1. maijā tika atklāta otrā sezona projektam Biznesa eskalators, ko rīko t/p Alfa un laikraksts Dienas Bizness. Līdzīgi kā pērn, arī šogad projekts sniedz iespēju jaunajiem uzņēmējiem izmēģināt spēkus, piedāvājot savu produkciju tirdzniecības parka pircējiem.

Maija mēnesī Biznesa eskalatora tirdzniecības stendā tirgosies uzņēmumi: Amber Sisters un Zigzag Factory. Biznesa eskalators norisināsies septiņus mēnešus, kuru laikā kopumā 14 uzņēmumiem būs iespēja izmēģināt spēkus projektā. Uzņēmumam, kuram būs veicies vislabāk, t/p Alfa dāvās iespēju tirgoties arī gada karstākajā mēnesī – decembrī.

T/p Alfa vadītāja Liene Apine stāsta: «Lai katrs uzņēmums individuāli un līdz ar to uzņēmējdarbības vide kopumā varētu veiksmīgi attīstīties, uzņēmējiem ir būtiski izprast tirgu, tā ietekmējošos faktorus, iespējas un draudus. Biznesa eskalators jaunajiem censoņiem sniedz iespēju gūt pieredzi, sajūtot reālo saskarsmi ar pircēju un tirdzniecības centra specifiku. Ticu, ka dalībnieki mēneša laikā, ieklausoties ekspertu ieteikumos, gūs vērtīgas atziņas turpmākajam ceļam uz panākumiem.»

Klientu ir daudz, vēlmju ir daudz, un darbu – vēl vairāk

Par pieredzi projektā Biznesa eskalators saka gultasveļas šūšanas uzņēmuma Zigzag Factory vadītājs Dāvids Grāveris. Projekta ietvaros tam nācies vienlaikus darīt visu – informēt klientus, pieņemt pasūtījumus, šūt un pabeigt mājaslapas iz- strādi. Projektu D. Grāveris vērtē kā kristības Latvijas tirgū, jo interneta vietne pat vēl nebija pieejama publiski, kad jau vajadzēja izpildīt klientu pasūtījumus.

Noskaidro vēlmes

T/p Alfa klienti apliecināja, ka viņiem radošuma un gaumes netrūkstot. «Neatsveramā lieta ir tā, ko klienti mums ir pastāstījuši par savām vēlmēm, sajūtām par audumu. Tas ir pats dārgākais ieguvums, jo mūsu nākotnes jaunie produkti ir tieši viņu pirksts,» norāda D. Grāveris. Sākumā viņam licies, ka Alfā apgrozās tikai gala patērētāji, taču uzņēmumam ir izdevies iegūt arī jaunus sadarbības partnerus.

Portāls db.lv šajā piektdienā saviem lasītājiem piedāvā aplūkot, kā Kuldīgas uzņēmumā SIA ZigZag Factory tiek izgatavoti halāti.

ZigZag Factory dibināta 2013.gadā, jo kādu laiku nepameta vēlme rast risinākumu ikdienas problēmai – bezmiegam, kas mūsdienās skar daudzus cilvēkus, stāsta kompānijas vadītāja Lelde Grāvere.

Sākums uzņēmumam bijis grūts, viņa piebilst. «2013.gadā vēl īsti nezinājām kas ir ieņēmumi, bija tikai izdevumi. Tomēr 2014. gadā jau sākam realizēt savu produkciju internetā, šobrīd arī esam pieejami dažādos veikalos,. Līdz ar to apjomi kāpj ar katru ieguldīto darba gadu, ciparos katrs nākamais gaids tikai 30% apjoma pieaugumu,» uzsver kompānijas vadītāja.

Nākamajā gadā ZigZag Factory plāno vēl lielāku apgrozījumu, pārdošanas apjomus audzējot ar jauno produktu palīdzību, kā arī papildus nostabilizēt eksportu.

Kuldīgā top sociālā biznesa uzņēmums, kura produkts būs unikāla dizaina mājas tekstila izstrādājumi no eikaliptu šķiedras auduma.

