Latvijas augstskolu nākotni noteiks spēja tikt galā ar augstākās izglītības globalizācijas izaicinājumiem, ārvalstu studentu skaita palielināšana būtu atbalsts tautsaimniecībai, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Ik gadu divas no lielajām augstskolām – Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) – kopā uzņem vairāk nekā 1000 ārzemju studentu. Šobrīd RSU ir lielākais ārzemju studentu skaits – 1233 ārvalstnieki, no kuriem 87% studē medicīnu, 11% apgūst stomatoloģiju. Kopumā 28 Latvijas augstskolās un četrās koledžās pašlaik studē 5272 ārvalstnieki.
Ienes miljonus eiro
RSU ir aprēķinājusi, ka ārvalstu studenti studiju laikā nodrošina vairāk nekā 500 miljonu eiro lielu pienesumu, jo katrs ārvalstu students katru gadu vidēji Latvijas tautsaimniecībā ienes vairākus desmitus tūkstošus eiro. Šo summu veido gan studiju maksa, gan visi sadzīves izdevumi, gan nodokļi no pasniedzēju atalgojuma u.c. RSU attīstības prorektors Toms Baumanis ir pārliecināts, ka augstākās izglītības sistēma ir eksportspējīga tautsaimniecības nozare, taču, neveicot nepieciešamās pārmaiņas, augstākās izglītības konkurētspējas priekšrocība lēnām saruks. Augstākās izglītības eksporta apvienības vadītājs, Biznesa augstskolas Turība studiju attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors Imants Bergs norāda, ka izglītības eksports Latvijai ir nepieciešams, tas veicina gan augstskolu internacionalizāciju, gan pazīstamību, kā arī piesaista ekonomikai ik gadu apmēram 30 milj. eiro studiju maksā un studentu uzturēšanās izmaksās. Viņš uzskata, ka augstskolas aktīvi nodarbojas ar studentu piesaisti, bet no valsts puses būtu vēlams palielināt to valsts iestāžu kapacitāti, kas tieši iesaistītas ārvalstu studentu ierašanās procesā Latvijā, – vēstniecību, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Akadēmiskās informācijas centra u.c.
Jākonkurē Eiropā
Nesenā krīze radīja situāciju, ka sabiedrība sāka uzdot pamatotus jautājumus par Latvijas izglītības kvalitāti. Sabiedrības jautājumi ierobežota finansējuma apstākļos pārtrauca to relatīvo komfortu augstākās izglītības sistēmā, kas valdīja kopš 90. gadiem, liekot augstskolām pievērst lielāku uzmanību šodienas izaicinājumiem, atzīst T. Baumanis. Globalizācija ir būtiskākais augstskolu izaicinājums, jo vidusskolu beidzējs pieder Eiropas izglītības telpai, nevis ekskluzīvi kādai pašmāju augstskolai.
Visu rakstu Kaldina eksportspēju lasiet 16. marta laikrakstā Dienas Bizness.