8. septembrī negaidīti mūžībā aizsaukts viens no Latvijas 1. rokkafejnīcas dibinātājiem un ilggadējā festivāla Baltic Beach Party rīkotājiem, liepājnieks Mareks Mediņš, vēsta portāls liepajniekiem.lv.

Brāļu Mareka un Raivo Mediņu vārds ilgus gadus bija nesaraujami saistīts ar Liepājas mūzikas dzīvi. 2002. gadā viņi abi nodibināja Latvijas 1. rokkafejnīcu, kas Liepājā darbojās līdz pat 2013. gada sākumam un ilgus gadus bija centrālā mūziķu pulcēšanās vieta pilsētā, bet Rīgā tika atvērta 2012. gada sākumā, kur darbojas vēl joprojām. Tāpat Mareks un Raivo Mediņi desmit gadu garumā pulcēja tūkstošus festivālā Baltic Beach Party, vēsta portāls.

8. septembrī 46 gadu vecumā negaidīti mūžībā aizsaukts jaunākais no brāļiem Mareks. Atvadīšanās no M. Mediņa notiks 18. septembrī pulksten 12 Rīgas krematorijā.

LASI VĒL:

Papildināts - Latvijas 1. rokkafejnīcai Liepājā pienācis gals; vaino ekonomisko situāciju

Liepājā, ēkā, kurā pirms vairākiem gadiem atradās Latvijas 1. rokkafejnīca, šī gada augusta sākumā uzsākti pārbūves darbi, lai ierīkotu tur ātrās ēdināšanas restorāns Hesburger, noskaidroja Db.lv.

Ēkas 1. stāvs tiek pārbūvēts atbilstoši vienotam starptautiskajam «Hesburger» restorānu konceptam, tajā paredzot kases zonu ar vairākām kasēm, plašu klientu zāli, daudzveidīgus digitālos risinājumus. Plānots, ka projekts tiks nodots ekspluatācijā šī gada beigās, biznesa portālam db.lv pastāstīja Hesburger attīstības direktore Ievas Salmelas.

«Līdz šim Liepājā esam atvēruši divus restorānus, kuru darbības rādītāji norāda uz liepājnieku un pilsētas viesu lielo interesi par mūsu pakalpojumiem. 2016. gadā, kad tika piedāvāta iespēja attīstīt jaunu restorānu pilsētas centrā, iegādājāmies komercplatību - ēku un pieguļošo zemes gabalu Stendera ielā 18 trešā restorāna attīstībai. Komercplatības iegādes darījuma summa bija 665 tūkstoši eiro. Šāds lēmums tika pieņemts, izvērtējot pilsētā jau esošo restorānu darbības rādītājus, kā arī kopējo uzņēmējdarbības attīstības vidi Liepājā,» skaidro I.Salmela.

Dāņu uzņēmējs Peders Rathlefs gatavojas 5.decembrī vērt durvis kādreiz populārajai Liepājas 1.rokkafejnīcai. Tās nosaukums būs Vecais vikings, vēsta portāls irliepaja.lv.

Peders Rathlefs kopš pērnā gada decembra ir šīs ēkas nomnieks, turklāt līgums noslēgts uz desmit gadiem. Tieši uz tādiem pašiem noteikumiem dāņu uzņēmējs vienojies par ēkas nomu ar bijušās Latvijas 1.rokkafejnīcas īpašniekiem, vēsta portāls.

Pašlaik viņš saimnieko krodziņā Vecais kapteinis, kur ar biznesu sokoties tīri labi. Taču tieši tas, ka Vecajā kapteinī reizēm pietrūkst vietas lielu banketu apkalpošanai – galdus nākas klāt divos ēkas stāvos – pamudinājis pievērst uzmanību īpašumam Stendera ielā 18, kas ar savām apjomīgajām platībām būtu ļoti piemērots lielu banketu rīkošanai.

Sestdien, 5. decembrī Latvijas 1. rokkafejnīcas vietā Liepājā tiks atvērts jauns krogs Vecais vikings, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Kafejnīcas saimnieks, dāņu uzņēmējs Pēders Rathlefs stāsta: «Šī ēka, kura jau divus gadus stāvējusi tukša, nu tiks apdzīvota. Tas ir bijis garš process, bija jāsalabo visas komunikācijas. Šobrīd mēs esam ļoti aizņemti jo vēl ir daudzi darbi jāpadara. Strādājam 24 stundas diennaktī.»

Rokkafejnīca Liepājā darbojās 10 gadus. Tās dibinātāji, Mediņu ģimene, Latvijas 1. rokkafejnīcu Liepājā slēdza finansiālu grūtību dēļ 2013. gadā.

Plašāk lasiet 4. decembra laikrakstā Kursas Laiks.

Pandēmijas, ierobežojumu un atbalsta trūkuma dēļ situācija Latvijas bāru nozarē ir kritiska. Latvijas Bāru Asociācija (LBA) pēc ilga darba un kopīgām sarunām secina, ka sadarbība starp valdību, valsts institūcijām un uzņēmējiem ir nepietiekamā līmenī.