Zigzag Factory ideja ir kļūt par sociālu uzņēmumu, kas atvērts ikvienam, kurš vēlas izmēģināt roku mājas tekstila šūšanā un kaut ko ar to nopelnīt. Reizē tā būs dizaina jaunrades platforma, kas vienuviet pulcēs Latvijas tekstila dizainerus, Kuldīgas iedzīvotājus, kā arī potenciālos pircējus, kuriem būs iespēja pasūtīt tieši tādu izstrādājumu, par kādu jau sen sapņojuši, stāsta Zigzag Factory dibinātājs Dāvids Grāveris. Telpas jau iekārtotas, uz Latviju no Singapūras ceļo īpašs audums, kura aušanā izmantotas eikaliptu šķiedras. Sašūts arī pirmais gultasveļas komplekts. Aktīva darbība sāksies februāra beigās, līdzko būs klāt audumi.

ASV uzņēmums "AE Industrial Partners" iegādājies Latvijas bezpilota lidaparātu ražotāju "UAV Factory", informē uzņēmumā.

"UAV Factory" būs atsevišķa "AE Industrial Partners" bezpilota tehnoloģiju platfoma. Darījuma nosacījumi netiek atklāti.

"UAV rūpnīcas inženiertehniskās un tehniskās iespējas, kā arī pārbaudītais un augošais tehnoloģiju risinājumu kopums tirgū ir patiesi atšķirīgas," teic Džefrijs Harts, AEI direktors. "Mēs esam priecīgi sadarboties ar talantīgo UAV Factory komandu un esam pārliecināti, ka mūsu kolektīvā stratēģiskā vīzija par bezpilota tehnoloģiju platformu sniegs spēcīgus rezultātus šajā strauji augošajā tirgū."

"UAV tirgus strauji pieaug, un ar AEI finansiālu un operatīvu atbalstu UAV Factory ir gatavs palielināt izaugsmi un tirgus daļu," sacīja UAV Factory līdzdibinātājs Konstantīns Popiks, kurš turpinās darbu uzņēmuma vadībā. "Cieši sadarbojoties ar AEI komandu, mēs plānojam paplašināt savas tehnoloģijas, lai klientiem nodrošinātu labākos klases risinājumus, kas viņiem nepieciešami kritisku lēmumu pieņemšanai."

Augustā, Kuldīgā, Latvijā dizainētu tekstilizistrādājumu zīmols ZIGZAG FACTORY atklājis atvērta tipa sietspiedes darbnīcu, saņemot atbalstu no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un biedrības Darīsim paši, kas paredzēta ne tikai pašu produktu ražošanai un projektu realizēšanai, bet iecerēta kā jaunrades sekmēšanas platforma, kā arī nozīmīgs atbalsts vietējā reģiona labklājības veicināšanā, teikts paziņojumā medijiem.

ZIGZAG FACTORY izveidotāji Lelde un Dāvids Grāveri šim projektam izvirzījuši divus galvenos mērķus. Pirmkārt, šī darbnīca radīta, lai veicinātu ražošanas, vietējo pakalpojumu un to pieejamības attīstīšanu. Tiek plānots piesaistīt pēc iespējas vairāk sociāli neaizsargātus vietējā reģiona iedzīvotājus ar mērķi mazināt bezdarbu. Otrkārt, šī projekta mērķis ir attīstīt, un paplašināt uzņēmuma sociālo interneta vietnes platformu www.zigzagfactory.com, piedāvājot jaunus pakalpojumus un produktus tās lietotājam. Šobrīd interneta vietnē ir iespējams katram pašam konstruēt un pasūtīt gultas veļu dažādos izmēros gan pieaugušajiem, gan bērniem.

Kurzemes Biznesa inkubatorā (KBI) šī gada martā savu darbu uzsākuši deviņi jauni uzņēmumi - četri no tiem Liepājā, divi Kuldīgā un trīs Saldū.

KBI Liepājas filiālē darbu uzsākuši četri uzņēmumi – Liepāja Bulk Liner, LGV Network, Baltic solar un Wood koozie.

SIA Liepāja Bulk Liner nodarbojas ar polietilēna konteineru oderu ražošanu autoceļu un jūras kravu pārvadājumiem, kas nodrošina pilnīgu produktu drošību un piesārņojuma riska novēršanu.

Uzņēmums LGV Network ir pirmais elektromobiļu uzlādes staciju tīkla izveides uzņēmums Latvijā, kurš piedāvā klientiem uzlādēt elektromobiļu akumulatorus publiski pieejamās uzlādes stacijās. Uzņēmums 2014. gada beigās jau paspējis uzstādīt piecas publiski pieejamas elektromobīļu uzlādes stacijas Rīgā. Uzņēmuma mērķis ir attīstīt uzlādes staciju tīkla infrastruktūru Latvijā, nodrošinot elektromobiļu lietotājus ar uzlādes staciju pieejamību tiem ērtās vietās - pie tirdzniecības centriem, restorāniem, degvielas uzpildes stacijām, biroja centriem un citur.

