Lai gan Rīgas domes vadošās partijas ekonomikas attīstību definējušās par vienu no prioritātēm, speciāli izveidotā padome uzņēmējdarbības veicināšanai pastāv uz papīra.
Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padomes nolikums paredz, ka «sēdes tiek sasauktas atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā reizi trijos mēnešos». Tomēr pēdējā sēde notikusi 2011. gada 31. martā – teju pirms trim gadiem, liecina pašvaldības informācija. Juridiski šī padome vēl pastāv, taču fiziski pēc tās vairs nekādas vajadzības neesot, DB atzīst Rīgas vicemērs un padomes vadītājs Andris Ameriks. Proti, padome tika izveidota iepriekšējā sasaukuma laikā, Saskaņas centram un partijai LPP/LC (daļa no tās biedriem pēc tam izveidoja partiju Gods kalpot Rīgai, kas kopā ar Saskaņas centru veiksmīgi startēja arī pašvaldību vēlēšanās 2013. gadā) pirmo reizi nākot pie varas galvaspilsētā, kad, kā saka A. Ameriks, jautājumu risināšanai bija nepieciešama koordinācija starpresoru līmenī. Šobrīd tas vairs neesot vajadzīgs, jo katrs departaments labi zinot, kas jādara. Arī uzņēmēji savas attiecības ar pašvaldību tagad risinot tieši ar atbildīgo struktūru, un, kā saka vicemērs, neesot dzirdēts, ka kādam uzņēmējam pret to būtu iebildumi.
Ārvalstnieku vilināšanai
Pērn Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padomei tika domāts iedvest jaunu dzīvību, padarot to par padomi sadarbībai ar ārvalstu investoriem. Tās vadība būtu pilsētas mēra Nila Ušakova rokās. Ideja gan nav īstenojusies. A. Ameriks stāsta, ka citu valstu vēstnieki vai nopietni investori vēlas personīgi tikties ar mēru vai vicemēru, grib just draudzīgu attieksmi.
«Šobrīd nevarētu teikt, ka no Rīgas domes puses tiktu jebkādā veidā koordinēti uzņēmējdarbības procesi galvaspilsētā un risinātas ar tām saistītās problēmas. Šādam koordinējošajam procesam arī nevajadzētu būt, ja pilsētā šajā jomā viss būtu kārtībā un būtu skaidrs, caurspīdīgs mehānisms, kā novērst vienu vai otru problēmu. Turklāt ir būtiski, lai šis mehānisms būtu pieejams visiem tirgus dalībniekiem vienādi. Tā vietā investoriem Rīgas dome ir pateikusi – ja jums ir problēmas, nāciet, un mēs tās risināsim. Šāda pieeja rada nevajadzīgu protekcionisma sajūtu. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka, pastāvot šādam sadarbības modelim starp pašvaldību un investoriem, lēmums nevar būt objektīvs, jo katrs konkrētais gadījums tiek izvērtēts subjektīvi,» norāda Ārvalstu investoru padomes izpilddirektors Ģirts Greiškalns.
Jāpielāgojas domei
«Rīgā ir izveidojusies situācija, kad uzņēmēji dzīvo savu dzīvi, bet dome – savu,» piekrīt restorānu biznesa profesionālis Jānis Jenzis, kurš novērojis – dome par uzņēmējiem un sadarbību atceras vēlēšanu gados, bet jau tūlīt pēc tam pašvaldībai ir citas prioritātes. «Ir bijuši gadījumi, kad būtu gribējies, lai pašvaldība vairāk aizdomājas par to, ka arī uzņēmējiem ir jānodrošina savs darbs, piemēram, laikā, kad notika Spīķeru kvartāla rekonstrukcija. Toreiz darbs organizēts, nerēķinoties ar biznesa interesēm. Būtu pareizi, ja dome uzskatītu uzņēmējus par sadarbības partneriem, ar kuriem meklēt kompromisus dažādu jautājumu risināšanā. Savukārt šobrīd tieši uzņēmēji ir tie, kuriem jāpielāgojas domes lēmumiem,» tā J. Jenzis.
Arī SIA Sakret vadītājs Andris Vanags norāda, ka sadarbība ir nepieciešama, jo uzņēmēji un pašvaldība nedzīvo atrauti viena no otras. «Lielākais patērētājs biznesam ir valsts un pašvaldības. Lai šī sadarbība būtu veiksmīga, uzņēmējiem savlaicīgi būtu jāzina pašvaldības mērķi, attīstības plāni, gaidāmās darbības. Respektīvi, ir jābūt skaidrībai vienam par otra darbībām. Vai pašreiz var runāt par šādu abpusēju sadarbību Rīgā, man ir grūti pateikt. Vismaz manis vadītajam uzņēmumam ar Rīgas pašvaldību šādas attiecības nav bijušas,» neslēpj uzņēmējs.
Šlesera ideja
Jāatgādina, ka padome izveidota 2009. gadā, par tās vadītāju kļuva vicemērs Ainārs Šlesers, padomē darbojās arī departamentu direktori, komiteju vadītāji, izpilddirektors, būvvaldes vadītājs un citi. Līdz ar to vismaz teorētiski padomes sēdēs uzņēmējiem bija iespēja savas ieceres vienlaikus izdiskutēt ar visām atbildīgajām amatpersonām.
Padomes pastāvēšanas sākumposmā tā gan ātri iemantoja slavu kā vieta, caur kuru uzņēmējiem censties «izsist» savu ieceru realizēšanu. Tiesa, vismaz daļa no šiem uzņēmējiem bija saistīti ar kustību Par labu Latviju. Piemēram, pietika a/s Rīgas Piena kombināts tā laika akcionāriem Atim Sausnītim un Ivaram Strautiņam pasūdzēties, ka Rīgas domes Satiksmes departaments formāli reaģējis uz uzņēmuma lūgumu rast risinājumu elastīgākai preču piegādei veikaliem Rīgas vēsturiskajā centrā, lai drīz vien taptu jauni pašvaldības noteikumi par preču piegādi.
Visiem gan tik ļoti neveicās – lai gan Lido dibinātājs Gunārs Ķirsons dalījās ar plāniem veidot trošu tramvaja līniju no atpūtas kompleksa Lido Krasta ielā līdz Rīgas Centrāltirgus rajonam, tas palika neīstenots. Īstenojies nav arī a/s Grindeks plāns kvartālā Lāčplēša, Maskavas, Bārddziņu un Mazajā Krasta ielā uzbūvēt multifunkcionālu ēku 24 stāvu augstumā, kurā būtu viesnīca, biroju telpas, vairākstāvu autostāvvieta, dzīvojamie apartamenti, izstāžu zāle utt.
Lai īstenotu ieceri, bija nepieciešams pašvaldības akcepts iespējai palielināt celtniecības intensitāti līdz 900%, akceptējot 24 stāvu apbūvi un attiecīgi atrisinot transporta plūsmas problēmas. Pozitīvi nav rezultējies arī a/s Dinamo Rīga plāns būvēt pašiem savu ledus halli.
A. Ameriks atgādina, ka padomei nebija lēmējtiesību, tās viedoklim bija ieteikuma raksturs, līdz ar to tā vairāk kalpoja kā sabiedrisko attiecību platforma, caur kuru iepazīstināt ar uzņēmēju plāniem. Vicemērs arī norāda – pret padomes darbības atsākšanu viņš izturas rezervēti. «Jo mazāk struktūru, jo mazāk birokrātijas,» viņš paskaidro.
