne.

Viņa apgalvoja, ka Rāvim KNAB sāktajā kriminālprocesā nav piemērots nekāds statuss.

«Politiķi šobrīd sūta ļoti bīstamu signālu uzņēmējiem Latvijā, savstarpējo attiecību kārtošanā iesaistot tiesībsargājošās iestādes un uzņēmējus. Vēl tikai dažas dienas atpakaļ Baiba Broka bija Rīgas mēra amata kandidāte. Pēdējos gados man piederoši vai daļēji piederoši uzņēmumi ir ziedojuši vairākus miljonus eiro sporta, mākslas un izglītības veicināšanai Latvijā, turklāt par lielāko daļu no ziedojumiem man nav detalizēta informācija, jo lēmumus pieņem konkrēto uzņēmumu vadītāji. Politiķu savstarpējās intrigas šobrīd nodara kaitējumu gan man personīgi, gan arī uzņēmumiem, kas ir vieni no lielākajiem nodokļu maksātājiem un eksportētājiem valstī,» notikušo komentēja Rāvis.

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam šodien nolēma izvirzīt VL-TB/LNK Saeimas frakcijas vadītāju Eināru Cilinski, bet par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentāro sekretāru varētu kļūt Saeimas deputāts Romāns Naudiņš.

Savukārt tieslietu ministra amatam nacionālā apvienība izvirzījusi Rīgas domes nacionālās apvienības frakcijas vadītāju Baibu Broku.

Darbu kultūras ministres amatā turpinās līdzšinējā ministre Dace Melbārde, bet par Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāru varētu kļūt nacionālās apvienības pārstāvis Rihards Kols.

Cilinskis bijis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs, kā arī valsts sekretāra vietnieks. Savulaik Cilinskis bija arī Rīgas domes Vides aizsardzības komitejas priekšsēdētājs.

Broka, kura ir tiesību zinātņu maģistre un patlaban studē Latvijas Universitātes (LU) doktorantūrā, ir Rīgas domes deputāte un Latvijas gaisa satiksmes valdes locekle. Broka iepriekš bija tieslietu ministra Jāņa Bordāna padomniece Eiropas Savienības un civiltiesību, komerctiesību jautājumos un LU Juridiskās fakultātes lektore. Broka ir vairāku zinātnisku rakstu un pētījumu autore civiltiesību un komerctiesību jomā un viena no Privātās un publiskās partnerības likuma līdzautorēm.

Topošā valdība ir apņēmības pilna strādāt un jaunā komanda spēs izturēt to spiedienu, kas varētu būt šajā laikā pirms vēlēšanām, šodien žurnālistiem sacīja premjera amata kandidāte Laimdota Straujuma (V).

Straujuma uzsvēra, ka līdz ar Reformu partijas lēmumu (RP) par ekonomikas ministra amata kandidātu neskaidrību par nākamo Ministru kabineta sastāvu vairs nav un «jaunā valdība ir nokomplektēta».

Topošās valdības partneriem vēl ir jānoslēdz darbs pie koalīcijas līguma, kā arī valdības deklarācijā jāprecizē vairāki punkti. Sanāksme par šiem jautājumiem notiks otrdien.

Premjera amata kandidāte skaidroja, ka vēl ir jāprecizē noteikti punkti par pašvaldībām un veselības aprūpes finansējumu, kā arī citi. Tāpat vēl tiek diskutēts par formulējumu punktam koalīcijas līgumā par pāreju uz mācībām latviešu valodā skolās. Topošās koalīcijas partneri principā piekrīt, ka jāvirzās uz apmācībām latviešu valodā no 2018.gada, piebilda Straujuma.