Zīmola "Littleberry" dizaina auduma autiņbiksītes un aksesuāri tiek ražoti Latvijā, taču vairums no produktiem aizceļo ārpus mūsu valsts robežām.

"Littleberry" stāsts aizsākās pirms aptuveni trīs gadiem. "Drīzumā bija jādzimst mūsu jaunākajai meitiņai. Jau agrāk praksē bija izmēģināti auduma autiņi un modernās auduma autiņbiksītes vecākajām meitām, un tas šķita samērā vienkārši un daudz skaistāk nekā vienreizlietojamās autiņbiksītes. Turklāt tas, ko uzreiz ievērojām ģimenē - lietojot auduma autiņbiksītes, izdevās ievērojami samazināt arī ikdienā izveidoto atkritumu daudzumu," idejas rašanos atceras "Littleberry" izveidotāja Elīna Neiberga.

Viņa stāsta, ka 2017.gadā, kad dzima jaunākā meita, domāja par to, ka labprāt ieviestu moderno auduma autiņbiksīšu lietošanu ikdienā, pavisam iztiekot bez vienreizlietojamajām, turklāt, lai dizains būtu tieši tāds, kādu gribas un lai būtu droši par izmantoto materiālu izcelsmi un kvalitāti, ražošanu varētu uzsākt paši.

Uzņēmums Baltic Solar Factory Liepājā plāno būvēt Latvijā pirmo saules elektropaneļu ražotni, Rietumu Radio informēja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldē.

Ražotnes izveidei iznomātas telpas Liepājas Biznesa centrā, Kapsēdes ielā, un plānots radīt aptuveni 30 jaunas darba vietas.

Lai arī Latvijai ir vairāki priekšnosacījumi, lai veiksmīgi attīstītu atjaunojamo enerģijas resursu projektus, tomēr šobrīd valstī nav neviena saules elektropaneļu ražošanas uzņēmuma.

«Liepājas SEZ ir ideāli piemērota vieta ar attīstītu infrastruktūru, uzņēmējiem izdevīgiem darbības nosacījumiem, augsti kvalificētu darbaspēku, plašām eksporta iespējām. Baltic Solar Factory ražotnes izveide tieši Liepājā ir likumsakarīga augstāk minēto apstākļu dēļ, gan arī tādēļ, ka ražošana atradīsies vistuvāk potenciāliem patērētajam», sacīja Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks attīstības jautājumos Uldis Hmieļevskis.

Pērn noslēgtās vienošanās ietvaros Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem testēšanas nolūkos šogad piegādātas Latvijas ražotāju «UAV FACTORY» un «Atlas Aerospace» bezpilota lidaparātu sistēmas, informē Aizsardzības ministrija (ĀM).

«Man ir liels prieks par uzsākto sadarbību ar Latvijas ražotājiem gan no piegāžu drošības, gan Latvijas aizsardzības industrijas attīstības viedokļa. Bezpilota lidaparātu sistēmu testēšana ir nozīmīgs solis mūsu bruņoto spēku apgādē ar šīm jaunajām tehnoloģijām, kuru izmantošana sniegs nozīmīgu pienesumu Latvijas valsts aizsardzībā,» uzsvēra aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

ĀM norādīja, ka apgāde ar bezpilota lidaparātu sistēmām stiprinās Nacionālo bruņoto spēku novērošanas un izlūkošanas, kā arī netiešās uguns atbalsta vadības spējas. Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošās bezpilota lidaparātu sistēmas paredzēts izmantot arī, sniedzot atbalstu glābšanas, meklēšanas vai līdzvērtīga rakstura civilās operācijās.

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir saņēmuši Latvijas ražotāja "UAV Factory" izgatavotos dronus, taču piegādātā versija nav identiska tai, kura pagājušā nedēļā pazuda uzņēmuma veiktā testa laikā, informēja Aizsardzības ministrijas (AM) preses pārstāvis Kaspars Galkins.

AM pagājušā gada decembrī parakstījusi līgumu ar Latvijas ražotāju "UAV Factory" par turpmāku bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi un uzturēšanu, lai stiprinātu NBS kaujas spējas.

Galkins pastāstīja, ka pirmās dronu piegādes jau ir notikušas, taču detaļas par to esot klasificētas, līdz ar to ministrija nav tiesīga izpaust piegādāto lidaparātu daudzumu un noslēgtā iepirkuma summu.

