Rīgas centrā kārtējo reizi «pastrādājuši» bebri. Šoreiz par bebru upuri kritis vītols, kas atrodas Rīgas kanālmalā, netālu no operas.

Jau ziņots, ka pērn vasarā Rīgas kanāla bebri apgrauzuši ne tikai tuvākus un tālākus kokus parkā pie Nacionālās operas un Kongresu nama, bet nu bija jau ķērušies klāt arī soliņiem, rožu krūmiem un citām sev neierastām lietām, kuras parasti šie dzīvnieki negrauž.

Savukārt vēl 2012. gada novembrī Rīgas centrā, Raiņa bulvārī, bebrs, īstenojot savu dabisko sūtību, bija apskādējis divas liepas, no kurām viena tika nogāzta pavisam, bet otra bija tuvu šādam scenārijam.

Nesen Londonas centrā pēc nakts maiņas pārtikas fasēšanas cehā satikās trīs «intelbeņķi». Sarokojās, sasmaidijās un pasūtīja «pabā» pa kausam alus.

Visi mēs esam no vienas nosacītās viesstrādnieku grupas, ja gribam klasificēt svešumā strādājošo un dzīvojošo tautiešu kontingentu. Tas būtu pateicīgs darbalauks psihologiem un sociologiem – apjaust, kādi cilvēku un kādu mērķu, motivācijas vadīti cilvēki ir pametuši savu valsti (Latviju). Šajā daudzveidīgajā un raibajā cilvēku kopumā skaidri izdalās vairākas viendabīgas grupas: studenti, kas piepelnās mācību pārtraukumā, jaunieši bez /ar nepabeigtu izglītību, Latvijā darbu zaudējušie pusmūža ģimenes cilvēki u.c. Varbūt, ka kādreiz kāds literāts parakņāsies šajā dzīves kamolā un uz šīs cerību, smeldzes un vilšanās kalna uzcels vēstījumu.

Plūdu dēļ vairāki Ogres iedzīvotāji šodien spiesti palikt mājās, lai uzraudzītu ūdens līmeni savās saimniecībās. Problēmas rada arī daudzviet neizbraucamie ceļi.

Ogres iedzīvotājs Mārcis pastāstīja, ka lielākā neraža sākusies vakar vakarā, kad ūdens līmenis strauji cēlies appludinot pat galvenās ielas. Piemēram, pa Brīvības ielu peldējis bebrs, ko iedzīvotāji arī centušies fotografēt.

Līču ielas iedzīvotāja Dace aģentūrai LETA pastāstīja, ka naktī ūdens līmenis pagalmā esot bijis augstāks, bet nu tas ir nedaudz nokrities. Taču lielākā daļa pagalma joprojām ir zem ūdens. Ūdens ir arī ēkas pagrabā, 1.stāvā un garāžā. Mājai esot atslēgta elektrība, nedarbojas arī gāzes apkures katls.

Dace pastāstīja, ka evakuēties viņas ģimenei neviens nav piedāvājis, taču neesot bijusi arī tāda vajadzība, jo ūdens līmenis saimniecībā dzīvību neapdraud. Viņai un tuviniekiem šodien bija jāiet uz darbu, taču ģimene palikusi mājās, lai cīnītos ar plūdu radītājām sekām. Darba devējs pret to izturoties saprotoši.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Bezpilota lidaparāti jau tiek izmantoti situācijas novērtēšanai mežā – kā aug jaunaudze, kā veikta mežizstrāde, kādus postījumus nodarījis vējš vai bebrs; lai klāstu paplašinātu, vajadzīga atbilstoša programmatūra

Droni no militārās jomas pakāpeniski pārgājuši uz biznesu, un arī mežsaimniecībā tie no eksotikas ir kļuvuši par izmantojamu darbarīku. Par savdabīgu pionieri drona jeb koptera iegādē ir uzskatāma Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāte, kura to spēja, izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu. Pēc fakultātes dekāna Dagņa Dubrovska sacītā, šis rīks tiek izmantots mežsaimniecības pētījumos. Tomēr lidaparāts pats par sevi neko vēl nenozīmē, jo svarīgākais jautājums ir – kas tam ir virsū – foto vai video kamera vai lāzerskenēšanas ierīce, turklāt iegūto datu apstrādei ir vajadzīga programmatūra. Jāņem vērā, ka svarīgākais ir izšķirtspēja, un to pašu produktu, ko var iegūt ar droniem, var sasniegt arī ar uzņēmumiem no lidmašīnām un satelītiem. Dronu cenu lejupslīde ir pavērusi iespējas tos arī iegādāties.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.