Latvijas Bāru Asociācija uzskata, ka valdības pieņemtie lēmumi bieži vien ir negaidīti uzņēmējiem, īpaši tāpēc, ka, pieņemot jaunus ierobežojumus, netiek veiktas konsultācijas ar pārstāvjiem no nozarēm, kuras tieši ietekmē ierobežojumi un kuras spētu piedāvāt reālus risinājumus situācijas uzlabošanai.

LBA aicina valdību un valsts institūcijas veidot sadarbību, kā ietvaros valdības pārstāvji un LBA varētu ik dienas strādāt cieši kopā un pieņemt lēmumus, ko ir reāli ieviest, kas samazina vīrusa izplatību, stiprina sabiedrības drošību un neaptur uzņēmējdarbību.

"Ne tikai man, bet jebkuram uzņēmējam ir svarīga paredzamība. Katrs pārsteigums ietekmē ne tikai uzņēmumu, bet arī tā darbiniekus un apmeklētājus. Nereti rodas situācijas, kad mēs par jaunām prasībām uzzinām pēdējā brīdī un no medijiem. Mēs apzināmies, ka šis ir svarīgs laiks valstī un ir jāspēj ātri reaģēt, to esam gatavi darīt, bet uzskatām, ka to var darīt gudrāk un efektīvāk. Ne tikai bāru nozares, bet visu nozaru darbinieki vēlas zināt, vai uzņēmumiem, kam tiek noteikti ierobežojumi, kas spēcīgi ietekmē apgrozījumu un valsts nodokļu ieņēmumu, būs jebkāds atbalsts no valsts. Ja tas būs, cik lielā apmērā un kādā formā. Šobrīd esam situācijā, kad nezinām, vai rītdien vispār varēsim vērt durvis vaļā un vai mums būs jebkāds atbalsts pie sliktākā scenārija," komentē LBA valdes loceklis Oskars Ikstens.

Latvijas Bāru asociācija aicina valsti nepieļaut iepriekšējās kļūdas atbalsta sniegšanā Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, un rīkoties proaktīvi problēmu risināšanā un krīzes radīto seku novēršanā, informē pavēstīja LBA valdes loceklis Arnis Bikšus.

Viņš uzsvēra, ka atbalsts nozarei ir nepieciešams tagad, nevis tad, kad visa industrija būs bankrotējusi, tādējādi ciešot arī ekonomikai. "Pēdējo trīs mēnešu laikā valdības pieņemtos lēmumus par atbalsta veidiem un apmēriem industrija vērtē ļoti atzinīgi, toties atbalsta veidu ieviešana un izpildes temps ir nepieļaujami lēns, padarot atbalsta mehānismu daļēji nefunkcionējošu - atbalstu mērķis var netikt sasniegts," teica Bikšus.

Asociācijas valdes loceklis arī atzīmēja, ka līdz šim atbalsts bijis orientēts tikai uz darba ņēmējiem un algu izmaksām, bet pašu uzņēmumu stimulēšanai "nav novirzīts neviens cents".

Bikšus atgādināja, ka pagājušā gada nogalē sāka veidot valsts atbalsta mehānismus, izstrādājot programmu apgrozāmo līdzekļu piešķiršanai krīzes skartajiem uzņēmumiem. "Lai gan visa industrija ļoti novērtē šo atbalstu, diemžēl reālā situācija smagi atšķīrās no cerībām, kādas tika lolotas 2020.gada nogalē un šis atbalstu mehānisms ir pilns ar kļūdām, nepilnībām un balstīts uz neapdomātiem lēmumiem," viņš pauda

Lai ekonomētu pieaugošās izmaksas, vairāki bāri un krogi ir aizvēruši virtuves un patlaban strādā tikai ar dzērienu tirdzniecību, komentēja Latvijas Bāru asociācijas (LBA) valdes loceklis Oskars Ikstens.

Viņš norādīja, ka pašlaik situācija ir ļoti smaga, tostarp uzņēmumu rēķini par energoresursiem ir trīskāršojušies.

"Ar energoresursu cenu kāpumu ir kāpušas arī pārtikas cenas un izmaksas pilnīgi visam. Par šo ziemu ir ļoti liels satraukums," atzina Ikstens, piebilstot, ka nozarē ir uzņēmumi, kas apsver darbību pārtraukt, jo nespēs atļauties komunālos maksājumus.

Turklāt, pēc LBA pārstāvja teiktā, lielākā daļa nozares uzņēmumu nav paspējuši atgūties no Covid-19 pandēmijas izraisītajām sekām, tostarp ir parādos.

"Šis atkal ir milzīgs trieciens industrijai," uzsvēra Ikstens.

LBA izveidota 2020.gada vasarā, lai sniegtu atbalstu viesmīlības nozares bāru un kafejnīcu speciālistiem. Asociācijas valdē ir Edgars Grišulis ("Gimlet Nordic"), Normunds Juraševskis ("Manana"), Arnis Bikšus ("Cuba Cafe"), Ikstens ("Pūce, klubs naktī") un Raivo Mediņš ("Latvijas 1. Rokkafejnīca").