Viņš skaidroja, ka pagājušās nedēļas nogalē pazudušais lidaparāts ir civilais drons, nevis nav militārā versija, kāda piegādāta NBS.

Lai arī pazudušā drona meklēšanā piesaistīja NBS, Galkins skaidroja, ka tas darīts pēc Civilās aviācijas aģentūras lūguma.

Jau ziņots, ka NBS rīcībā esošās bezpilota lidaparātu sistēmas paredzēts izmantot, arī sniedzot atbalstu sabiedrībai - glābšanas, meklēšanas vai līdzīgās civilās operācijās.

Dronu ražotāja "UAV Factory" valdi kopš februāra beigām atstājis uzņēmuma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Konstantīns Popiks, liecina "Firmas.lv" informācija.

"UAV Factory" valdes priekšsēdētājs kopš februāra beigām ir ASV pilsonis Džons Vaitfīlds Mīds Pērviss IV, bet valdes loceklis - Lietuvas pilsonis Aids Kucis. Darbu valdē turpina arī ASV pilsonis Džozefs Menakers.

Jau ziņots, ka 2021.gada februārī ASV uzņēmums "AE Industrial Partners" iegādājies Latvijas bezpilota lidaparātu ražotāju "UAV Factory". Darījuma nosacījumi netika atklāti.

"UAV Factory" būs atsevišķa "AE Industrial Partners" bezpilota tehnoloģiju platfoma, bija norādīts paziņojumā.

"AE Industrial Partners" specializējas investīcijās aviācijas, aizsardzības, elektroeneģijas ražošanas un citās jomās.

"UAV Factory" ir dibināts 2009. gadā, un tam ir pārdošanas biroji Latvijā un ASV. "UAV Factory" ir viens no vadošajiem bezpilota lidaparātu sistēmu pasaules līmeņa piegādātājiem. Uzņēmuma ražotie lidaparāti un videokameras tiek pārdoti vairāk nekā 50 pasaules valstīs militārām, civilām un akadēmiskām vajadzībām.

Latvijas uzņēmumam "UAV Factory" augot un attīstoties, arvien aktuāls ir darbaspēka jautājums. "Mums ir vajadzīgi erudīti darbinieki, īpaši inženieri, kas spēj domāt radoši," "Dienas Biznesam" saka "UAV Factory" Bezpilota gaisa kuģu nodaļas vadītājs Jevgenijs Šiļņikovs.

Uzņēmums aicina jauniešus interesēties par šo nozari, jo augsto tehnoloģiju bezpilota lidaparāti ir viens no nākotnes attīstības virzieniem industrijā.

"UAV Factory" ražo bezpilota lidaparātus, kuri tiek palaisti ar katapultu un nosēžas ar izpletni. 2012. gadā uzstādīts kompānijas un vienlaikus pasaules rekords bezpilota lidaparātam - 54 stundas gaisā.

Uzņēmums nodarbina vairāk nekā 100 cilvēku un šogad novembrī svinēja savu desmitgadi.

"UAV Factory" produkciju eksportē uz vairāk nekā 55 valstīm, tostarp ASV, Kanādu, Austrāliju. Klientu saraksts ir, sākot no universitātēm un beidzot ar militāristiem un komercstruktūrām, kas parāda plašās produkta izmantošanas iespējas. Arī Latvijas armija nesen sākusi izmantot "UAV Factory" lidaparātus. Uzņēmums piegādā iekārtas arī tādai zināmai Francijas uzņēmuma "Airbus SE" ražošanas daļai, kas nodarbojas ar aizsardzības un kosmiskajām tehnoloģijām.

Bezpilota lidaparātu ražotājs UAV Factory attīstās sprādzienveidā – gadu no gada dubulto apgrozījumu un kā vieni no pirmajiem pasaulē gatavojas masveida ražošanai.

Jau pirms desmit gadiem, dibinot savu bezpilota lidaparātu ražošanas uzņēmumu, Konstantīnam Popikam bija pilnīgi skaidrs, ka šo pasaulē jauno jomu sagaida tobrīd neapjaušami liela izaugsme.

Dubulto miljonus

«Joprojām neviens no ražotājiem – ne mēs, ne mums līdzīgie – nav masveida ražotāji,» atzīst Konstantīns. Taču tieši masveida ražošana ir uzņēmuma trīs līdz piecu gadu mērķis, turpinot sekmīgo attīstības ceļu. Konstantīns ir uzņēmuma vadītājs un līdzīpašnieks vienādās daļās ar amerikāņu partneri, kompānijai ir arī vairāki investori, no kuriem viens ir saistīts ar kompāniju Skype.

Meklējot mājvietu Jelgavā 2009. gadā dibinātajam uzņēmumam, par piemērotāko vietu tika atzīta Mārupe, kas ir viegli sasniedzama galvaspilsētas inženieriem, savukārt pie Jelgavas joprojām atrodas UAV Factory testēšanas centrs.

Par Latvijā ražotajām koka moduļu mājām aktīvu interesi izrāda potenciālie pircēji no Korejas. Pagaidām gan noslēgtu līgumu par piegādēm vēl nav un lielākie pircēji ir tepat Eiropā.

Neraugoties uz iespaidīgo attālumu, kāds ir starp Latviju un Koreju, mums jau ir bijuši trīs interesentu sadarbības piedāvājumi,” par Korejas, kas ir no attīstītākajām valstīm Āzijā, interesentiem stāsta SIA CMB Housing Factory valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis. Viņš norāda, ka uzņēmums specializējies koka moduļu ēku un koka paneļu izgatavošanā saliekamajām koka būvēm, šim sektoram nopietni pievēršoties tikai 2022. gadā.

“Pagaidām gan līdz konkrētiem piegāžu līgumiem vēl neesam nonākuši, taču negaidīti lielā interese no Korejas liecina par to, ka Latvijas koka māju noieta tirgus nebūt nav ierobežots ar Eiropu, un, ja šo produktu varam piegādāt uz Koreju, tad pazūd jebkādas robežas visas pasaules mērogā,” skaidro A. Dzirkalis. Viņš gan steidz piebilst, ka šādu projektu sekmīgai īstenošanai nepieciešami attiecīgi biznesa partneri ārzemēs.

Latvijas bērnu apģērbu zīmols Leny Tomy Factory nākamā gada vasarā plāno piedāvāt svētku apģērbus arī bērnu māmiņām un jaunietēm. Pēc zīmola radītājas Lienes Andersones domām, tā būs liela uzdrošināšanās, jo prasības pieaugušo apģērbam ir citādākas. Tomēr pieaugušie par savu apģērbu ir gatavi maksāt vairāk, jo, piemēram, iegādāto kleitu varēs uzvilkt vairākas reizes atšķirībā no bērna apģērba, kas ātri kļūst par mazu.

Ideja radusies pirms vairākām sezonām, ņemot vērā pieprasījumu pēc izlaiduma kleitām 9. un 12. klašu jaunietēm. «Pie mums salonā vēršas arī bērnu māmiņas, kuras norāda, ka vēlētos sev līdzīgus svētku tērpus kā viņu bērniem. Tērpu kolekcijas audumi, kurus regulāri pasūtām Parīzes izstādē, ir piemēroti gan bērnu, gan pieaugušo apģērbam. Esam nolēmuši 2019.gada pavasara - vasaras kolekcijā piedāvāt apģērbu modeļus arī pieaugušajiem, un, domājot par māmiņām un meitiņām, centīsimies izstrādāt arī saskaņotus tērpus,» stāsta zīmola īpašniece un radītāja L. Andersone.

Zīmols Leny Tomy Factory tika izveidots 2008.gada augustā un šogad svin savu desmito pastāvēšanas gadu. «Man piedzima trešais bērns, dēls Tomass un ar trīs dienu starpību manai brāļa sievai - meitiņa Lenija. Ar Lenijas mammu runājām par to, ko var vai nevar Latvijā nopirkt bērniem, kā mēs viņus ģērbjam, kas mums patīk. Es ievēroju, ka 2008. gadā, salīdzinot ar 90.gadiem, piedāvājumā nekas daudz nav mainījies – mazuļu drēbītes un sedziņas ir vienveidīgas, salīdzinoši mazā izvēlē. Tā mums radās ideja, ka mēs pašas varētu kaut ko ražot bērniem. Vārds pa vārdam līdz nolēmām izveidot Leny Tomy Factory. Tas bija diezgan spontāns lēmums, bet ļoti aizraujošs un interesants. Lenija un Tomass bija pirmie modeļi, kuriem visi tērpi tika šūti un pielaikoti,» uzņēmuma pirmsākumus atceras L.Andersone.

Liepājas SIA AR Module Factory, kas izgatavo metāla lējumu formas, saņēmusi netradicionālu pasūtījumu - izgatavot dzejnieka Ojāra Vācieša portreta modeli.

O.Vācieša portrets ir daļa no dzejnieka kapu pieminekļa, ko šogad iecerējusi uzstādīt Carnikavas pašvaldība. Pieminekļa mets tapis jau 1989.gadā, tā autori ir arhitekti Ingūna Rībena un Uģis Zābers, savukārt tēlniecības daļa - dzejnieka portrets un vēl daži elementi - top tēlnieka Gļeba Panteļejeva autoruzraudzībā.

«Ar AR Module Factory biju sadarbojies jau iepriekš, kad Kuldīgā tapa hercoga Jēkaba piemineklis.Tas bija unikāls darbs,» Db pastāstīja G.Panteļejevs. Kuldīgas gājēju ielā pērn tika atklāts vairāk nekā divus metrus augsts alumīnija lējuma vides objekts Teleport, kurā hercogs it kā no pagātnes ierodas tagadnē. Tā autori ir Gļebs Panteļejevs un Andris Veidemanis.

Piesakot dalību tirgū laikā, kad kebabnīcas Rīgā ir savairojušās kā sēnes pēc lietus, nepieciešams likt lietā jaunus mārketinga risinājumus

Pirms gada Biznesa augstskolas Turība students Edgars Kroģeris, kurš apgūst mārketinga un tirdzniecības vadību, nolēma izmēģināt spēkus uzņēmējdarbībā, Rīgā Teikā atverot ēstuvi Kebab Factory. Pirmais darbības gads izrādījies veiksmīgs – pilnībā atpelnīti ieguldījumi un iegūti pastāvīgie klienti. Par Kebab Factory trumpjiem viņš uzskata svaigus produktus, tīrību un omulīgu gaisotni, kā arī melnos cimdiņus, kas paredzēti tiem ēdājiem, kuri ir pārāk solīdi, lai ķēpātos ar kebabu ēšanu.

Pieredzi ēdināšanas biznesā SIA Kebab Factory valdes loceklis Edgars Kroģeris ir guvis, strādājot par kurjeru kādā Rīgas picērijā. Līdz pienāca brīdis, kad viņš saprata, ka nevēlas strādāt citiem, bet ieguldīt visu savu enerģiju un zināšanas pats savā biznesā. «Domāju, kāpēc citi var un es lai nevarētu?» atceras Edgars. Sākotnēji viņš bija plānojis atvērt picēriju, bet tad, izvērtējot tirgus pieprasījumu un savu brālēnu pieredzi, kuri arī darbojas ēdināšanas biznesā, nolēmis paplašināt jau tā kuplo kebabnīcu pulku.

SIA «Rūķis» ir ražošanas uzņēmums, kas specializējies PVC auduma un metāla konstrukciju apstrādē un kopš dibināšanas sākuma savus klientus nav meklējis, tie atnākuši paši, biznesa portālam db.lv pastāstīja Pēteris Lucāns, SIA «Rūķis» īpašnieks.

Uzņēmuma pamatnodarbošanās ir telšu, angāru, pārsegu, auto tentu, markīzu un PVC auduma vārtu ražošana un montāža. SIA «Rūķis» bizness sākās, kad uzņēmuma īpašnieks, aizbraucot pie drauga uz Somiju, redzēja, kā notiek šāda auduma ražošanas process tajā valstī.

Uzņēmuma nosaukums radies, jo tas atspoguļo uzņēmuma darbinieku būtību. Uzņēmumā strādā 14 cilvēki, un pats īpašnieks vienmēr ir uz vietas. «Uzņēmuma nosaukums ir šāds, tāpēc, ka mēs paši esam «darba rūķi»,» smejoties stāsta īpašnieks.

SIA «Rūķis» izveidē investēti pašu līdzekļi. Konkrētus rādītājus P.Lucāns neatklāj.

SIA «Rūķis» Latvijā strādā ar firmas «Forsstrom» un «Zemat technology group» augstfrekvences iekārtām, kas nodrošina hermētisku un PVC auduma šuvju apstrādi. Uzņēmums ir itāļu markīzu ražotāja «Gibus» pārstāvis Latvijā, kur tiek iepirkti no «Gibus» markīzu detaļas un pašas markīzes tiek komplektētas SIA «Rūķis» ražotnē.

Imidža dizainere Jolanta Karele latvju rakstus apspēlē, radot auduma dizainu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Latviešu pūra lāde ir tik bagātīga. Aplūkojot vairākās grāmatās un internetā atrodamo informāciju, bija žēl, ka tik skaisti un spēcinoši raksti tiek aizmirsti. Tautas bagātību krātuvē atrodams krietni vairāk zīmju, ne tikai Lielvārdes jostas raksts un auseklītis. To vēlos parādīt un popularizēt,» stāsta Jolanta.

No kleitas līdz lakatiem

Pirmo impulsu – vēlmi apdrukāt audumu – viņa sajutusi pirms sešiem gadiem, kad Francijā kādā baznīcā ieraudzīja skaistu vitrāžu. «Man tā tik ļoti iepatikās. Vitrāžu sabildēju un gribēju uztaisīt tādu audumu. Atbraucu uz Latviju un sabēdājos, jo nebija iespējas to realizēt. Varēja pasūtīt tikai veselu auduma baķi ar vienu rakstu. Tas bija dārgi un nevajadzīgi. Nesen nejauši uzzināju, ka Latvijā ir uzņēmums, kas mazos apjomos apdrukā dabīga materiāla audumus. Pirms tam kaut ko uzdrukāt varēja tikai ierobežotā auduma laukumā. Mani interesē zīda, kokvilnas, viskozes auduma pilnīga apdrukāšana,» stāsta Jolanta.

Latvijas modes zīmols One Wolf paziņojis par sadarbību ar Pasaules Dabas Fondu, turpinot attīstīt ilgtspējīgas modes virzienu, informē uzņēmumā.

Turpmāk no katra pārdotā apģērba modeļa, kas ir izgatavots no jau valkāta džinsa auduma vai no audumu pārpalikumiem ražošanas procesā, One Wolf ziedos 10 eiro Pasaules Dabas Fondam dabas aizsardzībai.

«Apģērba izgatavošana no jau izmantota auduma prasa vairāk darbaspēka resursu, un tādēļ šīs kolekcijas apģērbi ir pieejami ierobežotā daudzumā un ir arī dārgāki, taču tā ir daļa mūsu dizaina filozofijas neradīt neko lieku un domāt par apģērba ilglaicīgumu gan izgatavošanas kvalitātes, gan dizaina ziņā. Ilgtspējīga apģērba mērķis ir palielināt vietējās ražošanas un produktu vērtību, pagarināt materiālu dzīves ciklu, palielināt apģērbu vērtību, samazināt atkritumu daudzumu un samazināt kaitējumu videi. Šīs kolekcijas mērķis ir izglītot cilvēkus par videi draudzīgāku patēriņu,» komentēja One Wolf dizainere Agnese Narņicka.

No 16. līdz 18. aprīlim Ķīpsalā notiks starptautiskā tekstila industrijas izstāde Baltic Fashion & Textile Riga 2015, kas vienkopus pulcēs dizainerus, ražotājus un tirgotājus no vairāk nekā 15 valstīm - Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Taivānas, Indijas, Spānijas, Itālijas, Uzbekistānas, Turcijas, Pakistānas, Lielbritānijas, Ķīnas, Ukrainas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, informē BT1.

Latvijas ražotājus izstādē pārstāvēs gan nozarē labi zināmi uzņēmumi – Rita, Mežroze, Valērija Lukss, Magnolica un citi, gan nesen dibināti uzņēmumi – Starks LT, Madde, Grey Mouses Design, Amber Sisters Design. Uzņēmumi piedāvās trikotāžas apģērbus sievietēm, sporta un funkcionālos apģērbus, aksesuārus no kaklasaitēm, vintage naktstērpus un citus produktus.

Izstādē neizpaliks arī bez inovācijām, un Latvijas ražotāji un zinātnieki savu veikumu prezentēs Latvijas Tehnoloģiskā centra un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā organizētajā Inovācijas stendā. ZIG ZAG Factory prezentēs eikalipta auduma gultasveļu, Bogema Lingerie –inovatīvu apakšveļu topošajām un jaunajām māmiņām, Eco Fabrika – dizaina skolas formas. Savukārt uzņēmums O3 modes un tekstila nozares pārstāvjus iepazīstinās ar ozona tehnoloģijām, kas īpaši piemērotas darbam tekstila ražotnēs, kā arī tekstilmateriālu apstrādei. Inovācijas stendā ikviens varēs konsultēties ar profesionāļiem par inovācijām tekstila nozarē.

No 1.septembra lielākajā tirdzniecības parkā Alfa īpašā stendā tirdzniecību uzsāks divi entuziasma pilni jauni zīmoli – Sēklu Muss un Smuklietas. Šāda iespēja radusies, pateicoties dalībai projektā Biznesa Eskalators, ko t/p Alfa jau trešo gadu rīko sadarbībā ar Latvijā vadošo biznesa laikrakstu Dienas Bizness. Jaunajiem uzņēmējiem bez pieredzes tirdzniecības centros šī būs iespēja izmēģināt savas pārdošanas prasmes, kā arī pārbaudīt produkta konkurētspēju intensīvas tirdzniecības apstākļos.

Zīmols Sēklu Muss šobrīd piedāvā 2 veidu produktus – sēkliņu un žāvētu augļu trifeles un batoniņus. Produkts ir īpašs un konkursa Biznesa Eskalators žūriju pārliecināja ar to, ka tā sastāvā netiek pievienots cukurs, milti un olas, kā arī tas nesatur glutēnu. Tā pagatavošanā tiek ievēroti svaigēšanas principi.

«Savus veselīgos produktus īpaši iesakām sportistiem, vegāniem, veģetāriešiem, grūtniecēm, barojošām māmiņām, bērniem, svara vērotājiem, celiakijas slimniekiem. Tas ir lielisks našķis katram, kas ievēro veselīgu dzīvesveidu, uzturā vēlas lietot vitamīniem un minerālvielām bagātu pārtiku,» stāsta veselīgo trifeļu Sēklu Muss radītāja Agnese Nazareca, kuru biznesam iedvesmojusi vēlme radīt veselīgus našķus sev un bērniem.

Jaunajiem un topošajiem uzņēmējiem sākas pieteikšanās projektam Biznesa Eskalators, ko rīko tirdzniecības parks Alfa sadarbībā ar Latvijā vadošo biznesa laikrakstu Dienas Bizness. Projekta mērķis ir, nonākot reālā tirdzniecības vidē, dot iespēju Latvijas jaunajiem uzņēmējiem pārliecināties par radītā produkta dzīvotspēju.

«Latvijā ir daudz uzņēmīgu cilvēku, kas gatavi riskēt un kļūt nevis par darbiniekiem, bet par darba devējiem. Populāra kļūst mazo uzņēmumu atvēršana un mājražošana, un arvien biežāk pircējiem tiek piedāvātas nestandarta preces – dažādi dizaina priekšmeti, Latvijā ražoti mājas aksesuāri un apģērbi. T/p Alfa vienmēr ir ieinteresēts saviem klientiem piedāvāt aizvien jaunus produktus un pakalpojumus, un šāda konkursa īstenošana mums kā tirdzniecības centram ir lieliska iespēja piesaistīt tirgotājus, kas, iespējams, citādāk līdz mums nenonāktu. Lai palīdzētu vietējiem uzņēmumiem attīstīties, jau trešo gadu pēc kārtas perspektīvākajiem jaunajiem uzņēmējiem dodam iespēju vienu mēnesi tirgot savu produkciju t/p Alfa speciāli radītā stendā. Šī ir lieliska iespēja pārbaudīt sava biznesa jaudu vienā no lielākajiem tirdzniecības centriem, gūt atsauksmes no klientiem un saprast sava produkta stiprās un vājās puses lielas konkurences apstākļos,» stāsta t/p Alfa vadītāja Liene Apine.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi Gaismas pilī prezentēja savas iespējas Francijas prezidenta Emanuela Makrona pavadošajai delegācijai, kas septembra izskaņā viesojās Latvijā.

“Francija ir viena no vadošajām ES dalībvalstīm un sevi pozicionē kā tehnoloģiski attīstītu valsti, tādēļ, izmantojot šo iespēju, vēlējāmies Francijas amatpersonām prezentēt Latvijas tehnoloģiju jomā strādājošo uzņēmumu piedāvājumu,” norādīja Latvijas Investīciju attīstības aģentūras vadītājs Kaspars Rožkalns, piebilstot, ka savā prezentācijā akcentējuši Latvijas spēju radoši risināt dažādus izaicinājumus un ieviest inovācijas.

“Tieši ātrums ir tā priekšrocība, kas mums ļauj būt soli priekšā. Varam ātri izmēģināt dažādus risinājumus un būt izcili daudzās jomās – īpaši nišas produktos. Ne velti pēc prezentācijas arī Klemens Bona izteica pārsteigumu, ka lielāko daļu inovāciju radām un ražojam uz vietas Latvijā, jo tā daudzviet nav izplatīta prakse,” tā K. Rožkalns.